[1940.gada 21.jūnijā]
____________________________________________________________________

Latvijas Komunistiskā partija visas Latvijas darba tautas vārdā griežas pie Latvijas jaunsastādītās valdības ar sekojošām prasībām:

Lai nodrošinātu pilnīgu Latvijas brīvību, neatkarību un nacionālo patstāvību, Latvijas tautām jāuztur visciešākā draudzīga, politiska, saimnieciska un kultūras sadarbība ar Padomju Savienību.

Jānodrošina tautas vēlēta pārstāvniecība uz vispārēju, vienlīdzīgu, aizklātu un tiešu tiesību pamata (tautas nodevējiem nav balstiesības).

Jāizstrādā jauna valsts satversme.

Jānodrošina pilnīga organizēšanās, sapulču, preses, runas, domu, reliģijas un streika brīvība.

Jārada tautas armija un tautas milicija, kuru uzdevums ir nevis tautu apspiest, bet gan aizstāvēt demokrātisko iekārtu un ienaidnieka uzbrukuma gadījumā cīnīties kopā ar Sarkano armiju par demokrātisko Latviju.

Jāatbruņo un jālikvidē aizsargu organizācija.

Jāieved kontrole pār lielajām privātbankām un lielajiem rūpniecības uzņēmumiem (lielo uzņēmumu nacionalizācijas jautājumu izlems tautas vēlēts parlaments).

Jāatbalsta sīkie uzņēmumi, amatnieki, zvejnieki, lauku un pilsētu mazmājnieki.

Jālikvidē Darba centrāle, un atceļami visi viņas rīkojumi. Darāms viss iespējamais bezdarba likvidēšanai.

Jāieved noteikta 8 st. darba diena visos uzņēmumos, nokārtojams ierēdņu un kalpotāju darba laiks. Strādniekiem un ierēdņiem piešķirama katru gadu atpūta no divām nedēļām līdz vienam mēnesim ar pilnas algas izmaksu. Jānodrošina darba tautas stāvoklis vecuma dienās un bezdarba gadījumos. Vislielākā vērība piegriežama tautas veselības pacelšanai, pilnīgi nodrošinot mātes un bērna aizsardzību.

Konfiscējami valsts un tautas ienaidnieku un nodevēju īpašumi. Tāpat konfiscējami lauku lielsaimnieku īpašumi, kas līdzinās mērenām muižām, atstājot viņu pašu vajadzībām zemi un ēkas vidējas saimniecības apmēros. Konfiscētā zeme sadalāma bezzemniekiem un sīkzemniekiem, kuri paši savu zemi apstrādā. Nedrīkst aiztikt darba zemniecības zemi, lopus, inventāru vai kaut kā Citādi ierobežot viņu tiesības. Nedrīkst uzspiest zemniekiem kolektivizāciju pret viņu gribu. Sīkā zemniecība atsvabināma no nesamaksātiem nodokļiem un banku parādiem. Atceļamas ūtrupes un izbeidzama zemnieku saimniecību izputināšana.

Izvedama valsts administratīvā, tiesu, izglītības un skolu aparāta demokratizēšana. Demokratizējamas pilsētu un lauku pašvaldības, piešķirot tām pašnoteikšanos un izdarot pašvaldību orgānu vēlēšanas uz tādiem pašiem pamatiem kā tautas pārstāvniecības vēlēšanas.

Pabalstāmas un veicināmas tautas izglītības un kultūras lietas. Atceļami visi ierobežojumi, kuri traucē strādnieku, amatnieku un zemnieku bērniem apmeklēt skolas. Jāsniedz bezmaksas izglītība no tautskolas līdz augstskolai. Jādemokratizē augstskola, jāizsniedz studentiem neatmaksājamas stipendijas, jāatbalsta teātri, klubi un citas mākslas un kultūras iestādes, izmetot no šīm iestādēm Ulmaņa kameru ieliktos kultūras lietu analfabētus un izvirtuļus un nododot to vadību pašiem kultūras darbiniekiem.

Atceļami visi ierobežojumi nelatviešu tautībām. Jāatļauj katrai tautībai lietot savu mātes valodu skolās, teātros, presē, sapulcēs, reliģiskos sarīkojumos utt.

Jālegalizē Latvijas Komunistiskā partija.

Šīs ir galvenās darba tautas prasības demokrātiskajā Latvijā. Visus pārējos jautājumus izlems tautas izvēlēts parlaments, ņemot vērā katras šķiras, grupas, profesijas un nacionalitātes prasības.

Rīgā 1940.g. 21.jūnijā.

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja.

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.171, 395.-397.lpp.

Publicēts: Cīņa. 1940., 22.jūnijā.

Ievietots: 09.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV