[1961. gada augustā]
_________________________________________________________________

Latvijas PSR darbaļaudis, tāpat kā visa padomju tauta, ar dziļu prieku sagaidīja jaunās PSKP Programmas projektu. Rūpniecības, celtniecības un transporta strādnieki sekmīgi pilda un pārsniedz septiņgades plāna uzdevumus un uzņemtās sociālistiskās saistības. Kolhozu darbaļaudis, veiksmīgi pabeidzot pavasara sēju, novāc ražu. Tiek radīti nepieciešamie apstākļi tālākai lauksaimniecības ražošanas augšupejai, pieņemto sociālistisko saistību par lauksaimniecības produktu pārdošanu valstij izpildei.

Tomēr, neskatoties uz panākumiem un sasniegumiem republikas tautsaimniecībā, nevar neredzēt pēdējā laikā novērojamo nacionālistisko un citu pretpadomju elementu naidīgās darbības atdzīvošanos. Kara psihoze, ko kurina ASV monopolisti, revanšisms, ko sludina Rietumvācijas valdošās aprindas, uzmundrina un aktivizē naidīgo elementu darbību republikā. To lielā mērā veicina latviešu nacionālistiskās emigrantu organizācijas un centri, ko atbalsta ASV, VFR, Zviedrijas un citu kapitālistiskās nometnes valstu izlūkdienesti. Emigrantu organizācijas, izmantojot “Amerikas Balss”, Madrides, Vatikāna radiostacijas, sistemātiski veic pretpadomju raidījumus latviešu valodā. Ar republikā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem šo radiostaciju raidījumi tiek slikti traucēti, tāpēc rajonos tos var brīvi klausīties. Šo raidījumu ietekmē republikā ir bijušas vairākas atklāti naidīgas izpausmes.

Tāpat naidīgās ietekmes izplatīšanos veicina ar katru gadu pieaugošie vietējo iedzīvotāju pasta sakari ar radiniekiem un paziņām, kuri atrodas emigrācijā. 1960. gadā iedzīvotāju sarakste ar ārzemēm salīdzinājumā ar 1955. gadu pieaugusi gandrīz 8 reizes. Ar vēstulēm, kas pienāk no ārzemēm, tiek iesūtītas avīzes, lapiņas, ko izdod latviešu emigrantu organizācijas. Palielinās no ārzemēm pienākošo bandroļu skaits, kur ir reklāmas rakstura žurnāli, kas propagandē Rietumu dzīvesveidu, reliģiska satura grāmatas. Tāpat no republikas uz ārzemēm tiek sūtīts ne mazums vēstuļu, kurās tiek pausti apmelojumi par padomju īstenību, lūgumi izbraukt uz ārzemēm, iesniegumi emigrantu centriem.

1960. gadā un 1961. g. pirmajā pusē no starptautiskās sarakstes (izejošā un ienākošā) dokumentiem, kas bija vairāk nekā 1,7 milj., konfiscēti 34,6 tūkst. vai 2% no to kopējā skaita.

Sakarā ar kravu pārvadājumu paplašināšanos trijos gados - no 1957. līdz 1960. - trīs reizes ir palielinājies ārzemju kuģu un šo kuģu ekipāžu skaits, kas apmeklējušas Rīgas un Ventspils ostas. Pēc tam kad 1957. gadā Rīgu atvēra brīviem ārzemnieku apmeklējumiem un organizēja viņiem pansionātu Rīgas Jūrmalā, ievērojami pieauga tūristu, delegāciju un diplomātu skaits, kas apmeklēja Latvijas PSR.

Tūristi, diplomāti un ārzemju jūrnieki nereti nodarbojas ar pretpadomju un ideoloģiski kaitīgas literatūras, avīžu un žurnālu izplatīšanu vietējo iedzīvotāju vidū, veic pretpadomju satura sarunas. Vislielāko aktivitāti tajā izrāda jaunatne no Amerikas Savienotajām Valstīm, diplomāti no Izraēlas, ārzemju jūrnieki no Rietumvācijas.

Tas viss kaitīgi ietekmē nelīdzsvarotos elementus jaunatnes vidū, veicina tās klanīšanos Rietumu kultūras priekšā.

Republikā ir saglabājušās buržuāziskās nacionālistiskās inteliģences paliekas, bijušo politisko partiju un organizāciju līderi, fašistiskā režīma ideologi, cilvēki, kuri cēlušies no šīs vides. Šīs personas dažādos veidos ievazā naidīgus nacionālistiskus uzskatus, veido pretpadomju, antikrievisku noskaņojumu, kā arī neveselīgi ietekmē zināmu latviešu jaunatnes daļu. Kā ieganstu izmantojot tās vai citas ģimenes svinības vai ievērojamus datumus, šīs personas rīko mājas saietus, atceras savu bijušo privileģēto stāvokli, ilgojas pēc šīs “pazaudētās paradīzes”, apsmejot un noniecinot visu padomisko, komunistisko, izkropļojot mūsu īstenību. Tas viss tiek darīts jaunatnes klātbūtnē, nereti ar tās līdzdalību, kas uztver un izplata tālāk šos noskaņojumus.

Naidīgo izpausmju atdzīvošanos zināmā mērā veicina 1959. gadā atmaskotās buržuāzisko nacionālistu un viņu domubiedru grupas darbība. Šie cilvēki ne tikai nav atteikušies no saviem iepriekšējiem uzskatiem, bet turpina grupēties, negatīvi ietekmējot politiski nenobriedušo un nepastāvīgo inteliģences un jaunatnes daļu republikā, traucē iepriekš pieļauto kļūdu nacionālajos jautājumos ātrāku novēršanu, tādējādi kaitējot sociālisma celtniecības lietai, republikas darbaļaužu audzināšanai tautu draudzības un proletāriskā internacionālisma garā.

Republikā pēc 1955. gada sakarā ar amnestiju un citu iemeslu dēļ pēc soda izciešanas atgriezās vairāk nekā 50 tūkst. bijušo buržuāzisko politisko partiju darbinieku, pretpadomju nacionālistisko organizāciju un grupu, bruņotu bandu dalībnieku un to atbalstītāju, vācu policijas un citu soda orgānu dalībnieku, nacionālisma ideologu un citu naidīgu elementu.

Lielākā daļa no viņiem ir iesaistījusies sabiedriski derīgā darbā, bet zināma daļa, slēpjot naidu pret padomju iekārtu, lolo atriebību un izrēķināšanos ar vadošiem darbiniekiem, partijas un padomju aktīvu tam piemērotā brīdī, gaidot starptautiskus sarežģījumus. Jau pašlaik ir ievērojami atdzīvojušies viņu naidīgie nodomi. Šīs personas lielā skaitā ir iekārtojušās nelielās organizācijās un uzņēmumos, celtniecībā, atsevišķos kolhozos un sovhozos, dažādos pa visu republiku izkaisītajos Automobiļu un ceļu transporta ministrijas kantorīšos, kā arī mežrūpniecības saimniecībās un uztur savstarpējus sakarus, lai saglabātu kadrus, ar nodomu izdevīgā brīdī vērsties pret padomju varu. Dažos gadījumos viņas atklāti aicina “sist komunistus un krievus”, “dzīt krievus pa Ļeņingradas šoseju uz turieni, no kurienes viņi atnāca”, un [ir vērojami] citi līdzīgi naidīgi izlēcieni.

Šo elementu darbība neaprobežojas tikai ar aicinājumiem. Dažos gadījumos viņi pāriet aktīvā darbībā. Republikā ir palielinājies nacionālistisku un citu naidīgu izpausmju skaits no 117 1955. gadā līdz 217 1960. gadā. Sevišķi pieaudzis valsts karoga noraušanas gadījumu skaits, pretpadomju uzraksti, pretpadomju skrejlapiņu izplatīšana.

1960. gada beigās mēģināja noslepkavot Krustpils rajona kolhoza “Uzvaras rīts” partijas organizācijas sekretāru b. Bižānu. 1961. g. janvārī tika ievainota Rēzeknes rajona kolhoza “Dzirkstele” partijas organizācijas sekretāre b. Nikonova. 1961. g. jūlijā tika piekauts Madonas partijas komitejas instruktors b. Vičs. 1960. g. beigās kulaka Ziemeļa dēls Bauskas rajonā izveidoja pretpadomju grupu ar nodomu nogalināt kolhoza “Gaisma” priekšsēdētāju b. Laugali. Tiesas sēdē Ziemelis nekaunīgi paziņoja: “Nav tālu tas laiks, kad līs komunistu asins upes.”

Pēdējā laikā ir pieaudzis ugunsgrēku skaits kolhozos, sovhozos un rūpniecības uzņēmumos. 1960. gadā republikā bija 842 ugunsgrēki, kas nodarīja zaudējumus par vairāk nekā 592 tūkst. rubļu, bet šī gada 7 mēnešos - 553 ugunsgrēki, kā rezultātā nodarīti zaudējumi par 337 tūkst. rubļu.

Daudzas personas, kas bija piedalījušās aktīvā cīņā pret padomju varu, pēdējos gados ir iegādājušās personiskās automašīnas un motociklus, tādējādi var savā starpā viegli uzturēt sakarus. Viņu rīcībā, pēc nepilnīgām ziņām, ir vairāk nekā 800 vieglo automašīnu un motociklu.

Liela loma naidīgu noskaņojumu veidošanā ir baznīcu darbiniekiem. Republikā darbojas 655 dažādas reliģiskas draudzes ar 440 mācītājiem. Ievērojama daļa mācītāju - vairāk nekā 100 cilvēku - arī izcieta sodu nometnēs un ieslodzījuma vietās par sadarbību ar vācu iebrucējiem, bandītu atbalstīšanu un citu naidīgu darbību jau pēc kara beigām. Atgriezušies Latvijas PSR pēc soda izciešanas, viņi turpina strādāt baznīcās. Tā bijušais bruņoto nacionālistisko bandu organizators Grāvītis strādā Rīgas rajona Lielvārdes draudzē. 1960. gada vasarā, piedaloties Priedīša kāzās, kurš arī atgriezies no ieslodzījuma vietas, Grāvītis aicināja klātesošos “atcerēties noieto lielo ceļu”, atcerēties, ka visi viņi “ir savas tautas cienīgi dēli”.

Garīdznieki, baznīcu darbinieki un sektanti 1960. gadā noturēja vairāk nekā 70 tūkst. dievkalpojumu, ar baznīcas aktīva palīdzību nodarbojas ar ticīgo apstrādāšanu, lielas pūles veltot, lai iesaistītu savā ietekmes sfērā jaunatni.

Satraukumu rada stāvoklis valsts robežas apsardzē republikas pierobežas rajonos. Šajos un blakus rajonos (tā saucamajā Kurzemes maisā) līdz kapitulācijas dienai darbojās 400 tūkstošu liela hitleriešu armija. Šeit apmetās ievērojams skaits vāciešu atbalstītāju, kuri bēga no citiem PSRS rajoniem. Tādas personas, kas slēpj savu noziedzīgo darbību pie vāciešiem, tiek noskaidrotas līdz šim laikam. [..]

No pierobežas rajoniem tika organizēta latviešu buržuāzisko nacionālistu un citu pretpadomju elementu pārsūtīšana uz Zviedriju. Šajos rajonos pēc 1956. gada no ieslodzījuma un specnometinājuma vietām atgriezies vairāk nekā 1500 cilvēku, kuri bija sodīti par pretpadomju darbību. Pierobežas rajoniem ir raksturīgs tas, ka daudziem to iedzīvotājiem ir radinieki aiz robežām un uztur ar viņiem sakarus.

Tajā pašā laikā no 1960. gada valsts robežas apsardze ir ievērojami pavājinājusies. Rīgas jūras līča krastmala, gar kuru peld kuģi, 80 km garumā netiek apsargāta. Robežapsardzes kuģi nekontrolē Rīgas līča ūdeņus.

1960. gadā divi no trijiem robežapsardzes kuģu divizioniem, kas veica dienestu gar robežu no Kolkas raga līdz Polijas Tautas Republikas robežai, bija likvidēti. Robežu gar Baltijas jūras krastu Liepājas un Aizputes rajonā 140 km garumā uz sauszemes apsargā līdz 400 kaujiniekiem 11 robežapsardzības posteņos, bet no jūras - tikai viens robežapsardzes kuģis.

Tāpat ir samazināts robežapsardzes kuģu skaits jūras robežas iecirknī Ventspils pilsētas rajonā. Nav brīnums, ka tādā robežu apsardzes stāvoklī 1961. gadā rietumvācu un dāņu zvejas šoneri 8 reizes pārkāpa jūras robežu Liepājas pilsētas rajonā, 4 reizes mūsu teritoriālo ūdeņu tuvumā parādījās dāņu karakuģis.

Latvijas KP Centrālā Komiteja veica un veic daudzus pasākumus, lai organizētu izšķirošu cīņu ar naidīgu elementu intrigām republikā. Partijas organizācija sistemātiski veic darbaļaužu audzināšanas darbu tautu draudzības, uzticības Komunistiskai partijai un Padomju valdībai garā.

Modrības paaugstināšanas jautājumi tika apspriesti Latvijas KP CK birojā 1960. un 1961. gadā. 1961. gada aprīlī birojs pieņēma izvērstu lēmumu “Par pasākumiem, lai celtu republikas darba]aužu politisko modrību”. Šī gada jūnijā notika pilsētu un rajonu partijas komiteju pirmo sekretāru sanāksme. Tika izvirzītas stingras prasības VDK, tiesai un prokuratūrai, lai pastiprinātu cīņu ar naidīgām izpausmēm republikā. Jūnijā notika VDK orgānu partijas aktīva sanāksme. Tiek veikti pasākumi čekistu darba līmeņa celšanai.

Arestētas un nodotas tiesai daudzas personas, kuras veica aktīvu naidīgu darbu iedzīvotāju vidū. Pusotra gada laikā - 1960. un 1961. gada pirmajā pusē - Latvijas PSR Augstākā tiesa pēc materiāliem, ko savākuši VDK orgāni, augstāko soda mēru - nošaušanu piesprieda 13 noziedzniekiem. To skaitā 4 bandas dalībnieki, kas pēckara periodā bija šāvuši un piekāvuši padomju aktīvistus, 5 masveida nošaušanu un spīdzināšanu dalībnieki okupācijas gados 18. policijas bataljona sastāvā un citi. Spriedumi ir izpildīti.

Veikta kontrpropagandas pastiprināšana, kas virzīta uz latviešu emigrācijas barvežu un viņu aktīvo palīgu atmaskošanu un kompromitēšanu, uz patriotiskas kustības attīstīšanu ierindas emigrantu vidū. Ir izveidota latviešu sekcija “Komitejai par atgriešanos Dzimtenē un kultūras sakaru nodibināšanu ar tautiešiem”.

Avīzes “Dzimtenes Balss”, ko izplata emigrantu vidū, izdevniecība ir pārcelta uz Rīgu, saglabājot filiāli Berlīnē. Rietumvācijā tiek izdots progresīvs literatūras žurnāls “Draugs”. Izdots un tiek izsūtīts emigrantiem mākslas almanahs “Mana dzimtā zeme, es lūkojos tevī”. Divpadsmit reižu mēnesī notiek radiopārraides emigrantiem - pa 4 reizēm no Rīgas, Maskavas un Berlīnes.

Jūtami uzlabojusies antireliģiskā un zinātniski ateistiskā propaganda. Slēgti Viļānu un Aglonas klosteri, pareizticīgo katedrāle un luterāņu Doma baznīca Rīgā. Pēdējos gados no baznīcas amata ir atteikušies un publiski uzstājušies ar reliģijas prettautiskās būtības atmaskošanu 6 katoļu garīdznieki, 4 sektantu sludinātāji, 1 luterāņu mācītājs. Šie apstākļi tika plaši izmantoti cīņā pret baznīcu darbinieku ietekmes pastiprināšanos.

Tomēr visi pieņemtie mēri cīņai ar naidīgajām izpausmēm ir nepietiekami, lai izveidotu stabilu stāvokli republikā.

Latvijas KP CK veic pasākumus tālākai padomju ļaužu modrības celšanai, starptautiskā stāvokļa, Padomju valdības miermīlīgās politikas, komunisma celtniecības lielo perspektīvu izskaidrošanai, kas izklāstītas PSKP Programmas projektā. Arvien lielāka vieta cīņā ar naidīgām un antisabiedriskām izpausmēm ir sabiedrībai.

Latvijas KP CK, ņemot vērā izveidojušos stāvokli republikā, uzskata par nepieciešamu veikt pasākumus valsts drošības orgānu nostiprināšanā.

1960. gadā VDK aparāts bija samazināts par 268 vienībām, to skaitā 217 virsnieku pakāpē. 17 lauku rajonos VDK aparāti tika atcelti. Operatīvais darbs šajos rajonos jūtami pavājinājās, tajā pašā laikā pieauga naidīgo elementu pretdarbība.

Latvijas KP CK lūdz izskatīt jautājumu par VDK aparāta atjaunošanu lauku rajonos, kur tie bija atcelti, un jautājumu par rajonu VDK aparātu izveidošanu trijos Rīgas pilsētas rajonos. Katrā no šiem rajoniem ir no 150 līdz 250 tūkst. iedzīvotāju.

Rīgā ir koncentrēti svarīgi rūpniecības uzņēmumi - VEF, pusvadītāju rūpnīca un citas, kas pilda svarīgus, slepenus PSR Savienības Aizsardzības ministrijas pasūtījumus. Šeit arī atrodas liela jūras osta, ko apmeklē ārzemju kuģi, un citi objekti, kam ir svarīga nozīme Latvijas PSR tautsaimniecībā.

Uzskatām, ka būtu nepieciešams izskatīt un pēc iespējas pozitīvi atrisināt jautājumu par valsts robežas apsardzes pastiprināšanu republikā un robežapsardzes karaspēka apgādāšanu ar nepieciešamo tehniku.

Lai novērstu emigrantu pretpadomju radioraidījumu latviešu valodā demoralizējošo ietekmi uz republikas iedzīvotājiem, lūdzam uzdot PSR Savienības Sakaru ministrijai sniegt palīdzību, lai noslāpētu šos radioraidījumus, jo ar tiem līdzekļiem, kas ir republikā, tā nevar tikt veikta.

Lai aizšķērsotu no ieslodzījuma vietām atgriezušos nacionālistu un citu naidīgu elementu pretpadomju darbību, uzskatām, ka būtu nepieciešams pastiprināt tiesu represijas pret šīm personām, izraidīt šīs personas no Latvijas PSR teritorijas kā nelabojamus padomju tautas ienaidniekus.

Latvijas KP CK sekretārs

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.50, 244.-255.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 24.apr., 54.a l., 139.-147.lp.