[1949. gada 13. janvārī]
______________________________________________________________

[..] Darbs republikas grāmatu fonda attīrīšanā no kaitīgās literatūras

Glavļits pievērš lielu uzmanību politiski kaitīgās literatūras izņemšanai no Latvijas PSR sabiedriskajām bibliotēkām un grāmatu tirdzniecības tīkla. Šis iecirknis prasīja rūpīgu ikdienas darbu, jo Latvijas PSR bibliotēkas tikai padomju varas laikā pa īstam sāka komplektēt savus fondus ar pilnvērtīgu literatūru.

Neraugoties uz to, ka republikā iepriekšējos gados bija izņemts vairāk nekā 12 000 000 politiski kaitīgu grāmatu, bibliotēkās vēl aizvien tiek atrastas grāmatas, kuru izmantošanas iespējamība bibliotēkās prasa izlemšanu, pie tā darbs noris katru dienu.

Vairākums bibliotēku darbinieku pareizi izprata visu šī darba svarīgumu un ar visu nopietnību izturējās pret bibliotēku fondu attīrīšanu.

Pārskata periodā no Latvijas PSR bibliotēkām un grāmatu tirdzniecības tīkla tika izņemtas 249 402 grāmatas.

Grāmatu izņemšana tika veikta saskaņā ar PSRS Glavļita, LPSR Glavļita izdotajiem sarakstiem, kā arī pēc sarakstiem, ko apmaiņas kārtībā atsūta Igaunijas un Lietuvas PSR glavļiti.

Tā kā Latvijas PSR bibliotēkās atrodas daudz grāmatu, kas izdotas Krievijā pirms 1917.g. un nav uzskaitītas ne “Alfabētiskajā sarakstā” (Maskava), ne tam sekojošajās pavēlēs, to attīrīšanu nācās veikt, pamatojoties uz “Norādījumiem bukinistisko veikalu cenzoram”. Tās ir reliģiski monarhistiska satura grāmatas un pieder tādiem autoriem kā Lukaševičs, Čarska, kā arī Smirnovska, Martinovska, Galahova hrestomātijas u.c.

Darbs kontroles veikšanai pār bibliotēkām sadalīts tā, lai centrā nebūtu nevienas bibliotēkas, ko ar kontroles pārbaudi nebūtu apmeklējis bibliotēku sektora cenzors. Katram ceturksnim un mēnesim tika sastādīti darba plāni, kuros bija atzīmētas bibliotēkas kontroles pārbaužu veikšanai. Kontroles pārbaudes laikā cenzors obligāti lielās bibliotēkās izlases veidā un vidējās - pilnībā caurskata alfabētiskos un sistemātiskos katalogus, inventāra grāmatas un izlases kārtībā pārskata grāmatas plauktos.

Ja bibliotēka atrodas nolaistā stāvoklī, kā tas bija Valsts universitātē, kurā bibliotēku ilgu laiku vadīja buržuāziskais nacionālists Straume, kurš pēc vairākkārtējiem Glavļita signāliem no darba tika atlaists, vai LPSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā, kurā, neraugoties uz vairākkārtējiem signāliem, bibliotēkas direktors Eglīte līdz pat šim laikam turpina bremzēt bibliotēkas fondu attīrīšanu no politiski kaitīgās literatūras, pēc kontroles pārbaudēm cenzors ierosina izveidot brigādi no bibliotēku darbinieku vidus, kas tiek apgādāta ar visām spēkā esošajām pavēlēm un sarakstiem un cenzora vadībā ķeras pie absolūtas grāmatu pārbaudes tieši plauktos. Tiek noteikti konkrēti termiņi. Tā bija Valsts universitātē, kurā divu nedēļu laikā divi Glavļita cenzori kopā ar brigādi izņēma grāmatas no plauktiem. Rezultātā tika izņemts vairāk nekā 3 tūkstoši grāmatu.

LPSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā pēc tam, kad cenzors bija noskaidrojis, ka krievu [grāmatu] nodaļa ir ļoti piesārņota (kontroles pārbaudes laikā tika izņemta 41 grāmata) ar grāmatām, kas atrodas “Alfabētiskajā sarakstā”, tika izveidota brigāde 5 cilvēku sastāvā, specfondu vad. vadībā. Brigāde izņēma 361 grāmatu. Pašlaik tāda brigāde strādā 1. pilsētas bibliotēkā.

Bibliotēku attīrīšanas darbā no politiski kaitīgās literatūras piedalās Kultūrizglītības iestāžu lietu komiteja, Izglītības ministrija un Arodbiedrību centrālā padome, kas uzdevušas savām nodaļām kā centrā, tā arī apriņķos tieši nodarboties ar politiski kaitīgās literatūras izņemšanu saskaņā ar spēkā esošajiem sarakstiem un pavēlēm.

Tā, piemēram, pēc tam, kad LPSR Glavļits izdeva sarakstu nr. 6, visas Kultūrizglītības iestāžu lietu komitejas bibliotēkas tika apgādātas ar sarakstu un norādījumu par bibliotēku attīrīšanas termiņiem. Vienlaikus pa Rīgas pils. tautas izglītības rajonu nodaļu līniju mācību gada sākumā (saraksts nodrukāts augustā) tika izveidotas skolotāju komunistu brigādes rajona skolu bibliotēku pārbaudei. Pēc konsultāciju saņemšanas LPSR Glavļitā par izņemšanas un aktu noformēšanas kārtību brigādes stājās pie darba. Tādas brigādes strādāja Kirova, Molotova, Proletāriešu un citos Rīgas pils. rajonos.

Sektora cenzoriem bija piesaistītas skolas pēc rajoniem kontroles pārbaužu veikšanai. Tādā veidā bija aptvertas visas 103 skolas.

Centrālajai arodbiedrību bibliotēkai reizē ar politiski kaitīgu grāmatu izņemšanu savā bibliotēkā bija jānodrošina ar pārbaužu veikšanu visas mazās arodbiedrību bibliotēkas. Tomēr izpildīt šo darbu tā nespēja.

Sakarā ar to, ka Centrālajai arodbiedrību bibliotēkai trūkst precīzas vietējo arodbiedrību bibliotēku uzskaites, reizēm bibliotēkas parādās nejauši. Vairākumā gadījumu šīs jaunatklātās bibliotēkas ir piesārņotas ar politiski kaitīgu literatūru. Tā bija ar sviesta un piena kombinātu, kurā no 2000 grāmatām mēs izņēmām 1500 (buržuāziskā laika periodiskos žurnālus, Ulmaņa grāmatas utt.). Tiesa, šī bibliotēka bija slēgta. Atslēga atradās specdaļā, bet, pirms to atrada Glavļita darbinieki, Latvijas ACP nezināja par tās esamību.

Tā kā republikā nav precīzas bibliotēku uzskaites, Latvijas PSR Glavļits izvirzījis jautājumu Kultūrizglītības iestāžu lietu komitejas bibliotēku sektoram par visu Latvijas PSR atrodošos bibliotēku pārreģistrāciju neatkarīgi no tā, kādai iestādei tās pieder. [..]

“Alfabētiskā saraksta” pavadvēstulē nr. 3508 bija paziņots, ka vienlaikus daļa tirāžas tiek nosūtīta centrālajām iestādēm izsūtīšanai bibliotēkām, kuru grāmatu fondi ir lielāki par 50 tūkstošiem. Tas liktu tām daudz nopietnāk izturēties pret attiecīgo iestāžu bibliotēku attīrīšanu, bet diemžēl ne Kultūrizglītības iestāžu lietu komiteja, ne ministrija, ne Zinātņu akadēmija līdz pat šim laikam “Alfabētisko sarakstu” no Vissavienības organizācijām nav saņēmusi. Tādēļ tos nedaudzos eksemplārus, kas atstāti darbam specfondos un LPSR Glavļita aparātā, nākas rindas kārtībā izdalīt bibliotēkām, izsniedzot uz īsiem termiņiem.

Pārbaudot bibliotēkas, cenzori sastapās ar tādām grūtībām, kas nedod iespēju uzskatīt, ka bibliotēkas ir pilnībā attīrītas, bet tajā pašā laikā dod iespējas slēpt izņemamās grāmatas tiem bibliotekāriem, kuri sabotē kaitīgās literatūras izņemšanu, aizbildinoties ar tām. Tas ir - neatbilstība starp esošajiem grāmatu fondiem un bibliotēku inventāra grāmatām. Daudzu pilsētas bibliotēku inventāra grāmatas sastādītas pirms 15-20 gadiem. Bibliotēkas ne reizi nav veikušas savu fondu inventarizāciju, no šejienes arī nāk milzums “nolasīto” un pazaudēto grāmatu, īpašu vācu fašistiskās okupācijas periodā, kad bibliotēkām nācās pārcelties no vienām telpām uz citām, daļu grāmatu no bibliotēkām izņēma vācieši. Daudz grāmatu skaitās izsniegts lasītājiem, kuri gājuši bojā frontē, kurus sev līdzi aizdzina vācieši vai kuri aizbēga kopā ar tiem. Tas viss vēl līdz pat šim laikam nav izslēgts no inventāra grāmatām un, saprotams, veido neatbilstību ar esošo fondu. To izmanto daži sabotieri, to skaitā daži darbinieki 1. pilsētas bibliotēkā, kurā 1948. g. 25. novembrī veiktajā kontroles pārbaudē (otrā gada laikā) atkal tika atrastas grāmatas, kas jau agrāk bija jāizņem. 1. pilsētas bibliotēkas apsekošanas akts nodots Kultūrizglītības iestāžu nodaļai pasākumu veikšanai. Pēc tam tika izveidota komisija visa fonda pārskatīšanai un pilnīgai attīrīšanai, kas 1949. g. 1. janvārī beidz savu darbu. Pret bibliotēkas vad. Vēberu veikti administratīvi pasākumi.

Pamācošais gadījums ar 1. pilsētas bibliotēku pašlaik ir piemērs arī citām pilsētas bibliotēkām, kas, uzzinājušas par bibliotēkas direktora saukšanu pie atbildības par politiski kaitīgās literatūras slēpšanu, ko pārbaudes laikā atklājis cenzors, sāka pārskatīt savus agrāk no Glavļita noslēptos “krājumus” un nodod šo literatūru Glavļitam. [..]

Darbs bibliotēku attīrīšanā no politiski kaitīgās literatūras apriņķos

1948. gadā Latvijas PSR apriņķos pārbaudītas 792 bibliotēkas, no kurām izņemtas 35 135 grāmatas.

Pārbaude pa ceturkšņiem sadalās šādi:

Darbu bibliotēku un grāmatu tirdzniecības tīkla attīrīšanā apriņķos pamatā veic kultūrizglītības iestāžu nodaļas un tautas izglītības nodaļas LPSR Glavļita apriņķa pilnvarotā vadībā. [..]

Grāmatu veikalu kontrole

[..] Pārskata periodā LPSR Glavļits bija pārbaudījis 42 grāmatu veikalus, no kuru noliktavām izņemts 60 712 grāmatu.

1948. g. bija gadījumi, kad daži cilvēki caur grāmatu veikaliem centās ievazāt mums kaitīgu ideoloģiju, pabāžot dažāda veida atklātnes, pastmarkas utt., kurām bija politiski kaitīgs raksturs.

Kara tirdzniecības organizācijas grāmatu veikalā it kā trofeju literatūras klāstā (mākslinieka Bogdanova-Beļska grāmatas un gleznas, pret kuru pārdošanu nav nekā iebilstama) no noliktavas pienāca arī lieldienu atklātnes (tieši uz lieldienu laiku), kas bija izliktas skatlogā kā “nekaitīgas”, jo uz tām bija attēlots cālēns, kas iznācis no olas čaumalas, un paraksts “Apsveicam svētkos”. Atklātnes tika izņemtas.

Otrs gadījums. Kādā grāmatu veikalā pārdeva pastmarku komplektu (kolekcijai), kurā bija ievietoti arī LPSR Glavļita izņemtie pastmarku paraugi. Pastmarku krājumu pārbaudes rezultātā grāmatu tirdzniecības trestā tika iznīcinātas 3155 paciņas (komplekti) ar izņemtām pastmarkām.

Bukinistisko veikalu kontroli veicam ik dienas, izmantojot speciāli piesaistītu cenzora amata apvienotāju, jo katru mēnesi ienāk no 5 līdz 5,5 tūkstošiem grāmatu. [..]

Kopumā republikā - 4 specfondi. Visi tie atrodas Rīgā. Specfondi ir: LPSR Valsts bibliotēkā, LPSR Zinātņu akadēmijas [bibliotēkā], Misiņa vārdā nosauktajā bibliotēkā (Zinātņu akadēmijas bibliotēkas filiāle) un Valsts universitātē.

Visi specfondi atļauti ar LPSR Tautas Komisāru Padomes un PSRS Ministru Padomes militāro un valsts noslēpumu glabāšanai presē pilnvarotā lēmumu.

Tie ir iekārtoti atbilstoši specfondu prasībām, tiem ir atsevišķas telpas un lasītavas [..].

LPSR specfondos atrodas vairāk nekā 111 tūkstošu izņemto grāmatu. Specfondu darbinieki aktīvi piedalās izņemamās literatūras sarakstu sastādīšanā un apstrādā šaubīgas grāmatas. Par šādām grāmatām specfondu darbinieki raksta slēdzienus, un pēc to apstiprināšanas tās tiek iekļautas kārtējā izņemamo grāmatu sarakstā.

Latvijas PSR Glavļita
priekšnieks

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.52, 257.-265.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA, 917.f., 1.s apr., 2.l., 103.-105.lp.