[1949.gada 29.jūlijā, Rīgā]
_____________________________________________________________________

Augstākās Izglītības Ministrija
Latvijas Valsts Universitāte
1950.gada 29.jūlijā
Nr.321s
Rīga, Raiņa bulv. 19

Izziņa

(Par Latvijas Valsts Universitātes kadriem)

Uz 1949.gada 1.janvāri

Latvijas Valsts Universitātē bija:

1. profesori un pasniedzēji 589 cilvēki

2. mācību palīgpersonāls 198 cilvēki

3. administratīvi saimnieciskais sastāvs 363 cilvēki

4. studenti 5092 cilvēki

No darba Universitātē atbrīvoti kā sociāli nepiemēroti un neatbilstoši:

1. no profesoru un pasniedzēju skaita 121 cilvēks

2. no mācību palīgpersonāla skaita 74 cilvēki

3. no administratīvi saimnieciskā darbinieku skaita 56 cilvēki

4. no studentu skaita 866 cilvēki

Ar pilnu atbildību jāatzīst, ka ar kadru izpēti universitātē neviens nav nodarbojies. Par to liecina kaut vai tas, ka mācību daļa nepārbaudīja profesoru un pasniedzēju darbu, bet uz labāko studentu signāliem reaģēja izvairīgi, lai neapvainotu “veco speciālistu”.

Patiesībā lielākā cilvēku daļa, kas izteica savus buržuāziski nacionālistiskos uzskatus, izrādījās vai nu samērā vāji speciālisti, vai izteikti fašisti.

Organizējot sistemātisku profesoru un pasniedzēju darba kontroli, cilvēku pārbaudi un izpēti, tika atrasti šķiriski svešie, pretpadomiski noskaņotie un citi buržuāziskie nacionālisti - 135 cilvēki, t.i., 23% no visa pasniedzēju sastāva.

Pirmās grūtības universitātes tīrīšanā saistījās ar to, ka šī svešā elementa lielākā daļa nodarbībās uzvedās ļoti lojāli, bet privātās sarunās un konsultācijās individuāli apstrādāja jaunatni. Savu piederību dažādām pretpadomju partijām un organizācijām viņi nebūt neslēpa.

Otra problēma - no šīs buržuāziski fašistiskās nešķīstības nevarēja attīrīties ar vienu rokas mājienu. Bija nepieciešams atrast labus padomju speciālistus, izvirzīt spējīgus un mums uzticīgo jaunatni.

Padzīt kādu buržuāzisko nacionālistu būtu salīdzinoši viegli, taču, pirms padzīt, vajadzēja idejiski sagraut un atklāt viņa uzskatus un uz tāda pamata audzināt studentus un tos buržuāziskos speciālistus, kas vēlas strādāt ar mums.

Jāatzīmē arī tas apstāklis, ka līdz 1949.gadam Latvijas Valsts Universitātes kadru daļu vadīja bezpartejiskā STEPANOVIČA, kura ne tikai nebija spējīga vadīt nodaļas darbu, bet tika arī izmantota no dažādu politisko blēžu puses, kuri darbojās rektorātā (piem., Lilija Kosa). Sakarā ar to no personu lietām pazuda visi vācu okupācijas laika kompromitējošie dokumenti. Ar kadru izpēti nodaļa nenodarbojās.

Sākot ar 1949.gada marta mēnesi, līdz dotajam brīdim no profesoru un pasniedzēju sastāva tika atbrīvots 121 cilvēks, t.i., 20% no visa sastāva.

Starp atbrīvotajiem, piemēram:

1. Filoloģijas fakultātes mākslas zinātnes katedras profesors K.J.Eliass (arī Švarcs), agrāk liels zemes īpašnieks, bijušais meņševistiskās KSDSP CK biedrs. Vēl līdz pirmajam imperiālistiskajam karam, atrodoties emigrācijā, aktīvi cīnījies pret boļševikiem (sk. - Ļeņins, XIV sējums, 3.izdevums). Vēlāk, buržuāziskā režīma periodā Latvijā viņš bija viens no Latvijas meņševiku līderiem un pastāvīgs buržuāziskās Saeimas deputāts. Viņa radi tika izvesti no Latvijas PSR kā kulacisks elements.

2. Vecākais arhitektūras fakultātes pasniedzējs A.A.Reinfelds - aktīvs bijušais labēji fašistiskās organizācijas “Pērkonkrusts” biedrs. Bija šīs partijas kongresu organizators un vadītājs. Tēvijas kara gados atradās vāciešu okupētajā Latvijas teritorijā. 1944.gadā, tuvojoties frontei, kopā ar vācu armijas daļām atkāpjoties bēga uz Kurzemi. Viņa vecākiem piederošā saimniecība tika pieskaitīta kulaku īpašumiem, bet viņa tuvākie radi izsūtīti aiz Latvijas PSR robežām.

3. Filoloģijas fakultātes latviešu valodas katedras vadītājs J.M.Endzelīns - PSRS Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis un Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis, pārliecināts latviešu buržuāziskais nacionālists, kurš atklāti vēršas pret padomju valodniecību.

4. E.Štalbergs - arhitektūras projektēšanas katedras vadītājs, Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis. Audzināja studentus formālisma un konstruktīvisma garā. Neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz vairākkārtīgu kritiku presē un sapulcēs.

5. PSRS tautu valodu katedras pasniedzējs K.S. Kuļejevs - pirms revolūcijas beidzis Pēterburgas garīgo akadēmiju. 1921.gadā bēdzis no Padomju Krievijas uz buržuāzisko Latviju. Bija Latvijas meņševiku partijas krievu sekcijas vadītājs.

6. Vecākais juridiskās fakultātes pasniedzējs D.V.Bukovskis - bijušā Ulmaņalaiku senatora dēls, buržuāziskā režīma laikā Latvijā bija viceprokurors, aktīvi piedalījies krievu monarhiskās organizācijas darbībā.

7. Pedagoģiskās katedras pasniedzējs J.J.Bundulis - bijušais Latvijas. meņševiku partijas biedrs. Savās lekcijās ievazāja meņševistiskus un ideālistiskus uzskatus. Tipisks buržuāziskais nacionālists.

8. Inženierfakultātes docents J.A.Jagars - bijušais buržuāziskās Latvijas valdības satiksmes ministra biedrs un viens no Latvijas meņševiku līderiem.

9. Klasiskās filoloģijas katedras pasniedzēja L.K.Grundmane - latviešu buržuāziskā nacionāliste, uzturējusi ciešus sakarus ar nacionālistisko pagrīdi un tās bruņotajām bandām.

10. Aspirants, filoloģijas fakultātes pasniedzējs V.J.Vanags - latviešu buržuāziskais nacionālists, cieši saistīts ar nacionālistisko pagrīdi un tās bruņotajām bandām.

11. Filoloģijas fakultātes pasniedzējs A.Vilsons - latviešu buržuāziskais nacionālists. Savās lekcijās ievazāja buržuāzisko ideoloģiju un meņševiku uzskatus.

12. Kara medicīnas katedras mācību daļas priekšnieks I.Polocks - buržuāziskajā laikā Latvijā bija tabakas fabrikas līdzīpašnieks Rīgā. Stājoties darbā Latvijas Valsts Universitātē, savu kādreizējo sociālo stāvokli noslēpa.

13. Aspirants, ķīmijas fakultātes asistents R.Z.Reiziņš - vācu okupācijas laikā beidzis diversantu - spridzinātāju skolu naidīgai darbībai Padomju Armijas aizmugurē. Viņa tēvs vācu laikā bija vācu kinonomas direktors Rīgā, bija beidzis speciālus kursus Vācijā Gēbelsa resorā. Reiziņa brālis - fizikas un matemātikas fakultātes pasniedzējs, Padomju Armijas dezertieris. Izslēgts no VKP(b) biedru rindām un atlaists no darba universitātē.

14. Mehāniskās fakultātes vecākais pasniedzējs N.G.Efross - lieltirgotāja dēls. Ulmaņa režīma laikā Latvijā, būdams ebreju amatniecības skolas direktors, aktīvi cīnījās pret revolucionāri noskaņotiem audzēkņiem, personīgi piedalījies kratīšanās un revolucionāras literatūras konfiscēšanā. Darbojies Cionistu organizācijā. Stājoties VKP(b) kandidātos, to visu noslēpa. Izslēgts no VKP(b) kandidātiem.

15. Medicīnas fakultātes asistents J.J.Meisters “apvienošanas kārtībā” strādāja par baptistu sektas sludinātāju.

Šajā pašā periodā no mācību palīgspēkiem un administratīvi saimnieciskā personāla sakarā ar universitātes attīrīšanu no šķiriski svešā un darbam nederīgā elementa tika atbrīvoti 130 cilvēki (23%), tajā skaitā:

1. Bioloģijas un augsnes fakultātes vecākais laborants A.Bērziņš - bijušais labēji-fašistiskās organizācijas “Pērkonkrusts” biedrs un aktīvs fašistiskās militārās organizācijas “aizsargi” biedrs.

2. Bioloģijas un augsnes fakultātes laborants A.Mūzis - no lielsaimnieku ģimenes. Viņa brālis Ulmaņa režīma laikā bija fašistiskās militārās organizācijas “aizsargi” rotas komandieris, vācu okupācijas laikā aktīvi palīdzējis okupantiem, bijis pagasta vecākais (viņu sodīja Padomju varas orgāni pēc KPFSR KK 58.panta).

3. A. Ērglis (arī Žuromskis) - bijušais fundamentālās bibliotēkas direktors, no 1929.gada līdz 1931.gadam mācītājs Vatikāna garīgajā universitātē vienlaicīgi būdams klausītājs garīgās akadēmijas vēstures fakultātē. No 1935.gada līdz 1939.gadam vairākkārt braucis uz Romu pēc pāvesta izsaukuma. No 1931.g. līdz 1940.g. - ārkārtas profesors Latvijas Universitātes Romas katoļu fakultātē.

4. Zinātniskās bibliotēkas bibliotekāre N. Biezais - bijušā policista un bandīta sieva, kuru Padomju varas orgāni par kontrrevolucionāru darbību notiesāja uz 25 gadiem.

5. Zinātniskās bibliotēkas galvenais bibliotekārs D.Ņesadomovs - bijušais reliģiskā kulta kalpotājs, beidzis teoloģijas fakultāti vācu okupācijas laikā.

6. Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais laborants M.Vītols - bijušais policists (ar stāžu pāri 20 gadiem) Ulmaņa laikā un vācu okupācijas laikā.

7. Universitātes galvenais grāmatvedis R.Tālrīts (arī Paga, Poga un Piga) - bijušais kolčakietis, vēlāk - vrangelietis, labēji fašistiskās organizācijas “Pērkonkrusts” biedrs un izlūkošanas un kontrabandas punkta organizators uz Padomju - Latvijas robežas. Bijis pazīstamā fašista Puržeļa, kurš aizbēdzis uz Vāciju, uzticības persona.

8. Universitātes vecākais komendants J.Reinis - aktīvi sadarbojās ar vācu okupantiem, organizēja universitātes īpašuma izvešanu uz Vāciju. Reiņa sieva strādāja fundamentālajā bibliotēkā, bet dēls beidza aspirantūru un strādāja par juridiskās fakultātes pasniedzēju. Visa Reiņa ģimene ir padzīta no universitātes.

9. Universitātes lietu pārvaldniece L.Kosa - vācu okupācijas gados cieši sadarbojās ar vāciešiem. Aktīvi piedalījās universitātes arhīvā glabāto kompromitējošo materiālu par profesoriem un pasniedzējiem iznīcināšanā.

Tālākajā profesoru un pasniedzēju, kā arī administratīvi saimnieciskā personāla pārbaudes un izpētes rezultātā atrasti papildus 38 cilvēki - bijušie pretpadomju politisko partiju un organizāciju biedri. Universitātes vadība uzsākusi viņu sīku izmeklēšanu un pakāpenisku atbrīvošanu no darba universitātē vai pārcelšanu mazāk atbildīgos amatos. Starp augstākminētajiem, piemēram:

1. Ķīmijas fakultātes profesors, ķīmijas zinātņu doktors P.F.Kalniņš no 1904.gada līdz 1914.gadam bija latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (meņševiku) biedrs. Vācu okupācijas gados bija pasniedzējs Latvijas Universitātē.

2. Ķīmijas fakultātes asistents A.J.Šimiņš - bijušais latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (meņševiku) biedrs, atradās vācu okupētajā teritorijā.

3. Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais pasniedzējs A.M.Krauklītis - bijušais Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (meņševiku) biedrs.

4. Juridiskās fakultātes sekretārs I.E.Glāzups - no 1930.gada līdz 1932.gadam bija Austrijas sociāldemokrātiskās partijas biedrs, atradās vācu okupētajā Latvijas teritorijā, strādāja par grāmatvedi.

5. Filoloģijas fakultātes docents M.P.Nikolajevs - no 1941.gada līdz 1944.gadam atradās vācu gūstā. Stājoties darbā universitātē, noslēpa to, ka gūstā padevies labprātīgi. Kā pasniedzējam viņam nav atbilstošā līmeņa, savās lekcijās materiālu izklāsta, nesaistot ar mūsdienu jautājumiem.

6. Civiltiesību un procesa katedras vadītājs, juridisko zinātņu kandidāts A.J.Pavārs buržuāziskās Latvijas laikā aktīvi sadarbojās ar vietējo presi, bija žurnāla “Jurists” faktiskais redaktors. Vācu okupācijas gados uzrakstījis vairākus nelielus rakstus. Tika atbrīvots no fakultātes dekāna vietnieka amata.

7. Juridiskās fakultātes vecākais pasniedzējs A.A.Liede - Ulmaņa režīma laikā Latvijā strādāja par izmeklētāju, vēlāk - par viceprokuroru. 1940.-1941.gadā bija Latvijas PSR Tieslietu tautas komisāra vietnieks. Tēvijas kara gados atradās vācu okupētajā Latvijas teritorijā. No 1941.gada līdz 1943.gadam atradās cietumā. Nezināma iemesla dēļ. vācieši viņu no cietuma izlaida. Pasniedzēja darbā pieļauj vairākas kļūdas, aizstāv Petražicka reakcionārās teorijas.

8. Arhitektūras fakultātes docents, arhitektūras zinātņu kandidāts P.J.Bērzkalns - buržuāzijas režīma laikā Latvijā bija Starptautiskās arhitektu asociācijas biedrs, šo asociāciju finansēja Francijas valdība (pašlaik to finansē Amerikas valdība). Vācu okupācijas laikā strādāja Latvijas Universitātē. 1944.gadā vācu laikā viņam tika piešķirts “arhitektūras doktora” nosaukums. Savās lekcijās maz uzmanības pievērš Padomju zinātnes un tehnikas prioritātei, sociālistiskā reālisma metodei arhitektūrā. Izvairās atklāti nosodīt formālistiskos un konstruktīvistiskos virzienus. Ne pārāk aktīvi piedalās fakultātes sabiedriskajā dzīvē.

9. Arhitektūras fakultātes docents, arhitektūras zinātņu kandidāts A.K.Birznieks - buržuāziskā režīma laikā Latvijā bija amerikāņu rotāri kluba (starptautiskais informatoru klubs) biedrs. Vācu okupācijas laikā strādāja par Latvijas Universitātes pasniedzēju. Lekciju kursu lasa nepietiekoši augstā līmenī. Nepiedalījās arhitektūras teorijas buržuāziski kosmopolītisko nostādņu atmaskošanā. Tika atbrīvots no fakultātes dekāna amata.

10. Fizikas un matemātikas fakultātes asistents R.J.Ķipurs - buržuāziskās valdības laikā Latvijā bija adventistu garīgā semināra direktors. Vācu okupācijas gados strādāja par Latvijas Universitātes pasniedzēju. Savās lekcijās ļoti maz uzmanības pievērš padomju zinātnes sasniegumiem fizikas jomā. Nepiedalās fakultātes sabiedriskajā dzīvē.

11. Vēstures fakultātes docents G.A.Lukstiņš - Ulmaņa režīma laikā Latvijā strādāja par ģimnāzijas direktoru, bija fašistiskās militārās organizācijas “aizsargi” biedrs. Vācu okupācijas gados bija Latvijas Universitātes docents. Vēlēdamies pakalpot vācu okupantiem savā anketā 1942.gadā norādīja, ka bijis pakļauts represijām no “komunistiskās varas” puses (it kā 1940.gadā atbrīvots no ģimnāzijas direktora amata).

12. Terapeitiskās stomatoloģijas katedras vadītāja vietas izpildītājs, medicīnas zinātņu kandidāts Š.Z.Hercbergs - buržuāziskās valdības laikā Latvijā izbraucis uz ārzemēm. 1937.gadā bijis Austrijā un Palestīnā. Tēvijas kara gados dzīvoja vācu okupētajā Latvijas teritorijā, ticis turēts geto un koncentrācijas nometnēs. 1944.gada augustā it kā bēdzis no nometnes un slēpies līdz Padomju Armijas atnākšanai. Pēc rīcībā esošām ziņām Hercberga pirmā sieva vācu okupācijas periodā apprecējusies ar “SD” virsnieku, pašlaik atrodas Vācijas rietumu okupācijas zonā. Viņas vecākiem arī atrodoties vāciešu okupētajā teritorijā, ar šī virsnieka palīdzību izdevās izvairīties no geto un izbraukt uz Palestīnu.

13. Medicīnas fakultātes docents A.N.Aņisimovs - Tēvijas kara gados dzīvoja vācu okupētajā teritorijā Kaļiņinas apgabalā un Latvijā. No 1941. līdz 1942.gadam ticis turēts koncentrācijas nometnēs (Sebežā, Čudovo, Holmā). No nometnēm it kā izmucis un līdz 1943.gadam atradies puslegālā stāvoklī. Strādāja par ciema ārstu un uzturēja sakarus ar padomju partizāniem. 1943.gada beigās viņu vēlreiz arestēja vācieši uz aizsūtīja uz koncentrācijas nometni Rēzeknē, no kurienes it kā bēdzis un atgriezies Latvijas 2.partizānu brigādes vienībā.

14. Inženierfakultātes tiltu celtniecības katedras profesors A.F.Tramdahs 1919.gadā bija Latvijas buržuāziskās valdības satiksmes ministra vietnieks, vēlāk bija amerikāņu rotāri kluba biedrs (starptautiskais informatoru klubs). Tēvijas kara gados dzīvoja vācu okupētajā Latvijas teritorijā, strādāja par profesoru Latvijas Universitātē. Pēc savas pārliecības - latviešu buržuāziskais nacionālists. Lekcijas lasa zemā teorētiskā līmenī. Klanās buržuāziskai zinātnei, neatzīst padomju zinātnes sasniegumus. Atbrīvots no katedras vadītāja amata.

15. Inženierfakultātes ūdensapgādes un kanalizācijas katedras vecākais pasniedzējs, tehnisko zinātņu kandidāts V.J.Skārds - no zemniekiem kulakiem, līdz padomju varas dibināšanai Latvijā viņam piederēja zemnieku saimniecības 60 ha apmērā. Strādājot par pasniedzēju Latvijas Universitātē, zemi izrentēja. Buržuāziskā režīma laikā Latvijā ne reizi vien izbrauca uz ārzemēm. Tēvijas kara gados dzīvoja vācu okupētajā Latvijas teritorijā, strādāja par dekānu Latvijas Universitātē. Tuvojoties Padomju Armijas daļām 1944.gadā bēdzis uz Kurzemi. No 1945.gada jūlija atjaunojis darbu Latvijas Universitātē. Savās lekcijās nepietiekami pievērš uzmanību krievu un padomju zinātnes prioritātei.

16. Ģeoloģijas un ģeogrāfijas fakultātes profesors G.Ramāns - tipisks buržuāziskā zinātnieka pārstāvis, kurš nevēlas iekļauties padomju īstenībā un nostāties sociālistiskās zinātnes pozīcijā. Lekcijas lasa zemā idejiski teorētiskā līmenī. Par nespēju tikt galā ar pienākumiem 1949.gada novembrī tika atbrīvots no Ģeogrāfijas institūta direktora amata, izsakot stingro rājienu. Atbrīvots arī no katedras vadītāja amata.

17. Fizikas un matemātikas fakultātes docents A.A.Apinis - Tēvijas kara gados atradās vācu okupētajā Latvijas teritorijā, strādāja Latvijas Universitātē. Padomju varas gados Latvijā vēl nav atbrīvojies no buržuāziskās zinātnes ietekmes. Teorētiskās fizikas kursu pārsvarā lasa pēc veciem konspektiem. Krievu un padomju zinātnieku darbus un atklājumus noklusē vai pat cenšas tiem pretstatīt buržuāziskos fiziķus.

18. Bijušais Bioloģijas un augsnes fakultātes dekāns, bioloģijas zinātņu doktors profesors P.M.Galenieks pilsoņu kara gados dienējis Kolčaka armijā. 1921.gadā bēga no Vladivostokas uz Latviju. Buržuāziskā režīma laikā strādāja Latvijas Universitātē par profesoru. 1940.gadā, Latvijā dibinoties padomju varai, tika ievēlēts par PSRS Augstākās Padomes deputātu un Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieku. Tēvijas kara gados atradās vācu okupētajā Latvijas teritorijā. 1941.gadā vācieši viņu arestēja un turēja cietumā un koncentrācijas nometnē pusotru gadu. 1944.gadā mīklainos apstākļos pārgājis frontes līniju un pievienojies Padomju Armijas daļām. Pēc vāciešu padzīšanas no Latvijas teritorijas turpināja strādāt Latvijas Valsts Universitātē. Būdams bioloģijas un augsnes fakultātes vadītājs, Galenieks apzināti ignorēja PSRS Augstākās Izglītības Ministra pavēli par stipendijām, izdodot viltotas izziņas stipendijas saņemšanai studentiem, kuriem ir akadēmiskie parādi. Savā paskaidrojumā Galenieks atzinis vainu viltotu izziņu izdošanā, tomēr uzskata, ka ir pārkāpis tikai likuma burtu, nevis tā būtību. Saucot sevi par “trūcīgo studentu labvēli”, īstenībā aizstāv akadēmiskos parādniekus un noskaņo tos pret universitātes rektorātu. Šī gada maijā Galenieks atbrīvots no fakultātes dekāna amata.

Par studentu sastāvu vispār neviens nav interesējies. Uzņemšanas komisijas strādāja nepiedodami nekārtīgi. Pietiek atzīmēt, ka vairāk nekā 800 cilvēki tika uzņemti ar okupācijas varas atestātiem, bet vairāk nekā 1000 cilvēku tika pieņemti vispār bez izglītības dokumentiem vai arī ar rupji viltotām izziņām. Augstākminētajā periodā no Universitātē uzņemto studentu skaita (laikā no 1944.g. līdz 1948.gadam) tika atskaitīti 866 cilvēki (17%), no kuriem:

a) iestājušies ar viltotiem dokumentiem, slēpuši to, ka ir tiesāti utt. 97 cilvēki

b) šķiriski naidīgie elementi (bijušie policisti, bruņotu bandu dalībnieki, aktīvi fašisti, kuri ar ieročiem rokās cīnījušies pret padomju varu, sektanti utt.) 207 cilvēki

c) Padomju varas iestāžu represēto (pēc KPFSR KK 58.p.) bērni 77 cilvēki

d) nesekmības dēļ 222 cilvēki

e) par sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem un nodarbību neapmeklējumiem 5 cilvēki

f) sakarā ar pāriešanu uz citu mācību iestādi 37 cilvēki

g) atskaitītie pēc pašu vēlēšanās, bet, kā vēlāk izrādījies, daudzi no tiem aizgājuši no universitātes, baidoties, ka tiks atklāta viņu pretpadomju darbība vai sociālā izcelsme 255 cilvēki

No 1944.gada līdz 1949.gada sākumam tika nelikumīgi izmaksātas paaugstinātas algas tiem, kuriem nebija zinātniskā grāda un nosaukuma - 24 cilvēkiem, gan tiem, kuriem nebija dokumentāli pierādāms darba stāžs augstskolā - 95 cilvēkiem.

Netika pārnesti uz stundu samaksu pasniedzēji-savienotāji, kuri neizpildīja noteikto mācību darba slodzi 1948./1949.m.g. 1.semestrī - 68 cilvēki.

Mācību palīgspēku pamatalgas (paaugstinātas) tika konstatētas 88 cilvēkiem.

No 1947.-1949.g. liels skaits studentu saņēma stipendiju, lai gan tiem bija akadēmiskie parādi 10 un vairāk mācību disciplīnās. Tādējādi nelikumīgi iztērēts, kā norādīts Augstākā Izglītības Ministrijas aktā, liels daudzums valsts līdzekļu.

Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1998., Nr.1(29), 124.-132.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA, Sociālpolitisko dokumentu daļa, 101.f., 13.apr., 73.l, 19.-29.lp. Mašīnraksts, krievu valodā, pirmais eksemplārs.

Ievietots: 04.11.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV