[1991.gada 12.janvārī, Rīgā]
________________________________________________________________

Domes sēdē piedalās 121 domnieks.

Darba kārtībā:

1. Par LR MP mazumtirdzniecības cenu politiku un kompensācijas mehānismu. Referē A.Kalniņš.

2. Par Vislatvijas manifestāciju 1991.gada 13.janvāri. Ziņo R.Ražuks.

R.Ražuks: Piektdien no rīta notika valdes ārkārtēja sēde, kas, ņemot vērā reālo politisko situāciju Latvijas Republikā, kā arī notikumus Lietuvā, pieņēma lēmumu rīkot Vislatvijas manifestāciju “Par neatkarīgu, demokrātisku Latviju” svētdien, 13.janvārī plkst. 14.00 Daugavmalā. Pēc tam tika plānots gājiens pa Valdemāra ielu, Lāčplēša, K.Barona, Aspazijas bulvāri līdz Brīvības piemineklim, noliekot ziedus un izklīstot Vērmaņdārzā un Esplanādē. Tagad, ņemot vērā situācijas saasināšanos Lietuvā, kara tehnikas, bruņoto spēku izmantošanu tur pret civiliedzīvotājiem, arī bruņotas tehnikas braukšanu vakar un šodien pa Rīgas ielām, mums jāapspriež rīcība rīt. Jo šodien mūs klausās radioklausītāji, kas ir gatavi braukt uz Rīgu, piedalīties šajā mums visiem ļoti svarīgajā manifestācijā. Šī gatavība mums jāapstiprina ar gatavu rīcības plānu un neatkarīgi no šķēršļiem, kas tiks vai netiks likti, tas jāīsteno. Šeit mums jāparāda mūsu griba. LTF un Latvijas tauta, valdība, AP ir izlēmušas organizēt šo manifestāciju. Kā to izdarīt, ņemot vērā šo pretdarbību, armiju, par to mums šodien jāvienojas.

J.Škapars: Redziet, man negribētos uzstāties Prezidija vārdā, jo es nedomāju, ka jautājums par piespiedu mobilizāciju ir viens no fundamentālākajiem jautājumiem. Domāju, ka šis jautājums bija tikai iegansts, kuru pielietoja, lai attaisnotu karaspēka ievešanu un varbūt kaut kādas karaspēka akcijas. Galvenais jautājums, ka mums grib nogriezt šo demokrātijas attīstības procesu. Pašlaik acīmredzami notiek gājiens uz diktatūru. Kad ieņēma Preses namu, bija skaidrs, ka tā ir viena no akcijām. Forma, kādā tas viss notika, kā tika padzīti žurnālisti no Preses nama, liecināja, ka tā ir prelūdija kādam lielākam pasākumam. Lietuvas notikumi aizvakar un vakar pierādīja, ka tas uz to iet. Lietuvu grib izmantot kā sākumu, atšķelt, sašķelt Baltijas valstis, lai pārējās iet uz kaut kādām sarunām. Slēgtu Vissavienības līgumu. Varbūt daļēji tas ir psiholoģiskais spiediens. Šie visi pasākumi ir saskaņoti ar Persijas līča notikumiem. Tādai jābūt jautājuma izpratnei, lai mēs varētu sevi pietiekami mobilizēt.

Rītdiena mums palīdzēs tad, ja tauta pulcēsies. Tas jāpasaka šodien vairākkārtīgi, ne tikai latviešiem, arī visiem cittautiešiem, ka no šiem diktatūras spaidiem cietīs arī cittautieši, nevis latvieši vien. Diemžēl uz provokācijām cittautieši iekrīt biežāk, arī neinformētības dēļ, jo informācijas avoti bieži neatrodas mūsu progresīvo spēku rokās. Tādēļ rīt būtu jānāk visiem. Pamatjautājumus rītdienas mītiņam redzu tādus - “Nē diktatūrai”, jādod atbalsts mūsu valdībai. Pirmais, ko grib panākt reakcionārie spēki, tas ir valdības atkāpšanās. Lietuvas valdība demisionēja, - vai tas palīdzēja? Šobrīd mūsu pretinieki izvirza noteikumu - lai atkāpjas valdība, lai atkāpjas parlaments, tad it kā viss būs kārtībā. Tādēļ vēlreiz aicinu - rīt būsim visi vienoti kopā.

I.Ozols: Esmu pārliecināts, ka no visas Latvijas rīt plūdīs automašīnu straumes uz Rīgu. Tai pat laikā ir zināms pamats aizdomām, ka varētu rasties no mums neatkarīgi traucējumi. Šinī sakarībā man ir konkrēts priekšlikums, ka mums būtu jāsaņem objektīva informācija un jāizveido rīcības centrs, kas varētu informēt par šo situāciju, jo faktiski viss žurnālistu korpuss būs koncentrēts Rīgā.

I.Cielava: Pateikšu tikai pāris akcentus. Jāpadomā, pa kādiem telefoniem mēs varētu pieņemt ziņas par to, kas notiek Latvijā. Gan kustība pa ceļiem, gan iespēja bloķēt ceļus piebraukšanai. Ir koordinācijas centrs TF. Līdz Domes sēdes beigām padomāsim par privātiem telefoniem, kur cilvēki varētu pieņemt informāciju un pēc tam padot tālāk. Vakar vērojām armijas manifestāciju Krastmalā. Ja mūs kavēs rīt satikties, tad kavējuma vietās jākāpj no transporta līdzekļiem ārā un jāiet uz manifestācijas vietu kājām. Sāksim vēlāk, bet neļausim izjaukt šo pasākumu. Aicinājums visiem ņemt līdz radio, jo varbūt nevarēsim atrasties tribīnēs un vajadzēs to vadīt pa radio. Sliktākajā gadījumā taisīsim klusējošo manifestāciju, bet būsim visi kopā ar karogiem, lozungiem, transparentiem. Katrā gadījumā aicinu uz pilsonisko nepakļaušanos jebkurā variantā, nekritīsim panikā, jo republikas vadībai, Frontes vadībai nebūs iespējams dot šis pavēles. Lūgsim republikas vadību dot iespēju šajās kritiskajās dienās, tās būs divas trīs, studentiem neierasties uz mācībām, lai viņi varētu sargāt nozīmīgākos objektus. Varbūt lūgsim, lai mūsu vīri paliek nakšņot pie radiem Rīgā.

R.Marjaša: Diemžēl uzzināju, ka netiek tulkots krievu valodā. Tādēļ to, ko esmu iecerējusi pateikt, pateikšu krievu valodā (seko Domes norises tulkojums).

E.Meļķisis: Stāvoklis ir nopietns, bet dramatizēt nevajadzētu. Procesi, kas tagad notiek, nepārprotami parāda to, ka process, ko sauc par pārkārtošanās vai pārbūves procesu, ir apturēts un iegājis jaunā fāzē - pārkārtošanas pārkārtošanā, jo virzās atpakaļ uz veco sistēmu, iekārtu, struktūru. Otrkārt, tas parāda vienu, ka visas runas par atjaunoto savienību, atjaunotām federācijām, atjaunoto sociālismu utt. ir tikai tukšas runas. Piekrītu, ka mums jāapspriež, kā darboties, kad stāvoklis kļūs vēl nopietnāks. Domāju, ka vērība būtu jāveltī vadības decentralizācijai. Papildu telefoniem jābūt, bet tiem jābūt mutiski izpaustiem, jo oficiāli zināmus telefonus var bloķēt, ar to arī jārēķinās. Jautājums par valdības, parlamenta aizstāvēšanu. Šeit varētu būt vairāki virzieni: 1) tieši ar savu fizisko klātbūtni; 2) ar plašu izskaidrošanas darbu. Es kā LU pārstāvis uzskatu: ja studenti lūgs, tad viņus varētu uz laiku atbrīvot no mācībām.

Ne vienreiz vien domēs, valdēs runāts, ka jāizstrādā stratēģija, kā darbosimies ar cittautiešiem. Tādas stratēģijas vēl šodien nav. Nedomāju formālu pasākumu plānu, bet kas jādara likumdošanā, izpildvaras jomā, dažādu pasākumu organizēšanā.

J.Dinēvičs: Man liekas, ka mēs vairāk vadāmies no detaļām. Varbūt dažus vārdus par kopsakarībām. Bez šaubām, režisors Maskavā sev izvirzījis galveno uzdevumu - lai saglabātu šo nedalāmo, lai tiktu saglabāts šis Savienības līgums. Kas ir galvenais traucēklis, kas neļauj realizēt šo plānu? Tās ir Baltijas valstu pašreizējās AP. Lai plānu realizētu, šīs AP jālikvidē. Ir divi celi, kādā veidā to izdarīt. Pirmais - un tā analoģija iet cauri visai Baltijai - masu nekārtības, uz kuru pamata ir iemesls ievest prezidenta pārvaldi. Otrais: tas, ko jūs vakar dzirdējāt Maskavā, kad Nešanova kungs sāka sludināt, ka Baltijas valstu AP ir ievēlētas nelikumīgi.

Kāda ir bijusi līdz šim LTF taktika - apsteidzoša. Arī šī visas tautas manifestācija ir apsteidzošā taktika. Tas ir solis, kas liks visai pasaulei redzēt, kādas ir patiesās proporcijas starp tiem, kas bija pie MP, un tiem, kas uzskata, ka jāturpina šis ceļš uz Latvijas neatkarības atgūšanu caur pašreizējo varas struktūru - AP, MP.

I.Strīpnieks: Pienāk zvani no republikas apriņķiem, pilsētām, tauta ir izteikusi savu gatavību piedalīties šai manifestācijā. Un ne tikai piedalīties, bet veikt to kā ilgstošu akciju. Šoreiz šī manifestācija varbūt sāksies rīt Daugavmalā plkst. 14.00, bet nebeigsies pēc pāris stundām. Tai jābūt tik ilgi, kamēr būs šis uzspiestais pastiprinātais okupācijas režīms, kamēr mūsu izvēlētās valstiskās struktūras nevarēs normāli darboties. Pienāk konkrēti ziņojumi no pilsētām, ka cilvēki tam ir gatavi. Organizējas cilvēku grupas, kas gatavas aizstāvēt mūsu galvenos valstiskos objektus - radio, TV, AP, M P.

J.Rukšāns: Domāju, ka mēs lielā mērā dzīvojam ilūzijās. Gribu citēt vakardienas “Dienu”: “Apvērsums ir noticis.” Un tas tiešām ir fakts, apvērsums ir noticis. To apstiprina dati, kas ik dienas tiek gūti no centra. Piemēram, vakar tika slēgta aģentūra “Interfakss” ar visa īpašuma konfiskāciju, kas nodrošina šīs aģentūras darbu. Tādēļ šodien ir ļoti svarīgi runāt par to, kā mēs rīkosimies okupācijas, t.i., prezidenta pārvaldes apstākļos. Tautas fronte pieņēma lēmumu par pilsonisko nepakļaušanos. Domāju, ka visprecīzāko atbildi deva Lietuvas vēstnieks Bičauska kungs, vakar preses konferencē atbildot ārzemju žurnālistiem Maskavā. “Nu ko, lai Maskava noliek katram lietuvietim aiz muguras kareivi ar automātu, tad viņi realizēs šo prezidenta pārvaldi.” Un, ja Maskavai būs jānoliek arī katram latvietim, katram Latvijas iedzīvotājam, katram Igaunijas iedzīvotājam aizmugurē kareivis ar automātu, tad šo kareivju drīz pietrūks. Tāpat domāju, ka AP nekavējoties jāpieņem likums par kolaboracionismu, kas paredzēs sodu tiem, kas sadarbosies ar okupācijas varas iestādēm. Bruņota pretošanās mums neder, mums nav Afganistānas kalnu, mēs esam pārāk maz. Tātad paliek ekonomiskā pretošanās. Tikai pastiprinot šīs ekonomikas sabrukumu, mēs novedīsim pie impērijas galīga sabrukuma. Jādomā, kā mēs rīkosimies laukos, kā jārada pārtikas krīze šādā situācijā.

R.Ražuks: Liels paldies Artamonova kungam. Kā mums tika paziņots, rīt 11.00 Ļeņingradā, Ziemas pils laukumā, notiks solidaritātes mītiņš ar Baltiju. Paldies ļeņingradiešiem, paldies Krievijas demokrātiem.

J.Dobelis: Protams, ir interesanta situācija, ka mūsu brāļu republikā Lietuvā līst asinis, bet Latvijas pārstāvji Maskavā mierīgi runājas ar PSRS karaspēka galvenajiem vadītājiem. Diemžēl, bet šādas sarunas tomēr ir nepieciešamas, jo iespējams, ka vismaz zināmā mērā tās mums palīdzēs. Varu jums paziņot, ka saņēmu mutisku informāciju gan no maršala Jazova, gan armijas ģenerāla Moisejeva, ka nekādi papildu desanti Latvijā vēl nav ievesti un netikšot ievesti. Uzsveru, tā ir mutiska informācija. Neviens no mums nav redzējis nevienu rakstisku pavēli. Domāju, ka nebūs tik viegli ar kara tehniku izjaukt lielākus mūsu pasākumus. Tas attiecas arī uz rītdienas manifestāciju.

R.Pussars: Man liekas, ka mēs pārāk daudz runājam par detaļām riņķī un apkārt. Diez vai var uztvert galvenās līnijas. Manuprāt, rīt jābūt skaidram dialogam ar tautu. Par ko mēs esam un pret ko mēs esam. Rīt ir 13.janvāris. Dievs dod, ka bez upuriem, bez asins izliešanas. Tomēr parādīsim, ka esam savu tēvu tēvu cienīgi.

V.Šubrovskis: Ir jāveic vēl papildu pasākumi, lai aicinātu tautu piedalīties. Tas ir, ko mēs veicām arī 23.augusta akcijā. Sameklēt savās dzīves vietās automašīnas ar skaļruņiem. Jāņem vērā un visiem jāizskaidro, ka rīt var būt bloķēti celi. Tādēļ jāzina iespējamie vilcienu saraksti, ja bloķēta Vidzemes šoseja, jāzina, cikos no Čiekurkalna atiet attiecīgi vilcieni. Mēs varam ieiet Rīgā arī kājām. Ja nepieciešams, ar dziesmām aizkavēt mītiņa sākumu, lai ļaudis var pienākt klāt. Romiešiem ir teiciens - gribi mieru, gatavojies karam. Tas ir: ja mēs gribam saglabāt neatkarību, mums jāzina, kā darboties ārkārtējos apstākļos.

J.Ligerts: Mēs esam nopietna uzdevuma priekšā. Šodien neviens konkrēti nepateica, kā mēs pasargāsim savu tautu un tautas labāko daļu, ja mēs uzņemamies šādu pasākumu organizēt. Nevaram stāvēt pretī kara tehnikai tikai ar savām krūtīm, kaut arī viņās pukst karstas un dedzīgas sirdis. Uzaicinu pārdomāt, vai mums nevajadzētu griezties ar diviem aicinājumiem. Pirmais - pie visas pasaules, acīmredzot tas daļēji jau zināms, ka šāds pasākums notiks. Otrs - pie armijas. Mums jāmeklē reāli domu biedri armijā. Vakar Sieviešu līgas organizētais pasākums skaidri parādīja, ka tādi ir. Ka rūgst neapmierinātība pret augstāko komandējošo virsotni, ko lielāko tiesu veido vecie revanšisti, poļitruki un viņu ideju mantinieki, t.s. alkšņveidīgie. Diezin vai vietējie armijas cilvēki, vietējie grupējumi, kas ilgstoši atrodas vienā teritorijā, spētu pacelt ieroci pret neapbruņotu tautu, Pret sievietēm, bērniem, sirmgalvjiem, vai tīši postītu šo zemi, kas viņus baro, dod iespēju viņiem šeit dzīvot. Ar to viņi atšķiras no mankurtiem, kuriem jau no bērnības apziņā iznīcināts viss, kas padara par cilvēku. Ja būs pavēle, tie pacels ieroci pret savu māti, sievu, bērnu. Tādi šeit ir iesūtīti.

R.Ražuks: Situācija Lietuvā, kaut arī nav pēdējās ziņas, kas tur notiek, taču tas, kas noticis vakar, neapšaubāmi liecina par to, ka armija rīkojas vienotā frontē Viļņā ar Lietuvas Jeģinstvo un platformas komunistiem, lai gāztu likumīgo republikas valdību un AP. Līdzīgas ziņas nāk no Igaunijas, kur pamodušies vietējie platformisti un arī pieprasa valdības atkāpšanos un cenu politikas atcelšanu. Tas viss liecina par vienotu plānu, vienotu scenāriju, ka Maskava, reakcionārie spēki ir noteikti izlēmuši nelikt mūs mierā. Vakar mūsu rīcībā nonāca decembra “Moskovskije novosti”, kur viss skaidri un gaiši pateikts - viens no žurnālistiem prognozējis situāciju šeit, kā tā tālāk attīstīsies. Pat nosaukta Vitebskas desanta divīzija, kas noteikti nāks mūsu platformistiem un interiem palīgā. Tas viss liecina par vienotu plānu, par masīvu uzbrukumu, par to, ko jau cieš mūsu brāļi Lietuvā un ko varbūt nāksies izciest mums. Tātad nepieciešama mūsu saskaņota, organizēta rīcība, sākot jau ar rītdienu. Šeit jau izskanēja pamatotas bažas par to, ka vakar un šodien tika vērota armijas mašīnu kustība Rīgas ielās, viņi it kā trenējās iespējamai rīcībai, viņu valodā t.s. ielu kaujām.

Manifestāciju no mums gaida visa Latvija, to gaida krievu demokrāti, kas rīko atbalsta mītiņu Ļeņingradā. To no mums gaida visa pasaule, nepārspīlēšu, teikdams, ka šeit ir ap 100 ārzemju žurnālistu, kuri gatavi fiksēt jebkuru notikumu, jebkuru Izteiksmi, ko mēs pateiksim par savu likteni, par savu AP, valdību.

Domei būtu jānobalso par valdes lēmuma apstiprināšanu un Vislatvijas manifestācijas rīkošanu rīt plkst. 14.00 Daugavmalā.

Vienbalsīgi Dome apstiprina LTF Domes valdes lēmumu par Vislatvijas manifestācijas rīkošanu.
______________________________________________________________

Avots: Latvijas Tautas fronte 1988-1991. Veltījums Trešajai Atmodai un Latvijas tautas frontes dibināšanas desmitgadei. Rīga: Apgāds Jāņa sēta, 1988., 399 lpp.>245.-249.lpp.