Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Latvijas Nacionālās jaunatnes savienības statūti.
[1945. gads]
________________________________________________________
Latvijas Nacionālās jaunatnes
savienības (LNJS) darbības
un struktūras statūti (DSS)
1. Būtība
1.§ Latvijas Nacionālās jaunatnes savienība (LNJS) dibināta atbilstībā Latvijas Nacionālās savienības statūtu 30.§ e punktam, un tās darbība aptver visu Latviju.
2. Mērķis
2.§ Latvijas Nacionālās jaunatnes savienības mērķis:
a) Apvienot visu Latvijas jaunatni vienā nacionālā jaunatnes organizācijā, ar mērķi apgūt Latvijas dzīves zināšanas un pareizu politisko izpratni, kā arī attīstīt aktīvu nacionālo pašdarbību.
b) Nacionālas latviskas dzīves izpratnes ieaudzināšana:
1. Sekmēt jaunatnes morālo, fizisko un garīgo attīstību, īpaši attīstīt jaunatnes vidū domāšanas un patstāvīgas spriešanas spējas.
2. Ieaudzināt jaunatnē mīlestību pret Tēviju, uzņēmību, pienākuma apziņu, pašaizliedzību, darba mīlestību un stipru, nelokāmu raksturu.
3. Sagatavot praktiskai dzīvei un darbu uzskatīt par goda lietu, īpašu uzmanību pievērst lauksaimniecībai kā mūsu tautas saimniecības galvenajai nozarei.
4. Veicināt latviešu tautas kopējo nacionālo un politisko tieksmju īstenošanu.
3. Savienības uzbūve un organizācija
3.§ Latvijas Nacionālo jaunatnes savienību organizē un vada LNA jaunatnes sekcijas vadītājs, saukts par LNJS Priekšnieku, viņu izvēlē locekļi - jaunatnes sekcijas organizatori un iniciatori no LJS aktīvo vai pilntiesīgo locekļu skaita ar LNA Centrālās valdes piekrišanu un LNA Priekšnieka apstiprinājumu.
4.§ Latvijas Nacionālā jaunatnes savienība teritoriāli sadalās pa apvidiem vai rajoniem un pagastiem - družīnās, pagastos tās teritoriāli dalās pulciņos:
jaunākā vecuma jaunatne - vecumā no 6 līdz 11 gadiem,
jaunatne no 12 līdz 16 gadiem,
jaunatne, vecāka par 17 gadiem.
Pulciņi atbilstoši dzimumam sadalās dzimtās un saimēs, zēnu un meiteņu.
5.§ LNJS priekšnieks izrauga rajonu un pulciņu vadītājus, ne jaunākus par 21 gadu, un viņu vietniekus, ne jaunākus par 16 gadiem.
Turklāt viņiem obligāti jābūt arī LNA biedriem.
Pulciņu, dzimtas un saimes vecākos un palīgus izrauga no Latvijas Nacionālās jaunatnes savienības visspējīgākajiem un aktīvākajiem biedriem.
6.§ Pulciņos jaunatne dalās atbilstībā dzimumam un saimju skaitam dzimtā; ja pulciņos apvienota abu dzimumu jaunatne vai ja dzimtā ir 35 saimes. Dzimta parasti apvieno no 3 līdz 5 saimes, pa 5 līdz 9 cilvēkiem katrā, ieskaitot dzimtas vecāko un viņa palīgu.
Saime ir mazākais apakšnodalījums, lai īstenotu paredzētās sacensības, sacīkstes un veiktu citus uzdotos pienākumus.
7.§ Visai grupu jaunatnei atkarā no aktivitātes un izturētajām pārbaudēm piešķir nosaukumus: - Jaunākā vecuma jaunatnei - jaunais iesācējs, īstais, raženais, dižais[1] zēns.
Jaunatnei - mazjaunulis, īstais, raženais, dižais puisēns.
Vecākā vecuma jaunatnei - dižais iesācējs, īstais, raženais, dižais puisis.
Atbilstīga nosaukuma piešķiršanu un pārbaudes konkrēti nosaka atsevišķa instrukcija.
Nosaukums var tikt piešķirts pagrīdes darba laikā, un tā piešķiršanai tiek prasīta puse no laika, kāds nepieciešams nosaukuma piešķiršanai legāla darba laikā.
Pagrīdes perioda aktīvākajiem darbiniekiem tiks dotas privilēģijas ieņemt augstākos posteņus Latvijas Nacionālās Jaunatnes Savienības legālajā periodā.
Aktīvajai jaunatnei, kas sevi parādījusi nelegālo darbību periodā, tiks dota priekšroka augstāko amatu saņemšanai LNJS legālu darbību periodā.
8.§ Ar legāla darba nodibināšanos savienībai paredzēts ieviest formas tērpu ar atšķirības zīmēm, kas nosaka ieņemamo amatu, nosaukumu, izdienu, apbalvojumus un goda zīmes.
9.§ Katrā družīnā strādā valde, sastāvoša no 3 līdz 5 cilv., ko ievēlē družīnas delegātu sapulce.
Delegātu sapulce sastāv no pārstāvjiem, kuri ievēlēti no vecākā vecuma jaunatnes, turklāt katri 10 cilvēki ievēlē vienu delegātu.
10.§ Valdes uzdevumos ietilpst attīstīt un nostādīt pašdarbību zināmā augstumā, aktivizēt un pārraudzīt pulciņu darbību, palīdzēt organizācijai un sekmēt jaunatnes iestāšanos Latvijas Nacionālās jaunatnes savienībā.
11.§ Pie katras družīnas, tās vadītāja vadībā strādā visu triju vecumu vadošais pulciņš.
12.§ Katra dzimta izraugās sev nosaukumu, varbūt kādu senlatvisku [nosaukumu] vai vēsturiskā rajona vai apvidus [vārdu].
Jaunākā vecuma un vidējā vecuma dzimta izvēlas sev tuvākās apkaimes rajona nosaukumu, bet vecākā vecuma dzimta - Latvijas mērogā.
13.§ Atbilstoša nosaukuma dzimtas saimes izraugās sev izcilu sabiedrisku darbinieku vārdu, to, kuri strādājuši vai strādā atbilstoša nosaukuma dzimtas rajonā.
14.§ Vienlaikus ar esošo nosaukumu saimēm tiek piešķirti kārtas numuri; tos saimes iegūst ikgadu individuālo sasniegumu sacensībās un saimes kopējā cīņā. Sacensības noris nepārtraukti visu gadu.
15.§ Saimes, kas ieguvušas augstāko nosaukumu 3 gadus pēc kārtas, izmanto šo nosaukumu nākamos trīs gadus. Pēc tam sacensības sākas no jauna. Trīsgadu periodā konkrētā saime piedalās ārpus konkursa, un to nesauc par pirmo, bet par vadošo saimi.
16.§ Vadoties no praktiskās lietderības un nepieciešamības, lai veidotu plašākas kopienas, gūtu speciālas un praktiskas zināšanas, pie savienības var dibināt atbilstošus kursus, bet pie pulciņiem - atbilstošas sekcijas.
17.§ Praktiskā darba labākie sasniegumi var tikt prēmēti.
18.§ Tuvāk noteikt savienības uzbūvi, pārvaldes orgānu, vadītāju un jaunatnes pienākumus paredzēts pēc savienības darba sākuma un tās darbības izvēršanas plašākā mērogā, bet pilnībā tikai pēc tam, kā radīsies iespēja sākt legālu darbību pēc Latvijas atbrīvošanas.
Nelegālā darba periodā nepieciešams rīkoties un vadīties no Savienības Instrukcijas nelegālam darbam.
Savienības Instrukcija nelegālam darbam
I. Organizatoriskie un taktiskie principi
1.§ Latvijas Nacionālās jaunatnes savienība sāk savu darbu atbilstoši darbības un struktūras statūtiem (DSS) un pagrīdes darbības periodā vadās no šo statūtu pamatprincipiem.
2.§ Sākot darbu, atbilstībā šiem statūtiem, jau darbību uzsākušajām pagrīdes jauniešu grupām vai grupu vecākajiem jāsaistās ar LNS centrālo vadību vai to pilnvarotajiem no vadības, rajoniem vai apvidiem. Līdz savienības darba sākumam organizēto nelegālo grupu dalībnieki, kas iesnieguši pirmā pielikumā norādīto biedru sarakstu, tiks uzskatīti par LNJS organizatoriem un iniciatoriem.
3.§ LNJS organizatoriem un iniciatoriem ir tiesības no LNS dalībnieku skaita izraudzīt LNJS rajonu un apakšvienību priekšnieku un vadītāju kandidātus, bet paši atbilstīga vecuma organizatori un iniciatori var tikt izvirzīti par vadītāju vietniekiem.
4.§ Organizatori un iniciatori uztur sakarus ar LNS Centrālo valdi ar LNJS priekšnieka palīdzību.
5.§ Organizatoru un iniciatoru grupu vecākie uztur tiešus sakarus ar LNJS priekšnieku, kā arī nodod speciālus ziņojumus un atskaites par darbu un saņem norādījumus. Viņi arī turpina uzturēt sakarus starp rajoniem un družīnām, tāpat arī pēc iecelšanas - starp priekšniekiem un vadītājiem rajonos.
6.§ Organizatoru un iniciatoru uzdevums ir organizēt un aicināt jaunatni, atbilstībā dzimumam, organizēties grupās (saimēs) pa 3-10 cilvēkiem katrā un izvirzīt no grupu vidus grupu vecākos un vietnieku vai palīgu, to rīkojumiem grupas dalībnieki pakļaujas.
7.§ Grupas pēc sava rakstura var būt organizatoriskas un pamata.
8.§ LNJS organizatorisko grupu būtība:
Katrs organizatoriskās grupas dalībnieks organizē tālāk jaunatni pamata grupās, kuras tālāku jaunatnes organizāciju neveic vai arī nav spējīgas to veikt, un organizatoriskajās grupās, kuru locekļi savukārt turpina organizēt jaunas jaunatnes organizatoriskās un pamata grupas.
9.§ Katrs jaunatnes organizatoriskās grupas un cēlsirdīgas jaunatnes dalībnieks var būt gan organizatorisku, gan pamata grupu vecākais, bet ne vairāk kā 1 līdz 3.
10.§ Grupu organizācijā var būt divi pamatprincipi:
a) Organizējamās grupas dalībniekus organizators izvēlas katru atsevišķi personīgi pats, pēc tam apvieno vienā grupā, pats uzņemdamies šīs grupas vecākā pienākumus, bet vietnieku tāpat izvēlas pats vai arī atļauj grupas dalībniekiem izvirzīt no sava vidus.
b) Izvēloties kādu no jaunatnes ar organizatora spējām un pēc viņa iepazīstināšanas ar organizācijas mērķiem, uzdevumiem un statūtiem, uzdot viņam grupas organizēšanu. Šajā grupā viņš uzņemas vecākā pienākumus, bet bijušais organizators tiek atstāts vietnieka amatā, vislabāk, tiek atstāts par grupas vecāko, kurš vada grupu un kā iniciators organizators uztur sakarus ar galotni.
Piezīme: Punktā b) norādītā organizācijas metode, raugoties no nelegālā darba viedokļa, ir vislabākā.
11.§ Organizatoru un iniciatoru organizētās grupas, pakāpeniskas organizētības kārtībā, pakļautas atbilstīgai sadalei pakāpēs. Pakāpes aprēķina šādā kārtībā:
Organizatoru un iniciatoru grupa saucas par pirmo pakāpi, šīs grupas locekļu organizētās jaunās grupas ir - pirmās pakāpes; pirmās pakāpes grupas locekļu organizētās grupas ir - otrās pakāpes utt.
13.§ Organizatoriskās grupas dalībniekam:
a) Organizējot pa 2-3 grupām no viena vecuma dalībnieku grupējuma, jaunieši kļūst par attiecīgā grupējuma dzimtas vecākajiem (jaunākā vecuma jaunatnes, jaunatnes, vecākā vecuma jaunatnes).
Tādējādi par vecāko grupu var kļūt viena grupa, kura tiek uzskatīta par dzimtas vadošo grupu.
b) Noorganizējot divas dzimtas no viena vecuma grupējuma un kādu jaunatnes grupu no cita vecuma grupējuma, kļūst par attiecīgā grupējuma dzimtas pulciņa vecāko. Dzimtas vai grupas vecākā pienākumus var uzņemties tikai vienā dzimtā vai grupā.
Pielikums: Grupas vecākais organizatoriskajā periodā var atteikties no DSS 4. paragrāfa attiecībā par jaunatnes grupēšanu, iekļaujas tās jaunatnes saimē, kurai ir vairākums.
Piemēram: 2 dalībnieki ir 14, 16 gadus veci un 5 dalībnieki ir vecāki par 17 gadiem.
14, 16 gadīgie 2 dalībnieki ir mazākums, tāpēc jāiekļauj diženās jaunatnes grupā, kurā ir jaunatne, vecāka par 17 gadiem un ir 5 cilvēki. Pretējā gadījumā vajag rīkoties pretēji.
14.§ LNS dalībnieks, noorganizējis 13. paragrāfa b) punktā norādīto grupu skaitu, paliek atbilstīgā pulciņa vadītājs.
15.§ Pulciņa vadītājs, noorganizējis pagastā vismaz 3 pulciņus, kļūst par jaunatnes priekšnieka kandidātu atbilstīgajā pagastā.
16.§ 13., 14. un 15. paragrāfa kārtībā noorganizēto grupu dalībnieku skaitam jāsasniedz vienas grupas vidējais; tam vidēji jābūt 5 cilvēki.
17.§ Iekļaujoties vai iekļaujot kādā noorganizētā grupā vai pastāvošā pulciņā vai posmā, pulciņa vai posma vadītājs apstiprina grupu (saimju) un dzimtas vecākos.
II. Slepenā darba nolikums
18.§ Grupu dalībniekiem nav jāzina:
a) Katra grupas dalībnieka pienākums ir neinteresēties par augstākstāvošo priekšniecību, atskaitot savu tiešo priekšnieku - grupas vecāko vai viņa vietnieku.
b) Katram priekšniekam vecākajam jāzina vienīgi pakļautie, viņam nav jāzina un viņa pienākumos neietilpst interesēties par augstākām un citām grupām, dzimtām, pulciņiem utt., par priekšniekiem un dalībniekiem, atskaitot savu tiešo priekšnieku.
c) Tuvākie tiešie priekšnieki:
1. Grupas dalībniekam - grupas vecākais un vietnieks.
2. Grupas vecākajam - dzimtas vecākais.
3. Dzimtas vecākajam - pulciņa vecākais.
4. Pulciņa vadītājam - apakšvienības priekšnieks utt.
5. Pulciņa vecākajam - pulciņa vadītājs.
Grupu vecākajiem, organizatoriem un iniciatoriem - Savienības priekšnieks.
Piezīme: Pārmērīgas ziņkārības parādīšana par augstākstāvošo priekšniecību vai citu grupu priekšniecību, kā arī par dalībniekiem, uzskatāma par spiegošanu vai nodevības mēģinājumu boļševiku labā. Gadījumā, ja kādam kļūst zināms dalībnieks vai kādas citas grupas priekšnieks, tad par to nevienam citam nedrīkst izpaust.
19.§ LNJS dalībnieki nedrīkst nevienam izpaust, ne vecākiem vai citiem tuviniekiem vai radiniekiem, svešiem, pazīstamiem vai draugiem par sevi un citiem, kuri ir pagrīdes jaunatnes organizācijas dalībnieki, vadoties no atziņas:
Ko cits nezina, to nedrīkst izpaust un izstāstīt.
20.§ Visi saraksti jāglabā droši un slepeni un to atrašanās vietu var zināt vienīgi grupas vecākais, vietnieks un viņu tuvākais tiešais priekšnieks.
Grupas vecākie dalībnieku sarakstus nedrīkst nesāt, kā arī glabāt pie sevis. Viņiem dalībnieki jāzina no galvas.
Vairāku grupu vadītājiem atļauti saraksti ar izdomātiem vārdiem.
III. Biedru pienākumi
21.§ Gādāt, lai biedri un iedzīvotāji turētu slepenībā darbu attiecībā uz partizānu LNS un LNJS un atklātu noslēpuma neievērotājus.
22.§ Zināt un izpildīt vadības orgānu DSS instrukciju un vecāko rīkojumus un bez iebildēm izpildīt līdz galam savienības uzliktos uzdevumus.
23.§ Organizēt jaunatnes organizatoriskās vai pamata grupas.
24.§ LNS pienākumos ietilpst organizēt iedzīvotājus un politiski apvienot Latvijas Nacionālajā Savienībā.
25.§ Sniegt palīdzību pretpadomju partizāniem un viņu darbībai, organizēt savstarpēju palīdzību patriotiem, kuri palikuši bez nodrošinājuma.
26.§ Izplatīt izsniegtās lapiņas, uzsaukumus un citu propagandas literatūru.
27.§ Katra pienākums ir izskaidrot un iemācīt izprast starptautisko stāvokli un politiskos notikumus, kā arī to, kāda politiskā dzīve un kārtība paredzama pēc boļševiku sagrāves. Izveidot iedzīvotājiem pareizu skatījumu par LNS un LNJS mērķiem, uzdevumiem un darbu, kā arī veikt propagandu iedzīvotāju vidū, lai viņi sniegtu palīdzību savienībām.
28.§ Brīdināt katru neapzinīgu tautieti, kurš strādājis boļševiku labā.
29.§ Paturēt prātā personas, kuras pēc boļševiku varas sagrāves var strādāt kā jaunās iekārtas grāvēji, lai tādus varētu atmaskot tautas priekšā.
30.§ Izskaidrot iedzīvotājiem visus boļševiku nodomus.
31.§ Celt savienības vispārīgo un politisko līmeni ar organizētajiem referātiem, kursiem, lekcijām u.tml. un lasot atbilstīgu literatūru.
32.§ Pakļaut personīgās intereses savienības un savas tautas interesēm.
33.§ Ierasties norādītajā laikā sapulcēšanās vietā. Nolaidīga nenoteiktība var būt par cēloni izslēgšanai no savienības.
34.§ Rakstīt hroniku, atzīmējot svarīgākos notikumus valsts, apkaimes un pagasta mērogā, īpaši sīki atzīmējot rajona darbu. Hronikas pierakstu veikt regulāri, bet, ja ar pārtraukumiem, tad ne vairāk kā nedēļu. Hronika rakstāma grupas apjomā, un pierakstā jāpiedalās visiem grupas locekļiem. Hronika ir grupas aktivitātes atspoguļojums, un tai jāatspoguļo, cik aktīvi katrs loceklis izpilda savus pienākumus. Hronikā un savienības darbā lietojami vienīgi segvārdi. Hronika glabājas pie grupas vecākā.
35.§ Piedalīties ar rakstiem un sniegt informatīvus ziņojumus jaunatnes kopējā žurnāla izdevniecībai.
36.§ Izsekot tautas izspiegotāju un nodevēju darbībai un veidot sarakstus, atzīmējot, kad, kur un kādas nodevības izdarītas un kas to var apliecināt.
37.§ Vidējā un vecākā vecuma jaunatnes grupām pa sava darba rajonu (apgabals, pagasts, ciems) veidot sarakstus, ierakstot visus padomju uzņēmumu un organizāciju darbiniekus, iekļaujot no atbildīga darbinieka līdz apkalpotājai.
a) Sarakstā jānorāda - uzvārds, vārds, dzimšanas gads, nacionalitāte, ticība, izglītība, nodarbošanās veids, specialitāte, iepriekšējā un pašreizējā adrese un saskare ar tautu.
1. Obligāti sarakstus izveidot par šādām iestādēm: izpildkomiteja, zemes nodaļa, VK(b)P CK un komjaunatnes, VDTK IeTK, milicijas, iznīcinātājbataljoni, par visām saimnieciska rakstura iestādēm, kā MTS, rūpniecības pārvalde, patērētāju savienība, meža saimniecība, transports, sakari, dzelzceļi, pasts, zemesceļu pārvalde, medicīniskās veterinārās iestādes, ugunsdzēsēju depo utt.
2. Pagastos - pirmajā punktā norādītās un citas.
3. Ciema padomēs - ciema padomes darbiniekus, brigadierus, ciema padomē esošos partijas un komjaunatnes biedrus, miličus (istrebkus) utt.
b) Savienības darba sākumā līdz družīnu un rajonu nodibināšanai sarakstus nosūta savienības priekšniekam.
Kopā ar pirmā saraksta pārsūtīšanu jāizsūta ziņas par rajonu, apdzīvoto vietu vai ciema padomi. Ziņas tiek sniegtas regulāri. Līdzās tam tiek izpildīti pārējie biedra pienākumi, kas norādīti šajā instrukcijā.
c) Pirmie saraksti tiek izveidoti 10 dienu laikā pēc grupas nodibināšanas un tiek iesniegti grupas vecākajam, kuram obligāti 3-5 dienu laikā pēc sarakstu saņemšanas tie pa instancēm jānosūta savienības priekšniekam.
d) Grupas ik mēnesi 1., 10. un 20. datumā nosūta ziņas par norādīto iestāžu darbiniekiem sarakstos, ierakstot kaitniecisko darbu pret latviešu tautu, kas novērots periodā starp norādītajiem laikiem, atzīmējot, kad, kas noticis un vai starp grupas locekļiem nav liecinieka, kurš var šo noziegumu apstiprināt. Vienlaikus tiek nosūtītas sarakstos veiktās pārmaiņas un papildinājumi.
e) Par IeTK, milicijas un iznicinātāju bataljona darbiniekiem jābūt ziņām katrā laika periodā, kādas kratīšanas un arestus viņi izdarījuši, kur piedalījušies, kādu aktivitāti parādījuši un kā izturējušies pret aizturētajiem. Lai konstatētu, kādus postījumus boļševiki nodarījuši latviešu tautai, vēlams savākt šādas ziņas:
1. Par arestētajiem - raksturojot no iepriekšējā darba un rīcības boļševiku varas laikā un par ko arestēti.
2. Par izlaupītajām un nodedzinātajām saimniecībām, atzīmējot ēku lielumu, senumu un no kāda materiāla, kā arī kāds inventārs izvests.
38.§ Apzināt un reģistrēt čekistu arestēto un nogalināto partizānu kapus.
39.§ Sagatavoties sanitārajam un militārajam dienestam.
40.§ Izteikt ierosinājumus organizācijas attīstībai.
41.§ Savu spēku ietvaros veicināt lietu un darbu, kas palīdz Latvijas atbrīvošanai un tautas apvienošanai.
42.§ Karjeristi, personīgās laimes meklētāji, tie, kas neciena darbu un nav iemantojuši uzticību, nevar kļūt par savienības biedriem.
IV. Vadītāju pienākumi
43.§ Vadītāju uzdevums ir palīdzēt savienības jaunatnei uzmanīt, lai jaunatne ievērotu nepieciešamo konspirāciju, morāli atbalstīt jaunatni ar padomiem un visādi citādi sekmēt, lai jaunatne būtu spējīga izpildīt tai uzliktos pienākumus.
Vadītājam jābūt par piemēru personīgajā dzīvē un savienības darbā, jaunatne jāvada akurāti.
44.§ Grupu vecākie un vadītāji, kuri agrāk strādājuši kādā Latvijas nacionālā jaunatnes organizācijā, lai sasniegtu Darbības un struktūras statūtos (DSS) paredzētos mērķus un uzdevumus, var izmantot nacionālam un morālam audzināšanas darbam, ņemot vērā slepenību un piemērojoties DSS un norādījumiem, kas sniegti šajā instrukcijā, jau iepriekš jaunatnes organizatoriskajā darbā iegūto pieredzi, secinājumus, darba un audzināšanas metodes līdz tam laikam, kamēr neparādīsies iespēja tās pilnīgi aizstāt ar jaunizveidojušamies.
V. Soda mēri grupu biedriem un grupu likvidācija
45. § Biedri, kuri neizpilda pienākumus, neņem vērā DSS, instrukcijas un rīkojumus vai neievēro nepieciešamo konspirāciju, ir brīdināmi vai izslēdzami no biedru vidus, pārtraucot ar viņiem jebkurus sakarus. Ja savienības biedrs pēc viņa izslēgšanas pieļauj kaitniecisku rīcību, kas var kļūt nodevīga, tad par to nekavējoties jāziņo savienības priekšniekam, kurš centīsies izdarīt tā, lai pret viņu [dalībnieku] izturētos kā pret tautas ienaidnieku, pret kuriem aktīvi cīnās partizāni.
46. § Grupa skaitās likvidēta, ja divas reizes pēc kārtas laikā nenosūta nepieciešamos ziņojumus.
Pareizi: Latv. PSR IeM izm. daļas
līdzstrādnieks
jaun. 1-nts (Medalajevs)
___________________________________________________________
Avots: Latvijas nacionālo partizānu karš: Dokumenti un materiāli 1944-1956. Sastādījis un komentējis Strods, H. Rīga: Preses nams, 1999. 656 lpp.>Nr.36, 176.-185.lpp.
Dokumenta atrašanās vieta: LVA, 1986.f., 1.apr., 7095.l., 8.sēj., 1.-10.lp. Mašīnraksts krievu valodā, tulkojums no latviešu valodas.
[1] Vārdi mazjaunulis, īstais, raženais, dižais krievu tulkojumā doti iekavās latviski, atveidojot to izrunu kirilicā.
Ievietots: 09.10.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu