[1940.gada l7.jūnijā]
___________________________________________________________________

Padomju karaspēks sāka ienākt Rīgā vakar ap plkst.12 dienā un devās uz dažādām novietošanas vietām.

Priekšpusdienā, kad iestādēs un uzņēmumos bija darba laiks, pilsētas ielas bija patukšas, bet pēcpusdienas stundās vairākās vietās saplūda daudz ziņkārīgo, kas stipri traucēja karaspēka virzīšanos pa ielām. Šo ļaužu plūdumu mēģināja izmantot daži tumši elementi, kas neskatoties uz savu skaitliski nelielo sastāvu radīja publikā uztraukumu un, iejaukdamies pūlī, centās provocēt nekārtības un pat sadursmes. Šādu elementu parādīšanās un publikas nedisciplinētā izturēšanās galu galā noveda pie tā, ka policija nolēma ļaužu barus izklīdināt. Tas pēc vislielākām pūlēm, ņemot palīgā karaspēka grupas un ugunsdzēsējus, arī izdevās.

Publikas izturēšanās atstāja ļoti nevēlamu iespaidu uz padomju karaspēku, kura vadība griezās pie mūsu iestādēm ar lūgumu aizkavēt karaspēka kustības traucēšanu.

Sakarā ar to iekšlietu ministrs izdevis ļoti stingrus noteikumus, kas pilnīgi aizliedz sapulcēšanos lielākās grupās un nosaka, ka vēlā vakarā un naktī Rīgas iedzīvotājiem nav brīv uzturēties uz ielām.

Turpmāk pret kustības traucētājiem spers visstingrākos soļus, un visi Rīgas iedzīvotāji brīdināti atturēties no nosodāmas ziņkārības un uzbāzības padomju karaspēkam, kas ne tikai netiks ciests un izsauks drošības iestāžu visstingrāko pretrīcību, bet arī met ēnu uz mūsu galvaspilsētas pašdisciplīnu, kas atsaucas arī uz visas zemes un tautas labo slavu.

Iekšlietu ministrs K.Veidnieks uz likuma par kārtību un sabiedrisko drošību valstī 3.panta 1.punkta pamata izdevis šādu rīkojumu:

1. Sabiedriskā miera un kārtības uzturēšanas labā līdz turpmākam rīkojumam noliedzu privātpersonām Rīgā atstāt savus dzīvokļus laikā no plkst. 22 līdz 4.

2. Tāpat noliedzu privātpersonām Rīgā atklāti sapulcēties ielās, laukumos un apstādījumos vienkopus vairāk par 4 personām.

3. Līdz turpmākam rīkojumam noliedzu turēt atvērtas reibinātāju dzērienu tirgotavas, restorānus, traktierus un citas dzertuves, kā arī ieroču tirgotavas.

Ar otru rīkojumu iekšlietu ministrs noteicis:

Līdz turpmākam rīkojumam noliedzu privātpersonām, kam tiesība turēt ieročus, nēsāt tos ārpus mājas, izņemot personas, kam ieroči ierakstīti dienesta apliecībā.

Sodus uzlikt iekšlietu ministrs pilnvarojis prefektus, apriņķu priekšniekus un dzelzceļu policijas priekšnieku. Abi rīkojumi jau stājušies spēkā.
_____________________________________________________________

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.152, 354.-356.lpp.

Publicēts arī: Treijs, R. Par Latvijas okupāciju 1940.gadā. Latvijas Vēstnesis. 2000., 16.jūnijā.

Publicēts: Jaunākās Ziņas. 1940., l8.jūnijā.

Ievietots: 08.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV