Daugavpils prefekta J.Krīgena ziņojums Iekšlietu ministrijas Kārtības policijas departamenta direktoram A.Austrumam par situāciju Daugavpilī 19.jūnijā.
__________________________________________________________________

Slepeni. Personīgi.
Daugavpilī, 1940.g. 20.jūnijā
Nr.S 30.

Ziņoju, ka š.g. 19.jūnijā caur Daugavpili no Grīvas Stropu virzienā turpināja virzīties krievu armijas smagie automobiļi ar kareivjiem un mantām. Naktī brauca caur pilsētu smagā artilērija, kas vietām sabojāja ielas segu.

Krievu virsnieki pilsētā meklēja telpas un mēbeles korpusa un divīzijas štābu un komandantūras vajadzībām.

Iestādes izrādīja vajadzīgo pretimnākšanu, starp citu, arī sagādāja no apvienotās slimnīcas galdus un gultas kara slimnīcas ierīkošanai Stropos.

Naktī no Stropu nometnes vilka telefona vadu, lai pieslēgtos vietējai telefona centrālei. Meklējot telpas, lūdza policijas pavadoni, ar kuru automašīnā ieradās komandantūrā, dzelzceļa stacijā un apskatīja arī skolas. Daži krievu virsnieki interesējās, vai sakarā ar viņu ienākšanu nav apcietinātas daudzas personas. Starp citu, apmeklēja dažus par kārtības traucēšanu aizturēto personu dzīvokļus un satikuši uz ielas kārtībniekus, kas veda apcietināto, jautāja pēc apcietināšanas iemesliem, ko uzzinājuši noteica: “Nu vediet, vediet, tikai nesitiet, citādi būs slikti.”

Stropos, autobusa pieturas vietā krievu karavīru postenis aizturēja vienu policijas kārtībnieku un aizsargu, kas gaidīja autobusu, un noveda pie dežūrvirsnieka, kas tiem aizrādīja, ka minētā vietā, kas atrodas karavīru novietojuma rajonā, policija nedrīkst ieiet.

Stropu mežā uz ceļa pie dziesmu svētku laukuma apturēja 3.iecirkņa priekšnieka vietnieku Roni, kad tas tur piebrauca automobilī pārbaudīt posteni, un viņam aizrādīja, ka uz ceļa nedrīkst atrasties policijas un aizsargu bruņota sardze un pa to nedrīkst iet arī postenī pie estrādes norīkotie kārtībnieki un aizsargi.

Izdarot izziņu par kārtības traucēšanu, noskaidrots, ka 17.jūnijā dažas personas aicinājušas krievu karavīrus palīdzēt gāzt policiju un aizsargus, uz ko pēdējie aizrādījuši, ka viņi nav nākuši te kaut ko graut vai gāzt, bet pašu interesēs, un esot pateicīgi Latvijas valdībai, ka viņiem atļauts ienākt, bet aizsargi un policija aizstāvot viņu intereses, un, ja kāds vēloties ar ko izrēķināties, lai darot, kā zinot.

Pilsētā valdīja miers un kārtība, tirgotavās un uzņēmumos tirdzniecība un darbi noritēja bez traucējumiem.

Vakar ienāca ziņas, ka Stropu mežā naktī uz 20.jūniju notiks iedzīvotāju mītiņš, bet pēc ievāktām ziņām mītiņš nav noticis.

Pēcpusdienā no žīdu aprindām klīda baumas, ka naktī plašākos apmēros rīkošot ielaušanos veikalos nolūkā panākt krievu karaspēka iejaukšanos kārtības uzturēšanai pilsētā un administratīvās varas pārņemšanai. Nekādas nekārtības tomēr nenotika.

Par kārtības traucēšanu sarakstīti 14 protokoli.

J.Krīgens
Prefekts

O.Markevics
Biroja pārzinis

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.162, 376.-377.lpp.

Publicēts arī: Treijs, R. Par Latvijas okupāciju 1940.gadā. Latvijas Vēstnesis. 2000., 16.jūnijā.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA, 270.f., 1.apr., 340.l., 4lp. Oriģināls.

Ievietots: 25.09.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV