1946. g. 30. septembrī Nr.143ss

Rīga
Pilnīgi slepeni
Sērija “OK”

Visiem LPSR pilsētu un apriņķu nodaļu priekšniekiem

Saturs: Par aģentu - kaujinieku un bijušo bandītu un nelegāļu specgrupu pielietošanu cīņā pret bandītismu

Latvijas PSR IeM orgānu darba pieredze cīņā pret bandītismu parādīja, ka viena no labākajām metodēm, kas sevi attaisnojusi, likvidējot dziļi konspirēto bandītu pagrīdi - tās centrus, (štābus) un bandītu grupu vadītājus, ir aģentu - kaujinieku un bijušo bandītu specgrupu un citu nelegāļu darbība.

Lai izmantotu kā aģentus - kaujiniekus vai specgrupu sastāvā, IeM orgāni vervēja slepus atmaskotos bandītus, Sarkanās Armijas dezertierus un personas, kas bijušas sakompromitētas sadarbībā ar vācu okupantiem, kas bija devuši atzīšanās liecības un apņēmušies izpirkt savu vainu ar aktīvu palīdzību mūsu orgāniem.

Aģenti - kaujinieki un specgrupas tika leģendētas kā pazīstamu bandītu centru pārstāvji vai kā patstāvīgu bandītu grupu dalībnieki un, atkarībā no apstākļiem, izpildīja uzdevumus:

bandas vadoņu aktīva sagrābšana vai fiziska iznīcināšana;

mazo sadrumstaloto bandītisko grupu likvidācija;

aktīvi darbojošos bandu rūpīga izpēte un to pakļaušana IeM orgānu un karaspēka operatīvam triecienam.

Aģentu - kaujinieku un specgrupu darba efektivitāte lielā mērā bija atkarīga no pareizas viņiem zināmo sakaru, bandu atbalstošās vides, slēpšanās vietu zināšanas, klaniem un taktisku paņēmienu izmantošanas, ko pielietoja bandīti.

Par piemēru LPSR IeM orgānu prasmīgai atsevišķu aģentu - kaujinieku un bandas štāba un tā vadītāju sagraušanas specgrupu izmantošanai var kalpot šādas operācijas:

Aģentu izmeklēšanas ceļā tika noteikta bandu formēšanas liela štāba pastāvēšana, kas tika saukts “Jah”, un kas organizēja un norīkoja lielu skaitu bandītisko grupu.

Aģentūras operatīvo pasākumu rezultātā bandu formēšanas štābs tika atklāts un daļēji sagrauts. Vairāki bandu dalībnieki kopā ar vadoņiem izgāja no mežiem un legalizējās.

Atlikušie aktīvie štāba sastāva dalībnieki, būdami demoralizēti, slēpās pa vienam. To vidū bija kāds “D”, kuru ar tuvu radinieku palīdzību izdevās slepeni savervēt.

“D” deva atzīšanās liecību un nodeva štāba dokumentāciju, uz kuras pamata vēlāk tika savervēts, lai atrastu un pakļautu operatīvajam triecienam bandu formēšanas štāba vadības paliekas.

Aģenta “D” veiksmes ticamību, izpildot mūsu uzdevumu, noteica tas, ka to bandu, kas bija pakļauta štābam “Jah” , darbības teritorijā slēpās zināmi šā štāba sakarnieki un vairāki aktīvi atbalstītāji.

Aģents “D” devās pie štāba vadītāja sakarnieces, kura jau agrāk bija pazīstama ar “D” kā ar personu, kas bija bandu grupējuma štāba loceklis, un caur to jau tajā pašā dienā sazinājās ar bandštāba vadītāju “Z”. Sarunā ar “Z” aģents “D”, saskaņā ar saņemto instruktāžu, savu atnākšanu leģendēja ar to, ka viens no štāba vadītājiem, kas atradās kaimiņu rajonā, labprātīgi padevies IeM orgāniem, palikusī grupa uzbrukumā cieta, un gandrīz visa tika sagrābta. Tieši viņam, “D” un vēl dažiem bandītiem izdevās aizbēgt. Leģenda gandrīz atbilda patiesībai, izņemot “D” bēgšanu. “Z” noticēja “D” ziņojumam un, lai apspriestu radušos situāciju, nozīmēja pēc trim dienām bandu veidošanas štāba vadības sapulci.

Aģents “D”, detalizēti noskaidrojis paredzētās sapulces vietu un laiku, un kas tajā personīgi piedalīsies, uzrakstīja ziņojumu un nolika to iepriekš noteiktajā vietā “pastkastītē”, kā arī noteica laiku un vietu, kad tiksies ar operatīvo darbinieku.

Izejot no apstākļiem, tika pieņemts lēmums par operācijas veikšanu, kuras laikā tiktu likvidēti sapulces dalībnieki. Aģentam “D” tika uzticēts dot signālu operatīvajai iznīcinātāju grupai, kura bija pievesta tiešā tuvumā mājai, kur notika sapulce.

Tā rezultātā, ka aģents uzdevumu veica precīzi un prasmīgi, operācija tika veiksmīgi realizēta, tās gaitā tika pilnīgi likvidēts bandu formēšanas štābs. Veiksmīga bandu formēšanas štāba “Jah” likvidācija vienlaicīgi bija arī paša aģenta “D” nopietna pārbaude.

Izmantojot aģenta “D” tālākās iespējas, pēdējam tika uzdots kļūt par aģentu - kaujinieku grupas vadītāju un likvidēt bandu formēšanas vadību, kas operēja kaimiņu apriņķī.

Aģentam tika dots cīņas uzdevums: uzzinot “CT” vadītāju sakarus, satikties ar pēdējiem un iznīcināt tos. Satikšanās tika leģendēta ar to, ka “CT” zināja mūsu aģentu “D” kā vienu no štāba “Jah” vadītājiem, bet sakarā ar šā štāba sagrāvi tā atliekas grib satikties ar “CT”, lai apspriestu tālāko vienoto darbību.

Lai izpildītu doto uzdevumu, aģents “D” satikās ar “CT” sakarnieku, kuram viņš atskaitījās saskaņā ar leģendu, kas viņš ir, un lūdza nodot vēstuli “CT” par viņa vēlēšanos tikties ar pēdējo.

Aģents “D”, uzminējis “CT” nodomu, nodemonstrēja vairāku viensētu iedzīvotājiem savu parādīšanos kā “partizānu” vadonis, konkrēti vienā no viensētām piedalījās ģimenes svinībās, kur atrekomendēja savu grupu kā “partizānus”. Pirms grupas aiziešanas aģents “D” pavēlēja visiem svinībās klātesošajiem līdz rītam nevienam no mājas neiziet, pretējā gadījumā to pārkāpušo uz vietas nošaus viņu sargi.

Par mūsu grupas aģenta “D” kā “partizāns” visām darbībām uzzināja “CT” bandas vadonis.

Tomēr arī pēc tam “CT” neļāva tikties personīgi ar sevi, bet organizēja tikšanos ar savu vietnieku, kurš, personīgā sarunā iepazinies ar mūsu grupu, pēc piecām dienām organizēja tikšanos arī ar “CT”.

“CT” uz tikšanos ieradās savas 7 cilvēku kaujas grupas pavadībā. Pēc ilgas sarunas ar aģentu “D” “CT” pārliecinājās par aģenta “D” stāsta patiesīgumu un piedāvāja veikt teroraktu vienā no viensētām pret viņa atmaskoto IeM aģentu, kam aģentam “D” vajadzēja piekrist.

Viensētā, kurā dzīvoja terorakta objekts, kad bandīts “CT” pratināja pēdējo, aģents “D”, izvēloties izdevīgu brīdi, ar lielu risku savai dzīvībai, izpildīja mūsu uzdevumu - nošāva “CT” un viņa vietnieku.

Pēc “CT” un viņa vietnieka fiziskas iznīcināšanas aģents “D” kopā ar specgrupu saņēma uzdevumu likvidēt aktīvi darbojošos un labi konspirētu bandu.

Bandai “P” tās darbības rajonos bija liela atbalsta bāze, tā bieži mainīja savas bandītiskās darbības taktiku, kas tai deva iespēju ilgāku laiku nesodīti darboties un veikt vairāk kā 20 diversiju - teroristiskos aktus un partijas - padomju aktīva nošaušanas.

Aģents “D” pazina vienu no “P” bandas sakarniekiem, tikšanās laikā viņš to pārliecināja, ka viņš ir “partizānu” štāba pārstāvis un ieradies it kā lai nodibinātu sakarus ar vietējiem “partizāniem”. Tomēr tikai pēc 3 dienu ilgas apstrādes un pārvervēšanas par “partizānu” štāba vadības sakarnieku, sakarnieks bija galīgi pārliecināts un palīdzēja realizēt specgrupas tikšanos ar bandītu “P”.

Saskaņā ar leģendu “D” [bija] kā “partizānu” štāba pārstāvis, kas ieradies, lai nodibinātu kontaktus, lai apvienotu mežā slēpjošos nelegāļus. Tikšanās laikā specgrupa precīzi noteica bandas dalībnieku skaitu, tās darbības rajonus un slēpšanās vietas, bet, ņemot vērā bandas skaitlisko pārsvaru, tās likvidāciju bija nolemts realizēt vairāk piemērotos apstākļos. Tādēļ aģents “D” piedāvāja bandītam “P” vienlaicīgi ar informāciju par bandu paziņot par visvairāk izcēlušamies “partizāniem”, lai izvirzītu tos, apbalvošanai no štāba vadības ar ordeņiem (bandu formēšanas štābā “Jah” bija ordeņa statūti), tika norunāta nākamās tikšanās vieta, laiks un sakarnieki.

Pēc specgrupas aiziešanas bandīts “P”, izmantojot savus sakarus, rūpīgi sekoja aģentiem un pārbaudīja katru to soli savas darbības rajonā, tomēr mūsu grupas uzvedība ne ar ko nesakompromitējās bandīta “P” acīs.

Izejot no iegūtās informācijas un apstākļiem, grupai bija uzdevums: iznīcināt bandu nometnē dzeršanas laikā, kura bija paredzēta sakarā ar apbalvojumu pasniegšanu vai gulēšanas laikā, atkarībā no situācijas. Tika paredzēti sakaru veidi nepieciešamības gadījumā.

Nozīmētajā dienā specgrupas tikšanās ar bandu notika. Sakarā ar astoņu bandgrupas “P” bandītu apbalvošanu, ko veica “partizānu” štābs, tika rīkots mielasts. Pēc tam atpūtas laikā visus bandītus, pēc skaita 10 cilvēkus, kopā ar vadoni “P” specgrupa iznīcināja.

Aģenta “D” veiksmīgā darbība patstāvīgi un specgrupas sastāvā varēja tikt realizēta prasmīgas “D” slepenās savervēšanas, rūpīgas viņa darbaspēju analīzes, personīgās “D” līdzdalības operācijas plānu izstrādē un stingras konspirācijas saglabāšanas darbā ar to rezultātā.

Līdz ar specgrupu kā kaujinieku izmantošanu nereti to iegūtā informācija realizējās IeM orgānu un karaspēka čekistu - kara operācijās.

Par raksturīgu piemēru specgrupu dotās informācijas realizācijai var kalpot kādas aktīvas bandgrupas likvidēšanas operācija “M” apriņķī.

Pēc aģentūras un izmeklēšanas sniegtās informācijas tika noteikts, ka “P” pagasta teritorijā operē diversantu - teroristiskā grupa, bijušā slepenpolicijas virsnieka “S “vadībā.

Pēc arestēto bandītu liecībām un viņiem konfiscētajiem dokumentiem tika atklāta un likvidēta pagrīdes kontrrevolucionāra nacionālistiska organizācija. Šajā lietā apcietināti 25 cilvēki.

Tādā veidā minētie veiksmīgas aģentu - kaujinieku un specgrupu izmantošanas cīņā ar bandītismu piemēri liecina par to, ka šī efektīvā darba metode, kas neprasa lielus materiālus izdevumus un liela skaita operatīvā sastāva pielietojuma, ir pilnīgi pieejama mūsu orgāniem un var būt pielietota katrā apriņķī.

Vairāki apriņķu nodaļu priekšnieki šo metodi neizmanto, viņiem nav aģentu - kaujinieku un viņi neveido specgrupas. Daži viņu mēģinājumi veidot tādas grupas beigušies neveiksmīgi, tā kā kontingenta atlase un sagatavošana tika nepareizi realizēta.

lai likvidētu bandītu grupas, kas operēja Alūksnes apriņķī, IeM nodaļa organizēja grupu, kuras sastāvā bija 2 aģenti, kas tika savervēti no legalizējušamies bandītiem un 3 kaujiniekiem no vietējā iznīcinātāju bataljona.

Būdami pazīstami kā legalizējušies bandīti un kā iznīcinātāju bataljona kaujinieki, pēdējie tika nosūtīti reidā ar uzdevumu izlūkot un iznīcināt bandītu grupas. Vienā rajonā specgrupa satika ganu “B” un sāka sarunu ar viņu par bandītiem. “B” paziņoja, ka mežā, kur tiek ganīti lopi, parādās bandīti un ka pašlaik netālu no viņa krūmos ir nezināmi bruņoti ļaudis.

Saņēmuši tādas ziņas, aģents “V” bez vecākā atļaujas un bez piesardzības pasākumu ievērošanas ar vārdiem: “Es bandītus pazīstu”, devās uz krūmiem un tur viņu bandīti nogalināja. Šaušanas laikā specgrupas dalībnieki apjuka un, neuzzinājuši “V” likteni, bēga.

Nedaudz vēlāk šī pati specgrupa, pildot kārtējo apriņķa nodaļas priekšnieka uzdevumu, pēkšņi uzdūrās VDM slēpnim un tika apšaudīta. Apšaudes rezultātā tika nāvīgi ievainots iznīcinātāju bataljona “A” kaujinieks, citus grupas dalībniekus aizturēja un atšifrēja iedzīvotāji.

Analoģiskas nepilnības darbā ar aģentiem - kaujiniekiem tika pieļautas arī Cēsu IeM AN:

Savervētie un leģendētie kā Sarkanās Armijas dezertieri “Z” un “A”, IeM apriņķa nodaļas darbinieku uzdevumā iepazinās ar divām sievietēm “T” un “E”, kas izrādījās aktīvas bandas atbalstītājas.

Iegūstot šo sieviešu uzticību, “Z” un “A” drīz viņas uzaicināja uz bandu, tomēr īsi pirms tikšanās ar bandītiem, acīmredzot lai pārbaudītu mūsu avotus, “T” piedāvāja “A” izsaukt uz pārrunām savu tēvu. “A” piekrita, nosūtīja tēvam telegrammu un informēja arī informatīvo darbinieku.

“A” ziņojumam operatīvais darbinieks nopietnu nozīmi nepiešķīra, tā rezultātā pēc izsaukuma atbraukušo tēvu sagaidīja “T” un kad tas uzzināja par izsaukuma iemeslu, tad “T” klātbūtnē izteica savu neapmierinātību par dēla nodomu ar skandālu. Tēvs, piemēram, paziņoja, ka viņš bandītus neieredzot un, ja viņa dēls aiziešot uz bandu, tad viņš no tā atteiksies un paziņos par viņu varas iestādēm.

Pēc tāda paziņojuma “T” un “E” jebkādus sakarus ar ziņu avotiem pārtrauca, tādējādi paredzētā kombinācija, saskaņā ar kuru viņiem vajadzēja iefiltrēties bandā, izrādījās neiespējama.

Tādējādi izgāšanās cēloņi darbā ir:

pirmkārt, neveiksmīga aģentu - kaujinieku atlase, otrkārt, operatīvo darbinieku neprasme komplektēt specgrupas, treškārt, aģentu kaujinieku un specgrupu dalībnieku vājā sagatavotība un nepietiekamā instruktāža. Un beidzot, ceturtkārt, lietišķu kontaktu trūkums starp dažām (Alūksnes) IeM un VDM apriņķa nodaļām.

Lai novērstu minētās nepilnības un pareizi izmantotu cīņā ar bandītismu aģentus - kaujiniekus un specgrupas, TIEK PIEDĀVĀTS:

1. Jums un visam NCB operatīvajam sastāvam iepazīties ar šo orientāciju; veikt nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu aģentus - kaujiniekus un radītu specgrupas bandītu centru, bandu formāciju vadoņu un aktīvi darbojošos bandgrupu apstrādei un likvidācijai.

2. Norādīto aģentūru veidot no slepeni atzinušamies bandītiem, Sarkanās Armijas dezertieriem un personām, kas sakompromitējušās sadarbībā ar vācu okupantiem, kas devuši atzīšanās liecības un apņēmušies izpirkt savu vainu padomju varas priekšā ar palīdzību IeM orgāniem.

4. Atkarībā no apstākļiem un stāvokļa specgrupām uzlikt sekojošus uzdevumus:

5. Specgrupas leģendēt atkarībā no tiem dotā uzdevuma: kā zināma bandformēšanas štāba pārstāvjus vai arī kā atsevišķas bandītu grupas, dezertierus, medniekus, mežacirtējus u.t.t.

Ievietots: 12.08.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV