[1940.gada 16.jūnijā, Maskavā]
__________________________________________________________________

Kociņš ieradās pie manis plkst. 22.40 un savas valdības uzdevumā paziņoja, ka viss ministru kabineta sastāvs (6 cilvēki), izņemot divus kabineta locekļus[1], kuri vēl nav atgriezušies Rīgā, ir demisionējis. Tādējādi Kociņš oficiāli dara zināmu biedram Molotovam, ka Padomju Savienības prasības attiecībā uz valdību ir pieņemtas.

Tālāk Kociņš saka, ka viņam uzdots uzzināt, ar ko prezidentam jāsazinās par jaunās valdības veidošanu.

Biedrs Molotovs atbild, ka rīt, t.i. 17.jūnijā, uz Rīgu izbrauks biedrs Višinskis - PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks, kurš kopā ar pilnvaroto pārstāvi biedru Derevjanski vedīs ar prezidentu sarunas par jauno valdību.

Kociņš apliecina Latvijas valdības lēmumu par padomju karaspēka brīvu ieiešanu Latvijā. Turklāt Kociņš paziņo, ka sakariem ar padomju karaspēka pavēlniecību no Latvijas puses tiek pilnvarots Štāba priekšnieka palīgs pulkvedis Ūdentiņš.

Kociņš lūdz robežas šķērsošanu neuzsākt agrāk par plkst. 9 no rīta, jo padomju karaspēka uzņemšanas sagatavošanai nepieciešams zināms laiks.

Biedrs Molotovs paziņo, ka par robežas šķērsošanas laiku un rajoniem, cauri kuriem padomju karaspēks pāries Latvijas robežu, viņš paziņos Kociņam papildus.

Par padomju puses pilnvaroto nozīmēts ģenerālis Pavlovs.

Tālāk Kociņš interesējas, kā izlemts lūgums nepublicēt Padomju valdības paziņojumu[2].

Biedrs Molotovs atbild, ka sūtņa lūgumu darījis zināmu Padomju valdībai, kura atradusi par iespējamu nepublicēt paziņojuma ultimatīvo daļu.

Kociņš lūdz nākt klajā ar tādu komunikē, kurā būtu vienkārši teikts, ka pēc Padomju valdības priekšlikuma Latvijas valdība bijusi ar mieru palielināt padomju karaspēka daudzumu Latvijā.

Biedrs Molotovs jautā: bet attiecībā uz valdību?

Kociņš atbild, ka otrajā punktā varētu pateikt, ka Latvijas valdība iesniegusi demisiju.

Biedrs Molotovs atzīmē, ka nevar neievērot tos faktus, kuri minēti paziņojumā, tādēļ paziņojums tiks publicēts, taču no tā tiks izņemta noslēguma, t.i. ultimatīvā daļa. Paziņojuma beigās būs pateikts, ka Latvijas valdība pieņēmusi noteikumus, kuri izvirzīti Padomju valdības paziņojumā. Sūtņa priekšlikumu nepublicēt šo paziņojumu nevar pieņemt, jo tas nozīmētu, ka mēs slēpjam no sabiedrības aprindām jautājuma būtību, un nebūs skaidrs, kas te par lietu, no kurienes radies viss šis jautājums utt. Tas jo vairāk ir nevēlami, jo to var dažādi tulkot, kamēr jautājuma būtība ir pilnīgi skaidra - tā ir militāra savienība. Jājautā, kāpēc tā bija vajadzīga, kāpēc vajadzēja tajā ievilkt Lietuvu utt.

Kociņš no jauna cenšas pierādīt, ka Latvijas valdība izturējusies pret PSRS labvēlīgi.

Biedrs Molotovs atzīmē, ka Latvijā, protams, ir cilvēki, kuri izturas pret PSRS labāk. Lūk, bija jums ģenerālis Balodis, turpina biedrs Molotovs, viņš izturējās pret PSRS labāk, taču viņu noņēma. Un kam visas šīs slepenās konferences, ģenerālštābu braucieni, speciāla Baltijas Antantes orgāna izveidošana, Lietuva tika ievilkta militārā savienībā utt?

Kociņš Latvijas valdības vārdā, kā viņš izteicās, deklarē, ka Lietuva nav savienībā.

Biedrs Molotovs norāda sūtnim, ka Jūs runājiet to, ko Jums uzdod Jūsu valdība, bet mēs šai valdībai neuzticamies. Jūs deklarējiet, to, ko Jums ir likusi paziņot Jūsu valdība. Jums tas ir jādara, taču uz lietām jāraugās ar vaļējām acīm. Latvijas valdības attieksme pret PSRS nebija gluži godīga, un par to mēs pārliecinājāmies neseno sarunu laikā Maskavā ar Merķi, Lietuvas premjerministru.

Kociņš atkal no jauna atgriežas pie sava agrākā paziņojuma, kuru viņš izteicis biedram Molotovam dienā, - ka viņš allaž pārrunās ar biedru Molotovu un biedru Dekanozovu jautājis: vai nav kādas vēlmes abu valstu attiecību jautājumā? Un viņš nekad nav dzirdējis nekādas pretenzijas.

Biedrs Molotovs atbild, ka šie jautājumi skāruši galvenokārt pašreizējās lietas.

Sarunas beigās vienojās, ka Kociņš tiks izsaukts papildus, lai viņam pavēstītu par Padomju valdības pasākumiem, kas saistīti ar padomju karaspēka pāriešanu pāri Latvijas robežai.

Sarunu pierakstījis

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.146, 345.-347.lpp.

Sarunas pieraksta teksts krievu valodā publicēts: Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией август 1939г.-август 1940г. Москва: Междунвродные отношения, 1990. Nr.251, с.391-392.

Dokumenta atrašanās vieta: Архив внешней политики СССР ф.06, оп.2, п.21, д.239, л.22-24.

[1] Patiesībā Daugavpilī atradās un Ministru kabineta sēdē nepiedalījās 6 ministri.

[2] Skatīt dokumentu.

Ievietots: 09.11.2001.

HISTORIA.LV