[1978.gada 24.martā]
_______________________________________________________________

Padomju Savienības Komunistiskā partija izrāda pastāvīgas rūpes par jaunās paaudzes audzināšanu marksisma-ļeņinisma, proletāriskā internacionālisma un padomju patriotisma ideju uzticības garā.

Padomju Latvijas jaunatne savā absolūtajā vairākumā nedalīti atbalsta PSKP politiku cīņā par mieru un komunisma celtniecību mūsu valstī, aktīvi piedalās sabiedriski politiskajā dzīvē, rāda darba varonību, dod ievērojamu ieguldījumu mūsu partijas XXV kongresa lēmumu realizācijā. Desmitiem tūkstošu republikas jauniešu un meiteņu pašaizliedzīgi strādā visās tautsaimniecības un kultūras nozarēs, neatlaidīgi apgūst zināšanas mācību iestādēs.

Svarīga nozīme jaunatnes audzināšanā bija Latvijas Komunistiskās partijas CK 1973.gada lēmumam par politiskās audzināšanas darba pastiprināšanu jaunās paaudzes vidū. Tā izpildē veiktais darbs ievērojami paaugstinājis jaunatnes politiskā apzinīguma līmeni. Daudz efektīvāka kļuvusi tās idejiski politiskā audzināšana.

Kā zināms, imperiālistisko valstu izlūkdienesti, viņu ideoloģiskie centri un ārzemju pretpadomju organizācijas cenšas iedarboties uz jauno paaudzi ideoloģiski kaitīgi, šī darbība vērsta uz Komunistiskās partijas un Padomju valsts sabiedriskās iekārtas diskreditāciju jaunatnes vidū.

Mūsu pretinieks, ņemot vērā nemitīgu jaunatnes lomas paaugstināšanos visās padomju sabiedriskās dzīves sfērās, uzskata jauno paaudzi par galveno savu graujošo centienu objektu.

Izplatot buržuāzisko ideoloģiju, dažādas revizionistiskas teorijas un nacionālisma idejas, tas cer iedragāt jaunatnes ticību komunistiskajiem ideāliem, sēt apolitisma un pesimisma noskaņojumu, pamudināt viņu uz demagoģijas un kritizēšanas mānijas ceļa, iepotēt patērētāja attieksmi pret dzīvi.

Pretinieks tiecas izmantot tādus faktorus kā atsevišķu jaunu cilvēku nepietiekamais politiskais briedums, vajadzīgā idejiskā rūdījuma trūkums, nepietiekamā dzīves pieredze, nenoturīgais raksturs, iesaistīt viņus pretpadomju un citā naidīgā darbībā.

Nopietnu uzmanību pretinieks pievērš jaunatnes, kas nav iesaistīta darba procesā un sabiedriskajā dzīvē, morālajai demoralizēšanai. Šiem mērķiem daudzos gadījumos kalpo pamudināšana uz narkomāniju, dzeršanu, huligāniskām un citām noziedzīgām parādībām.

Minētos nodomus pretinieks cenšas realizēt galvenokārt masveida iedarbības ceļā uz jauno cilvēku apziņu ar radio palīdzību. Latvijas VDK rīcībā esošo materiālu analīze liecina par to, ka republikā aug jauniešu skaits, kuri regulāri klausās ārzemju radiostaciju pretpadomju pārraides.

Negatīvi jaunatni ietekmē pretpadomju, nacionālistiskā un reliģiskā literatūra, ko pretinieks iesūta republikā pa dažādiem kanāliem, kā arī pie iedzīvotājiem glabātie buržuāziskās Latvijas un fašistiskās okupācijas perioda izdevumi.

Mūsdienu starptautiskajā situācijā pretinieks naidīgajā darbībā cenšas izmantot starpvalstu apmaiņas iespējas, kas paplašinās. Fakti liecina par pastiprinātu naidīgas aģentūras un ārvalstu graujošo centru emisāru iesūtīšanu republikā pa tūrisma, zinātnes un kultūras apmaiņas kanāliem, ar uzdevumu naidīgi apstrādāt idejiski svārstīgās personas no jaunatnes vidus.

Pretinieka ideoloģisko centru centienus zināmā mērā atbalsta buržuāziskie nacionālisti republikas iekšienē. Zināms, ka Latvijā dzīvo ievērojams skaits personu, ar kurām, ņemot vērā pagātnē veikto viņu pretpadomju darbību, cenšas izveidot attiecības ārzemju emigrācijas organizācijas.

Vairāku iemeslu dēj republikā pēdējos gados vērojams atsevišķu kriminālnoziegumu veidu zināms pieaugums, ko veic jaunatne. Uz neapmierinātības un apolitiskuma pamata tās vidū bieži izveidojas nacionālistisks un pretpadomju noskaņojums. 1977.gadā personu skaits no jaunatnes vidus, kuras tika sauktas pie kriminālatbildības, salīdzinot ar 1976.gadu, palielinājies par 10,5%.

Pretinieka ideoloģisko diversiju iedarbībā un naidīgo elementu ietekmē republikas jaunatnes zināmas daļas vidū rodas nevēlami procesi un ir vērojamas bīstamas izpausmes.

1977.gada aprīlī tika noskaidrots, ka personu grupa no dažādu Rīgas augstāko mācību iestāžu studējošās jaunatnes vidus, ko vadīja Latvijas Valsts universitātes students 1956.gadā dzimušais Amoliņš Kārlis, loloja plānus par Latvijas atraušanu no PSRS. Šajā sakarā Amoliņš un viņa līdzzinātāji grasījās radīt pagrīdes organizāciju Latvijas “atbrīvošanai”. Viņi apsprieda iespējas iegādāties pavairojamo tehniku pretpadomju izdevumu izgatavošanai, tika izteiktas domas par nepieciešamību gāzt valsts iekārtu Latvijā bruņotā ceļā.

Tajā pašā 1977.gadā Rīgas Politehniskā institūta students 1955.gadā dzimušais Tutāns Jānis izlasītās politiski kaitīgās literatūras ietekmē sāka rīkot negatīva rakstura sapulces, mēģināja organizēt nelegālu nacionālistisku grupu.

Līdztekus ar grupējumu izveidošanos turpinās nacionālistisko un pretpadomju lapiņu un anonīmu dokumentu izgatavošana un izplatīšana. Tā 1976.gadā bija 6, bet 1977.gadā - 11 lapiņu izplatīšanas gadījumi, ko veikušas personas no jaunatnes vidus. 1976.gadā no noskaidrotajiem 56 anonīmo pretpadomju dokumentu autoriem un izplatītājiem jauni cilvēki bija 10, bet 1977.gadā tādu personu bija 32 no 43. Raksturīgi, ka naidīgo dokumentu izplatīšanu veica jaunatnes grupas. 1976.gadā tika atklātas 2 tādas grupas, kur bija 5 dalībnieki, bet 1977.gadā - 7 grupas ar 25 dalībniekiem.

Pēc sava satura no 157 lapiņām, ko jaunatne izplatīja 1976./1977.gadā, 111 bija nacionālistiska rakstura, 19 saturēja apmelojumus attiecībā uz PSKP un Padomju valdības politiku, 7 - izteikti draudi atsevišķiem PSKP un Padomju valdības vadītājiem, bet 20 lapiņas vērstas pret PSKP politiku.

Regulāra pretpadomju radioraidījumu klausīšanās bija iemesls, kāpēc Rīgas 17.vidusskolas skolnieks 1963.gadā dzimušais Bistrovs Vasilijs uzrakstīja lapiņas, kas cēla neslavu atsevišķiem partijas un valdības vadītājiem un aicināja cīnīties pret PSRS it kā eksistējošas partijas “RBD” (republika, brīvība, demokrātija) vārdā. Pretpadomju lapiņas tekstu viņš nodeva pavairošanai savai radiniecei 1950.gadā dzimušajai Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrijas konstruktoru biroja darbiniecei Šeinkinai Zinaidai, kura sniedza viņam palīdzību. Tālākajā lapiņu pavairošanā pievienojās Bistrova draugs - 9.vidusskolas skolnieks Streļcovs Aleksandrs.

Sistemātiskas ārzemju radioraidījumu klausīšanās rezultātā 1976.gadā izgatavoja un izplatīja nacionālistiska satura lapiņas Tukuma rajona Jaunpils vidusskolas skolnieks 1961.gadā dzimušais Jukams Juris.

1977.gada 17.novembrī Rīgā tika izplatītas naidīgas lapiņas, kuru izgatavošanā tika izmantots tipogrāfiskais šrifts, kas bija nozagts tipogrāfijā Kuldīgā. Veikto pasākumu rezultātā personas, kuras bija veikušas šo noziegumu, aizturētas un sauktas pie kriminālatbildības. Izmeklēšanā noskaidrots, ka nacionālistisku uzskatu veidošanā viņas ievērojami ietekmējis divu šī noziedzīgā nodarījuma dalībnieku tēvs -1922.gadā dzimušais Tilgalis Alberts, kurš sistemātiski stāstīja saviem dēliem par savu brīvprātīgo dienestu latviešu “SS” leģionā, ko okupanti atzīmējuši ar “Dzelzs krustu”.

Pēdējos gados pretinieks aktīvi izmantojis emigrantu jauno paaudzi, lai naidīgi iedarbotos uz mūsu jaunatni. Tā 1977.gada oktobrī, tūristu grupas sastāvā apmeklējot Latviju, VFR pilsonis 1948.gadā dzimušais Ķesteris Andris tikšanās laikā ar jaunatni vāca informāciju par nacionālajām attiecībām un jaunatnes lomu republikas kultūras dzīvē. Vienlaikus viņš, izsakot dažāda veida naidīgus izdomājumus un nacionālistiskas idejas, centās emigrācijai izdevīgi ietekmēt savus sarunu biedrus.

1976./1977.gadā Latvijas PSR Ministru Padomes VDK atklāja jauniešu mēģinājumus nosūtīt pāri robežai politiski kaitīgus materiālus.

Tā bijušais Latvijas Valsts universitātes students Kviesis Imants kā pirmo soli aktīvā cīņā pret padomju iekārtu uzskatīja par nepieciešamu sagatavot pēc sava satura apmelojošu vēstuli par studentu un jaunatnes stāvokli republikā un nodot šo dokumentu izmantošanai Rietumu masu informācijas orgāniem, ar mērķi “atmaskot” it kā “PSRS pieļautos cilvēka tiesību pārkāpumus”. Dokumenta pārsūtīšanai Kviesis nolēma izraudzīties piemērotu personu no Rīgu apmeklējošo ārzemnieku vidus.

Pēdējos gados atzīmēta atsevišķu sektantu grupu - evaņģēliski kristīgo baptistu, baptistu šķeltnieku, 7.dienas adventistu un vasarsvētku draudžu aktivizācija, lai jauniešus un meitenes iesaistītu baznīcas sektantiskajā darbībā.

Neraugoties uz Latvijas PSR pieņemto Likumu par reliģisko apvienību darbību, vairākās sektantu kopienās radīti jauniešu kori, orķestri, tiek noturēti speciāli dievkalpojumi, ekskursijas, tiek organizētas telšu pilsētiņas un tūrisma pārgājieni jaunatnei.

Tā 7.dienas adventistu Jelgavas kopienas kora vadītājs sektantu sludinātāja dēls Zaķis Modris izveidojis vokāli instrumentālo ansambli 8 dažādās republikas pilsētās (Jelgava, Tukums, Dobele, Jēkabpils) dzīvojošu jaunu cilvēku sastāvā, kas braukā pa mazskaitlīgām kopienām, lai iesaistītu jaunatni sektantiskā darbībā. Ir bijuši gadījumi, kad atsevišķi sektantu sludinātāji savās uzstāšanās reizēs aicina jaunatni nepadoties ateistiskajai audzināšanai (Geide - Tukuma adventistu kopiena, Bondarenko - Ogres baptistu šķeltnieku grupa).

Naidīgo un ideoloģiski kaitīgo izpausmju un procesu cēloņu analīze jaunatnes vidū runā par nopietnu trūkumu esamību idejiskās audzināšanas darba organizācijā jaunatnes vidū un tai skaitā republikas mācību iestādēs. Mācību procesā galvenā uzmanība nereti tiek pievērsta profesionālajai sagatavotībai.

Būdami nepietiekami sagatavoti partijas un valdības iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumos, jaunie ļaudis nokļūst pretpadomju propagandas ietekmē un saindējas ar kaitīgām nacionālisma idejām.

Sakarā ar naidīgās propagandas pastiprināšanos no ārzemēm visai aktuāli kļūst mūsu jaunatnes internacionālās audzināšanas jautājumi.

Uzlabojumus prasa jaunatnes tiesiskā audzināšana. Daudzos gadījumos zemā tiesiskā izglītība noved pie pretsabiedriskām izpausmēm un noziegumiem.

Vairākos kolektīvos politiskās audzināšanas darbs tiek veikts epizodiski un tam nav uzbrūkoša rakstura. Tā 1972.gadā Siguldas 1.vidusskolas skolnieku grupa izdarīja asu pretpadomju izlēcienu. Pēc tā skolas vadība un Siguldas pilsētas un Rīgas rajona sabiedriskās organizācijas veica daudzus profilaktiski audzinoša rakstura pasākumus. Tomēr drīz vien pretpadomju izlēciena fakts minētajā skolā tika aizmirsts, kas izraisīja audzināšanas darba pavājināšanos. Tāpēc nebija nejaušība, ka 1977.gada novembrī, decembrī šajā skolā izveidojās skolnieku grupa, kas nodarbojās ar nacionālistisku lapiņu izgatavošanu un izplatīšanu, kā arī veica pretsabiedriskas darbības.

Atsevišķu jauno cilvēku nacionālistisko uzskatu veidošanos zināmā mēra ietekmē vairāku audzinātāju un pedagogu pasīvā pozīcija, kuri izvairās jaunatnei dot atbildes uz asiem politiskiem jautājumiem, tā reizēm robežojoties ar nacionālistisku izpausmju atbalstīšanu.

1976.gada septembrī Rīgas 74.vidusskolas skolnieki 1941.gadā dzimušās skolotājas Bezdelīgas Jeļenas Aleksandra meitas vadībā izbrauca ar autobusu ekskursijā. Brauciena laikā skolnieki Krastiņš Ilgvars un Cimmermanis Agris, abi dzimuši 1964.gadā, autobusā sacerēja nacionālistiska rakstura dzejoli, kas aicināja uz Latvijā dzīvojošo, pie pamatnācijas nepiederošo personu fizisku iznīcināšanu, piemeklēja tekstam pazīstamas dziesmas motīvu un atklāti dziedāja to autobusā. Bezdelīga J. neveica nekādus pasākumus, lai darītu galu šai nacionālistiskai izpausmei, bet skolas vadību par notikušo neinformēja.

Nopietni trūkumi pastāv jaunatnes brīvā laika organizēšanā. Daudzas sabiedriskās organizācijas vēl nepietiekami pieliek pūles, lai mūsu jaunatne no darba un mācībām brīvo laiku pavadītu kulturālāk, noderīgāk tās fiziskajai un garīgajai s attīstībai.

Š.g. februārī Dobeles rajona Apguldes 4.profesionāli tehniskajā vidusskolā vakarā pēc gulētiešanas laika grupa latviešu tautības audzēkņu, huligānisku motīvu vadīta, sarīkoja kautiņu ar kursantiem - traktoristiem. Trača iniciators bija 1962.gadā dzimušais Vītiņš Teodors. Šī notikuma izskatīšanas gaitā tika noskaidrots, ka sākumā domstarpības starp latviešu un krievu tautības kursantiem radās sadzīves jautājumu dēļ, bet pēc tam Vītiņš piešķīra šīm domstarpībām nacionālistisku nokrāsu un sarīkoja masveida kautiņu, kā rezultātā cieta vairāki krievu tautības audzēkņi.

Līdz ar to nākas atzīmēt, ka naidīguma izpausmju iemesls nereti ir jaunatnes nepareiza izpratne par komunistiskās sabiedrības celtniecības objektīvām grūtībām.

Š:g. martā Latvijas Valsts drošības komiteja kolēģijas sēdē izskatīja jautājumu par darba pastiprināšanu cīņā ar pretinieka ideoloģiskajām diversijām jaunatnes vidū.

Republikas VDK orgāni veikuši zināmu darbu jaunatnes norobežošanā no pretinieka graujošās darbības. Vairākos gadījumos ar operatīviem pasākumiem novērsti naidīgā ietekmē nonākušu jaunu cilvēku mēģinājumi apvienoties nelegālos grupējumos. Profilaktisko pasākumu rezultātā uz pareizā ceļa atgrieztas vairākas personas, kuras pieļāvušas kaitīgas izpausmes.

Visām, to skaitā pilsētu un rajonu VDK apakšvienībām doti norādījumi čekistisko darbu padomju jaunatnes norobežošanā no pretinieka specdienestu un ideoloģisko centru, ārzemju un pretpadomju organizāciju un naidīgo elementu tīkojumiem veikt partijas orgānu vadībā, ciešā sadarbībā ar partijas, arodbiedrību, komjaunatnes un citām sabiedriskajām organizācijām.

Politiskās audzināšanas darba uzlabošanai un nacionālistisku un citu neveselīgu parādību izskaušanai jaunatnes zināmas daļas vidū uzskatām par lietderīgu:

– pastiprināt darbu republikas mācību iestādēs, kas vērsts uz dziļāku ar Latvijas vēstures atsevišķiem periodiem saistītu politisku jautājumu izskaidrošanu skolu un studējošai jaunatnei, kā arī dziļāku latviešu buržuāziskā nacionālisma reakcionārās būtības un pretinieka ideoloģisko centru naidīgo nolūku atmaskošanu;

– sagatavot pasākumus, kas vērsti uz partijas un komjaunatnes organizācijas un pedagogu lomas paaugstināšanu politisko procesu izzināšanā skolu un studējošās jaunatnes vidū un savlaicīgu profilaktisko iedarbību uz neveselīgām tendencēm;

– pastiprināt jaunatnes internacionālās audzināšanas darbu mācību iestādēs;

– aktivizēt mācību iestāžu pasniedzēju kadru idejiski politisko audzināšanas darbu;

– daudz efektīvāk veikt propagandas darbu jaunatnes vidū, uzbrūkoši un savlaicīgi reaģējot uz negatīvu izpausmju un tendenču parādīšanos šajā vidē;

– izstrādāt pasākumu sistēmu, kas vērsta uz ārpusskolas politiskās audzināšanas un jaunatnes brīvā laika organizēšanas darba uzlabošanu, sevišķi attiecībā uz kopmītnēs dzīvojošajiem, kā arī ģimenes lomas paaugstināšanu politiskās audzināšanas darbā.

Latvijas PSR Ministru Padomes
Valsts drošības komitejas
priekšsēdētājs

L.I.Avdjukevičs

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.31, 151.-162.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 43.apr., 75.l., 11.-19.lp.

Ievietots: 04.07.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV