[1920.gada 12.jūnijā]
____________________________________________________________________

Latvija no vienas puses un Krievija no otras puses, vēlēdamās ātrāk likvidēt pasaules kara nodarīto postu, dot iespēju abu zemju bēgļiem, kuri bija spiesti atstāt savas dzimtās mājas, nekavējoties atgriezties dzimtenē, nenogaidot miera noslēgšanu starp abām līguma slēdzējām valstīm, tādā kārtā veicināt miermīlīgu kaimiņu attiecību nodibināšanos starp abām tautām, šī nolūka sasniegšanai vienojās noslēgt līgumu par bēgļu reevakuāciju un par saviem pilnvarotiem iecēla:

Latvijas Demokrātiskās Republikas valdība:

Jāni Jāņa d. Vesmani,
Pēteri Remberta d. Berģi,
pulkvedi Edvardu Andreja d. Kalniņu.

Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas valdība:

Ādolfu Abrama d. Joffe.

Pilnvarotie pēc abpusējas pilnvaru uzrādīšanas, atzīstot tās par pienācīgi sastādītām, nāca pie lēmuma vienoties par sekošiem noteikumiem:

Abu līguma slēdzēju valstu bēgļi, kuri vēlas atgriezties uz savu tēviju, pēc iespējas īsākā laikā ir jānosūta uz viņu agrākām dzīves vietām.

Par bēgļiem uzskatāmas personas, kuras dzīvoja agrāk uz vienas no līguma slēdzēju valstu teritorijas un tagad atrodas uz otras valsts teritorijas, kuras 1914.-1917.g.g. pasaules kara un tāpat arī pilsoņu kara laikā ir atstājušas no ienaidniekiem ieņemtos vai apdraudētos apgabalus, vai izraidītas no kara darbības rajona uz kara jeb civiliestāžu rīkojumiem.

Piezīme. Līdzīgā kārtā par bēgļiem uzskatāmi pasaules kara gūstekņi, kuri agrāk dzīvoja uz vienas no līguma slēdzēju valsts teritorijas un laikmetā, kurā šis līgums ir spēkā, atrodas uz otras valsts teritorijas.

Bēgļu nosūtīšana uz pārņemšanas punktiem izdarāma ešelonos vai atsevišķos vagonos.

Bēgļu nogādāšana uz ešelonu vai atsevišķu vagonu nosūtīšanas punktiem izdarāma, atkarībā no vietējiem apstākļiem, pēc iespējas arī grupās un pa vienam.

Visos šajos gadījumos bēgļi un viņu mantas pārvadājamas katras līguma slēdzēju valsts robežās uz šīs valsts rēķina.

Piezīme 1. Krievija katru nedēļu nogādā ne mazāk kā divi tūkstoš bēgļu uz Latvijas-Krievijas robežu.

Piezīme 2. Par bēgļu pārņemšanas punktiem uzskatāmi: Rozenovas stacija uz bij. Maskavas-Ventspils dzelzceļa un Šogovas stacija uz bij. Pēterpils-Varšavas dzelzceļa.

Abi šie punkti var turpmāk tikt mainīti uz abpusēju attiecīgu orgānu vienošanos.

Bēgļiem ir tiesības izvest savu mantu uz še klātpielikto bagāžas pārvadāšanas noteikumu pamata.

Pielikums: Pie bēgļu reevakuācijas līguma starp Latviju un Padomju Krieviju.

1. Atgriežoties bēgļi var ņemt līdz viņiem piederošo mantību.

2. Bagāžas kopsvars, rokas bagāžu neierēķinot, nedrīkst būt lielāks par 8 pudiem uz ģimenes galvu un uz patstāvīgām atsevišķi braucošām personām, 5 pudiem uz ģimenes locekļiem un 2 pudiem uz bērniem, kuri jaunāki par 10 gadiem.

Bēgļiem pāri robežai viņu rokas bagāžā starp citu vēl ir atļauts vest sekošus priekšmetus:

1) Lietojamās drēbes un veļu: drēbes un apavus ne vairāk par divām kārtām vai diviem pāriem no katras (ādas kažokus tikai vienu) un veļu ne vairāk par sešām maiņām uz personu.

2) Nepieciešamie ceļa piederumi lietojamā veidā, nepārsniedzot daudzuma ziņā parastās ceļa vajadzības, kā piem. spilveni, deķi palagi, dvieļi, tējas vārāmais u.t.t.

Piezīme. Speciālu arodu personām, piem. mediķiem, māksliniekiem, amatniekiem un tamlīdz. atļauts izvest viņu arodnieciskai darbībai nepieciešamos priekšmetus.

Bēgļiem nav atļauts izvest:

1) Drukas darbus, aktis un dokumentus, fotogrāfijas un dažādus papīrus, uz kuriem nav atzīmēts, ka tie ir no attiecīgām iestādēm caurskatīti.

2) Ieročus, kara piederumus un lauku tāļskatus.

3) manufaktūru, jēlādas, ādas, galantērijas un citus priekšmetus, kuri nodomāti ne personīgām vajadzībām, bet tirdzniecībai.

4) Pārtikas priekšmetus, vairāk par 20 mārciņām uz katru personu, tanī skaitā ne vairāk kā 8 mārciņas miltu vai maizes, 5 mārciņas gaļas produktu, 3 mārciņas piena produktu un 4 mārciņas citu pārtikas vielu, tanī skaitā ne vairāk par 1 mārciņu cukura un 1/4 mārciņas tējas.

5) Mājas lopus un mājas putnus.

Piezīme. Tiem bēgļiem, kuri brauc, nelietojot dzelzceļu, atļauts izvest mājas lopus un putnus tādā daudzumā, kādu viņi izveduši evakuējoties.

6) Automobiļus, motocikletus, velosipēdus un dažāda veida ekipāžas, ratus un kamanas (ragavas).

Piezīme. Attiecībā uz ekipāžām, ratiem un kamanām (ragavām) paliek spēkā piezīme pie punkta 5.

7) Dārgmetālus neapstrādātā veidā, dārgakmeņus bez apkaluma, zelta un sudraba naudu.

8) Zelta un platīnas lietas smagākas par 16 solotņikiem katra, zelta un platīnas izstrādājumus, kuru kopsvars pārsniedz 16 solotiņikus uz vienu personu, un sudraba izstrādājumus, kuru daudzums pārsniedz vienu mārciņu uz personu.

Piezīme. Zelta un sudraba pulksteņus, laulības gredzenus, sudraba portcigārus, sudraba dāmu portmonejus ir atļauts izvest ne vairāk par vienu eksemplāru uz katru pieaugušu personu. Šo priekšmetu svars netiek ierēķināts šai punktā paredzētā normā.

9) Dārgakmeņu izstrādājumus (dimanti, briljanti, safīri, isumrudi, rubīni), arī pērļu rotas, kuru kopsvars pārsniedz vienu karatu.

10) Dažāda veida mašīnas un mašīnu daļas, fizikas aparātus, ķirurģijas rīkus un mūzikas instrumentus, izņemot tos, kuri atzīmēti piezīmē pie 2.punkta.

Piezīme. Šujmašīnas atļauts izvest pa vienai uz katru ģimeni. Tāpat ir atļauts izvest mūzikas mīļotājiem mūzikas instrumentus, ja būtu pierādīts, ka šie instrumenti pie evakuācijas ir izvesti.

11) Tabakas izstrādājumus (papirosus pāri par 500 :gabalu un 1/2 mārciņas tabakas uz katru pieaugušu, vecāku par 18 gadiem).

12) Uz katru personu vairāk par vienu gabalu tualetziepju un uz katru ģimeni vairāk par 1/2 mārciņu vienkāršu ziepju.

13) Kautkura izlaiduma papīra naudu vairāk par 20.000 (divdesmit tūkstošu) Latvijas vai Krievijas rubļiem uz katru atsevišķu personu. Par šo minēto normu lielākas naudas summas var izvest tikai ar attiecīgu orgānu atsevišķu katrā gadījumā atļauju.

14) Ārzemju valūtu, izslēdzot līguma slēdzēju valstu valūtu, bez atsevišķas priekš katra gadījuma attiecīgu orgānu atļaujas.

15) Dažāda veida procentu un dividendu papīrus, ķīlu zīmes un kuponus, kā arī vekseļus, pārvadāšanas zīmes un varantapliecības, apdrošināšanas polises, ja uz to ievešanu nav dabūta attiecīgu orgānu atļauja.

16) Priekšmeti ar mākslas un antikvāru vērtībām, ja uz to izvešanu katrā atsevišķā gadījumā nav dabūta attiecīgu orgānu atļauja.

Pirmā kārtā ir evakuējami bēgļi, kuru ģimeņu locekļi atrodas uz otras valsts teritorijas. Šo noteikumu ievērojot, bēgļu reevakuācija pirmā kārtā izdarāma no rajoniem, kuri pārtikas, dzīvokļu un pārējo dzīves apstākļu ziņā atrodas priekš bēgļiem visnelabvēlīgākos apstākļos.

Šis līgums nav ratificējams un stājas spēkā no viņa parakstīšanas momenta.

Par autentiskiem uzskatāmi kā latviskais, tā krieviskais teksts.

Augšminēto apstiprinādami, abu valstu pilnvarotie parakstīja šo līgumu.

Oriģināls 2 eksemplāros.

Maskavā, 12.jūnijā 1920.g.

J.Vesmans
P.Berģis
Ed.Kalniņš

Avots: Atmoda. 1989., 10.aprīlī, 8.lpp.

Publicēts: Likumu un valdības rīkojumu krājums. 1920., Nr.7, 18.septembrī.

Ievietots: 04.09.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV