[1922.gada 31.martā]
__________________________________________________________

Politiskā vienošanās, ko valdība lūdz ratificēt, ir tikai maza daļa no sagatavošanās darbiem uz Ģenujas konferenci. Visu valstu ārpolitikas degpunktā ir šīs konferences problēmas. Valdība tai gatavojas gan savās mājās, gan Varšavā, gan vakar Rīgā. Galvenais mūsu mērķis - miera nodrošināšana. Šo mērķi apstiprināja arī Latvija, Igaunija, Polija, Krievija. Ar šo solījumu[1] ir ievadīts Austrumeiropas tautu dzīvē jauns posms - ideja par šķīrējtiesu, par visu diplomātisko līdzekļu izlietojumu, pirms ķeršanās pie ieročiem. (..) Ir jānodibina josla pierobežas apgabalos kaimiņvalstu abās pusēs, kur tām ir tiesības turēt tikai ierobežota karaspēka kontingentu. Ģenujā mūsu politika izies uz miera nodrošināšu, lai reiz varētu atmest domas par jebkāda kara briesmām. Otrā tēze - noslēgtie līgumi - tie līgumi, kurus Baltijas valstis noslēdza ar Krieviju - ir neaizskarami. Arī šī tēze ir atspoguļota Varšavas un Rīgas dokumentos. Mēs kā Tautu savienības locekļi esam gatavi atzīt visus līgumus, kuri reģistrēti šīs organizācijas statūtos un kuri ir publicēti.(..)

Kā atrast izeju, lai saimnieciski stiprās valstis nepadara vājās par savām kolonijām? Ir vairākas idejas. Viena ir tāda, ka saimnieciskā atjaunotne Krievijā iespējama ar to, ka nodibina saimnieciskā iespaida joslas Krievijā, no kurām izejot varētu izkārtot tālāko Krievijas teritorijas atjaunošanu. Mēs neesam šādas idejas piekritēji. Tā mēs vestu cīņā ar saimnieciski stiprām valstīm. (..) Ir ideja arī par liela saimnieciska konsorcija nodibināšanu, kurā saimnieciski stiprās valstis ieguldītu savus kapitālus, lai ar viņu palīdzību uzceltu saimnieciski vājās valstis. Arī šī ideja mums nav pieņemama. Šajā konsorcijā paredzēta arī Vācijas piedalīšanās. Tā peļņas daļa tiktu izmantota reparāciju maksājumiem. (..) Tēze, kas mums ir pieņemama - neierobežot mūsu politisko un saimniecisko patstāvību. Mēs ejam uz Ģenuju ar nodrošinātu mieru, kuru gribam stiprināt. Bez vispārējām tēzēm katrai mūsu valstij ir īpašas intereses. Mēs gribam akcentēt savu starpniecisko lomu starp Austrumiem un Rietumiem.
____________________________________________________________

Avots: Valdības vēstnesis. 1922., 2.aprīlī.

[1] Rīgas konferences deklarāciju - piezīme Jānis Ķeruss.

Ievietots: 20.03.2003.

HISTORIA.LV