[1940.gada 15.jūnijs - 1940.gada 18.jūlijs]
_________________________________________________________________

Telegramma Nr.252
Rīga, 1940.g. 15.jūnijā, plkst. 17.39
Saņemta: 1940.g. 15.jūnijā, plkst. 21.50

Ārlietu ministrs[1] nupat paziņoja sekojošo:

Aizvadītajā naktī notika uzbrukums robežapsardzes brigādes sardzes mājai pie Latvijas un Krievijas robežas. Detaļas par šiem notikumiem līdz šim nav zināmas. Rītausmā noskaidrojās, ka māja nodedzināta, divi robežsargi un viena sieviete nošauti, bet viena sieviete un bērns nāvīgi ievainoti. Bez tam tika konstatēts, ka desmit robežsargi un nenoprecizēts civilpersonu skaits aizvesti uz Krievijas teritoriju.[2] Munters piemetināja, ka līdz šim nezina, kādā veidā krievi ir nodomājuši iztēlot pasaulei, ka šis incidents ir latviešu izprovocēts starpgadījums. […] Tas, ko viņš man par to paziņoja, ir līdz šim zināmi tīri fakti. Kopš incidenta viņš krievu sūtni[3] nav redzējis […].

Valdības aprindās uzskata, ja krievi ar draudiem panāks viņa[4] atkāpšanos, Latvijā valdītu pilnīgs sajukums.

Dokumenta atrašanās vieta: Politisches Archiv des Auswärtigen Amts, R 29895, 214900.
____________________________________________________________________

Telegramma Nr.254
Rīga, 1940.g. 16.jūnijā, plkst. 13.48
Saņemta: 1940.g. 16.jūnijā, plkst. 16.15

Munters apliecināja man [...], ka latviešu valdībai nav līdz šim piesūtīts ultimāts. Attiecībā uz vakardienas starpgadījumu, par kuru ziņots telegrammā Nr.252[5], tā nav pat vēl saņēmusi apstiprinājumu, ka latviešu nota ar starpgadījuma izklāstu, kuru sestdien ap plkst. 17 latviešu sūtnis[6] esot iesniedzis Maskavai, ir nodota padomju valdībai. Viņš kategoriski atsauca cirkulējošās baumas, ka ultimāts pamatots ar Baltijas valstu šķietamo konspirāciju pret Padomju Savienību. Rīta avīzēs ievietots Latvijas telegrāfa aģentūras oficiāls paskaidrojums, kurā atsaukts TASS[7] vakardienas paziņojumā izteiktais apgalvojums par Lietuvas pievienošanos Igaunijas un Latvijas militārajam paktam un trīspusīgas militāras alianses pastāvēšanu. [...]

Vispārējais stāvoklis pilsētā. Satraukums un nervozas gaidas pēc nezināmiem, bet nenovēršamiem notikumiem. Visur Latvijas garnizonos klusas trauksmes pazīmes un pusmilitāro vienību sakoncentrēšana. Rēķinās ar krievu spiedienu attiecībā uz Ulmaņa un Muntera atstādināšanu. Viņu vietā nāktu nesen atceltais kara ministrs ģenerālis Balodis un pašreizējais sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, kas laikus ir augstākais aizsargu vadītājs (Milizführer). Abi krievu rokās būtu tīras marionetes.

Dokumenta atrašanās vieta: Politisches Archiv des Auswärtigen Amts, R 29895, 214871.
____________________________________________________________________

Telegramma Nr.257
Rīga, 1940.g. 16.jūnijā, plkst. 23.35
Saņemta: 1940.g. 17.jūnijā, plkst. 2.30

Pēc tam kad plkst. 15.00 tika nodots krievu ultimāts, kura atsevišķie nosacījumi vēl nav zināmi, bet kuri katrā ziņā paredz Ulmaņa demisiju un pilnīgu militārās rīcības brīvību krieviem, Ministru kabinets notur sēdi pie Valsts prezidenta. Lai gan sēde vēl nav beigusies, es nupat no droša avota saņēmu konfidenciālu informāciju, ka ultimāts ir pieņemts un sākotnējā ideja par pretošanos esot atmesta. Karaspēka iesoļošana (Einmarsch) norisināsies [...] 17.jūnijā agri no rīta. Kā ieganstu krievi, liekas, it nemaz vairs neizmanto minēto starpgadījumu uz robežas, bet gan vispārējo šķietamo Baltijas valstu konspirāciju pret Padomju Savienību. [...]

Dokumenta atrašanās vieta: Politisches Archiv des Auswärtigen Amts, R 29895, 193860.
____________________________________________________________________

Telegramma Nr.258
Rīga, 1940.g. 17.jūnijā, plkst. 13.33
Saņemta: 1940.g. 17.jūnijā, plkst. 17.05

Munters nupat pieņēma mani pēdējām pārrunām. Viņš īsumā izklāstīja krievu ultimāta saturu, kuru šorīt plkst. 7 izplatīja TASS [...]. Attiecībā uz krievu apsūdzībām valdība Maskavai esot atbildējusi, ka Igaunijas un Latvijas aizsardzības pakta saglabāšana nevarot būt militāra konspirācija pret Padomju Savienību, jo vairāk tāpēc, ka, noslēdzot savstarpējās palīdzības paktu, Maskavā Selteram[8] tika apliecināts, ka Padomju Savienība nesaskatot te nekādu pamatu neapmierinātībai. Esot noraidīts arī militāro atašeju apmaiņai un īslaicīgām militārās pieklājības vizītēm piedēvētais krieviem naidīgais raksturs. Attiecībā uz pārējo valdība esot atbildējusi, ka tā, turpinot lojāli izpildīt savstarpējās palīdzības paktu, atļaus iesoļot un brīvi pārvietoties jaunām krievu karaspēka daļām un, lai būtu iespējams pārveidot kabinetu, naktī no 16. uz 17.jūniju pilnā sastāvā atkāpsies. Šorīt agri no rīta ģenerālštāba virsnieks esot aizbraucis uz Jonišķiem, lai apspriestos ar krievu tanku vienību komandieri par krievu vēlmēm attiecībā uz karaspēka virzīšanos. Cik Munters zinot, motorizētās vienības līdz šim pārgājušas robežu tikai pie Zilupes. Tālāk šodien vai rīt gaidot līdzīgi Dekanozova norīkošanai[9] krievu delegāta ierašanos,[10] lai ar viņu vai šejienes krievu sūtni apspriestu kabineta pārveidošanu.

Valsts prezidents un valdība esot vienprātīgi nolēmuši līdz tam veikt savus amata pienākumus, lai paglābtu tautu no līdzīgām bēdīgām sekām, kādas izsaukusi lietuviešu panika. Kopš plkst. 10 turpinās kabineta sēde, lai apspriestu ārkārtējus drošības pasākumus kārtības uzturēšanai. Ulmanis un viņa ministri, pabeidza M.[unters], vienmēr esot zinājuši, ka viņiem vajadzēs stāvēt vai krist ar maijā iedibināto režīmu. Šai parolei viņi palikšot uzticīgi, lai arī kādas nebūtu beigas.

Dokumenta atrašanās vieta: Politisches Archiv des Auswärtigen Amts, R 29895, 214856-57.
____________________________________________________________________

Telegramma Nr.261
Rīga, 1940.g. 17.jūnijā, plkst. 23.00
Saņemta: 1940.g. 18.jūnijā, plkst. 11.00

Kopš vieniem dienā pilsētu okupējuši krievu tanki. Kopš tika paziņots par krievu noteikumu pieņemšanu, iedzīvotāji stipri satraukti. Lielākās drūzmēšanās galvenās stacijas un atsevišķu administratīvo ēku apkaimē. Nemitīgi pastiprinās ebreju pusaudžu un komunistu - strādnieku veiktā kūdīšana. Policija līdz šim stingri rīkojas. Visu pēcpusdienu un vakaru minētajos laukumos aktīva šaudīšanās. Pašreiz pārtraukti telegrāfa un telefona sakari. Ārlietu tautas komisāra vietnieks Dekanozovs[11] ieradies, rīt gaidāmas sarunas par valdības pārveidošanu.

Dokumenta atrašanās vieta: Politisches Archiv des Auswärtigen Amts, R 29895, 214844.
____________________________________________________________________

Telegramma Nr.262
Rīga, 1940.g.18. jūnijā, plkst. 15.48
Saņemta: 1940.g. 18. jūnijā, plkst. 19.15

Valsts prezidenta Ulmaņa drosmīgā rīcība, kurš vakar pēcpusdienā vairākas reizes vaļējā auto braukāja apkārt pa pilsētu un vakarvakarā teica pa radio ārkārtīgi enerģisku uzrunu, kurā pavēstīja, ka esot nodomājis palikt savā amatā un to prasot no katra valsts pilsoņa, kā arī aizliegums atrasties uz ielām no plkst. 22.00 līdz 4.00 [...] noveda 18.jūnija rītā pie būtiskas nomierināšanās (Beruhigung). Taču it īpaši pie galvenās stacijas, prefektūras un galvenā pasta ir notikušas šaudīšanās. [...] Pūli kūda galvenokārt ebreju pusaudži. Ievērota tika arī ar diplomātu numuru braucoša automašīna, kurā atradās krievu-ebreju komisāri, kas ikreiz uzkavējās galveno nekārtību (Hauptkrawalle) tuvumā. [...]

Dokumenta atrašanās vieta: Politisches Archiv des Auswärtigen Amts, R 29895, 193867.
____________________________________________________________________

Telegramma Nr.271
Rīga, 1940.g. 20.jūnijā, plkst. 21.07
Saņemta: 1940.g. 21.jūnijā, plkst. 1.40

Sarunas ir beigušās. Kabineta sastāvs tiks publicēts šonakt vai rīt agri no rīta. Valsts prezidents paliek. Premjerministrs un ārlietu ministrs sociālo zinātņu profesors Kirhenšteins, dzimis 1872.gadā, pazīstams kā sarežģīts cilvēks, “Jaunāko Ziņu” gadījuma līdzstrādnieks, bez jebkādas iepriekšējās sagatavotības jauniem amatiem. Kara ministrs ģenerālis Dambītis, pirms kāda laika atstādināts no muitas ģenerālā direktora vietnieka posteņa par daudzkārtēju kukuļņemšanu, alkoholiķis. Iekšlietu ministrs Vilis Lācis, dzimis 1904.gadā, zvejnieks, ostas strādnieks un bibliotekārs, pavisam kreisi noskaņots. […]

Kabinetā nav ebreju, bet nav arī nekādu stipru personību, tā kā var gaidīt, ka atsevišķās ministrijās viņi būs tikai izkārtnes krievu aģentiem un komisāriem. Izšķiroša nozīme būs tam, cik liela pēc ministru prezidenta amata atstāšanas vēl varēs būt Ulmaņa ietekme. Vispārējā tendence ir izteikti naidīga Vācijai.

[...] Droši konstatēts, ka no jauna okupētas ir Rīga, Jelgava, Kuldīga, Daugavpils un Cēsis. Karaspēka skaitlisko sastāvu nevar noteikt. [...] Okupācija […] atstāj sasteigtu, nervozu iespaidu. […]

Dokumenta atrašanās vieta: Politisches Archiv des Auswärtigen Amts, R 29895, 214832-33.
____________________________________________________________________

Telegramma Nr.290
Rīga, 1940.g. 6.jūlijā, plkst. 15.22
Saņemta: 1940.g. 6.jūlijā, plkst. 17.25

No Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka Višinska vēstījuma, kuru viņš vakar sniedza Komunistiskās partijas pirmajā vēlēšanu manifestācijā [...] izriet, ka vēlēšanu termiņa pārcelšana visās trijās Baltijas valstīs uz agrāku laiku - 14./15.jūliju notika pēc tieša Maskavas norādījuma. Bez tam ir interesanti, ka vēlēšanu aktu viņš nosauca tikai par pirmo soli latviešu strādājošās tautas atbrīvošanā un laimīgākās nākotnes sasniegšanā. Padomju sūtņa tālākie izteikumi lika saprast, ka attiecību attīstība līdz pilnīgai pievienošanai Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai vairs nevilksies ilgi [...].

Dokumenta atrašanās vieta: Politisches Archiv des Auswärtigen Amts, R 29895, 214804.
____________________________________________________________________

Telegramma Nr.301
Rīga, 1940.g. 18.jūlijā, plkst. 19.19
Saņemta: 1940.g. 18.jūlijā, plkst. 21.50

Kā es uzzināju no pārbaudīta un droša avota, šejienes komunistu partija ir nolēmusi šovakar, gaidāmajās demonstrācijās par godu uzvarai vēlēšanās, apstrādāt pūli tā, lai pie padomju sūtniecības tiktu skaļi un iedarbīgi pausta vēlēšanās pievienoties Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai. Parlamenta atklāšanas sēdē, svētdien, 21.jūlijā, komunistu partija grib iesniegt un izdabūt cauri priekšlikumu par padomju republikas izveidošanu un tūlītēju pievienošanos. Maskavas nostāja nav zināma, bet neapšaubāmi runa ir par pasūtītu darbu [...].

Dokumenta atrašanās vieta: Politisches Archiv des Auswärtigen Amts, R 29895, 193878.
____________________________________________________________________

Avots: Feldmanis, I. Vācu sūtnis Ulrihs fon Koce par Latvijas okupāciju 1940.gada jūnijā. Latvijas Vēsture. 2000., Nr.2(38), 72.-78.lpp.
_________________________________________________

[1] Latvijas Ārlietu ministrs Vilhelms Munters.

[2] Saskaņā ar Latvijas Ārlietu ministrijas dokumentiem (LVVA, 2574.f., 2.apr., 7082.l., 29.lp.) uz Krieviju tikušas aizvestas 27 civilpersonas [Feldmanis, I. Vācu sūtnis Ulrihs fon Koce par Latvijas okupāciju 1940.gada jūnijā. Latvijas Vēsture. 2000., Nr.2(38), 78.lpp.].

[3] PSRS sūtnis Latvijā Vladimirs Derevjanskis.

[4] T.i., Kārļa Ulmaņa.

[5] Skatīt iepriekš.

[6] Latvijas sūtnis PSRS Fricis Kociņš.

[7] Padomju Savienības telegrāfa aģentūra.

[8] Igaunijas ārlietu ministrs.

[9] VladimiruDekanozovs tika nosūtīts kā PSRS īpašu uzdevumu sūtnis uz Letuvu.

[10] Uz Latviju kā īpašu uzdevumu sūtni nosūtīja PSRS Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieku Andreju Višinski.

[11] Acīmredzot kļūda. Dekanozovs tika nosūtīts uz Lietuvu, nevis Latviju (skatīt 9. un 10.piezīmi).

Ievietots: 08.01.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV