[1668.gada 1.novembrī, Rīgā]
___________________________________________________________________

Augstdzimušie pavēlnieki, aizbildņu kungi, mūsu žēlīgie valdnieki, Sēdermēres nama godājamie kungi!

Mēs, nabaga zemnieki, negribam slēpt augstajiem aizbildņiem savas spiedīgās vajadzības. Mūsu pārvaldnieki šeit bīskapijā atkal ir nodomājuši dibināt jaunu blakumuižu un mūs, nabaga pavalstniekus, dzīt postā. Kaut nedomājam pretoties augstajai valdīšanai, tomēr mums šeit ir šaubas, vai mūsu žēlīgā priekšniecība Zviedrijā pazīst šīs zemes apstākļus. Mēs tādēļ gribam atklāt paredzamos zaudējumus, kaut nevēlamies noteikt, kas būtu darāms, bet tikai sniegt ziņas.

1) Mūsu žēlīgai valdīšanai ir labi zemnieki. Tomēr šais gados tie ir nodzīti no zemes, un paredzams, ka vēl vairāk nodzīs. Taču no zemniekiem valdīšana gūst tikpat drošu ienākumu, it kā nauda būtu aizdota uz augļiem.

2) Ja zemē notiek kaŗš, un, diemžēl, Vidzemē ir maz gadu, kad nav kaŗa, mēs, zemnieki, pārdzīvojam kā labos, tā sliktos gadus un esam un paliekam it kā mūžīgs mantu kambaris.

3) Mēs maksājam: labībā katru gadu 30 5/9 pūra. Skaitot ¼ vecdāldeŗa pūrā, dabū 7 vecdāldeŗus un 57 ½ graša. Apīņus par 1 vecdālderi 22 ½ graša, linus un kaņepājus par 2 vecdāldeŗiem, dažādas nodevas un brīvnaudu 4 vecdāldeŗus 66 grašus. Viena klaušinieka darbs ar zirgu 14 vecdāldeŗu, sešas nedēļas otrinieka klaušas - 2 vecdāldeŗus, četras reizes brauciens ar vezumiem uz pilsētu - 4 vecdāldeŗus. Turklāt neskaitām vēl citas nodevas un apgādi, ko visu šeit nemaz nevar pieminēt.

Lai apstrādātu un apsētu viena arkla māju zemi, no kuŗām aizdzīts zemnieks, vajaga vismaz trīs zirdziniekus un vienu kājnieku. Tas izmaksā 51 vecdālderi. 60 pūru izsējamās labības maksā 15 vecdāldeŗu. Raža šai zemē nav lielāka par trešo graudu, kas dod 180 pūru jeb, aplēšot naudā, 45 vecdāldeŗus. Neesam skaitījuši otrinieka darbu, kam labība jānopļauj, arī ne rijnieku, ganu, muižas sarga un lauksarga darbu. Tāpat neesam skaitījuši izdevumus, kas saistās ar lielām un nevajadzīgām būvēm un muižkunga algu.

Šādā veidā žēlīgā valdīšana uz katru arklu aizdzītā zemnieka zemes, ko pēc tam liek apstrādāt, ik gadus zaudē 56 vecdāldeŗus un 56 grašus.

Augstie aizbildņi tā var aplēst, cik lieli zaudējumi ir radušies šais gados, kad bīskapijā no zemes nodzīti divpadsmit arkla zemnieki, lai ierīkotu jaunas blakumuižas. Cenšoties pēc labas reputācijas, kalpotāji, ierīkodami jaunas blakumuižas, tās nosauc žēlīgo jauno kungu vārdos. Kalpotāju ir tik daudz, ka viņu algošanai jāmaksā vairāk nekā bīskapija ieņem skaidrā naudā.

Gribam minēt augstajai priekšniecībai - ja tiešām būtu zemnieku pārpalikums, kā to saka šie kalpotāji, tad mēs esam ar mieru klaušas aizstāt ar naudas maksājumiem. Nabadzīgie, kas nespētu klaušu vietā sagādāt naudu, varētu apstrādāt vecās muižas un apsēt to laukus.

Savā vienkāršo ļaužu prātā mēs domājam, ka žēlīgie kungi tādā veidā iegūtu trīskārt lielāku labumu.

Vecās, senāk celtās muižas tiek izpostītas. Nedaudzo muižas lopu mēslu to laukiem nepietiek, un tie kļūst neauglīgi. Arī, kad zemē iebrūk ienaidnieks, tad žēlīgā valdīšana no muižām neko neiegūst, jo kā laukus, tā ēkas noposta. Turpretim mēs, zemnieki, vienmēr izpildām savu pienākumu.

Ir jāapsveŗ, vai blakumuižas atmaksājas, ja aplēš naudā strādnieku darbu, kas šo muižu zemi apstrādā, un, kā augšā minēts, ja turīgākie zemnieki klaušas aizstāj ar maksājumu naudā. Ievērojot, ko 12 aizdzītie zemnieki maksājuši un devuši agrākajos gados, augstie aizbildņu kungi var redzēt, cik lielas summas žēlīgā priekšniecība zaudējusi.

Mēs to izklāstām savai žēlīgajai valdīšanai nevis kā priekšrakstu, bet ar vislielāko pazemību, izsakot savu žēlošanos un lūgumu mūs saudzēt un neaizdzīt. Tik daudz nabaga zemnieku jau ir padzīti kā mežazvēri, kas nevar dabūt zemi mūsu žēlīgajai valdīšanai pakļautajā novadā.

Mēs lūdzam atlikt nodomus [dibināt vēl jaunas blakumuižas] līdz tam laikam, kamēr žēlīgie kungi būs pilngadīgi un ieradīsies šai zemē, lai paši pārliecinātos par šejienes apstākļiem. Mēs arī pazemīgi lūdzam, lai augstie aizbildņu kungi izraudzītu kādu bezpartejisku Vidzemes saimniecisko darbinieku, kas pazīst šejienes apstākļus un kas iepazītos ar mūsu priekšlikumu un lūgumu.

No savas puses aizlūgsim par augstajiem aizbildņu kungiem un paliekam viņu

Pazemīgie pavalstnieki
Osnieku Jānis
Spruku Tenis

Rīgā 166.gada 1.novembrī

Avots: Dunsdorfs, E. Divas gudras latviešu galvas. Muižu dibināšana zviedru Vidzemē. Stokholma: Daugava, 1986. 113 lpp.>15.-19.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: Zviedrijas valsts arhīvs (Riksarkivet), Tidē (Tidö) pils fonds, 84.sējums.

Ievietots: 06.08.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV