Izvilkums no Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas biroja sēdes protokola par stāvokli krievu un latviešu valodas mācīšanā skolās.

[1953.gada 14.aprīlī]
_______________________________________________________________

[..]

2. p. Par Latvijas KP CK 1951. gada 30. oktobra lēmuma “Par stāvokli krievu un latviešu valodas mācīšanā republikas skolās” izpildi (bb. Samsons, Ņikonovs, Kalnbērziņš).

[..] Latvijas KP CK birojs uzskata, ka LPSR Izglītības ministrija un partijas komitejas neapmierinoši pilda 1951. g. 30. oktobra lēmumu “Par stāvokli krievu un latviešu valodas mācīšanā republikas skolās”. Tautas izglītības orgāni, atsevišķas partijas komitejas vēl joprojām nenovērtē krievu valodas - Ļeņina un Staļina valodas mācīšanas ārkārtīgo nozīmi latviešu tautas kultūras vispārējā attīstībā. [..]

Galvenais cēlonis visiem šiem nopietnajiem trūkumiem krievu un latviešu valodas mācīšanā ir pietiekama skaita kvalificētu skolotāju literātu kadru trūkums, neapmierinošs darbs skolotāju kadru sagatavošanā, to lietišķās kvalifikācijas un idejiski teorētiskā līmeņa paaugstināšanā. No 1553 krievu valodas pasniedzējiem, kas strādā republikas skolās, tikai 320 cilvēkiem ir augstākā izglītība, bet 425 cilvēki strādā ar vidējo pedagoģisko vai vispārējo izglītību. No 1311 latviešu valodas skolotājiem vairāk nekā 400 cilvēkiem nav attiecīgas izglītības. [..]

Latvijas KP CK birojs nolemj:

1. Uzdot LPSR Izglītības ministrijai (b. Samsons) novērst šajā lēmumā norādītos trūkumus krievu un latviešu valodas mācīšanā republikas skolās un nodrošināt 1951. g. 30. oktobra Latvijas KP CK biroja lēmuma “Par stāvokli krievu un latviešu valodas mācīšanā republikas skolās” bezierunu izpildi.

Paaugstināt krievu un latviešu valodas pasniegšanas zinātnisko līmeni republikas skolās. Uzlabot tautas izglītības nodaļu un skolu vadītāju kontroli pār valodu pasniegšanu skolās un nodrošināt skolēnu noturīgas un dziļas zināšanas krievu un latviešu valodā. Līdz 1. jūlijam nodrošināt visas republikas skolas ar nolikumu par vienotu ortogrāfisko režīmu un nodrošināt tā izpildes kontroli.

Lai paaugstinātu skolotāju literātu darba kvalifikāciju, 1953. gada vasarā visos apgabalu[1] skolotāju kvalifikācijas celšanas institūtos noorganizēt kvalifikācijas celšanas kursus 350 klausītājiem. LPSR Izglītības ministrijā organizēt krievu valodas pasniedzēju sagatavošanas kursus 75 cilvēkiem. Iesaistīt kursos labākos skolēnus, kas 1953. gadā beidz republikas skolu desmito klasi.

Enerģiski uzlabot valodu mācīšanu pedagoģiskajos un skolotāju institūtos. Pievērst īpašu uzmanību metodiskās palīdzības sniegšanai, lai skolās risinātu skolotāju valodu mācīšanas problēmu; aktivizēt priekšmetu komisiju un metodisko apvienību darbību, dziļāk pētīt, vispārināt un plaši popularizēt labāko skolotāju literātu darba pieredzi.

2. Uzdot LPSR Izglītības ministrijai un Poligrāfiskās rūpniecības, izdevniecību un grāmatu tirdzniecības pārvaldei (b. Putniņš) nodrošināt savlaicīgu krievu un latviešu valodas mācību grāmatu 1.-4. klasei izdošanu, kas ir paredzētas izdevniecības 1953. gada plānā, un to nosūtīšanu uz skolām līdz mācību gada sākumam. Latviešu literatūras vēstures mācību grāmatas rokraksta uzrakstīšanu pabeigt līdz š.g. 1. jūnijam un Latvijas vēstures - līdz 1953. g. 15. decembrim.

3. Lūgt PSRS kultūras ministriju (b. Ponomarenko P. K.) atļaut palielināt uzņemšanu skolotāju un pedagoģisko institūtu filoloģijas fakultātēs 1953.-1954. mācību gadā līdz 375 cilvēkiem.

4. Uzdot partijas apgabalu, pilsētu un rajonu komitejām enerģiski uzlabot krievu un latviešu valodas pasniegšanas kvalitāti republikas skolās. Īpašu uzmanību pievērst lielās krievu tautas valodas mācīšanai kā svarīgākajam latviešu tautas kultūras paaugstināšanas līdzeklim. Sistemātiski apspriest valodu mācīšanas jautājumus partijas apgabalu, pilsētu un rajonu komiteju birojos. Uzlabot skolotāju politiskās izglītošanas darbu.
_____________________________________________________________

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.38, 189.-192.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 16.apr, 21.l., 35.-37.lp.

[1] 1952. gada aprīlī Latvijas teritorija tika sadalīta trijos apgabalos - Rīgas, Liepājas un Daugavpils apgabalā. Tomēr nelielajā Latvijas teritorijā šāds iedalījums izrādījās neparocīgs un tikai vēl vairāk sarežģīja pārvaldi, tādēļ jau 1953. gada aprīlī tas tika atcelts. [Piezīme no Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>192.lpp.]

Ievietots: 04.07.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV