[1953. gada 23. jūnijā]
________________________________________________________________

Noklausījies un apspriedis biedra J. Kalnbērziņa ziņojumu par trūkumiem politiskajā darbā, saimnieciskās un kulturālās celtniecības vadīšanā republikā, Latvijas KP Centrālās komitejas plēnums uzskata, ka Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā komiteja savā š.g. 12. jūnija lēmumā par Latvijas PSR pilnīgi pareizi un savlaicīgi dziļi atklāja nopietnus trūkumus un kļūdas partijas un padomju orgānu darbā, nostiprinot padomju varu republikā.

PSKP CK pareizi atzīmē, ka viens no galvenajiem neapmierinošā politiskā stāvokļa iemesliem Latvijas PS Republikā ir tas, ka republikas partijas un padomju vadība rupji izkropļo Ļeņina-Staļina nacionālo politiku.

Latvijas KP CK, republikas Ministru Padome, partijas pilsētu un rajonu komitejas rupji pārkāpj padomju nacionālās politikas principus kadru audzināšanā un izvirzīšanā vadošā darbā; tiklab centrālo, kā arī rajonu partijas un padomju orgānu darbā ļoti maz izvirza latviešus. Šīs kaitīgās prakses rezultātā republikas vadošo kadru vidū pārsvarā ir darbinieki, kas nepārvalda latviešu valodu un vāji pazīst vietējos apstākļus. Piemēram, no visiem Latvijas KP pilsētu un rajonu komiteju sekretāriem latviešu ir 47,2%, no partijas pilsētu un rajonu komiteju instruktoriem - 34%, partijas pirmorganizāciju sekretāriem - 31%, pilsētu un rajonu padomju izpildu komiteju priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku skaitā latviešu ir 56%. Latvijas KP CK aparāta darbinieku vidū latviešu ir tikai 42%, republikas Ministru Padomes darbinieku skaitā - 43,9%, Latvijas ĻKJS CK - 38,9%.

Ļoti neapmierinoši latviešu tautības kadrus izvirza vadošos posteņos rūpniecības uzņēmumos, MTS, padomju saimniecībās, tāpat arī republikas finansu un sagādes, kā arī prokuratūras un Iekšlietu ministrijas orgānos. No 66 lielāko rūpniecības uzņēmumu direktoriem tikai 8 ir latvieši, 107 mašīnu un traktoru stacijās latviešu valodu prot tikai 48 direktori un 24 politisko daļu priekšnieki, no 42 padomju saimniecību direktoriem tikai 5 ir latvieši. Valsts bankas nodaļu pārvaldnieku skaitā latviešu darbinieki sastāda tikai 20%, rajonu finansu nodaļu vadītāju skaitā 40%, rajonu un pilsētu prokuroru un rajonu sagādes pilnvaroto sastāvā - 37%. Republikas Iekšlietu ministrijas orgānos līdz pēdējam laikam no visa darbinieku skaita latviešu bija pavisam 15%. Tas ir pilnīgi nepielaižami, ņemot vērā, ka visām minētām iestādēm un organizācijām jābūt cieši saistītām ar iedzīvotājiem. Partijas un padomju orgāni republikā nerūpējas par latviešu inteliģences kadru izvirzīšanu vadošā darbā.

Tas apstāklis, ka partijas un padomju organizācijās daudzos vadošos posteņos atrodas cilvēki, kas neprot latviešu valodu, nepazīst iedzīvotāju paražas, kultūru un sadzīves apstākļus, ir nopietns šķērslis, lai tuvinātu padomju varu masām un ņemtu vērā vietējos apstākļus, kad realizējami tādi vai citādi vispārēji partijas un valdības pasākumi. Turklāt viss tas dod naidīgiem elementiem materiālu pretkrievu propagandai.

Šāds stāvoklis ir radies tādēļ, ka republikas partijas un padomju orgānu vadītāji visus pēdējos gadus neņēma vērā vienu no galvenajiem padomju varas uzdevumiem nacionālajās republikās - audzināt un izkaldināt nacionālos vadošos kadrus. Tādā veidā tika pārkāpts viens no padomju varas nostiprināšanas pamatnosacījumiem.

Aiz šķietamas modrības pret buržuāziski nacionālistiskajiem elementiem attiecībā pret nacionālajiem kadriem tika kultivēta vispārējā neuzticība, kas vēl vairāk kavēja šo kadru augšanu un izvirzīšanu vadošā darbā tiklab centrālajos orgānos, kā arī uz vietām.

Nopietni trūkumi republikā ir ideoloģiskajā darbā. Lielāko daļu lekciju un referātu pilsētās un pat lauku apvidos darbaļaudīm lasa krievu valodā. Daudzos uzņēmumos un kolhozos viss aģitācijas masu darbs un sapulces notiek krievu valodā. Latvijas KP CK referentu grupā latvieši sastāda 60%, bet partijas Rīgas pilsētas komitejas referentu grupā - 10%, pie kam arī daudzi no latviešiem nelasa referātus dzimtajā valodā. Rīgā tikai viena trešdaļa lekciju un referātu nolasīta latviešu valodā. Partijas komiteju štata propagandistu sastāvā latviešu ir 52%.

Partijas organizācijas republikā neapmierinoši veic politisko un masu darbu jaunatnes vidū, vāji vada skolas, kā rezultātā atsevišķi jaunie strādnieki, kolhoznieki un skolnieki izdara amorālus pārkāpumus, nokļūst garīdznieku un citu naidīgu elementu ietekmē.

Latvijas partijas organizācija nepietiekami ņem vērā zināmus draudus, ko rada garīdzniecības ietekme Latvijas iedzīvotāju vidū, it sevišķi pret padomju varu naidīgi noskaņotās katoļu garīdzniecības ietekme Latgales iedzīvotājos. Tā vietā, lai pienācīgi izvērstu antireliģisko propagandu un masām plaši izskaidrotu baznīcas kaitīgumu, galvenā vērība līdz šim tika pievērsta represijām pret garīdzniecību, it sevišķi pret katoļu garīdzniecību, kas vēl vairāk uzkurināja iedzīvotājos neapmierinātību.

Pavisam nepareizi ir arī tas, ka republikas augstskolās latviešu grupās daudzas disciplīnas pasniedz nevis latviešu, bet gan krievu valodā. Latvijas Valsts universitātē 75 latviešu studentu grupās 89 dažādus lekciju kursus lasa krievu valodā. Republikā neveltī pienācīgu uzmanību zinātnieku kadru sagatavošanai no vietējās tautības iedzīvotājiem.

Tas viss, kā arī lietvedības pārkārtošana krievu valodā partijas, padomju un sabiedriskajās organizācijās vēl vairāk vājina vietējo valsts varas orgānu saites ar tautas masām, izsauc iedzīvotājos pamatotu sašutumu, bet naidīgie elementi to izmanto savos provokatoriskajos nolūkos.

Republikā ir plaši izplatītas rupjas administrēšanas metodes un padomju likumības pārkāpšana, kas traucē partijas un padomju vietējiem orgāniem radīt sev stabilu atbalstu iedzīvotāju vidū, it sevišķi zemniecībā.

Republikas partijas un padomju orgāni līdz šim vēl nav pratuši likvidēt buržuāziski nacionālistiskās organizācijas un bandas, kas iebaida pilsoņus, nogalina atsevišķus padomju aktīvistus, veic pretpadomju propagandu un kurām ir atbalsts zināmā daļā iedzīvotāju. Cīņa ar buržuāziski nacionālistisko pagrīdi gandrīz pilnīgi bija uzticēta IeM orgāniem un aprobežojās galvenokārt ar sodu un represiju pielietošanu, kas skāra plašus iedzīvotāju slāņus. Visu to savā pretpadomju darbā izmantoja naidīgi elementi un it sevišķi buržuāziski nacionālistiskā pagrīde.

Latvijas KP CK plēnums uzskata, ka Latvijas KP CK birojs, republikas Ministru Padome un daudzas partijas rajonu komitejas pielaiž nopietnus trūkumus un kļūdas, vadot kolhozu celtniecību, līdz šim vēl neveic efektīvus pasākumus, lai organizatoriski un saimnieciski nostiprinātu kolhozus, kuriem ir mazi ienākumi; tas savukārt pazemina kolhoznieku materiālo labklājību. Turklāt, realizējot laukos nodokļu politiku, bieži vien netika ņemts vērā atsevišķu rajonu un kolhozu ekonomiskais stāvoklis, šai darbā pieļāva izkropļojumus. Plāna uzdevumi laukkopībā un lopkopībā bieži vien pienācīgā mērā nebija saskaņoti ar kreditēšanas plāniem, ar minerālmēslojumu, lauksaimniecības mašīnu un pārējo materiāltehnisko apgādi, kas noveda pie tā, ka daudzi Latgales rajonu kolhozi sistemātiski neizpilda tiem noteiktos sējumu platības paplašināšanas, ražības un sabiedriskās lopkopības uzdevumus.

Latvijas KP CK plēnums uzskata, ka viss tas liecina, ka politiskais stāvoklis republikā arvien vēl ir neapmierinošs.

Latvijas KP CK plēnums nolemj:

1. Nodrošināt Padomju Savienības Komunistiskās partijas CK prezidija 1953. gada 12. jūnija lēmuma - par Latvijas PSR - pilnīgu izpildi un nelokāmi vadīties no šī lēmuma prasībām.

2. Plēnums uzliek par pienākumu Latvijas KP CK birojam un Latvijas PSR Ministru Padomei radikāli uzlabot stāvokli republikā, nepieļaut padomju nacionālās politikas pārspīlējumus, enerģiski cīnīties pret padomju likumu pārkāpumiem, administrēšanu un patvaļību attiecībā pret iedzīvotājiem. Tuvākā laikā likvidēt republikā buržuāziski nacionālistisko pagrīdi, veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu politisko stāvokli republikā. Lietojot nepieciešamos sodus attiecībā pret padomju varas īstajiem ienaidniekiem, nepieļaut izkropļojumus, kas izsauc plašu iedzīvotāju slāņu pamatotu sašutumu.

3. Uzskatīt par Latvijas partijas organizācijas galveno uzdevumu tuvākajā laikā sagatavot, audzināt un plaši izvirzīt latviešu tautības kadrus vadošā partijas, padomju un saimnieciskajā darbā. Izbeigt praksi izvirzīt par partijas rajonu komiteju otrajiem sekretāriem, kā arī par darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētāju vietniekiem darbiniekus, kas nav latviešu nacionālie kadri. Par padomju saimniecību, MTS un rūpniecības uzņēmumu direktoriem, kā likums, iecelt latviešu darbiniekus.

4. Pārkārtot Latvijas PS Republikā lietvedību visās partijas, valsts un sabiedriskajās organizācijās latviešu valodā. Ministru Padomes sēdes, Latvijas KP CK biroja sēdes un plēnumus, kā arī partijas pilsētu un rajonu komiteju un darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju sēdes noturēt latviešu valodā.

5. Uzdot Latvijas KP CK un Latvijas PSR Ministru Padomei visīsākā laikā novērst trūkumus un kļūdas kolhozu celtniecībā, panākt kolhozu organizatoriski saimniecisko nostiprināšanos un zemniecības materiālās labklājības uzlabošanos.

Uzlikt par pienākumu Latvijas KP CK birojam un republikas Ministru Padomei izstrādāt un realizēt pasākumus, lai radikāli uzlabotu stāvokli atpaliekošajos kolhozos. Panākt jau šajā gadā ievērojamu kolhozu ienākumu pieaugumu, kā arī izstrādes dienas bagātīgāku apmaksu kolhozniekiem naudā un graudā.

Uzdot republikas Ministru Padomei likvidēt kļūdas, kuras pielaiduši plānošanas un sagādes orgāni, plānojot lauksaimniecību un noteicot lauksaimniecības produktu sagādes normas, neņemot vērā rajonu un kolhozu ekonomisko stāvokli.

6. Uzdot Latvijas KP CK birojam pacelt politisko darbu līdz to uzdevumu līmenim, kas jāveic republikai, izbeigt kaitīgo administrēšanu, radikāli izskaužot patvaļu un nelikumības, ko piekopj atsevišķi darbinieki attiecībā pret iedzīvotājiem, un izvērst plašu izskaidrošanas darbu iedzīvotāju vidū, kas nodrošinātu iedzīvotāju aktīvu līdzdalību padomju varas pasākumos, kas virzīti uz padomju orgānu darba krasu uzlabošanu un kolhozu nostiprināšanu.

7. Plēnums uzdod Latvijas KP CK birojam veikt pasākumus, lai radikāli uzlabotu ideoloģisko iestāžu - kino, teātru, daiļrades savienību, politisko zināšanu un zinātnes popularizēšanas biedrības, kā arī kultūras un izglītības iestāžu darbu.

Uzlabot marksisma-ļeņinisma propagandu latviešu valodā, šai nolūkā labāk izmantot presi un radio. Plaši izskaidrot un neatlaidīgi realizēt dzīvē Komunistiskās partijas ļeņiniski-staļinisko nacionālo politiku, audzināt darbaļaudis internacionālisma un padomju tautu draudzības garā, vairāk lasīt lekcijas un referātus dzimtajā valodā uzņēmumos, kolhozos, cehos un brigādēs.

Organizējot speciālus kursus un seminārus, uzlabot nacionālo propagandistu - lektoru, referentu un žurnālistu - sagatavošanu un audzināšanu.

Veikt pasākumus propagandistu sagatavošanai, antireliģiskās propagandas veikšanai, pastiprināt dabaszinātņu un zinātnes propagandu, plašāk iesaistīt antireliģiskajā propagandā latviešu inteliģenci.

8. Uzdot Latvijas KP CK birojam izbeigt nevērīgo izturēšanos attiecībā pret tādu politiski svarīgu jautājumu kā mācību darba organizācija republikas augstskolās latviešu valodā, nopietni uzlabot nacionālo zinātnisko kadru sagatavošanu un to kvalifikācijas celšanu, plaši izmantot latviešu inteliģences kadrus, uzlabot tās vidū audzināšanas un ideoloģisko darbu, tās labākos pārstāvjus drošāk izvirzīt vadošos amatos mācību iestādēs, kā arī zinātniskās, kultūras un citās iestādēs.

9. Uzdot Latvijas KP CK birojam celt partijas organizatoriskā darba līmeni republikas partijas organizācijā, ik dienas palīdzēt partijas komitejām un partijas pirmorganizācijām partijas iekšējā un politiskā darba uzlabošanā. Veikt pasākumus partijas organizāciju nostiprināšanai kolhozos, sniegt tām palīdzību kolhozu organizatoriski saimnieciskā nostiprināšanā un masu politiskā darba pastiprināšanā kolhoznieku vidū. Uzlabot padomju, arodbiedrību un komjaunatnes organizāciju vadīšanu, plašāk izvērst partijas organizācijā darba trūkumu kritiku un paškritiku.

Izlabot trūkumus, kādi pielaisti, uzņemot jaunus biedrus Padomju Savienības Komunistiskajā partijā. Pastiprināt politisko darbu ar bezpartejisko aktīvu, stingri individuālā kārtībā uzņemot partijā pirmrindas strādniekus, kolhozniekus un inteliģences pārstāvjus - sevišķi no latviešu tautības vidus.

10. Uzdot Latvijas KP CK birojam un republikas partijas organizācijām uzlabot komjaunatnes vadību un republikas jaunatnes komunistiskās audzināšanas darbu, piegriežot sevišķu vērību latviešu jaunatnes un skolnieku audzināšanai.

11. Ņemot vērā nopietnos trūkumus un kļūdas arodorganizāciju darbā nacionālo kadru audzināšanā un padomju nacionālās politikas realizēšanā dzīvē, uzdot Latvijas KP CK birojam un Arodbiedrību republikāniskajai padomei izlabot šīs kļūdas un panākt uz vietām arodorganizāciju darba uzlabošanu republikas darbaļaužu komunistiskajā audzināšanā.

12. Uzdot Latvijas KP CK birojam un Latvijas PSR Ministru Padomei mēneša laikā izstrādāt konkrētus pasākumus, kas nodrošinātu PSKP CK šā gada 12. jūnija lēmuma - par Latvijas PSR - izpildi partijas un padomju orgānu darba uzlabošanā Latvijā.

Latvijas KP CK sekretārs

J. Kalnbērziņš

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.44, 206.-210.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 16.apr., 1.a l., 16.-20.lp.