[1942.gada decembrī]
_______________________________________________________________

Centrālo vietu nelegālistu darbībā ieņēma LNS (Latviešu Nacionālistu savienība).

LNS mērķi precizēti tās programmā.

LNS darbība izpaudās orgāna “Tautas Balss” izdošanā un izplatīšanā, proklamāciju izplatīšanā.

Par bruņoto spēku sagatavošanu, protesta incidentu sarīkošanu nav ziņu.

LNS darbība praktiski likvidēta 17.novembrī - vācu drošības policijai apcietinot aktīvākos LNS locekļus.

1. LNS programma (pēc pielikuma).

2. LNS orgāns “Tautas Balss”.

“Tautas Balss” iznāca no 1942.g. janvāra līdz 1942.g. septembrim, ik mēnesi nummurs, t.i., 9 numuri.

“Tautas Balss” mērķi deklarēti pirmajā numurā - te ir izteiktas latviešu tautas īstas, neviltotas domas radīt patriotismu mazticīgos un šaubīgos latviešos, rādīt tautas īsto ceļu, sekmēt apvienošanos kopīgai cīņai. Sadarbības ar vāciem priekšnoteikums ir pašnoteikšanās tiesības.

“Tautas Balss” 9 numuros apskatīti šādi jautājumi par ieņemto LNS viedokli:

1. Nostāja pret anglo-amerikāņiem, boļševikiem, paļaujoties uz latviešu tautas spēkiem, neatkarību.

2. Rakstu vairums veltīts vācu politikas latviešu tautai naidīgo līniju uzrādīšanai un atmaskošanai, norādot uz Vācijas vispārīgi piekopto tautu apspiešanas politiku, latviešu tautas beztiesību, iesaistīšanu kopīgā cīņā bez kopīgiem pienākumiem, norādīts uz vācu varas līdzību ar boļševiku varu Latvijā, kolonizācijas draudiem, pašpārvaldes “dekorācijas” stāvokli, sakarā ar vācu politikas līnijām ieņemta nostāja pret iesaistīšanos RAD [valsts darba dienestā], brīvprātīgajos un darbos Vācijā.

Plašāks raksts veltīts vācu tieksmei uz Austrumiem - pagātnē un patlaban.

3. Daudz rakstu veltīts latviešu tautas iekšpolitiskajai dzīvei, norādot uz tautas vienības, nacionālā goda un pašcieņas nepieciešamību - vēršoties pret savstarpējām ķildām, nodevību un līšanu.

Liela uzmanība veltīta Latgalei kā neatņemamai Latvijas zemes un tautas sastāvdaļai, uzrādot sabiedrības kļūdas šajā jautājumā, uzsverot sadarbības nepieciešamību. Apgaismoti baltkrievu centieni un separātistu centieni.

Uzsvērta latviešu nacionālās kultūras nozīmība, kas ir priekšnoteikums nacionālai un politiskai patstāvībai. Kultūras cīņa ir vienīgā, kuru iespējams pašreizējos apstākļos vest.

Latviešu sievietes uzdevums ir nacionālā audzināšana un līdzdarbība visās tautas dzīves nozarēs. Nosodīta vieglprātīgo sieviešu saiešanās ar vācu karavīriem.

“P[ērkoņkrusts]” apgaismots kā organizācija ar kliķes raksturu. Uzsvērta 15.maija tautas vienošanās ideoloģijas nozīme.

Lauki norādīti kā latviešu tautas dzīvā, garīgā un materiālā spēka avoti. Vairākos rakstos izteikti brīdinājumi izvairīties no pagrīdes romantikas, no citiem nelegāliem izdevumiem, kuros aiz nacionālisma maskas slēpjas komunisti vai anglofili.

Nevienā no numuriem nav skarts žīdu jautājums. “Tautas Balss” darbības izbeigšana saistīta ar nr.5 (maijs) iespiesto sieviešu sarakstu (kas saietas ar vācu karavīriem). Minētās sievietes nopratinātas, un pēc to uzdotiem paziņām uzsākta LNS darbības izsekošana. Jāpieņem, ka jūlija mēnesi jau vācu drošības policija bija “Tautas Balsij” uz pēdām, jo tādējādi izprotama neapšaubāmi vācu “Tautas Balss” viltus nr.7 izdošana, kurā ievietotos rakstos izpaužas radikāla atšķirība no “Tautas Balss” paustajām līnijām, nojaušama zināma vāciska orientācija (ar vēršanos pret Valdmani, mācītāju Teriņu), kaut arī maskota (ar iespiesto nemorālisko sieviešu sarakstu, kas gan izrādās patiesībai neatbilstošs, un vēršanās pret Rīgas oberbirģermistru Vitroku).

Par “Tautas Balss” ģeogrāfisko izplatību nav noteiktu ziņu. Galvenā izplatības vide - inteliģence, galvenā kārtā Rīgas.

Pārējo nelegālistu grupējumi - pēc to izdevumiem:

1. Nacionāli patriotiskie, bez jaušamas orientācijas. Šajā grupā visiem kopējs pretboļševistiskais un pretvāciskais noskaņojums ar lielāku un mazāku izpaudumu.

2. Ar anglofilisku orientāciju.

(Izslēdzot izdevumus, kur nepārprotami aiz nacionālisma maskas slēpjas komunisti.)

“Daugavas Vanagi” - konstatēts tikai nr.1 1942.g. jūlija beigās, ar pamatmērki - modināt latvisko stāju un nacionālo pašapziņu. Vadoties no pamatdomas, izdevumā skarti dažādi aktuāli jautājumi, izsakot sekojošas domas.

1. Latvietis pilnvērtīgs tikai Latvijā.

2. Latviešiem neder svešas idejas, jo aiz tām slēpjas tieksme pēc latviešu zemes.

3. Latvietim savā darbā pirmā vietā jāstāda latviešu tautas intereses.

“Latvijas Sargi” 1942.g. pirmajā pusgadā izplatīja vairākas zīmogotas proklamācijas, to saturā cenšoties noskaidrot latviešu tautas ieņemamo viedokli pret iesaistīšanos darbos Vācijā (negatīva nostāja), brīvprātīgo bataljonos (negatīva nostāja), kvalificējot abus šos jautājumus kā vācu izkliedēšanās politiku. Mēģināts noskaidrot vācu rīcību Latvijā. Zemnieki aicināti uzkrāt pārtikas līdzekļus, lai tauta nenonāktu bada stāvoklī.

Vairākas nezināmas nacionālistu grupas ir griezušās pie latviešu tautas ar proklamācijām, kurās nosodīta latviešu sieviešu vieglprātīgā un nemorālā sakaru uzturēšana ar vācu karavīriem, kā arī propagandējot atturību no iesaistīšanas brīvprātīgajos.

18.novembrī 1942.g. daudz apdzīvotās vietās izplatītas vietējas, pēc satura lozungveidīgas proklamācijas.

Vairāk kā noskaņojuma produkts jāuzskata (nevis ar nelegālu darbību saistīts) cirkulējoši dzejoļi un parodijas, kas saturā skar vācu politiku, vācu vadošās amatpersonas Latvijā un Vācijā u.tml.

Anglisko orientāciju vispilnīgāk reprezentē nelegālais izdevums “Latvija”.

Nr.1 datēts ar 1941.g. 18.novembri. Iznāk periodiski apm. pa 3-4 mēnešiem. Iznākuši 6 numuri, no tiem pēdējais datēts ar 1942.g. decembri. Visi numuri iespiesti pretēji pārējiem nelegāliem izdevumiem, kas rakstīti uz rakstāmmašīnas un tad pavairoti ar speciālu spiestuvi.

Visos izdevumos paustas šādas galvenās līnijas:

1. Vācu politika ir latvju tautai iznīcinoša.

2. Minimāla palīdzība Vācijai cīņā pret boļševismu jādod, bet pirmkārt jādomā par latviešu tautas dzīvo spēku, pietiekošiem pārtikas līdzekļiem, eventuāli vajadzīgo militāro spēku.

3. Brīvību dos angļu-amerikāņu uzvara.

4. Anglijai un boļševikiem nav kopēju mērķu.

5. Angliskā orientācija apvienota ar balstīšanos uz Ulmani un tā sasniegumiem.

Šai grupai pieskaitāms arī “Tālavas Taurētājs” (iznākuši 2 numuri), kura izteiktās domas stipri sedzās ar “Latvijā” paustajām. “Tālavas Taurētājs” jāvērtē kā kvalitatīvi zems, uz nepārdomātiem slēdzieniem un nepārbaudītām ziņām balstīts izdevums.

LNS dibināšanu izraisījuši 1940.g. 17.jūnija notikumi. LNS nodibināta, lai cīnītos par mūsu tautas turpmāku pastāvēšanu un nodrošinātu tās kultūras tālāku attīstību. LNS ir organizācija, kas izteiktu latviešu tautas neviltotu gribu, cīnītos par latviešu tautas interešu piepildīšanu. Par tuvākiem uzdevumiem LNS stāda:

1) latviešu nacionālās ideoloģijas noskaidrošanu un izplatīšanu,

2) latviešu tautas apvienošanu un politisku noorganizēšanu,

3) pēc latviešu tautai nepiemērotās varas gāšanas un tās ienaidnieku padzīšanas atjaunot brīvu, neatkarīgu, nacionālu Latvijas Valsti.

Nācija ir kultūras vērtība, kuras uzdevums ir piepildīt savu sūtību un līdz ar to veicināt visas cilvēces attīstību. Šī uzdevuma veikšanu garantē vienīgi neatkarīga nacionāla valsts, kuras likumdevēja vara izteic visas tautas intereses (nacionāla demokrātija).

1. Latvija atjaunojama bij. teritorijas robežās.

2. Valsts absolūtai varai jāpieder latviešu tautai.

3. Valsts satversmi izstrādā latviešu tautas vēlēti priekšstāvji.

LNS politiskajā programmā uzstādītas šādas pamatprasības:

1. Brīvas neatkarīgas, nacionālas Latvijas Valsts atjaunošana uz nacionāldemokrātiskiem principiem, kurā LNS ieiet kā politiska partija un reprezentēta brīvas, apvienotas latviešu tautas (zemniecības, strādniecības un inteliģences) gribu un intereses.

2.,3. Latviešu tautas pamatslānis ir zemniecība, kas izveidojama par stipru bezplaisainu nacionālu vienību, ar ko apvienojama nacionālā strādniecība un inteliģence.

Šo latviešu tautas apvienošanu realizē šādi politiski pamatprincipi:

1. Zemes valdīšana un lietošana zemes apstrādātājiem.

2. Izvedama radikāla agrārreforma, piešķirot zemi vēl visiem latviešu bezzemniekiem, izmantojot valsts un privāto zemi, respektējot privātīpašuma tiesības.

3.,4. Saimniecību lielumu nosaka tautsaimnieciska atmaksāšanās un eksistences nodrošināšana apstrādātājiem. Zemes netieša un spekulatīva paplašināšana vai pamazināšana nav pielaižama.

5. Nekultivētas zemes, ievērojot privātīpašuma tiesības, ieskaitāmas zemes fondā, - pamatkultivēšanu izdara valsts, pēc tam to sadalot zemes gribētājiem.

6. Kredītu inventāra iegādei dos valsts.

1. Sociālpolitika izveidojama uz nacionālpolitikas principiem.

2. Izveidojama nac. rūpniecības politika, kas nekaitē agrārpolitikas un visp. saimnieciskās politikas interesēm.

3. Rūpniecības uzņēmumi pakļauti valsts kontrolei, uzņēmumu administrācijā piedalās vēlēti strādnieku pārstāvji.

4. Attiecības starp uzņēmējiem un strādniekiem kārto nacion[āl]-arodbiedrības vēlēti pārstāvji, valsts apstiprināti.

5. Fiziskā darba strādniekiem 8 st., inteliģencei - 6 st. darbadiena.

6. Normējamas virsstundas un akorda darbs, garantējot pietiekošu izpeļņu normālos apstākļos.

7. Sievietēm un vīriešiem vienādas darba tiesības un atalgojums, par cik tas atbilst izstrādāto normu vienādībai.

8. Brīvo profesiju darbiniekiem garantējama individuāla darba iespēja.

Tautas labklājības un veselības politika nododama valsts rokās.

1.,2. Valsts nodrošina visiem pilsoņiem brīvu ārstēšanos, bezmaksas palīdzību dzemdētājām, mātes nodrošināšanu.

3.,4. Dzīves standartam atbilstošas un izpeļņai proporcionālas pensijas, darba nespējīgo nodrošināšana.

1. Pamatā latvisko kultūras vērtību piesavināšana un tālāk izveidošana.

2. Obligāta un brīva (māc[ību] līdz[ekļi], apģērbs, uzturs) 6-gadīga pamat- un 2-gad[īga] speciālā izglītība.

3. Spēju cenzs nosaka tālāku izglītības saņemšanu.

4. Skolu sistēmas pamatā vienota skola.

5. Nacionālās kultūras pētīšanai un izplatīšanai dibināmas spec[iālas] zinātniskas biedrības un institūti.

Iekšējai politikai jāgarantē:

1.,2. Personas un mantas drošība, personas un dzīvokļa, korespondences neaizskaramība.

3. Vārda, preses un biedrošanās brīvība - cik tālu tas nekaitē latviešu tautas un valsts interesēm.

4.,5. Visas ticības un pasaules uzskati bauda vienādas tiesības, attiecīgām savienībām privātsavienību raksturs (izņemot tos, kas nostājas pret latviešu tautu un tās nacionālām tradīcijām un patstāvīgu Latvijas Valsti).

6. Visi valsts pilsoņi vienādi likuma priekšā, sievietei līdztiesisks stāvoklis.

1. Jānosaka nacionālās Latvijas Valsts līdztiesisks stāvoklis pārējo valstu starpā.

2. Baltijas valstis jāsaista kulturālā, saimnieciskā un politiskā darbības saskaņā un kopējā aizsardzības blokā.

3. Jārada un jāuztur draudzīgas attiecības ar pārējām nācijām un to valdībām, kas atzīst pašnoteikšanās tiesības, mūsu kulturālo, saimniecisko un politisko brīvību un nacionālās neatkarības valsts nepieciešamību.

Avots: Latvijas suverenitātes ideja likteņgriežos. Vācu okupācijas laika dokumenti 1941-1945. Sast. Samsons, V. Rīga: Zinātne, 1990. Nr.14, 89.-94.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LZA CA, 40.f., 5.apr., lieta “Mežakaķi”, 1.sēj., 172.-177.lp. Oriģināls.

Ievietots: 08.07.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV