[1939. gada 19. augustā]
__________________________________________________________

Miera un kara jautājums nonācis mums kritiskā fāzē. Ja mēs noslēgsim savstarpējās palīdzības līgumu ar Franciju un Angliju, Vācija atteiksies no Polijas un sāks meklēt “modus vivendi” ar Rietumu lielvalstīm. Karš tiks novērsts, bet tālākie notikumi var kļūt bīstami PSRS. Ja mēs pieņemsim Vācijas priekšlikumu noslēgt ar to neuzbrukšanas paktu, tā, protams, uzbruks Polijai, un Francijas un Anglijas iejaukšanās šajā karā būs neizbēgama. Rietumeiropā sāksies nopietns satraukums un nekārtības. Šajos apstākļos mums būs daudz iespēju izvairīties no tieša konflikta, un mēs varam cerēt uz izdevīgu iekļaušanos karā.

Pēdējo divdesmit gadu pieredze liecina, ka miera apstākļos Eiropā nav iespējama komunistiskā kustība, kura būtu tik spēcīga, ka boļševistiskā partija varētu saņemt varu. Šīs partijas diktatūra kļūst iespējama tikai liela kara apstākļos. Mēs izdarīsim savu izvēli. Mums jāpieņem vācu priekšlikums un laipni jāaizsūta atpakaļ angļu-franču misija. Pirmā priekšrocība, ko mēs iegūsim, būs Polijas iznīcināšana līdz pat Varšavas pieejai, ieskaitot ukraiņu Galīciju.

Vācija mums sniedz pilnīgu rīcības brīvību Baltijas valstīs, un neiebilst pret Besarābijas atkaliekļaušanu PSRS. Vācija gatava piekāpties un atdod mūsu ietekmes zonā Rumāniju, Bulgāriju un Ungāriju. Vēl paliek atklāts jautājums par Dienvidslāviju... Tai pašā laikā mums ir jāparedz, kādas būs sekas Vācijas sakāvei vai uzvarai. Vācijas sakāves gadījumā tā neizbēgami tiks sovjetizēta, un tajā izveidos komunistisku valdību. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka sovjetizētā Vācija var tikt bīstami apdraudēta, ja sovjetizācija notiks Vācijas ātras sakāves gadījumā. Anglija un Francija būs vēl pietiekami stipras, lai sagrābtu Berlīni un iznīcinātu padomju Vāciju. Bet mēs nebūsim spējīgi nākt palīgā mūsu biedriem boļševikiem Vācijā.

Mūsu uzdevums ir sekojošs: Vācijai jākaro pēc iespējas ilgāk ar mērķi novājināt Angliju un Franciju tā, ka tās vairs nebūtu spējīgas iznīcināt padomju Vāciju. Ieņemot neitrālu pozīciju un gaidot savu stundu, PSRS palīdzēs tagadējai Vācijai, apgādājot to ar izejvielām un pārtikas precēm. Pats par sevi saprotams, ka mūsu palīdzība nedrīkst pārsniegt noteiktu apjomu, lai negrautu mūsu ekonomiku un nemazinātu mūsu armijas varenību.

Tai pašā laikā mums ir jāveic aktīva komunistiskā propaganda, sevišķi angļu-franču blokā un galvenokārt Francijā. Mums ir jābūt gataviem tam, ka šajā valstī kara laikā partija būs spiesta atteikties no legālas darbības un aiziet pagrīdē. Mēs zinām, ka šis darbs prasīs daudz upuru, bet mūsu franču biedri nešaubīsies. Pirmkārt, viņu uzdevums būs armijas un policijas demoralizēšana un dezorganizēšana. Ja šis sagatavošanas darbs tiks veikts pienācīgā kārtā, padomju Vācijas drošība būs nodrošināta, bet tas palīdzēs nodibināt padomju varu Francijā.

Lai realizētu šos plānus, ir nepieciešams, lai karš turpinātos pēc iespējas ilgāk, un tieši šajā virzienā jānovirza visi spēki, kuri ir mūsu rīcībā Rietumeiropā un Balkānos.

Tagad izskatīsim otru pieņēmumu, t.i., Vācijas uzvaru. Daži uzskata, ka šī iespēja rada mums nopietnas briesmas. Daļa taisnība šajā apgalvojumā ir, bet būtu kļūda domāt, ka šīs briesmas būs tik tuvu un tik lielas, kā dažiem tās liktos. Ja Vācija uzvarēs, tā izstāsies no kara pārāk novājināta, lai sāktu bruņotu konfliktu ar PSRS, vismaz tuvāko desmit gadu laikā.

Tās galvenā rūpe būs sekot, lai netiktu atjaunotas uzvarētā Anglija un Francija. Vācija, pabeigusi karu ar uzvaru, iegūs milzīgas teritorijas un vairākus desmitus gadus būs aizņemta ar to “ekspluatāciju”, ieviešot tajās vācu kārtību. Acīmredzami Vācija būs pārāk aizņemta ar citām lietām, lai vērstos pret mums. Ir vēl viens fakts, kas kalpos mūsu drošībai. Uzvarētajā Francijā tās komunistiskā partija vienmēr būs ļoti stipra. Komunistiskā revolūcija notiks neizbēgami, un mēs varēsim izmantot šo apstākli, lai nāktu palīgā Francijai un padarītu to par mūsu sabiedroto. Visas tautas, kuras būs nonākušas uzvarošās Vācijas “aizsardzībā”, vēlāk kļūs par mūsu sabiedrotajām. Mums būs plašs darbības lauks, lai attīstītu pasaules revolūciju.

Biedri! Kara izraisīšanās starp reihu un kapitālistisko angļu-franču bloku ir PSRS - darbaļaužu Dzimtenes interesēs. Ir jādara viss, lai šis karš ilgtu pēc iespējas ilgāk un novārdzinātu abas puses. Tieši šī iemesla dēļ mums jāpiekrīt Vācijas piedāvātā pakta noslēgšanai un jāstrādā pie tā, lai vienreiz pieteiktais karš turpinātos maksimāli ilgi. Vajadzēs pastiprināt propagandas darbu karojošajās valstīs un būt gataviem tam laikam, kad karš beigsies...
_____________________________________________________________

Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki. 1998., Nr.4 (32), 74.-75.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: Vēsturisko dokumentu kolekciju glabāšanas centrs, bijušais PSRS Īpašais arhīvs 7.f., 1.apr., 1223.lieta).