[1954. gada 5. aprīlī]
_____________________________________________________________

1953. un 1954. gadā Latvijas PSR Iekšlietu ministrija atklāja 19 gadījumus, kad skolēni izplatīja pretpadomju skrejlapas un veica diversijas aktus, to skaitā 6 tādi gadījumi notika Rīgā.

Pretpadomju skrejlapas izplatīja un diversijas aktus veica kā jaunatnes organizācijas, tā arī atsevišķi skolu audzēkņi.

Tikai kopš 1953./54. mācību gada sākuma pretpadomju darbības fakti tika atklāti Aizputes, Saldus, Siguldas rajonā un Jelgavā.

1953. gada 18. novembrī Saldū tika atklātas 11 pretpadomju lapiņas, kas aicināja latviešu tautības personas iestāties “partizānu” rindās un cīnīties pret komunistiem. Šo lapiņu autors un izplatītājs bija Saldus vidusskolas 8. klases audzēknis Jaunpetrovičs.

1953. gada decembrī tika atklāta Jelgavas 2. septiņgadīgās skolas audzēkņu pretpadomju organizācija. Šīs organizācijas dalībnieki izgatavoja ap 100 pretpadomju lapiņu, taču sakarā ar organizācijas atklāšanu lielāko daļu lapiņu viņi iznīcināja.

Aizputes rajona Dunalkas septiņgadīgajā skolā no š.g. 18. līdz 29. janvārim pretpadomju jaunatnes grupa “Latviešu ērgļi”, vēlāk pārdēvēta par “Dzelzs papēdi”, izplatīja 12 pretpadomju lapiņas un uzsaukumus. Šajā organizācijā bija Dunalkas septiņgadīgās skolas 6.-7. klašu audzēkņi un pionieri. Lielākā daļa šo audzēkņu vecāku ir sodīta par kontrrevolucionāru darbību.

Š.g. 5. februārī pretpadomju satura lapiņas tika atrastas Siguldas rajona Nītaures ciema padomes grāmatu veikalā. Šo lapiņu autors un izplatītājs bija Nītaures septiņgadīgās skolas audzēknis Urjans. Lapiņu izplatīšanā piedalījās arī citi skolas audzēkņi.

Pārbaudes gaitā noskaidrots, ka bērnu pretpadomju organizāciju rašanās iemesls Dunalkas un Nītaures septiņgadīgajās un citās skolās ir nolaidība mācību un audzināšanas darbā.

Dunalkas skolas skolotāju kadri ir piesārņoti. Tā par latviešu valodas skolotāju strādā bijušais 6. Aizputes aizsargu pulka Nīkrāces nodaļas vadītājs, skolā strādā arī viņa sieva, kura 1941. gada jūnijā piedalījās partijas un valdības vadītāju portretu iznīcināšanā, skolotāja Poriņa ir baptiste, skolotāja Smurģe - kulaka meita, abi tās brāļi ir notiesāti par kontrrevolucionāru darbību.

Mācību disciplīnu pasniegšana šajā skolā ir ļoti zemā līmenī.

Neviena no 4 mācību stundām, ko mēs apmeklējām, nevar tikt atzīta par apmierinošu.

Ģeogrāfijas stundas (skolotāja Smurģe) ir atrautas no prakses, skolēniem nav ne mazākā priekšstata par to, kāda nozīme viņu dzīvē ir ģeogrāfijas apguvei.

PSRS vēstures stunda 4. klasē (skolotāja Ducmane) bija izplānota haotiski. Skolotāja Ducmane pieļāva daudz zinātniska rakstura un faktu kļūdu. Tā, piemēram, viņa teica, ka akadēmiķis Pavlovs pirmais uzsāka cīņu pret reliģiju un viņa nopelns ir mācības par instinktiem atklāšana, sēklu jarovizācija - “kad sēklas ievieto aukstā telpā”. Ducmane apgalvoja, ka Ļeņins un Staļins it kā ir pierādījuši, ka, neredzot priekšmetu, mēs par to nevaram arī domāt, un kā pierādījumu teiktajam uzdeva jautājumu: “Vai jūs, piemēram, esat redzējuši velnu?”

Skolotājs Tilts latviešu literatūras stundu vadīja no buržuāziskā objektīvisma pozīcijām. Viņš izklāstīja skolēniem faktus, nedodot tiem vērtējumu, un ļāva skolēniem pašiem izdarīt secinājumus. Tādā veidā viņš analizēja fragmentu no V. Lāča stāsta “Nākotnes kalēji”.

Ar audzināšanas darbu skolā nodarbojas ļoti virspusēji un vispār nezina tā vai cita skolēna īpatnības. Tā ne skolas direktore Ducmane, ne vecākā pionieru vadītāja Freimane nezina skolēnu vecākus un viņu noskaņojumu, tāpat nezina par skolēnu interesēm, ko viņi lasa un par ko interesējas.

Skolas direktore PSKP biedre Ducmane nekontrolē skolotāju darbu, skolā viņai nav autoritātes, bet skolēnus viņa sauc par fašistiem.

Aizputes rajona tautas izglītības nodaļa (RTIN vad. PSKP biedre Brumele) neapmierinoši veica šīs skolas darba kontroli. 1953./54. mācību gadā skola ne reizi netika pakļauta inspektoru pārbaudei.

Aizputes rajona partijas komiteja arī slikti veic skolu mācību un audzināšanas darba kontroli.

Pēdējo divu gadu laikā neviens no partijas rajona komitejas sekretāriem nav bijis Dunalkas septiņgadīgajā un daudzās citās skolās.

No 1953. gada sākuma partijas rajona komitejas birojā jautājumus par skolu darbu izskatīja trīs reizes, tomēr jautājumi par skolu darba saturu, idejiski teorētisko pasniegšanas līmeni partijas rajona komitejā izskatīti netika. Pieņemtie lēmumi ir nekonkrēti, slikti koriģēti, dažus lēmumus vairs nekontrolē, kaut gan tie nav izpildīti. Katru gadu sekmes skolās kļūst arvien sliktākas, bet to skolēnu skaits, kuri paliek uz otru gadu, pieaug, tomēr šāda situācija nerada bažas Aizputes rajona partijas komitejas sekretāriem.

1950./51. mācību gadā no 2832 skolēniem uz otru gadu palika 352, 1951./52. mācību gadā no 2726 - 353, 1952./53. mācību gadā no 2612 - 375. Sekmība 1953./54. mācību gada pirmajā ceturksnī bija 85%, bet otrajā ceturksnī - 84,8%.

Aizputes rajona partijas komiteja nedeva pareizu politisko vērtējumu Dunalkas septiņgadīgās skolas skolēnu pretpadomju izpausmēm, tā aprobežojās tikai ar šī fakta izskatīšanu birojā un pat nenosūtīja uz šo skolu rajona partijas komitejas aparāta darbiniekus, kā tas bija norādīts biroja lēmumā. Turklāt var piebilst, ka Aizputes rajona partijas komitejas sekretārs b. Šalajevs nepieprasīja veikt šī jautājuma kvalitatīvu izmeklēšanu. Līdz šim laikam nav zināmi divu pretpadomju lapiņu autori, tāpat nekas nav zināms par Dunalkas septiņgadīgās skolas jaunatnes pretpadomju grupas sakaru esamību ar Dzērves septiņgadīgās skolas skolēniem (Dunalkas septiņgadīgās skolas skolēns Doršs apstiprina, ka vēl 1953. gada vasarā viņš piedāvāja Dzērves septiņgadīgās skolas skolēnam Bergam Gunāram iestāties viņu organizācijā).

Ar tautas izglītības jautājumiem slikti nodarbojas arī Siguldas rajona partijas komiteja un rajona izpildkomiteja, skolu mācību un audzināšanas darba vadību pēc komitejas uzdevuma veic tikai tautas izglītības nodaļa. Siguldas rajona partijas komitejas sekretāre b. Pēda nedeva pareizu politisko vērtējumu faktam, ka Nītaures septiņgadīgajā skolā tiek izplatītas pretpadomju lapiņas, un neziņoja par to Latvijas KP CK. Jautājums par mācību un audzināšanas darba uzlabošanu Nītaures septiņgadīgajā skolā rajona partijas komitejas birojā izskatīts netika.

Jelgavas pilsētas partijas komiteja, personiski b. Koroļkevičs, ar skolu darbu nodarbojas neapmierinoši, kā rezultātā 1951.-1953. g. Jelgavas skolās tika atklātas vairākas jaunatnes pretpadomju organizācijas un izplatīts liels daudzums pretpadomju lapiņu.

Latvijas KP CK
skolu nodaļas vad.

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.89, 399.-404.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 17.apr., 60.a l., 54.-57.lp.