[1940.gada 21.jūnijā]
___________________________________________________________________

Stājoties pie augsto valsts pienākumu pildīšanas, valdība paziņo Latvijas Republikas tautai:

Vecā valdība kritusi. Tā nebija taisnīga pret visiem, tā negribēja izprast tautas intereses, nespēja nodrošināt ar Padomju Savienību 1939.gada 5.oktobrī noslēgtā savstarpējās palīdzības līguma godīgu pildīšanu un slepeni no Padomju Savienības bija noslēgusi militāru savienību ar Igaunijas un Lietuvas bijušām valdībām.

Jaunā valdība uzskata par savu uzdevumu veicināt un celt tautas materiālo un garīgo labklājību, nodrošināt brīvību un tautas tiesības, nodrošināt valsts un visu pilsoņu intereses neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa, ticības, izglītības vai tautības.

Ievērojot šos uzdevumus, Latvijas Republikas valdība izsludina amnestiju visiem, kas cīnījušies par brīvību un mūsu tautas laimi, visiem, kam savas politiskās, demokrātiskās pārliecības dēļ bijusī valdība ņēmusi brīvību.

Par savu vispirmo uzdevumu jaunā valdība uzskata nodrošināt Latvijas un Padomju Savienības 1939.gada 5.oktobra savstarpējās palīdzības līguma godīgu pildīšanu; pamatojoties uz šī līguma, pilnīgi izveidot ciešu savienību starp Latviju un Padomju Savienību un ar visiem līdzekļiem novērst katru šī svarīgā valsts uzdevuma traucējumu.

Tas, ka Latvijas Republikas teritorijā atrodas mums draudzīgās Padomju Savienības bruņotie spēki, ko Latvijas tauta saņem ar prieku un sirsnību, ir labākais pierādījums mūsu tautas patiesai draudzībai ar šiem spēkiem. Tas ir arī pierādījums mūsu lielā kaimiņa - Padomju Sociālistisko Republiku Savienības - draudzīgajām attiecībām ar mūsu tēvzemi.

Valdība ir stingri un nešaubīgi pārliecināta, ka Latvijas tautas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības tautu draudzība vēl vairāk veidosies un stiprināsies un ka tikai tādā veidā iespējams nodrošināt tālāku mūsu tēvijas attīstību un uzplaukumu.

Valdības stingra pārliecība ir, ka lielās Padomju Savienības un Latvijas Republikas tautu nesatricināmā draudzība arī uz priekšu būs varens un reāls spēks, kas nodrošinās Latvijas valsts neatkarību, savstarpējo drošību un mierīgu, sekmīgu abu valstu sadarbību.

Savā ārējā politikā valdības princips ir miermīlīgu un draudzīgu attiecību nodrošināšana ar visām valstīm, pirmā kārtā ar Padomju Savienību.

Valdība rūpēsies, lai pilnībā realizētos Latvijas Republikā satversme pēc tautas īstenās gribas.

Valdība aicina Latvijas Republikas tautu sadoties rokās kopīgam darbam mūsu dārgās tēvijas - Latvijas labā.

Rīgā, 1940.gada 21.jūnijā.

Ģen. R.Dambītis, kara ministrs.

V.Lācis, iekšlietu ministrs.

J.Lācis, tautas labklājības ministrs.

J.Pabērzs, tieslietu ministrs.

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.168, 390.-392.lpp.

Publicēts: Valdības Vēstnesis. 1940., 22.jūnijā.

Ievietots: 09.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV