[1945.gada 16.jūnijā]
_________________________________________________________________

Latvijas K(b)P CK birojs uzskata par pilnīgi neapmierinošu iznīcinātāju bataljonu vadīšanu, ko veic IeTK orgāni, partijas apriņķu komitejas un apriņķu izpildkomitejas.

Latvijas K(b)P CK biroja 1944. gada 28. decembra un 1945. gada 16. aprīļa lēmumi nav izpildīti, un iznīcinātāju bataljonu stāvoklis pašreiz ir pilnīgi neapmierinošs. Neraugoties uz nopietno stāvokli apriņķos, ko aptvēris bandītisms (Abrenes, Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils, Ilūkstes, Madonas, Jēkabpils, Cēsu un Rīgas), partijas apriņķu komitejas un to pirmie sekretāri, apriņķu izpildkomitejas un to priekšsēdētāji, IeTK un VDTK apriņķu nodaļu priekšnieki negrib saprast, ka iznīcinātāju bataljoni ir galvenais bruņotais spēks cīņai ar bandītismu šajos apriņķos.

Iznīcinātāju bataljonu lomas nenovērtēšanas dēļ iznīcinātāju bataljonu cīnītāju kaujas apmācība un politiskās mācības vairākumā gadījumu nenotiek.

Lai krasi uzlabotu iznīcinātāju bataljonu vadīšanu, paaugstinātu to organizētību un kaujasspējas, Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālā komiteja nolemj:

1. Lai palīdzētu IeTK apriņķu nodaļām vadīt iznīcinātāju bataljonus, izveidot apriņķos štābus šādā sastāvā: Latvijas K(b)P apriņķa komitejas pirmais sekretārs, IeTK apriņķa nodaļas priekšnieks, apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs un apriņķa iznīcinātāju bataljona komandieris.

Pagastos, kurus pārņēmis bandītisms, izveidot pagasta štābu pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāja, pagasta partorga un IeTK pagasta priekšnieka vai pilnvarotā sastāvā, uzdodot viņiem iznīcinātāju bataljonu kaujas un politiskās apmācības vadīšanu.

2. Uzdot Latvijas PSR IeTK (b. Eglītis):

a) no 1945. gada 20. jūnija ieviest uz vietām šādu iznīcinātāju bataljona uzbūves struktūru: bataljona sastāvā jābūt no 500 līdz 1500 cīnītājiem un ne mazāk kā 3 cilv. algotam virsnieku sastāvam; apriņķī tiek organizēts viens bataljons, cīnītājiem atrodoties pagastos un ciemu padomēs; bataljonā pastāv rotas katrai pagastu grupai (apvienojot 2-5 pagastus); rotas sastāvā jābūt no 100 līdz 200 cīnītājiem; pagastos jābūt vadiem ar 20-50 cilvēkiem un ciemu padomēs - nodaļām no 5 līdz 15 cilvēkiem sastāvā;

b) nekavējoties ieviest munīcijas izlietojuma stingru uzskaiti, ar visiem līdzekļiem cīnoties pret to, lai ieroči un munīcija nenonāk bandītisko elementu rokās. Nepārbaudītiem iznicinātāju bataljonu cīnītājiem ieročus neizsniegt;

c) pagastos, kur pastāv bandītisms, iznīcinātāju bataljona apakšvienībām noteikt kazarmu stāvokli;

d) desmit dienu laikā izsūtīt uz vietām IeTK izstrādātos norādījumus par metodēm cīņai un kaujas vadīšanai ar bandītu grupām;

e) līdz 1945. gada 20. jūnijam Latvijas K(b)P CK štābam iesniegt detalizētus iznīcinātāju bataljonu raksturojumus katra pagasta griezumā.

3. Pieņemt zināšanai Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāra biedra Eglīša paziņojumu, ka apriņķiem nosūtīts nepieciešamais ieroču un munīcijas daudzums un ka tuvākajās dienās pieprasījums pēc bruņojuma tiks apmierināts pilnībā.

4. Uzdot Latvijas PSR IeTK (b. Eglītis) un partijas apriņķu komiteju sekretāriem nekavējoties vēlreiz pārskatīt visu iznīcinātāju bataljonu personālsastāvu, sasniegt to vajadzīgo skaitu, nozīmēt komandierus un komandieru vietniekus politiskajā darbā, kā arī atlasīt labākos cilvēkus no padomju un partijas aktīva vidus un nosūtīt viņus iznīcinātāju bataljonu vadīšanai.

5. Partijas apriņķu komitejām uzdot nodrošināt iznīcinātāju bataljonu cīnītāju politisko vadīšanu un audzināšanu, šim mērķim izmantojot visus pagastu partorgus.

6. LPSR TKP Valsts plāna komitejai (b. Deglavs) un Latvijas PSR TKP Autotransporta pārvaldei (b. Zīle) ne vēlāk kā 1945. g. 20. jūnijā piešķirt iznīcinātāju bataljoniem 18 kravas automašīnas no trofejām.

7. LPSR TKP Valsts plāna komitejai (b. Deglavs) uzdot nekavējoties Latvijas PSR IeTK piešķirt š.g. jūnijā - jūlijā 6 tonnas benzīna.

8. Latvijas PSR Tirdzniecības tautas komisariātam (b. Paegle) uzdot izsniegt Latvijas PSR IeTK iznīcinātāju bataljoniem:

a) 100 kg tabakas, b) 1000 kg ziepju, c) 2000 kārbu konservu un d) uzturdevas bataljona personālsastāvam pēc Latvijas PSR IeTK pieprasījuma.

9. Latvijas PSR Finansu tautas komisariātam (b. Tabaks) uzdot izdalīt un nodot Latvijas PSR IeTK iznicinātāju bataljonu uzturēšanas izdevumiem 1945. g. jūnijā - jūlijā 3, 5 miljonus rubļu no vietējā budžeta līdzekļiem.

10. Pilsētu un apriņķu izpildkomiteju priekšsēdētājiem uzdot atbrīvot iznīcinātāju bataljonu cīnītāju ģimenes no dažāda veida mobilizācijām un darba klausībām.

11. Latvijas PSR kara komisāram B. Malahovskim uzdot 3 dienu laikā nosūtīt Latvijas PSR IeTK rīcībā 20 kaujas virsniekus, lai viņus nozīmētu par iznīcinātāju bataljonu komandieriem un štābu priekšniekiem.

12. Norādītajiem iznīcinātāju bataljonu štābiem uzdot bez kavēšanās noformēt un izsniegt IeTK materiālus par pensiju piešķiršanu iznīcinātāju bataljonu kritušo cīnītāju ģimenēm.

13. Šī lēmuma izpildes kontroli uzdot Latvijas K(b)P CK štābam.

Latvijas K(b)P CK sekretārs

Kalnbērziņš

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.24, 124.-128.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 7.apr, 31.a l., 23., 24.lp.