ASV sūtniecības Berlīnē ziņojums par situāciju PSRS okupētajās Baltijas valstīs.

[1940.gada 3.decembrī, Berlīnē]
_________________________________________________________________

Amerikas Savienoto Valstu sūtniecība
Berlīnē, 1940.gada 3.decembrī

Temats: Situācija padomju okupētajās Baltijas valstīs

Stingri slepeni

Godājamajam valsts sekretāram
Vašingtonā

Ser:

Man ir tas gods izvirzīt kā Valsts departamentu iespējami interesējošus dažus novērojumus attiecībā uz padomju okupētajām Baltijas valstīm, ko sūtniecībai darījuši zināmus vācu diplomāti, kuri saistīti ar vācu interesēm šajās valstīs.

Vācu pārstāvības stāvoklis

Bijušās vācu sūtniecības trijās Baltijas valstīs turpina darboties, bet kā “vācu interešu pārstāves”, nevis kā akreditētas diplomātiskās misijas. Tām paredzēts darboties šādā stāvoklī, kamēr netiks likvidētas vācu intereses un netiks evakuēti balti un tautvācieši, ko pabeigs līdz 1941.g. pavasarim. Vācu iestādēm jāsaduras ar daudzām grūtībām un neērtībām attiecības ar vietējām amatpersonām un centrālā padomju režīma pārstāvjiem šo triju valstu galvaspilsētās, un īstie vācieši nav imūni pret vardarbīgo izturēšanos, par ko liecina apmēram 170 cilvēku arests Padomju Lietuvā, kurus bija paredzēts atkal nometināt Vācijā.

Attiecībā par pašreizējo pārstāvību likvidāciju Baltijas galvaspilsētās jāpiebilst, ka Vācijas valdība ir nodomājusi dibināt Vācijas ģenerālkonsulātu Rīgā. Šādas iestādes atvēršanai jānotiek uz savstarpējas vienošanās pamata, un mēs gaidām, ka padomju varas iestādes lūgs un saņems atļauju dibināt padomju papildu konsulātu kādā no Vācijas pilsētām pēc Maskavas izvēles.

Baltijas personību likteņi

Kauņā paziņots, ka Petss (Igaunija) un Ulmanis (Latvija) nesen miruši ar “sirdskaiti” ar nedēļas starpību. Latvijas ārlietu ministrs Munters Rīgā arestēts, un viņa pašreizējā atrašanās vieta nav zināma. Voldemaras, bijušais Lietuvas diktators, kurš dažus gadus dzīvoja trimdā Francijā un Itālijā, pēc Smetonas valdības aizceļošanas atgriezies Lietuvā cerībā ieņemt kādu politiski svarīgu, stāvokli. Viņa draugi Vācijā centās viņu atrunāt no šāda soļa, un, kad viņam bija Lietuvas pierobežā Austrumprūsijā dažas dienas jāgaida atļauja iebraukt Lietuvas teritorijā, vietējās varas iestādes viņu brīdināja no šā ceļojuma. Pēc ierašanās Kauņā Voldemaras tika aizsūtīts uz Maskavu, un tagad ir ziņas, ka viņam iedots mazsvarīgs profesora postenis kādā Maskavas mācību iestādē.

Militārā situācija

Padomju karaspēks nesen atvilkts no Lietuvas un Austrumprūsijas robežas tieša tuvuma. Agrāk ierīkotie padomju prettanku grāvji pie šīs robežas pēdējo nedēļu laikā aizbērti, vienlaikus likvidētas arī lielgabalu novietnes un ložmetēju ligzdas. Kauņai jākļūst par Baltijas valstu militāro centru (pirms pasaules kara tā bija svarīgākais krievu cietoksnis Baltijas reģionā). Pagaidām nav ziņu par padomju plāniem attiecībā uz bijušās impērijas jūras kara flotes bāzes Liepājā rekonstrukciju vai izmantošanu.

Administratīvie pasākumi

Pavasarī Lietuvas reģiona administratīvajam centram jātiek pārvietotam uz Viļņu, un no Kauņas tiks evakuētas praktiski visas civiliestādes, lai to padarītu par Baltijas reģiona militāro centru. Rīgai paredzēts kļūt par tirdzniecības un transporta centru. Jau tuvojas nobeigumam krievu platuma sliežu dzelzceļa līnijas ierīkošana, sliežu platums tiks mainīts arī citiem stratēģiski un tirdznieciski svarīgiem dzelzceļa atzarojumiem. Dzelzceļa dienests Baltijas valstīs un arī pašā Padomju Savienībā, šķiet, funkcionē normāli, ja neņem vērā biežākus kavējumus nekā agrāk, kas vairāk izskaidrojami ar administratīvo jucekli nekā ar transporta grūtībām.

Nauda un cenas

Trijās Baltijas valstīs tikko ieviesta padomju nauda - rublis, un šo valstu nacionālā valūta vairs tagad nebūs apgrozībā. Pirms rubļa ieviešanas bija vērojama ātra Baltijas valstu naudas inflācija, vai drīzāk stipri pazemināta tās pirktspēja, lai cenu struktūru daudzmaz pielīdzinātu tai, kāda pastāv Padomju Savienībā. Piemēram, pārtikas produktu cenas Lietuvas valūtā kopš padomju okupācijas strauji cēlās, un pirms dažām dienām sviesta cenas litos jau bija desmitreiz augstākas nekā iepriekš. Tas pats sakāms arī par visām citām precēm, un līdz ar rubļa ieviešanu cenu mērogi jau bija tādi paši kā Padomju Savienībā. Tas, dabiski, radīja lielas grūtības lielākajai daļai iedzīvotāju šajā reģionā, kuru ienākumi necēlās tik strauji kā cenas, un daudzviet vietējie iedzīvotāji varēja izdzīvot, tikai pārdodot personīgo īpašumu, kam bija liels pieprasījums ienākušo padomju karavīru un civilpersonu vidū. Tā okupētajās Baltijas valstīs tika izmantota tā pati naudas un cenu shēma, kura 1939.-1940.g. ziemā tika ieviesta padomju okupētajā Polijā.

Vietējās saimniecības izlaupīšana

Notika strauja pilnīga vietējās saimniecības izlaupīšana. Baltijas valstīs izzuda praktiski visas preces, kuras izpirka padomju ierēdņi vai iestādes, lieli to daudzumi tika izvesti uz Krieviju. Piemēram, tādas preces kā šujmašīnas, darbgaldi, visāda veida importa preces, vilnas un kokvilnas audumi, sviests, siers tika realizētas vairumtirdzniecībā Krievijā. Tekstilpreču tagad gandrīz nav, un sviests, ko Lietuva gadiem ilgi bija ar uzviju eksportējusi, tagad kļuvis par greznību, kas augsto cenu dēļ lielākajai daļai lietuviešu nav pieejams pat nelielos daudzumos. Padomju ierēdņi atveduši līdzi savas ģimenes, kas veikalos izpirkušas lielāko daļu preču un piespiedu kārtā nabadzībā nonākušo iedzīvotāju personīgās mantas. Tādējādi padomju okupāciju pavada (1) valsts saimniecības izlaupīšana un (2) iedzīvotāju grimšana nabadzībā lielās cenu inflācijas rezultātā.

Vāciešu repatriācija

Trijās Baltijas valstīs, lielākoties Lietuvā, palikušie vācieši pēc iespējas drīzāk jānogādā atpakaļ Vācijā. Viņus paredzēts nogādāt reiham anektētajā bijušās Polijas teritorijā un lielāko daļu no viņiem nometināt gar Vislas ieleju. Šis process ir ļoti aizkavējies liela mērā pārmaiņu dēļ Maskavas administrācijā un šķietami bezcerīgās padomju puses vilcināšanās dēļ. Jaunieceltais Padomju Savienības sūtnis Berlīnē Dekanozovs ir atbildīgs par sarunām, un cerams, ka viņš tagad būs tās paātrinājis, it sevišķi pēc Molotova apspriešanās ar fon Ribentropu nesenās vizītes laikā Berlīnē. Molotovs apgalvoja, ka repatriācijas plāns no padomju puses tiks realizēts ātri un godīgi. Vācu varas iestādes piekritušas “ģimeņu nešķiršanas” principam repatriācijas gaitā, kā rezultātā daudzas personas ar rasiski attālu saistību ar Vāciju tiks izvestas no Padomju Savienības kā tautvācieši.

Baltijas tautību nometināšana Krievijā

Ir sagaidāms, ka padomju varas iestādes ķersies pie masu deportācijām no Lietuvas un citām Baltijas valstīm, tikko būs realizēta vāciešu repatriācijas programma. Tā kā Lietuva plešas gar Vācijas robežu un “98 procenti lietuviešu lūdz vācu armiju viņus atbrīvot”, Kauņas pārvēršanas gaitā par reģiona militāro centru padomes neapšaubāmi gribēs šo teritoriju rasiski “attīrīt”, kā tas jau izdarīts ar anektētajiem Polijas un Somijas apgabaliem un agrāk ar Padomju Karēliju. Šī attīrīšana notiks iespējami drīzāk un var sākties pavasarī, ja ne vēl agrāk. Tā rezultātā Baltijas tautas kā rasiski politisks faktors gar Baltijas jūru var izzust, un deportāciju politika var iznīcināt visu 20 neatkarības gados iegūto. Acīmredzot Baltijas iedzīvotāji, tāpat kā poļi, tiks nometināti Padomju Vidusāzijā un Sibīrijā.

Nobeigumā jāpiebilst, ka vācu varas iestādes, aplūkojot padomju teroristisko politiku un brutalitāti okupētajās Baltijas valstīs, pauž šausmas un sašutumu par šīm akcijām, kuras pēc savas intensitātes un mērogiem desmitkārt pārsniedz vācu varas iestāžu izturēšanos pret poļiem un ebrejiem.

Patiesi Jūsu,
LELANDS MORISS, pilnvarotais lietvedis

____________________________________________________________

Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1991. Nr.3, 35.-37.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: ASV Nacionālais arhīvs Vašingtonā. Valsts Departamenta rādītājs 612179. E.O. 12065 sek. - 402.

Ievietots: 26.02.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV