Latvijas Komunistiskās partijas CK 1. sekretāra Jāņa Kalnbērziņa vēstule LK(b)P apriņķu, pilsētu un rajonu komiteju sekretāriem par pasākumiem padomju iestāžu pretlikumīgo darbību ierobežošanai.
[1945. gada 20. oktobrī]
__________________________________________________________
Apstiprināta
Latvijas K(b)P CK
1945. g. 20. oktobrī
Pilnīgi slepeni
Nododama atpakaļ Latvijas
K(b)P CK Sevišķajā sektorā
10 dienu laikā pēc saņemšanas
Latvijas K(b)P apriņķu, pilsētu un rajonu komiteju pirmajiem sekretāriem
Slepena vēstule
no Latvijas K(b)P Centrālās
Komitejas par steidzamu un stingru
pasākumu veikšanu cīņā ar sociālistiskās likumības pārkāpējiem
Latvijas K(b)P CK vairākkārt vērsusi visu partijas, padomju un tiesu prokuratūru darbinieku uzmanību uz stingras sociālistiskās likumības ievērošanas nepieciešamību visās darbības sfērās un pieprasīja nesamierināmi, bez žēlastības cīnīties ar visāda veida padomju likumu pārkāpējiem.
Latvijas PSR TKP un Latvijas K(b)P CK ar īpašu 1945. g. 26. aprīļa lēmumu Par sociālistiskās likumības rupju pārkāpumu faktiem republikā prasīja no partijas organizācijām, padomju, prokuratūru un tiesu orgāniem nesaudzīgi cīnīties pret sociālistiskās likumības pārkāpumiem un veikt stingrus pasākumus līdzīgu pārkāpumu novēršanai.
Tomēr Latvijas K(b)P CK rīcībā esošie dati liecina, ka turpinās, bet dažās vietās ir kļuvuši biežāki nelikumību un patvaļas gadījumi pret pilsoņu personiskajām un īpašumtiesībām, nelikumīgas kratīšanas, aresti, sišana un citi padomju likumu pārkāpumi.
Valmieras apriņķa Kocēnu pagasta komitejas priekšsēdētājs Ulmis un MTS direktors Valdmanis, saņēmuši apriņķa komitejas norādījumus par MZIP[1] nokomplektēšanu ar zirgiem uz bezsaimnieka saimniecību, tautas ienaidnieku un vācu pabalstītāju saimniecību rēķina, konfiscēja 22 zirgus strādājošiem zemniekiem, to skaitā 2 sarkanarmiešu ģimenēm, turklāt izmantojot draudus un fizisku ietekmēšanu.
Cēsu apriņķa Lielstraupes un Cēsu pagastu komiteju priekšsēdētāji, lai nomaksātu par rakstāmmašīnām, kas nopirktas no spekulanta Caunes, sāka naudas, sviesta, gaļas izspiešanu no iedzīvotājiem.
Nelikumīgas kratīšanas, īpašuma konfiskācijas, patvaļa zemnieku zirgu izmantošanā dažādiem pārvadājumiem bez zemnieku labprātīgas piekrišanas un bez samaksas par šiem pārvadājumiem joprojām ir izplatīta parādība.
Nav reti gadījumi, kad, maskējoties aiz cīņas ar bandītismu, notiek mežonīga izrēķināšanās ar iedzīvotājiem.
Š.g. augustā IeTK Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta nodaļas milicijas iecirkņa pilnvarotais Sļepčenko ar pieciem iznīcinātāju bataljona karavīriem piedzērušies aizturēja par bandītismu aizdomās turēto pilsoni Dzeriņu, un nopratināšanas laikā aizturētā sieva, meita un kaimiņu zemnieki Slavenskis, Vilcāns-Spuls u.c. tika piekauti ar šautenes laidi, gumijas stekiem, kājām.
Madonas apriņķa Kraukļu pagastā IeTK pagasta nodaļas priekšnieks Ņehajevs pilsones Lūses nopratināšanas laikā ievainoja viņu ar revolvera šāvienu, pavēlēja viņu iznest un ierakt mežā, un vēlāk uz ielas izšāva uz viņu no automāta vairākas reizes. Ņehajevs, Sļepčenko un iznicinātāju bataljona karavīri, kuri piedalījās pilsoņu sišanā, ir arestēti un nodoti tiesai.
Daudzi vadošie apriņķu un pilsētu partijas un padomju darbinieki samiernieciski izturas pret šādām nelikumībām, necīnās pret tām, bet daži no viņiem pat pievienojas noziedzīgiem un naidīgiem elementiem.
Cēsu apriņķa izpildkomitejas vecākā grāmatveža spekulanta un blēža Caunes atmaskošanas un nodošanas tiesai vietā apriņķa izpildkomitejas vadītāji izmantoja viņa pakalpojumus apgādē ar portfeļiem, kas iegūti krāpšanas, mahināciju ceļā.
Bauskas apriņķa izpildkomiteja un pēc tās piemēra arī Īslīces pagasta izpildkomiteja noslēdza līgumdarījumus ar kulakiem Užbili un Stalgeviču un ņēma viņu saimniecības savā aizbildniecībā kā apriņķa izpildkomitejas un pagasta izpildkomitejas palīgsaimniecības. Patiesībā šie darījumi bija aizsegs nelikumīgai apriņķa izpildkomitejas un pagasta izpildkomitejas darbinieku pašapgādei un kulaku saimniecību noslēpšanai.
Pacietīgas izskaidrošanas un ikdienas darba vietā ar iedzīvotājiem padomju orgānu un atsevišķu darbinieku darbā, tai skaitā arī partijas aparātā, bieži vērojama kaila administrēšana, iebaidīšana, uzbļaušana.
Pagastu, ciemu, bet nereti pilsētu un apriņķu izpildkomitejas izdod un nosūta nepārdomātus, nelikumīgus lēmumus un rīkojumus.
Jelgavas pilsētas izpildkomiteja pieņēma lēmumu, kas uzliek par pienākumu katram zirga īpašniekam atstrādāt 10 dienas transportdarbos, kaut gan uzlikt iedzīvotājiem transportdarbus var tikai ar PSRS TKP atļauju.
Tā pati Jelgavas pilsētas izpildkomiteja uzlika par pienākumu visām pilsētas mājsaimniecēm ierasties 15. jūlijā uz darbu, piedraudot, ka par neierašanos tās tiks sodītas ar spaidu darbiem.
Ir gadījumi, kad padomju, saimnieciskie un pat atsevišķi partijas darbinieki, izmantojot savu dienesta stāvokli, nodarbojas ar nelikumīgu pašapgādi, pilsoņu mantas konfiscēšanu un piesavināšanos. Par šādām noziedzīgām darbībām no partijas izslēgts un nodots kriminālatbildībai Indriksons, bijušais republikas Zagotzerno kantora pārvaldnieks. Latvijas Ūdens baseina VDTK nodaļas darbinieks Aukons K. P. par īpašuma piesavināšanos izslēgts no VK(b)P rindām, bet pie viņa dzīvoklī atrastās mantas konfiscētas un nodotas pārdošanai par labu valstij.
Rīgas apriņķa Mālpils pagastā patērētāju biedrības locekļi Stepanovs, Morozovs, Vasiļjevs bez prokurora sankcijas veica kratīšanu pilsoņiem Vilde, Balodis, Vītols un piesavinājās viņu īpašumu. Abrenes apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesnesis Zandbergs, Baltinavas pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs Saule un tiesas izpildītājs. Ņikiforovs sadalīja savā starpā pilsoņu Suķa, Vizela, Mičuļa, Pužela mantas, ko pēdējiem konfiscēja pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs un tiesas izpildītājs. Zandbergs pie tautas tiesas izveidoja nelikumīgi pilsoņiem atņemto īpašumu noliktavu. No šīs noliktavas pazuda īpašums par vairāk nekā 140 tūkstošiem rubļu.
Ļoti bieži ir padomju, partijas, saimniecisko darbinieku dzeršanas gadījumi, jo sevišķi komandējumu laikā uz apriņķiem, pagastiem, ciempadomēm, turklāt dzeršanu nereti pavada grautiņš un citas padomju varas orgānus diskreditējošas darbības.
Pārbaudē konstatēta bezjūtīgi birokrātiska attieksme pret darbaļaužu sūdzību un iesniegumu izskatīšanu. Daudzos gadījumos to izskatīšana pilnībā uzticēta otršķirīgiem darbiniekiem. Paši vadītāji personīgi nenodarbojas un nekontrolē sūdzību un iesniegumu izskatīšanu un nodošanu tiesai. Sakarā ar to tās netiek izskatītas mēnešiem, nereti pazūd, atbildes uz tam netiek sniegtas, bet saņemtajām atbildēm ir formāls raksturs.
Griežoties ar personīgiem iesniegumiem un sūdzībām, darbaļaudis nereti sastopas ar rupju, neiejūtīgu, birokrātisku attieksmi. Nepieļaujama attieksme bieži parādās pret demobilizētajiem Sarkanās armijas karavīriem, Tēvijas kara invalīdiem un karavīru ģimenēm.
Nesodīti paliek gadījumi, kad tiek aizkavētas darba algu izmaksas strādniekiem un kalpotājiem, neizmaksāta nauda zemniekiem par kokmateriālu sagādes darbiem, transportdarbiem, nodotajiem lauksaimniecības produktiem.
Kāpēc ir iespējami visi minētie un tiem līdzīgie fakti?
Tāpēc, ka apriņķu, pilsētu, rajonu [komunistiskās] partijas komitejas, izpildkomitejas, prokuratūru darbinieki nenovērtēja cīņas pret padomju likumības pārkāpumiem politiski svarīgo nozīmi, nesaprata, ka patvaļa un nelikumības ir visasākā ienaidnieka darba metode, diskreditējot tautas acīs mūsu partiju un padomju varu. Tūlītējas, nepiekāpīgas ienaidnieku sodīšanas vietā, kas vainīgi sociālistiskās likumības pārkāpumos, padomju un partijas orgānu vadītāji izturas pret viņiem samiernieciski, vilcinās un ir neizlēmīgi, ar to radot patvaļas un sociālistiskās likumības pārkāpumu nesodāmības situāciju.
Tikai ar politisku cīņas pret sociālistiskās likumības pārkāpumiem nenovērtēšanu var izskaidrot to, ka Ilūkstes un Rīgas apriņķu partiju komitejas tikai pēc pusotra mēneša apsprieda LPSR TKP un Latvijas K(b)P CK lēmumu Par rupjiem sociālistiskās likumības pārkāpšanas faktiem republikā, bet Madonas, Valmieras apriņķu partijas komitejas un Liepājas pilsētas partijas komiteja vispār neuzskatīja par nepieciešamu apspriest šo lēmumu.
Atsevišķas apriņķu, pilsētu un rajonu partijas komitejas, formāli apspriedušas šo lēmumu, nenoorganizēja sistemātisku tā izpildes kontroli. Komunistiem šis lēmums nav ticis izskaidrots, audzināšanas darbs sakarā ar šo lēmumu ar viņiem nav veikts, tāpēc daudzi partijas biedri un kandidāti, redzot nelikumības un nepiedienīgu rīcību, neveic pasākumus cīņai ar to, vienaldzīgi paiet tam garām. Nav noorganizēts audzināšanas darbs arī ar bezpartejiskajiem kadriem. Iedzīvotājiem nav noturētas lekcijas, ziņojumi, pārrunas par sociālistiskās likumības jautājumiem, padomju pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Sociālistiskās likumības pārkāpēji netiek atmaskoti iedzīvotāju priekšā kā naidīgu elementu pabalstītāji, iedzīvotājus neinformē par to, kā tiek sodīti tie, kas pieļāvuši patvaļu un nelikumības.
Piešķirot ārkārtīgi nopietnu politisku nozīmi jautājumam par cīņu pret sociālistiskās likumības pārkāpējiem, Latvijas K(b)P CK prasa no apriņķu, pilsētu, rajonu partijas komitejām, apriņķu, pilsētu, rajonu izpildkomitejām, tiesas un prokuratūras orgāniem darīt galu samiernieciskas attieksmes pret padomju likumības pārkāpumiem praksei, veikt pašus stingrākos pasākumus padomju likumu pārkāpumu izbeigšanai, atmaskot padomju likumības pārkāpējus kā tādus, kas darbojas ienaidnieku labā, lai diskreditētu padomju varu tautas acīs, atcelt viņus no darba, izslēgt no partijas un nodot tiesai neatkarīgi no ieņemamā amata.
Latvijas K(b)P CK uzdod partijas apriņķu, pilsētu un rajonu komiteju sekretāriem:
1) Šo vēstuli nolasīt tikai slēgtās apriņķu, pilsētu, rajonu komiteju sēdēs, piedaloties partijas AK, PK, RK nodaļu vadītājiem, izpildkomiteju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem - komunistiem, komjaunatnes AK, PK, RK sekretāriem, IeTK un VDTK nodaļu priekšniekiem, kara komisāriem, sagādes TK pilnvarotajiem, politnodaļu priekšniekiem un SZSA[2] daļu komandieriem, kas izvietoti apriņķa, pilsētas, rajona teritorijā.
2) Šajās sapulcēs izstrādāt un pieņemt konkrētus pasākumus cīņai pret sociālistiskās likumības pārkāpējiem, pie tam apspriest šos pasākumus speciālās slēgtās partijas organizāciju un patorgu sapulcēs Latvijas K(b)P apriņķa, pilsētas, rajona komitejas pirmā sekretāra vadībā un slēgtās partijas pirmorganizāciju sēdēs, nosūtot uz šīm sapulcēm partijas apriņķu, pilsētu, rajonu komiteju locekļus kā ziņotājus-sekretārus.
3) Latvijas K(b)P CK prasa no apriņķu, pilsētu, rajonu partijas komitejām, apriņķu, pilsētu un rajonu izpildkomitejām palielināt cīņā ar sociālistiskās likumības pārkāpumiem pagastu partijas sekretāru, pagastu un ciemu izpildkomiteju, tiesas un prokuratūras darbinieku, IeTK, VDTK un sabiedrības - komjaunatnes, arodbiedrības organizāciju, bezpartejiskā aktīva lomu, tāpēc:
a) noturēt visos pagastos pagastu izpildkomiteju sēdes ar plašu aktīvu, kurās apspriest partijas apriņķu komiteju un izpildkomiteju vadošo darbinieku ziņojumus Par sociālistisko likumību un cīņu ar tās pārkāpumiem;
b) noturēt apriņķu, pilsētu, rajonu IeTK, VDTK darbinieku sapulces, iznīcinātāju bataljonu sapulces ar partijas apriņķu komiteju sekretāru un prokurora piedalīšanos jautājumā: Par cīņu pret sociālistiskās likumības pārkāpumiem.
Latvijas K(b)P CK kategoriski aizliedz izmantot šajā vēstulē sniegtos faktus vadošo darbinieku ziņojumos sapulcēs un sēdēs, lai kur tās arī notiktu, vai arī izklāstīt šos faktus lēmumos un citos dokumentos.
Apspriežot partijas apriņķa, pilsētas, rajona komitejas pasākumus partijas organizāciju sekretāru un partorgu sapulcēs, partijas un visās citās sēdēs un sapulcēs jautājumā par cīņu pret sociālistiskās likumības pārkāpumiem, nepieciešams izmantot tikai vietējos faktus.
4) Latvijas K(b)P CK uzdod:
a) ne retāk kā vienu reizi mēnesi partijas apriņķu, pilsētu, rajonu komiteju sēdēs noklausīties prokurora ziņojumus par sociālistiskās likumības stāvokli apriņķī, pilsētā, rajonā;
b) nodrošināt sistemātisku partijas apriņķu, pilsētu, rajonu komiteju kontroli pār zemākstāvošu padomju orgānu lēmumiem, rīkojumiem un darba metodēm, nekavējoties apspriest un atcelt nelikumīgus lēmumus, rīkojumus un izbeigt politiski kaitīgo praksi ikdienas izskaidrošanas darbu iedzīvotājiem aizstājot ar kailu administrēšanu, iebaidīšanu, uzkliegšanu;
c) organizēt sistemātisku kontroli, iesaistot tajā sabiedrību, pār kooperācijas, tirdzniecības organizāciju, palīgsaimniecību, piena rūpnīcu; lauksaimniecības produktu pieņemšanas punktu un citu organizāciju darbību, veicot tūlītējus pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai;
d) periodiski pārbaudīt darbaļaužu sūdzību un iesniegumu izskatīšanu un to sakarā pieņemto lēmumu izpildi, likumu par SZSA demobilizētajiem, karavīru ģimenēm un Tēvijas kara invalīdiem ievērošanu, pārbaudes rezultātus apspriežot izpildkomiteju un partijas komiteju sēdēs. Saukt pie stingras atbildības iestāžu un organizāciju vadītājus, kuri pieļauj formāli birokrātisku attieksmi pret darbaļaužu sūdzību un iesniegumu izskatīšanu, sevišķi pret Sarkanās armijas demobilizēto karavīru, Tēvijas kara invalīdu, karavīru ģimeņu vajadzībām un iesniegumiem;
e) pārbaudīt un nekavējoties likvidēt parādus darba algu izmaksās strādniekiem un kalpotājiem. Ne vēlāk par 15. novembri pilnībā norēķināties ar zemniekiem par viņu nodotajiem lauksaimniecības produktiem, izpildītajiem darbiem kokmateriālu sagādē un transportdarbos. Turpmāk bargi sodīt iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kuri aizkavē strādnieku un kalpotāju algas un norēķinu izpildīšanu ar zemniekiem;
f) organizēt sistemātisku izskaidrošanas darbu presē un mutiski par PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijām, padomju pilsoņu tiesībām un pienākumiem, noturēt uzņēmumos un iestādēs, un arī zemniekiem lekcijas, ziņojumus un pārrunas par tēmām: Staļina Konstitūcija - visdemokrātiskākā konstitūcija pasaulē, Visstingrākā sociālistiskās likumības ievērošana - Staļina Konstitūcijas vislielākā prasība, PSRS pilsoņu tiesības un pienākumi. Šis darbs visplašāk jāizvērš tieši tagad sakarā ar gaidāmajām PSRS Augstākās Padomes vēlēšanām.
Latvijas K(b)P CK uzliek par pienākumu partijas apriņķu, pilsētu, rajonu komiteju pirmajiem sekretāriem iesniegt Latvijas K(b)P CK 1945. g. 1. decembrī un 1946. g. l. janvārī rakstiskas atskaites par šīs vēstules sakarā pieņemtajiem mēriem.
Šī vēstule nododama atpakaļ Latvijas K(b)P CK 10 dienas pēc saņemšanas.
Latvijas K(b)P
sekretārs (J. Kalnbērziņš)
42 eks.
_____________________________________________________________
Avots: Latvijas nacionālo partizānu karš: Dokumenti un materiāli 1944-1956. Sastādījis un komentējis Strods, H. Rīga: Preses nams, 1999. 656 lpp.>Nr.19, 96.-103.lpp.
Dokumenta atrašanās vieta: LVA KPA, 101.f., 8.apr., 20.l., 276. 280.lp. Mašīnraksta noraksts krievu valodā uz Latvijas K(b)P CK veidlapas, vēstule pavairota 42 eksemplāros un pārējie, izņemot šo eksemplāru ar rezolūciju Sevišķais sektors, iznīcināti.
[1] Mašīnu, zirgu iznomāšanas punkts.
[2] Strādnieku zemnieku sarkanā armija.
Ievietots: 06.10.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu