[1967.gada 2.decembrī]
____________________________________________________________________

Rezolūcija: b. J.J.Rubenim

Lūdzu šo jautājumu sagatavot LKP CK birojam.

Saņemts: 1967.g. 2.XII.

Slepeni.
1.eksemplārs.

Ziņojums.

Katru gadu, novembra pēdējā svētdienā, Rīgas pilsētas kapos notiek luterāņu baznīcas svētki - tā saucamā “mirušo piemiņas diena”. Apbedīto radinieki šajā dienā apmeklē kapsētas, saved kārtībā savu piederīgo kapus un iededz uz tiem svecītes, kuru daudzums liecina par to, cik radinieki un pazīstamie atnākuši godināt aizgājēja piemiņu.

VDK pie LPSR MP esošie materiāli liecina par to, kā tā saucamās “mirušo piemiņas dienas” norises no gada gadā pieņem arvien plašākus apmērus un no tradicionāliem baznīcas svētkiem pārvēršas pasākumā, kas palīdz virknei personu realizēt savas buržuāziski nacionālistiskās pārliecības klusējošu publisku demonstrāciju.

Tas sevišķi attiecas uz “mirušo piemiņas dienas” atzīmēšanu Brāļu, pirmajos un otrajos Meža kapos, kur apglabāti buržuāziskās Latvijas bijušie darbinieki: pirmais prezidents J.Čakste, pirmais ārlietu ministrs Z.Meierovics, fašistiskajam diktatoram Ulmanim tuvais darbinieks - ģenerālis J.Balodis un citas personas.

“Mirušo piemiņas dienā” šā gada 28.novembrī tikai norādītās kapsētas apmeklēja apmēram 70 000 cilvēku, pie kam galvenā apmeklētāju masa, pa lielākai daļai latviešu tautības personas, ieplūda kapsētā pēc tumsas iestāšanās, paralizējot gandrīz visu pilsētas transporta kustību šo kapsētu apkārtnē.

Apmeklētāju straume devās pie “Mātes” statujas Brāļu kapos, uz tā saucamo “balto krustu” rajonu 1.Meža kapos, kur vācu okupanti 1941.gadā apglabāja tā saucamos “čekas zvērību upurus” (patiesībā notvertos un nošautos vācu izpletņu lēcējus - diversantus), pie Čakstes, Meierovica, Baloža kapiem.

Norādītajās vietās apmeklētāji demonstratīvi iededzināja simtiem svecīšu un nolika ziedus, virknē gadījumu sarkan-balt-sarkanā krāsu sakārtojumā - buržuāziskās Latvijas bijušā karoga krāsās.

Tika atzīmēti ap Baloža kapu demonstratīvi defilējoši apmeklētāji, pie kam šim nolūkam ļaudis pa pāriem nostājās līdz 70 metrus garā rindā.

Pievērš sev uzmanību fakts, ka šais darbībās piedalījās arī jaunatne. Starp apmeklētājiem tika ievēroti daudzi LVU un citu augstāko mācību iestāžu studenti, kuri vienatnē vai grupās staigāja ap nacionālistu (Baloža, Čakstes, Meierovica) kapiem, acīmredzot izmantojot to, ka augstskolu administrācija, partijas un komjaunatnes organizāciju sekretāri par to nezināja.

VDK pie LPSR MP operatīvās grupas līdzstrādnieki un pilsētas komjaunatnes operatīvās nodaļas locekļi virkni apmeklētāju, kuri visaktīvāk demonstrēja savas nacionālistiskās jūtas, aizturēja personības noskaidrošanai.

To vidū personas, kas lika sveces tam neparedzētās vietās un sarkan-balt-sarkanā sakārtojumā, bija:

1. Pēteris Jāņa d. Blūms, dz.1949.g., latvietis, VĻKJS biedrs;

2. Juris Edgara d. Lambergs, dz. 1949.g., latvietis, VĻKJS biedrs;

3. Maija Eduarda m. Piesaka, dz. 1950.g., latviete, VĻKJS biedre; - visi Rīgas pilsētas 5.vsk. 11.klases skolnieki.

4. Arnis Augusta. d. Veidenbaums, dz. 1942.g., latvietis, VĻKJS biedrs, Rīgas TEC elektromontieris;

5. Juris Arvīda d. Zemītis, dz. 1945.g., latvietis, VĻKJS biedrs, Rīgas pilsētas elektrotīklu dispečeru dienesta elektromontieris;

6. Uldis Eduarda d. Šnore, dz. 1944.g., latvietis, VĻKJS biedrs, Rīgas pilsētas elektrotīklu dispečeru dienesta vec. elektromontieris;

7. Dzintra Jāņa m. Dumpe, dz. 1948.g., latviete, bezpartejiskā, fabrikas “Sadarbs” iecirkņa grāmatvede;

8. Silvija Kārļa m. Dremane, dz. 1943.g., latviete, bezpartejiskā, LPSR ZA Koksnes ķīmijas institūta vec. inženiere;

9. Jānis Teodora d. Baltvilks, dz. 1944.g., latvietis, bezpartejiskais, LPSR ZA Bioloģijas institūta inženieris;

10. Pēteris Kārļa d. Liepa, dz. 1948.g., latvietis, bezpartejiskais, LPSR ZA Fizikas un enerģētikas institūta vec. mehāniķis;

11. Ausma Aleksandra m. Blūma, dz. 1944.g., latviete, bezpartejiskā, Republikāniskās veterināri bakterioloģiskās laboratorijas feldšere;

12. Edīte Arnolda m. Dzene, dz. 1947.g., latviete, VĻKJS biedre, LVU Bioloģijas fak. vakara nod. 2.kursa studente;

13. Gunārs Eižena d. Svabadnieks, dz. 1947.g., latvietis, VĻKJS biedrs, LVU Ģeogrāfijas fak. 3.kursa students;

14. Juris Jura d. Putriņš, dz. 1940.g., latvietis, bezpartejiskais, LVU Fizikas un matemātikas fak. vak. nod. 3.kursa students;

15. Andris Arnolda d. Grieznis, dz. 1950.g., latvietis, bezpartejiskais, Rīgas vagonbūves rūpnīcas virpotājs;

16. Varis Kārļa d. Ozoliņš, dz. 1939.g., dzīvo Ogrē Ausekļa ielā 18, dz.1;

17. Jānis Augusta d. Ješinskis, dz. 1948.g., kolhoza “9.maijs” Vecmīlgrāvī bijušais zvejnieks;

18. Valerijs Ivana d. Belovs, dz. 1949.g., Jelgavas lokomotīvju depo strādnieks;

19. Raimonds Eglona d. Daukša, dz. 1949.g., Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas atslēdznieks.

Dažas personas, kuras lika sveces neparedzētās vietās, uzsāka strīdus ar kapsētu administrāciju, kura viņiem par to izteica aizrādījumu, un izturējās izaicinoši. To darīja:

1. Rita Jāņa m. Zivtiņa, dz. 1934.g., latviete, bezpartejiskā, fabrikas “Aurora” 12.ceha lāpītāja;

2. Edgars Konstantīna d. Pulis, dz. 1941.g., latvietis, bezpartejiskais, 6.celtniecības pārvaldes galdnieks, Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona padomes deputāts;

3. Voldemārs Voldemāra d. Feldmanis, dz. 1935.g., latvietis, bezpartejiskais, rūpnīcas “Autoelektropribor” galvenā tehnologa nodaļas konstruktoru biroja priekšnieks.

Demonstratīvi uz Čakstes un Baloža kapiem lika sveces sarkanbaltsarkanā krāsu salikumā:

1. Ivars Edgara d. Močuļskis, dz. 1940.g., latvietis, bezpartejiskais, nekur nestrādā, dzīvo Rīgā, Ormaņu ielā 14, dz.2;

2. Aivars Leonarda d. Polis, dz. 1943.g., latvietis, bezpartejiskais, Rīgas gaļas kombināta desu ceha krāvējs;

3. Aleksandrs Jūļa d. Tavars, dz. 1947.g., latvietis, bezpartejiskais, LPSR Operas un baleta teātra vec. butafors.

Tika fiksēta divu personu darbība, kuri lika sveces sarkanbaltsarkanā salikumā uz Čakstes kapa un pie “Mātes” statujas, bet pēc tam viens otru fotografēja šo sveču fonā uz krāsainas filmas. Tie bija:

1. Aivars Kārļa d. Dombrovskis, dz. 1939.g., latvietis, bezpartejiskais, fabrikas “Lignums” elektromontieris;

2. Zigmunds Jēkaba d. Kuncītis, dz. 1934.g., latvietis, bezpartejiskais, Rīgas māju celtniecības kombināta kurinātājs.

Kapu un sveču uzņemšanu ar profesionālu kinokameru izdarīja Juris Borisa d. Podnieks, dz. 1950.g., latvietis, bezpartejiskais, Rīgas kinostudijas apgaismotājs.

Trešo gadu pēc kārtas demonstratīvā sarkanbaltsarkana salikuma sveču nolikšanā kapsētā tika ievērots Ilmārs Voldemāra d. Gulbis, dz.1937.g., latvietis, bezpartejiskais, skaitļošanas ierīču uzņēmuma atslēdznieks elektromontētājs.

Daudzi apmeklētāji, sevišķi pēc tumsas iestāšanās, ieradās kapsētā automašīnās. Pārbaudot kapsētām piegulošās ielas, tajās ceremonijas kulminācijas laikā atrada daudz stāvošas automašīnas, kuras pieder dažādām valsts iestādēm, uzņēmumiem un sabiedriskām organizācijām. Fiksētas dažas dienesta automašīnas, kuras ieradušās pat no citiem republikas rajoniem - Talsiem, Jelgavas, Balviem, Siguldas.

Apmeklētāju pamatmasa sāka atstāt kapsētu apmēram 23-00, tomēr vēl pēc 24-00 tur turpināja ierasties studentu un jauniešu grupas, kuras no jauna aizdedzināja jau nodzisušās sveces pie “Mātes” tēla un uz buržuāziskās Latvijas darbinieku kapiem.

Masveidīgā sveču degšana apstādījumos ap kapiem (Brāļu kapi), uz pieminekļu pamatnēm un citās nepiemērotās vietās, pēc kapsētu administrācijas izteikumiem, nodarīja ievērojamu kaitējumu kapu dekoratīvajam un arhitektūras noformējumam.

Nākas atzīmēt, ka pilnīgā tumsa, kas valdīja kapsētās un ko radīja jebkāda apgaismojuma trūkums kā pie ieejas kapsētās tā to teritorijās, veicināja antisabiedriskajos elementos, kuri atradās apmeklētāju masā, pārliecību par savas darbības nesodāmību.

Par īsteno “mirušo pieminēšanas dienas” atzīmēšanas raksturu liecina vietējo iedzīvotāju izteikumi vēstulēs saviem radiniekiem aiz robežām:

“... Svētdien pie mums bija mirušo pieminēšanas diena. Tad acīmredzot visi 47% latviešu bija Meža kapos. Tā bija vieta, kur bija dzirdama tikai latviska runa. Pie Čakstes, Baloža, Meierovica ļaudis stāvēja rindās, lai katrs varētu nolikt savu svecīti, no kurām izveidojās vesels bezgalīgs uguns liesmojums. Bija tāds iespaids, ka tiktu dota atbilde mūsu kungiem to priekšlikumam par lielo pieminekļu noņemšanu kapsētās. Es arī noliku savu svecīti ...”

Vai citā vēstulē:

“... Vakar abi bijām kapsētā, jo bija mirušo piemiņas diena, un aiznesām, lai iedegtu, sveces. Tas bija neaprakstāms skaistums! Pie mūsu Zigfrīda (Meierovica) un Jāņa (Čakstes, Baloža) ļaudis stāvēja rindā kā svētceļnieki un gaidīja kārtu, lai iedegtu sveci vai noliktu ziedus. Tā agrāk nekad nav bijis. Un Brāļu kapos tas pats ...”

1968.gadā paies 50 gadi kopš buržuāziskās Latvijas dibināšanas dienas (18.novembrī).

Pēc esošajiem materiāliem latviešu emigrantu pretpadomju organizācijas aiz robežas jau sāk izvērst propagandas kampaņu par šīs “jubilejas” cienīgu sagaidīšanu.

Šai sakarā gaidāma aizrobežas latviešu buržuāzisko nacionālistu ideoloģiska iedarbība arī uz vietējiem iedzīvotājiem.

Ņemot vērā, ka “mirušo piemiņas diena” 1968.gadā tiks atzīmēta 24.novembrī (tikai 6 dienas pēc 18.novembra), var domāt, ka tā kapsētās pievilks vēl plašākas tautas masas kā 1967.gadā, ko atsevišķi pretpadomju elementi varēs izmantot nacionālistisku izlēcienu un visāda veida provokāciju organizācijai.

Šai sakarā VDK pie LPSR MP uzskata par mērķtiecīgu jau tagad sākt brīdinoši profilaktiska rakstura pasākumu izstrādi un realizāciju, lai savlaicīgi sagatavotu apstākļus, kas izslēgtu iespējas kaut kādu pretsabiedrisku darbību norisei kapsētās 1968.gada 18. un 24.novembrī.

Pie šādiem pasākumiem varētu attiecināt:

1. Pilsētas izpildkomitejai pieņemt attiecīgu lēmumu (darot to zināmu sabiedrībai), kas reglamentētu dažādu baznīcas pasākumu norises laiku kapsētās, kapsētu apmeklējuma laiku (no 8-00 līdz 22-00), noteikt vietas, kur atļauts novietot sveces, paredzēt kapsētu un tām piegulošo ielu apgaismošanas organizāciju, kapsētu vārtu slēgšanu un apmeklētāju izraidīšanu no to teritorijas nakts laikā. Kontroli par izpildi uzlikt milicijas orgāniem, dodot viņiem tiesības administratīvi iedarboties pret lēmuma pārkāpējiem.

2. Pastiprināt audzināšanas un izskaidrošanas darbu partijas un komjaunatnes organizācijās ar jauniešiem un studentiem, lai tie norādītajās dienās neapmeklētu kapsētas. Vienlaicīgi pakļaut sabiedrisko organizāciju izskatīšanai šā gada 26.novembrī par nacionālistiska noskaņojuma demonstrēšanu kapsētās aizturētos.

3. Izšķirt jautājumu par iedarbību partijas vai administratīvā kārtībā pret personām, kas pielaidušas dienesta autotransporta izmantošanu baznīcas svētku apmeklēšanai šā gada 26.novembrī.

VDK pie LPSR MP priekšsēdētājs Avdjukēvičs [paraksts]

1987.gada 2.decembrī.
Nr.13/899
____________________________________________________________________

Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1995., Nr.2(17), 65.-70.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 32.apr., 42.l., 35.-4l.lp. Krievu valodā.

Ievietots: 19.11.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV