Latvijas armijas komandiera apkārtraksts visiem divīziju un pulku komandieriem un kara iestāžu priekšniekiem.
_________________________________________________________________

Kara ministrija
Armijas komandieris
1940.g. 17.jūnijā
Nr.1979.

Pagājušā gada rudenī noslēgto ar Padomju Savienību savstarpējās palīdzības paktu mēs esam pildījuši tā, kā to no mums prasīja uzņemtās saistības. Tāpat to darījusi arī pretējā puse un noslēgtā līguma rāmjos nekādi ievērojami traucējumi vai sarežģījumi abu valstu attiecībās nav radušies.

Tomēr, Eiropas kara norises iespaidā, Padomju Savienība nākusi pie atzinuma, ka, nolūkā saglabāt mieru Baltijas jūras austrumu piekrastē un vispār Eiropas austrumos, nepieciešams savstarpējās palīdzības paktu paplašināt, paredzot tajā Padomju Savienībai tiesības:

1) palielināt Padomju garnizonu skaitu un lielumu Latvijā;

2) prasīt tādas valdības konstruēšanu Latvijā, kas pēc Padomju Savienības atzinuma būtu spējīga un gatava izvest dzīvē papildinātā savstarpējās palīdzības pakta prasības.

Augšā minētās papildu tiesības Padomju Savienība pieprasījusi ne vien no Latvijas, bet arī no pārējām Baltijas valstīm, izejot, kā jau minēts, no ārējās drošības viedokļa. Palielināto garnizonu iekšējā drošība savukārt prasa lielākas garantijas no Baltijas valstu valdību puses, ar ko arī izskaidrojama Padomju Savienības prasība pēc valdības pārveidošanas. Kāda šī pārveidošanās būs, to rādīs nākotne. Katrā ziņā paktā krasi pasvītrotais princips par neiejaukšanos mūsu valsts iekšējā politikā paliek spēkā arī turpmāk.

Tā kā Padomju Savienības jaunās prasības izvirzījušās pēkšņi, tās var atstāt mūsu nenosvērtākā pilsoņu daļā nospiedošu iespaidu un vienā vai otrā var mazināt vai pat iznīcināt ticību mūsu valsts un tautas nākotnei. Tomēr, aukstasinīgi apsverot stāvokli, jāatzīst, ka pašreiz nav nekāda pamata pārspīlēt lietu būtību un zaudēt paļāvību. Lai atceramies tikai pagājušā gada rudeni, kad jaunais stāvoklis daudzos izsauca bažas, bet turpmākie piedzīvojumi pierādīja, ka pirmie iespaidi ir bijuši maldīgi. Jādomā, ka tāpat būs arī tagad. Kaut gan nav šaubu, ka jaunie apstākli būs sarežģītāki nekā līdzšinējie, bet daudz kas tanīs atkarājas no mums pašiem, sevišķi no ikviena, kas nolikti atbildīgos amatos un kam jārāda priekšzīme citiem. Viņu stāja un izturēšanās būs piemērs padotiem un apkārtējai sabiedrībai. Šai ziņā ir svarīgi visiem un ikvienam noteikti ieturēt mūsu līdzšinējo stāju. Lai to panāktu, nepieciešams:

1) visiem palikt savās vietās un pildīt savus pienākumus tāpat kā līdz šim; to noteikti prasa no mums valsts un tautas intreses un tas ir arī ikviena priekšnieka morālisks pienākums pret valsti un saviem padotiem;

2) noskaidrot padotiem, ka mēs dzīvojam kara laika apstākļos un mums jāuzņemas pārciest visas grūtības, kādas šis laiks no mums prasa; ikviens priekšnieks un ikviena autoritāte šai ziņā var daudz ko darīt savas vienības un savas apkārtnes sabiedrības ietekmēšanā un vajadzīgās stājas uzturēšanā;

3) ievērot vislielāko atturību attiecībās ar Padomju karavīriem, ciktāl tas nesaistās ar dienesta prasībām, lai nedotu iespēju mazāk nosvērtiem ar savu nepārdomātu rīcību vai izturēšanos ienest traucējumus mūsu un Padomju karavīru lojālā sadarbībā; šim attiecībām jābūt noteikti korektām, atceroties vienmēr, ka abu armiju tuvā sadzīve izsaukta ar noslēgto savstarpējās palīdzības līgumu, kas pildāms precīzi un vislabākā saskaņā abām pusēm.

Mūsu vairākkārt pārbaudītās un pierādītās spējas izturēt arī visgrūtākos pārbaudījumu brīžos un apstākļos, ir pierādījums tam, ka arī šoreiz mēs izturēsim, ja vien skaidri izpratīsim, ka šai izturībā svarīgākais priekšnoteikums ir - paturēt savu krietno pilsonisko un kareivisko stāju vienmēr un visur.

Ģenerālis Berķis /paraksts/

Armijas štāba priekšnieks ģenerālis Rozenšteins /paraksts/

Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1994., Nr.1(12), 52.-53.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 1474.f., 1.apr., 3086.l., 18.lp. Mašīnraksts. Orģināls.; LVVA, 1474.f, 1.apr., 3156.l., 256.lp. Mašīnraksta kopija.