Godmanis, I. Par LTF stratēģiju un taktiku. Atmoda. 1989., 10.jūlijā, 2.lpp.
____________________________________________________________________

Par LTF stratēģiju un taktiku

Viens no svarīgākajiem politiskajiem momentiem LTF Domes valdes 31.maija Aicinājumā ir realizēt visās LTF nodaļās un grupās augstas politiskās atbildības referendumu jautājumā par to, kādai jābūt LTF politiskajai platformai Latvijas Augstākās Padomes vēlēšanās. Īpaši vissvarīgākajā - Latvijas valstiskuma jautājumā. Pilnīga, ar atbildību veikta šī jautājuma politiskā analīze visu LTF biedru (kā arī atbalstītāju un neatbalstītāju) vidū un uz tās pamata LTF kongresā pieņemtais rezultējošais lēmums dos tiesības LTF skaidri formulēt savu platformu Latvijas valstiskuma jautājumā. Raugoties uz vēlēšanām, tas ir svarīgi galvenokārt divu iemeslu dēļ:

1) lai noskaidrotu pašas LTF nostāju un politisko gatavību;

2) lai atklāti un skaidri visai Latvijas tautai parādītu, par kādu nākotnes Latvijas valsti iestājas un cīnīsies LTF.

Vienmēr jāatceras, ka LTF nostāja var arī nebūt absolūti identiska visas Latvijas tautas vai tās lielākās daļas nostājai, taču tās jau laikus maksimāli jātuvina viena otrai.

Latvijas Augstākās Padomes vēlēšanās LTF jāiziet ar politiski skaidri formulētu platformu, kurā varētu izdalīt četrus galvenos momentus:

I. LATVIJAS VALSTISKUMA NĀKOTNES MODELIS

Neņemot vērā, ka izmainīt nostādnes šajā pamatjautājumā, kuras atšķiras no LTF Programmā formulētajām, ir tiesīgs tikai otrais LTF kongress, Latvijas valstiskuma jautājuma izstrādei jābūt attīstībā jau pašreiz, orientējot to arī uz priekšvēlēšanu procesu. Par pamatu šai izstrādei LTF jāņem Baltijas Asamblejā pieņemto dokumentu nostādnes suverenitātes jautājumā. Svarīgi uzsvērt sekojošus momentus, kuri izriet no šiem dokumentiem:

1. Latvija kā suverēna, neatkarīga valsts veido savas attiecības ar citām valstīm, arī ar PSRS republikām, un tikai uz līdztiesīgu, starptautiskām normām atbilstošu, paritātes principiem veidotu līgumu pamata. Latvijas valsts pati nosaka šādu līgumu slēgšanas pamatu un kārtību.

2. Principiāli nav pieņemams Savienības līgums, kurš izveidots centrā un neatbilst paritātes principam un starptautiskām normām.

3. Šādā kontekstā nevar runāt par Latvijas valsts suverenitāti kādas citas valsts ietvaros.

4. Veidojot Latvijas valstiskuma modeli, kas atbilst 1., 2., 3.p. nosacījumiem, skaidri jāformulē nostāja, ka nevar būt runa par suverēnu, t.i., neatkarīgu valsti, ja tajā pastāv politiskas eksteritoriālās organizācijas. Tādas politiskas organizācijas, kuras uz paritātes principiem neveido savas attiecības ar atbilstošām organizācijām ārpus Latvijas, bet gan tiek vadītas no ārpuses, nav savienojamas ar Latvijas kā suverēnas valsts statusu.

Principiāla ir arī jautājuma nostādne par attiecību veidošanu ar armiju un citām militārām organizācijām. Kādam jābūt armijas statusam Latvijas valstī? Runājot par šībrīža situāciju, jāiestājas par noteiktas, pilnvarotas komisijas nodibināšanu Latvijas topošajā parlamentā, kura būtu tiesīga veidot attiecības ar armiju konstitucionālā ceļā, uz noteiktu līgumu pamata, kuri būtu saistoši abām pusēm.

II. POLITISKĀS VARAS STRUKTŪRAS IZMAIŅU MODELIS LATVIJĀ

1. Acīmredzot šīm izmaiņām būtu ne tikai jāatspoguļo izveidojušies politisko spēku samēri, bet arī jābūt pilnībā vērstiem uz Latvijas valstiskuma īstenošanu.

2. Būtu jādominē principam: “Visu varu Latvijas parlamentam!”, tādējādi atdalot varas politisko monopolu no vienīgās politiskās organizācijas - Komunistiskās partijas. Galvenajam ir jābūt varas tautvaldības principam, nevis politiskās varas monopolam.

3. Izvēršot 2.p. formulēto principu, LTF noteikti jācīnās par to, lai uzskatu un viedokļu plurālisms, kurš Latvijā jau eksistē, pārtaptu noteiktās politiskās plurālisma formās, t.i., konstitucionāli garantētā daudzpartiju politiskajā sistēmā. Lai visi politiskie, ekonomiskie, tiesiskie u.c. jautājumi tiktu risināti, nevis dominējot vienas politiskās partijas monopolam, bet gan didaktiskā ceļā pretstatu cīņā un vienībā. Tikai šādā veidā iespējams izvairīties no voluntāristiskiem lēmumiem, kuri gan pagātnē, gan arī tagadnē rada smagas sekas.

III. LATVIJAS EKONOMISKĀS NEATKARĪBAS MODELIS

Uzsverot šī priekšvēlēšanu platformas punkta nesaraujamo saistību un noteiktu atkarību no 1.p., LTF jāizstrādā konkrēta nostāja sekojošos momentos.

1. Pilnīgi patstāvīga finansu (naudas) sistēma.

2. Savstarpēji izdevīgu ekonomisku līgumu slēgšanas sistēma ar citām valstīm (to ekonomiskais pamatojums).

3. Preču-naudas attiecību (tirgus ekonomikas) ieviešana kā iekšējā Latvijas, tā arī ārējā tirgū.

4. Citu valstu, t.sk., arī PSRS, pakļautības uzņēmumu pastāvēšanas juridiskie un ekonomiskie noteikumi Latvijā. Nodokļu mehānisma principi, veidojot attiecības ar šiem uzņēmumiem.

5. Godīgi un atklāti ideoloģiski jāakcentē pārejas posma uz ekonomisko neatkarību grūtais raksturs.

Priekšvēlēšanu platformu formulējot. jāuzsver divi momenti nākotnes Latvijas ekonomiskajā modelī.

a) aizsargājošais moments - attiecībā pret republikas preču tirgu un finansu stāvokli;

b) attīstošais moments - tas neapšaubāmi stingri liks ievirzīt Latvijas ekonomiku intensīvās sliedēs, ievērojot arī maksimālu taupību, darbaspēka racionālu izmantošanu u.c.

IV. STARPNACIONĀLO ATTIECĪBU MODELIS

Ņemot vērā reālo demokrātisko situāciju Latvijā un atsevišķu spēku nepārprotamus centienus šo situāciju saistīt ar atklātu politisku konfrontāciju, šim LTF priekšvēlēšanu platformas punktam ir ļoti svarīga nozīme, lai vairotu un pulcinātu piekritējus no visām Latvijā dzīvojošām tautām. Acīmredzot, veidojot šo priekšvēlēšanu platformu, jāatzīmē sekojošais:

1. Pilnīgi demokrātisku tiesību garantijas visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu nacionalitātes, kuri savu likteni un dzīvi saistījuši ar Latviju, ir lojāli pret tās likumiem un iestājas par neatkarīgu Latvijas valsti.

2. Kultūras, izglītības pilnīgas iespējas visu tautību iedzīvotājiem Latvijā.

3. Tiesiski un morāli pamatota cilvēka un nācijas tiesību samērojamība Latvijā.

4. Latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesību atzīšana, visiem kopā veidojot Latvijas valsti.

Jāuzsver: nākotnes Latvijas valstij jābūt veidotai uz tādiem demokrātiskiem pamatiem, kuri pilnībā izslēdz jebkādas diskriminācijas iespējas, kas balstītos uz nacionālo principu.

Veidojot LTF priekšvēlēšanu politisko platformu, neapšaubāmi jāņem vērā pašreizējais politiskais spektrs Latvijā. Spektra raksturs principiāli noteiks LTF attiecības - īpaši vēlēšanu kampaņā - ar šī spektra sastāvdaļām. Shematiski raksturojot, politiskajā spektrā iespējams izdalīt sekojošās tā daļas:

1. Galēji šovinistiski noskaņotas organizācijas, kā interfronte u.c.

2. Konservatīvi (izteikti teritoriāli) noskaņotais LKF spārns (Daugavpils, Rīgas PK).

Kā parādīja pagājušo vēlēšanu pieredze, šo abu politisko spēku bloks sagaidāms arī nākamajās vēlēšanās.

3. Centriskais (nestabilais politiski svārstīgais) LKP slānis. Tā nostāju būtiski var ietekmēt kā politisko procesu attīstība un maiņa Latvijā, tā arī centrā. Iespējama šī slāņa sadarbošanās ar tādām organizācijām kā Rūpnieku asociācija lielās pilsētās. Acīmredzot LTF darbība jāvērš arī uz to, lai nedotu iespēju šo centrisko LKP slāni - īpaši vēlēšanu gaitā - nosvērt augšminēto divu politisko spēku virzienā.

Tālākās spektra sastāvdaļas vairāk vai mazāk sevī iekļauj arī pati LTF.

4. Progresīvais LKP spārns - autonomas, suverēnas, uz paritātes principiem veidotas LKP idejas piekritēji. Īpaši lauku rajonos varētu rēķināties ar šā spēka iespējamo sadarbību ar Latvijas Lauksaimnieku savienību un atsevišķās vietās arī ar LTF.

5. Izteikts politiskais centrs LTF - ar izteiktu sociāldemokrātisku raksturu. Šajā centrā ir gan rūpniecības uzņēmumu strādnieki, gan daļa radošās inteliģences, gan arī daļa lauku vidējā vadības līmeņa pārstāvju. Neapšaubāmi šajā daļā iekļaujas arī LTF biedri - citu tautību pārstāvji Latvijā.

6. Kristīgi demokrātiskā kustība - kā sekas no pakāpeniski veidojušamies aktivitātēm Latvijas luterāņu un katoļu baznīcās. Tur ir LTF biedri, kas pauž garīguma prevalējošo nozīmi politikā. Neapšaubāmi, šīs kustības loma pieaugs tautā - kā morāls, garīgs pretsvars visām tām asajām dzīves kolīzijām, ko izraisa ekonomiskās krīzes un politiskās cīņas apstākļi.

7. Zaļo kustība (Vides aizsardzības klubs u.c.) Latvijā. Ņemot vērā smago ekoloģisko situāciju Latvijā, īpaši tādās pilsētās kā Ventspils, Olaine u.c., zaļo kustības ideju paušanai un arī darbībai varētu būt nozīmīga loma.

8. Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Radikāls un reizē konsekvents politiskais spēks Latvijā, kurā biedru skaits vien pilnībā neatspoguļo tā reālo atbalstītāju skartu arī vēlēšanu cīņā. Acīmredzot jāakcentē tomēr divu: a) nacionāldemokrātisku, b) nacionālradikālu spārnu eksistence LNNK.

Domāju, ka tieši ar LNNK nacionāldemokrātisko spārnu LTF izdosies izveidot visciešāko sadarbību arī vēlēšanu platformas ideoloģiskajos jautājumos.

Īpašu vietu šajā shematiskajā un acīmredzot nepilnīgajā spektrā ieņem arī tādas organizācijas kā Nacionālo kultūras biedrību asociācija, Baltslāvu biedrība ar nule atdalījušos politisko kodolu - Demokrātisko iniciatīvu centru. Runa ir arī par šo kultūras biedrību programmu politiskā īpatsvara izvērtējumu.

Ja aplūkojam Latviju kā valsti, kurā jau izsenis dzīvo daudzu tautību pārstāvji, nacionālo kultūras biedrību organizāciju pārstāvju iespējamais īpatsvars politiskajā spektrā - īpaši vēlēšanu procesā - varētu būt krietni lielāks nekā biedru skaita proporcionālais lielums.

Politisko aspektu šajās attiecībās (esošajās un potenciālajās) varam iezīmēt, vismaz projekta veidā, jau pašreiz:

1. LTF un LNNK.

Kopīgam politiskam mērķim - neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanai - jākļūst par galveno vienojošo pamatu kā politiskai, tā organizatoriskai sadarbībai starp šīm organizācijām vēlēšanu gaitā. Atšķirības LTF un LNNK programmās, kurās izpaužas ceļu un līdzekļu izvēle šī mērķa sasniegšanai, nedrīkst vājināt vai pat sagraut sadarbību.

Skaidri apzinoties, ka jautājumu par Latvijas valstiskuma modeli tiesīgs risināt LTF kongress un ka pastāv konceptuālas atšķirības ceļā uz Latvijas valstiskumu (parlamentārais un pilsoniskais ceļš) vēlreiz jāuzsver, ka priekšvēlēšanu politiskajā stratēģijā tām ir jābūt sekundārām.

2. LTF un VAK.

LTF jāizvērš īpaša sadarbība ar VAK ekoloģiski samilzušās Latvijas vietās, kur zaļo programmai, izceļot un attīstot tās konstruktīvos momentus, var būt liela ietekme. LTF un VAK sadarbībā īpaši jāizvērš ekoloģisko programmu politiskais nodrošinājums. Aktīvi jāstrādā LTF Vides komitejai.

3. LTF un LLS.

Acīmredzot par galveno pamatu iespējamā sadarbībā jābūt jautājumam par Latvijas valstiskumu, tas ir, Latvijas valsts neatkarības koncepciju, īpaši akcentējot lauku problēmas.

LTF jāiestājas par to, lai LLS struktūrā, kā arī tās politiskajā darbībā tiktu maksimāli demokrātiski pārstāvēti visi lauku iedzīvotāju slāņi. Acīmredzot kritērijs priekšvēlēšanu sadarbībai ir arī patiesas demokrātijas reāla izpausme gan LTF, gan LLS. Jāatbalsta tie pārstāvji, kuri iestājas par demokrātisku pārvaldes formu un sistēmu Latvijas laukos, par brīvi konkurējošu dažādu saimniekošanas veidu pastāvēšanu. akcentējot fermeru privātsaimniecības. Jāiestājas pret autokrātiskām tendencēm lauku pārvaldes organizācijās, kā arī LLS.

Katrā konkrētajā gadījumā uzmanīgi un nosvērti jāanalizē iespējamā bloka - LKP organizāciju un LLS bloka veidošana.

4. LTF - strādnieku, rūpniecības uzņēmumu darbinieku politiskās aktivitātes. Latvijas Strādnieku savienības iniciatīva.

Atbalstīt tos strādniecības pārstāvjus, kuri iestājas par Latvijas valsts ekonomisko neatkarību. Veicināt un aktivizēt Tautas frontes darbību atbalstot strādniekus organizācijas veidošanā, kura vērsta uz arodbiedrību pārbūvi, darba kolektīvu padomes statusa un reālā sastāva izmaiņām.

Priekšvēlēšanu cīņā atbalstīt strādniecības pārstāvju programmatiskās iniciatīvas par jaunu, uz ekonomikas likumiem balstītu, alternatīvu arodbiedrību izveidošanu. Neapšaubāmi stimulēt sociāldemokrātiskās kustības principu un metožu izplatīšanos strādniecībā.

Vērsties pret centieniem novērst šo pamatuzdevumu - jaunu arodbiedrību izveidošanu - uz politiski neskaidras retorikas ceļu ar spilgti izteiktām anarhiskām, graujošām tendencēm.

LTF maksimāli šajā darbā jāiesaista LTF Ražošanas demokratizācijas un rūpniecības komiteja.

5. LTF - Zinātnieku savienība, Juristu biedrība, Ārstu biedrība, radošās savienības. Sadarbībā ar šīm organizācijām priekšvēlēšanu gaitā par galveno kritēriju jānosaka attieksme pret LTF politisko priekšvēlēšanu platformu, īpaši jautājumā par Latvijas valstiskuma modeli. LTF ir jāaicina šīs organizācijas maksimāli veltīt savus spēkus Latvijas valsts ekonomiskā, tiesiskā, kultūras, medicīnas apkalpošanas u.c. modeļu izstrādei. Nepieciešamie nosacījumi sadarbībai ir arī šo biedrību aktīva piedalīšanās socioloģisko aptauju, juridisko, propagandas u.c. jautājumu risināšanā vēlēšanu kontekstā.

6. LTF - Nacionālo kultūras biedrību asociācija. Citas kultūras biedrības Latvijā.

Atbalstot šo biedrību pārstāvjus priekšvēlēšanu gaitā, par pamatu jāuzskata:

a) lojalitāte pret Latvijas valstiskumu, patriotisms Latvijai,

b) demokrātisku starpnacionālo attiecību modeļu veidošana nākotnes Latvijai.

7. LTF - LKP.

Par galvenajiem kritērijiem, veidojot attiecības starp LTF un LKP priekšvēlēšanu gaitā, jāmin:

a) konsekventa iestāšanās par LKP pārveidošanu no eksteritoriālas apgabala organizācijas par suverēnas Latvijas politisku organizāciju, kura attiecības ar citām organizācijām ārpus Latvijas veido uz paritātes pamata un kurai ir skaidri formulēta darbības programma, kas balstīta tieši Latvijas problēmu risināšanā;

b) atteikšanās no LPSR Konstitūcijas sestā panta, kurā apriori paredzēta LKP kā politiskas organizācijas sabiedrības vadošā un reizē autoritāri vadošā loma, kura paredz saglabāt politiskās varas monopolu arī pār tautvaldības orgāniem;

c) atzīt par tiesisku uzskatu plurālisma noformēšanos politiska plurālisma formās, t.i., daudzpartiju sistēmā, kura ir konstitucionāli garantēta;

d) sadarbība uz paritātes pamatiem ar citām politiskām, sabiedriski politiskām un sabiedriskām organizācijām ceļā uz Latvijas ekonomisko, politisko un tiesisko neatkarību.

Aicinu augsti godātos Domes locekļus, LTF nodaļu pārstāvjus un visus LTF biedrus maksimāli strādāt, veidojot gan LTF vēlēšanu politisko platformu, gan attiecības ar citām organizācijām. Visus priekšlikumus - sūtiet LTF Politiskajai komitejai.

P.S. Problēmas, kas saistās ar LTF organizatorisko gatavību vēlēšanām, tiks publicētas nākamajā rakstā.
__________________________________________________________________

Publicēts: Atmoda. 1989., 10.jūlijā, 2.lpp.

Ievietots: 03.09.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV