Politiskās policijas pārvaldes Rīgas rajona priekšnieka J.Vintera ziņojums par notikumiem Rīgā 17.-19.jūnijā.

[1940.gada 19.jūnijā]
__________________________________________________________________

Par notikumiem un novērojumiem galvaspilsētā Rīgā š.g. 17., 18. un 19.jūnijā ziņoju sekojošo:

Š.g. 17.jūnijā pilsētas nomalēs atrasti izkārti divi sarkani karogi bez uzraksta un pie Nacionālā teātra durvīm piesprausta zīmīte ar uzrakstu “Šeit mūsu galvas skaldīja”.

Š.g. 18.jūnijā plkst. 8.30 a/s “Latvijas koks” zāģētavā Vecmīlgrāvī, Melderu ielā 3 ieradies tās pašas zāģētavas strādnieks Ansis Kadiķis, dzīv. Emmas ielā Nr.26 un uzaicinājis strādniekus pārtraukt darbus, kā arī paklausīt tam kā centrālās komitejas pārstāvim, lai dotos gājienā uz Rīgu, jo citi strādnieki to jau darot. Kūdīšanā bez Kadiķa ņēmuši dalību Jānis Melnalksnis, dzīv. Stabu ielā 19, un Aleksandrs Paemanis, dzīv. Mangaļu pag. Kajaka mājās, piedraudēdami pretošanās gadījumā ar represijām. Zāģētavas pārzinis Gaiķis musinātājiem aizrādījis netraucēt darbu, sekojis uzbrukums Gaiķim no augšminēto triju strādnieku puses. Vladimirs un Arvīds Paemanis, dzīv. Mangaļu pag. Kajaka mājās, aizturējuši zāģētavas administrāciju un neļāvuši par notikumu ziņot policijai. Paklausot musinājumam, darbus pārtraukuši apmēram 400 strādnieki. Pret vainīgiem uzsākta izziņa, pie kam aizturēti Aleksandrs Arvīds un Vladimirs Paemaņi, Jānis Melnalksnis bēguļo un izvairās no apcietināšanas.

“Latvijas koks” vakara maiņā strādnieki ieradās pilnā skaitā un darbi turpinājās bez traucējumiem.

Š.g. 18.jūnijā, novērojot lielākos rūpniecības uzņēmumus (Vairogu, Vefu, Ērenpreiss, Rīgas vilnas rūpnieku, Feldhūnu, Kuzņecovu, Kvadrātu, Šmita cementa fabriku, Iļģuciema stiklu fabriku, Latvijas kokvilnu, Superfosfāta fabriku, Rīgas manufaktūru, Juglas manufaktūru, Rīgas audumu, Neofēniksu un citas fabrikas), nekādi traucējumi darbā netika konstatēti un strādnieki ieradās pilnos apmēros.

Pilsētas dzīvākās vietās, kā stacijas, pontontilta, prefektūras, pasta, Vienības laukuma un citos rajonos, pilsoņi izturējās klusi, un nekādi traucējumi nav bijuši. Tas pats sakāms arī par š.g. 19.jūniju, kur darbi fabrikās un tirdzniecības uzņēmumos norit normāli.

Š.g. 18.jūnijā ap plkst. 12 no a/s Bekona eksperts tika ziņots, ka pie būvdarbiem nodarbināto strādnieku [vidū] (nodarbināti ap 100) tiekot aģitēts par darba pārtraukšanu, šāda aģitācija sākusies 17.jūnija pēcpusdienā un sevišķi pastiprinājusies vakarrīt. Kūdītāji uz darba pārtraukšanu esot bijuši 6 būvstrādnieki. Darbi tomēr neesot pārtraukti un turpinoties normāli.

Š.g. 18.jūnijā pilsētā atrastas izkaisītas 8 komunistu proklamācijas ar uzrakstu “Biedri, Latvijas darba tauta”.

Plkst. 11.40 Daugavā iepretīm Pilij piestājies Krievu iznīcinātājs “Minsk”.

Plkst. 12.05 pie pasta, prefektūras un stacijas novietotie tanki atstājuši minētās vietas un devušies ārpilsētas virzienā.

Pēc ienākušās informācijas, sakarā ar notikušām š.g. 17.VI sadursmēm starp policiju un pūli, daži krievu virsnieki izteikušies, ka Latvijas policija esot ļoti iecietīga.

Š.g. 17.jūnijā velosipēdu fabrikā “Latvello” aģitēts par darba izbeigšanu pirms noliktā laika. Darbi uzņēmumā pārtraukti stundu agrāk. Sevišķi aktīvi bijuši kāds Šmuškovičs, nansenists Voļskis un Sirotkins. Nākošā dienā visas minētās personas fabrikā pārrunājušas notikumus Stacijas laukumā, resp. pūļa sadursmi ar policiju.

Š.g. 18.jūnijā Kozlovska stiklu fabrikā Pārdaugavā nodarbinātie strādnieki, skaitā 75, plkst. 10 no rīta pārtraukuši darbus, lai noskatītos PSRS karaspēka iesoļošanu Rīgā. Vakara maiņā nozīmētie strādnieki ieradušies darbā un darbi turpinājās bez traucējumiem.

Krāsu fabrikā “Tempo”, kurā, starp citu, nodarbināti 14 žīdi, pārtraukti darbi, jo fabrikas meistars 18.VI neieradies darbā, sakarā ar ko darbus bijuši spiesti arī pārtraukt pārējie strādnieki. Šorīt darbi uzņēmumā turpinoties normāli.

Š.g. 18.VI uz Rīgas ostā muitas rajonā novietotā tvaikoņa “Konsul Heinz” esot ieradusies kāda nepazīstama persona un uzaicinājusi nodarbinātos strādniekus pārtraukt tvaikoņa izkraušanu, piebilstot, ka esot jāsvinot svētki. Pēc aicinājuma strādnieki darbus atstājuši. Ap plkst. 14.30 pa daļai darbi pārtraukti uz Latvijas tvaikoņa “Skrunda”, bet vēlāk atkal atjaunoti.

Š.g. 18.VI. plkst. 18 no Pārdaugavas Ķīšezera virzienā aizbraukušas daudzas smagās mašīnas ar krievu karavīriem un novietojušās Čiekurkalnā. Aerodromā novietots liels skaits PSRS lidmašīnu.

Krievu karaspēka novietojuma rajonos (aerodromā, Vienības laukumā, Lubānas šosejā, Ķīšezera ielā, Šmerļa rajonā un Čiekurkalnā) publikas drūzmēšanās nav manīta un nekādi starpgadījumi nav konstatēti.

1940.g. 19.jūnijā

J.Vinters
Politiskās policijas pārvaldes
Rīgas rajona priekšnieks

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.161, 373.-376.lpp.

Publicēts arī: Treijs, R. Par Latvijas okupāciju 1940.gadā. Latvijas Vēstnesis. 2000., 16.jūnijā.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 3235.f., 1/6.apr., 711.l., 37lp. Noraksts.

Ievietots: 25.09.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV