[1945.gada 15.-31.martā, Kurzemē]
_________________________________________________________________

Pārskats B

Politiski-militāri sabiedriskais stāvoklis

Laika sprīdī no LNK konstruēšanās sanāksmes Potsdamā, ietverot arī periodu pēc Liepājas sanāksmes, Kurzemes latviešos nav novērota ne sajūsma, ne pieaugoša LNK popularitāte.

Skeptiskā tautas pieeja LNK un noraidošā atturība izpaužas kā divu galveno šī laika uzskatu veidotāju parādību sekas.

1. Vācijas sakāves nomanāma iezīmēšanās, kādēļ cieša sadarbība ar Vāciju ir negatīvs apstāklis.

2. Neuzticība vāciešiem - kā vācu politikas un pēdējā laika rīcības sekas.

Lai iegūtu tautas atbalstu, LNK ir jāuzsāk reāla darbība. Darbībai jābūt skaidri nomanāmai visos tautas slāņos. Izvērtējot tautas plašāko aprindu uzskatus, šāda prasība izvirzās kā priekšnoteikums LNK tautas atbalsta iegūšanai.

Pašlaik, ja par LNK neizsakās negatīvi, tad izteiktos uzskatos tiek uzsvērts, ka pašreizējos apstākļos LNK nozīmību izšķirt un atbalstu tautā panākt var tikai darbs - ne vārdi, solījumi, lozungi, fikcijas.

Par LNK pirmo uzdevumu uzskata latviešu eksistences nodrošināšanu, pasargājot latviešu iztikai Kurzemes saimnieciskās vērtības.

Daļai spriedelētāju šis uzskats izvirzās no tautas interesēm, plašākām aprindām bāzējas uz materiālismu un savtīgām interesēm. Tautas neuzticība salaužama ar LNK patstāvīgās rīcības pazīmēm. Šādu LNK iespaida rašanos kavē vācu ierēdņu patvaļīgās rīcības turpināšanās, ko tagad uztver ar sevišķu asumu. Piem., Ziru pag. la[ndvirtšaft]fīrers Preiss aizliedz pagasta iedzīvotājiem izdot pases (apr[iņķa] pr[iekšnie]ka kompetences), atņem malšanas kartītes un nedod atļauju malt bez zināma labības daudzuma nodošanas, neskatoties uz nodevu izpildīšanu (pag. vec. kompetences).

Vācu ierēdņi tiek nomainīti, bet posteņi netiek likvidēti (Aizputes apriņķa kreislandvirtu Šēreru nomaina kāds Bauers; Aizputes Darba pārvaldes vadītāja Hansena vietā sagaidāms kāds vācu armijas pārstāvis). Ierēdņi visiem līdzekļiem mēģina noturēties amatos - un ar sekmēm.

Atsevišķi vācu ierēdņi izrāda sašutumu pret LNK (Ventspils apriņķa kreislandvirta pārstāvis Švarcs, kurš arī atklāti ir izteicies, ka aiziešana no posteņa viņam nozīmē taisnu ceļu uz fronti).

Civilās pārvaldes ierēdņu sekmīgu cīņu par katru posteni tauta uztver kā LNK vājuma pazīmi, kā apliecinājumu latviešu amatpersonu rīcības nespējai.

Negatīvi spriedumi par LNK (raksturo plašākās tautas masas)

Neuzticībā vāciešiem un LNK nozīmībai (pašreizējā politiski - militārā stāvoklī) noskaņojums ir kritisks. Izteiktie uzskati un LNK vērtējumi nereti pilni rūgtuma un pat nicināšanas.

Plašākās aprindas ieinteresētas tikai LNK faktiskā darbībā un teorētiskos paredzējumos neielaižas.

LNK ir vairākus gadus novēlota.

Ja Vācija sabrukuma brīdī rada LNK, tad tai nevar būt labi nolūki pret latviešu tautu. Ja Vācijas rīcība būtu bez kāda īpaša nodoma un LNK būtu Vācijas labvēlība latviešiem, tad varas pārņemšana no LNK notiktu nekavējoši un visas vācu rīcības aplamības tiktu novērstas.

LNK nebūs nozīmīgāks orgāns kā ģenerāldirekciju aparāts. Ar LNK latviešu tautas maldināšana turpinājas, un LNK var sagādāt tautai visdziļāko postu.

Ģenerālis Bangerskis saņem vissliktākās atsauksmes.

Nereti Bangerski atzīst par pilnīgu vācu piekritēju, mazdūšīgu latviešu interešu aizstāvēšanā iepretim vāciešiem. Atsevišķos gadījumos, pieminot Bangerski, izraisās naids un nicināšana. Bangerski nosauc par Niedru nr.2, Kirhenšteinu nr.2. Par LNK locekļiem negatīvu vērtējumu tikpat kā trūkst.

Pozitīvi un objektīvi spriedumi par LNK (šaurās aprindās)

LNK tverama kā starpfāze ceļā uz Latvijas neatkarību. LNK nozīmība var izpausties sajukuma (Vācijas sabrukuma) brīdī. Tad LNK Kurzemē būs organizēta latviešu vara un nodrošinās apstākļiem atbilstošas varas radīšanu, būs spējīga novērst dezorganizāciju, komunistu spēlētus pasākumus.

LNK vērtējama kā nozīmīgāks orgāns par ģēnerāldirekcijas aparātu, LNK tiesības tuvojas vācu civilpārvaldes tiesībām.

Ar LNK vienmēr pastāvēs iespējas oficiāli griezties pie Vācijas valsts vadības - ar vācu ierēdņu aparātu darīšanas vairs nebūs.

Ja LNK darbība no sākuma izpaudīsies tikai sīkākos panākumos, tomēr kopsummā tie būs nozīmīgi latviešu stāvokļa uzlabošanā.

Andersonu vērtē kā spējīgu un augstvērtīgu LNK locekli.

LNK locekļus vērtē kā latviešu nacionālistus, kuri nav raksturojušies kā vācu piekritēji.

Daļa inteliģences ar gandarījumu uztver, ka Plensners figurē kā kancelejas šefs. To iztulko kā ģenerāļa Bangerska neatlaidības panākumu; jo Plensners savā laikā atstāja posteni Bangerska štābā uz vācu spiediena.

Apstākļi, ka civilus resorus karalaikā vada karavīri, sīkumos tos nepārzinādami, šauras aprindas uztver kā attaisnojamu parādību, jo tādējādi visi resori vislabāk pakļaujas frontes interesēm.

Sanāksmes dalībniekiem 19.3. uzkritis apstāklis, ka akts norisis stiprā apsardzībā. Telpu koridoros uzturējušies lielā skaitā SD ierēdņi, vācu ģenerāļus pavadījušas lielas svītas, nekur no tiem neatkāpjoties.

Sanāksmes sākums bijis ļoti iespaidīgs, svinīgs un lielu daļu klātesošos stipri aizkustināja.

Pacilāto sanāksmes garu atvēsinājusi Bērenda runa.

Uztver, ka Bērenda runā izpaudusies doma, ka LNK nodibināta nevis latviešu tautas dēļ, bet lai stiprinātu leģiona cīņas garu.

Bērenda runu uztver kā apliecinājumu, ka sadarbība ar vāciešiem nav iespējama. Rodas ļoti nepatīkams iespaids - draudu, centības un sadarbības piekodinājumu virkne.

LNK piešķirtās pilnvaras nenozīmīgas - kultūras un izglītības lietas pašlaik nav svarīgākās. Kurzemes bankas lieta izraisa ironiju, uzsvērtā zemes atdošana īpašniekiem tiek uztverta kā tukšs žests, kura izpalikšana uzlabotu Bērenda deklarācijas iespaidu, jo latvieši nekad nav atzinuši kādas vācu tiesības ņemt un atdot zemi, un ar LNK nodibināšanos šo jautājumu pilnīgi lieki cilāt - tam ir jāatrisinājas pašam no sevis.

Īpašumu tiesību atjaunošana izraisījusi jautājumu, vai LNK pārņem valsts īpašumu, valsts muižu un uzņēmumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu - vai tie skaitās vācu karaspēka īpašumā.

Sanāksmē sniegtie ziņojumi atstājuši iespaidu, ka reiz pa visu vācu laiku tiek izgāzts viss sakrātais īgnums un atklātas sasāpējušās lietas. Runas paudušas patieso latviešu domu un atstājušas kopā it kā atklātas latviešu sacelšanās iespaidu.

Par labākām vērtē Kuldīgas apriņķa vecākā Jansona un Ventspils apriņķa vecākā Kārkliņa runas. Runātāji asprātīgi devuši vācu politikai un rīcībai Kurzemē maskētus triecienus.

Ģenerāļa Bangerska runa pasvītro LNK mērķi: sagatavot ceļu brīvai un neatkarīgai Latvijai. Runā uzsvērtais apstāklis, ka Latvija nav pašreiz ne brīva, ne neatkarīga, kā arī Kurzeme ietilpst kara joslā, kas prasa ievērot kara apstākļus un frontes radītās prasības, - plašākās latviešu aprindās nerod atbalsi, jo pretvāciskā noskaņojumā izvirzījusies prasība - visu vai neko - patstāvīgas rīcības spējas un nevis patstāvības surogātu.

Saimnieciski smagāk izpostītie zemnieki uzskata, ka sliktāks stāvoklis nevar būt, tādēļ stāja vienaldzīga, nogaidoša, pasīva, apātiska. Lai nāk kas nākdams - vācieši, krievi vai partizāni, ka tik ļauj dzīvot.

Piekrastes iedzīvotāji, kuri savā laikā piespiedu kārtā evakuēti, atgriezušies mājās, atrod visu izpostītu. Tiem vācieši līdz kaklam, gaida pārmaiņas - vienalga, kādas, jo sliktāk nevar būt, gan kaut kā izdzīvos.

Materiālā izplicināšana novērš uzmanību no politiskā un , militārā stāvokļa vērtēšanas - pirmā plānā izvirzās eksistences nodrošināšana.

Apvidos, kur aktīvi kreisie elementi un nacionālie latvieši neaktīvi, boļsevistiskā noraidīšanā un apkarošanā novērojami boļševiku propagandas panākumi.

Daļā iedzīvotāju ir uzskats, ka Padomju Latvijā apstākļi nav sliktāki kā vācu okupētajos apgabalos, jo sliktāk nevarot būt. Netic arī mobilizācijai Padomju Latvijā. Kurzemes likteņa zīlēšanā daži uzskati kļūst vispārēji, kuriem pievienojas līdz 80% Kurzemes iedzīvotāju.

1. Vācijas sabrukums ir nenovēršams.

Daļa iedzīvotāju cer (optimisti), ka šajā gadījumā vāciešiem un latviešiem izdosies Kurzemes fronti noturēt, jo:

a) vāciešiem nebūs atkāpšanās iespēju,

b) varbūt latviešiem izdosies panākt sadarbību ar vācu karaspēka vadību sīvas pretestības cīņas turpināšanai.

2. Boļševiku iebrukums Kurzemē ir nenovēršams.

Šajā sakarībā rūpējas par mantas un personisko drošību, izvairās no aktivitātes pretboļševisma cīņā, nodrošina pārtikas krājumus iztikai. Nacionālie spēki morāliski un materiāli gatavojas katra veida cīņai.

3. Anglo-amerikāņu-boļševiku konflikts nenovēršams. Vācija un Padomju Savienība būs šī kara zaudētājas. Konflikta izcelšanās noteiks latviešu tautas jautājumu labvēlīgu atrisinājumu. Konflikts var notikt pēc boļševiku iebrukšanas Kurzemē. Daļa iedzīvotāju cer, ka Zviedrija var radīt Kurzemē ar saviem spēkiem priekštilta pozīciju angļu-amerikāņu spēkiem cīņā pret boļševikiem.

Konfliktam notiekot vai notiekot pēc ilgāka laika, latviešiem jārēķinās pat ar vairāku gadu boļševiku varu.

Angļu-amerikāņu un boļševiku konflikta iespējas nenoliedz kreisie elementi un izplata domu, ka tas sāksies pēc 3-4 gadiem, jo vispirms ir jāsakauj Japāna un pašlaik arī angļos krievu popularitāte esot pārāk liela.

1. Vācija sabrūk. Izceļas Anglijas-Padomju Savienības konflikts. Boļševiki Kurzemē neienāk. Anglijas atbalstā atjaunojas Latvijas Valsts.

2. Vācija sabrūk. Kurzeme top par zviedru, angļu, amerikāņu priekštilta pozīciju cīņai pret boļševikiem.

3. Vācija un Padomju Savienība sabrūk. Rodas iespēta, līdzīga 1918.g. - pašu spēkiem atjaunot Latviju.

1. Sabrūk Vācija un Kurzemes fronte. Latvija nonāk boļševiku varā, seko latviešu tautas iznicināšana un izvešana, latvieši zūd kā tauta, bet dzīvo saviem līdzekļiem, glābušies kur kurais.

2. Sabrūk Vācija un Kurzemes fronte, padomju-angļu konflikts izceļas un top nozīmīgs Latvijas telpā pēc ilgāka laika. Latviešu spēki glābjas kā partizāni, īsā laikā padzenot boļševikus angļu atbalstā.

3. Vācija un Kurzemes fronte sabrūk. Tūlīt izceļas angļu-boļševiku konflikts. Nacionālie spēki cīnās kā partizāni un, angļu atbalstīti, padzen boļševiku spēkus.

Pēc angļu-amerikāņu izciliem panākumiem novērojama vācu karavīru noskaņojuma maiņa. Viss vairums uzskata Vācijas stāvokli par bezcerīgu. Pārliecināti, ka Vācijā valda haoss. Daļa karavīru izsakās, ka Vācija zaudē karu nepareizas politikas dēļ pret sveštautiešiem. Pēdējās cerības liek uz radikālu gāzu pielietošanu karā, kas ar drausmīgu cilvēku iznīcināšanu panāktu Vācijas uzvaru.

Ja marta sākumā karavīru sarunas vairāk skāra tabakas un pārtikas devu samazināšanu, tad tagad tie atklāti vērtē Vācijas militāro stāvokli, nereti stāsta politiskas anekdotes par vadošām partijas personām. Karavīri pārrunā paņēmienus, kā izvairīties no cīņām (piem., iekļūstot lazaretēs).

Daļa vācu karavīru izsaka ,vēlēšanos nokļūt angļu-amerikāņu okupētājā teritorijā. Lielākā daļa izsaka vēlēšanos kapitulēt civilizētajiem angļiem un amerikāņiem, bet nekad nevēlas kapitulēt boļševikiem. Baidoties par savu drošību, izsaka bažas, vai par parādīto varonību Kurzemes frontē pret tiem nevērsīsies, Vācijai sabrūkot, sevišķas sabiedroto represijas.

Atsevišķi karavīri izsakās, ka, Vācijai sabrūkot, Kurzemē cīņas turpināšot šejienes spēkiem labvēlīgas kapitulācijas panākšanai.

Novērojama parādība, ka vācu karavīri mēģina uzturēt labas attiecības un pat pielien krieviem un krievu bēgļiem.

19.divīzijas karavīri pārliecināti, ka Kurzemes fronte sabruks. Pašreizējā cīņa nav izšķīrēja, tādēļ gūtie zaudējumi atrauj spēkus vēlākām cīņām, kas būs latviešu tautai nozīmīgas.

Ar LNK pirmo darbību karavīri nav apmierināti. Tomēr no LNK sagaida tālejošus panākumus.

Dezertieru pulcēšanās vietā Liepājā vīri nīkst, neapmierināti ar telpām, pārtiku, apģērbu un apavu trūkumu. Apstākļus uzskata par latviešu vadības organizācijas trūkumu.

Oficiālajai presei nav iedzīvotāju uzticības. Tam par iemeslu ir vietējo apstākļu nepatiesa - propagandiska apgaismošana. Tādēļ kurzemnieki visiem presē apskatītiem jautājumiem pieiet kritiski.

Visi jautājumi, sākot ar LNK, tiek apskatīti parastā, propagandas uzpūstā stilā. Iespaids līdz ar to bāls un neizteiksmīgs.

Pie tautas jāgriežas saprotamā, vienkāršā, propagandas blefiem nepiesātinātā valodā. Tas jādara dedzīgā veidā, lai nāk un iet pie sirds.

Neuzticība oficiālai presei neļauj iespaidīgi panākt Padomju Latvijas apstākļu apgaismojumu. Tauta uzskata ziņas par Padomju Latvijas apstākļiem par pārspīlētām un nepatiesām.

Darba un sociālā plāksnē nereti novērojama bezjēdzīga organizācija, kas rada iedzīvotāju sašutumu.

Cīravas aerodromā nodarbinātie zemnieki neapmierināti ar darba tempu. Tempu diktē nodarbinātie krievu bēgļi, kuriem nav citu interešu kā nonīkt dienu ar mazāku piepūli. Bez tam darbu vadība ieinteresēta, ka arī pašiem neaptrūkst darba. Zemnieki vēlas akorda tempu, jo saimniecību pavasara darbos trūkst darba roku.

Aizputes apriņķa nocietinājuma darbi tā noorganizēti, ka norīkotie strādā 15-20 km attālu no savām dzīvesvietām, pie kam Aizputes iedzīvotāji strādā Kazdangas apkārtnē, Aisteres iedzīvotāji - Aizputes apkārtnē utt.

Viscaur latviešiem nepatīkama vāciešu sevišķā labvēlība pret krieviem.

Avots: Latvijas suverenitātes ideja likteņgriežos: Vācu okupācijas laika dokumenti 1941-1945. Sast. Samsons, V. Rīga: Zinātne, 1990. Nr.41, 178.-184.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LZA CA, 40.f, 5.apr., lieta “Mežakaķi”, 3.sēj., 17.-19.lp. Oriģināls.

Ievietots: 10.07.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV