[1989.gada 15.decembrī, Rīgas pils Sarkanajā zālē]
___________________________________________________________________

Sēdi vada: I.Godmanis

Darba kārtībā:

1. Vietējo padomju vēlēšanu rezultātu analīze un perspektīva: vēlēšanu rezultāti un perspektīva II kārtā - M.Steins; varas reāla pārņemšana uz vietām - J.Škapars.

2. Parlamentārais un pilsoņu kustības ceļi uz Latvijas valstisko neatkarību (LPSR Augstākās Padomes priekšvēlēšanu skatījumā) - I.Godmanis.

I.Godmanis: Steins runāja tikai par tehnisko pusi, vajadzētu arī par politisko, par ko varētu izraisīt debates: sadarbība ar LLS, ar partijas vadību un metodēm cīņā ar Interfronti.

A.Jirgens: Domāju, ka nav pamata pašapmierinātībai, kamēr neesam noskaidrojuši, vai uzvara vēlēšanās nav Pirra uzvara, - ja ne TF, tad tautai gan. Man ir priekšlikums - līdz nākošai sēdei lai revīzijas k-ja tīri skaitliski noskaidro, cik ar TF atbalstu deputātu godā tikušie ir iestāžu un uzņēmumu vadītāji, “sarkanie baroni” un “gaišie partijas sekretāri” un kāds sakars ar TF programmatiskajām pamatnostādnēm. Man nejauši zināmi fakti, ka vēlēšanu centrs un dažas nodaļas konsekventi turpina pavasarī aizsākto politiku - “gaišie” spēki parādās gan vairs ne Breša, Ķezbera un Gorbunova personās, bet “vietējā līmenī”.

Nekaunībai arī vajadzētu noteikt robežas. Kas ir tie “mēs”? Vai vecās raudzes funkcionāļi, kas tagad pārdēvējas par tautfrontiešiem, lai saglabātu teikšanu pastāvošajās varas struktūrās? Un ar kādām tiesībām aparāta darbinieki pat publiski var uzrādīt šādu ultimātu vēlētiem TF pārstāvjiem?

Nākamajā Domes sēdē uzklausīt revīzijas k-jas ziņojumu par minēto jautājumu un apspriest vēlēšanu rezultātus. Varbūt tad mēs pievienosimies Saliņa kungam un citu Oktobra rajona nod. lēmumam nesadarboties turpmāk ar šo vēlēšanu centru.

M.Grigulis: No M.Steina būtu gribējis dzirdēt objektīvāku attieksmi pret Oktobra rajonu. Tādi paši bēdīgi rezultāti ir arī Ļeņingradas rajonā. Nevajag meklēt grēkāžus, ja paši neizdarības dēļ ko esam palaiduši garām. Proletāriešu rajona incidents ir ļoti nopietns precedents, kas var politiski ietekmēt TF parlamentāro ceļu. Ir radīts precedents, kad vecais aprāts speciāli radīja situāciju un inspirēja likuma pārkāpšanu, pieļaujot, ka vēlēšanu rezultāti tiks anulēti. Pieļaujot Proletāriešu rajona vēlēšanu anulēšanu, mēs dodam precedentu tāpat apstrīdēt vairākus citus vēlēšanu rezultātus citos Latvijas rajonos un arī AP vēlēšanas.

J.Škapars: Domāju, ka pirmo posmu esam aizvadījuši grūtā darbā, bet zināmi panākumi ir. Otrais posms būs grūtāks. Ko darīt tagad? Nu jau mūsu plecos ir šī sabrukusī ekonomika, milzīgā inflācija un plaša patēriņa preču deficīts. Ja līdz šim mēs atradāmies opozīcijā un mums bija vieglāk, tad tagad, atrodoties padomēs, jāsaka, ko darīsim. Jāprasa atbildība no tiem, kas to darīs, citādi TF var pazaudēt uzticību, kas tai līdz šim bijusi. Gribu runāt ļoti praktiski. Sākot ar rītdienu, jārisina jautājumi.

Kas vadīs vietējo padomi? Ir tendence, lai vadītu partijas rajonu komiteju pirmie sekretāri, vismaz Vidzemes zonā. Domāju, ka tam jābūt kategoriski pretī. Par priekšsēdētājiem jānāk tautfrontiešiem. Būtu labi rīt parīt sasaukt TF deputātu frakciju jeb grupu un šos jautājumus izrunāt. Neteikšu, ka nepaļaujos uz TF deputātiem, taču lielai daļai ir ilūzija par dažādiem spēkiem, teiksim, arī par partijas vadību, kas parakstījuši aicinājumu, ka viņi var mūsu jautājumus atrisināt. Tas ir iluzori un nepareizi. Sarežģītāka jautājuma otra puse - par izpildvaru. Šis jautājums jāizsver pamatīgi. Ja ir spēki, TF tas jāņem savās rokās. Novērtējot par un pret, jāizšķiras, vai mēs izpildvaru spēsim realizēt. Darbs grūts. Neizdodoties parādīsim savu nevarību un 18.martā varam zaudēt uzticības kvotu. Ja ne pilnīgi pārņemt izpildvaru, tad par vietnieku jeb atbildīgo sekretāru posteņiem jādomā, kas kontrolētu darbu. Arī dzīvokļu, iekšlietu u.c. daļu vadība jāpārņem nekavējoši. Ļoti svarīgi pārņemt informāciju. Raj. vietējā padome pārņem laikraksta redakcijas.

Risinot jautājumu par varas pārņemšanu, jāpatur prātā, ka tā būs arī jārealizē. Situācija ir neizdevīga, jo vietējo padomju vēlēšanas notika pirms AP. Viss birokrātiskais aparāts paliek vecais. Tiks dzīti ķīļi. Izšķirs jūsu enerģiskais darbs un jauns darba stils. Nekavējoši jādara. Ir liela sabiedrības uzticība. Tauta būs nepacietīga. Pēc 2 nedēļām jau prasīs, kas ir izdarīts. Vilcināties nedrīkst, citādi līdz 18.martam būsim no šī kapitāla zaudējuši milzīgi daudz. Jautājums par sociālo netaisnību ir jānovērtē kā pamatjautājums. Ārkārtīgi jūtams priekšnieka komplekss, lūdzu, atmetam to, būsim vienkārši attieksmē pret cilvēkiem, demokrātiski un humāni.

I.Godmanis: Atļaujiet nolasīt 4 punktus, ko Škapara kungs neakcentēja: pirmā sekretāra sindroms - to nepieļaut;

avīzes jautājums - pirmajā vai otrajā sesijā jāpārņem TF demokrātiskā kontrolē, jāatdala no partijas k-jas;

par boikotu - iespējams, no saimniecību vadītājiem. Kā to neitralizēt? Grūti, kamēr nav likuma par pašpārvaldi. Pie tā TF jāstrādā;

par pakāpi uz AP vēlēšanām. Vietējā vara gatavo jaunu AP esošo likumu īstenošanu uz vietām.

I.Geidāns: Apsveicu klātesošos TF deputātus. Pateicos Škaparam par konsekvento, radikālo nostāju mūsu tālākajā rīcībā. Ir padomes, kur esam vairākumā. Jelgavā 73%, ceram, būsim 80%. Risinājums mūsu variantā ir šāds: TF valdes priekšsēdētājam jābūt TDP pr-jam. Tas nevar būt PSKP biedrs;

TDP struktūrai jābūt paralēlai TF. TF komiteju pr-ji kļūst par TDP komiteju pr-jiem. Par izpildu k-ju jāspriež atsevišķi.

J.Kinna: Gribu akcentēt par tiem rajoniem, kas it kā vēlēšanās vinnējuši. Viņi domā, ka viss tagad rajonos notiks pēc TF gribas. TF atbalstīja ļoti daudz “purva”. Ļoti būtiski ir veidot frakcijas, citādi deputātu darbā nekas neiznāks, jo aparāts savu spēli prot labi.

J.Freimanis: No ārpolitiskā viedokļa, pie mums notiekošais ir normāla lieta. Ar labu priekšgājēji no krēsliem neies prom. Ārzemēs partijas, cīnoties pēc varas, vēlēšanu laikā dara tikai ar vēlēšanām saistīto. Tur tiek gatavoti juristu štābi. Mums arī jāgatavo operatīvs juristu štābs.

Otrkārt, ejot uz vēlēšanām ārzemēs, cilvēki nesaka “nē”, saka “varbūt”, nesaka “jā”, saka “varbūt”. Piekrītu Škaparam un Godmanim, kur var, vara jāpārņem, bet runāsim par varas dalīšanu. Ar to noņemsim bremzi no mūsu cilvēkiem, kas vēl nav raduši uzņemties atbildību. Jāiet uz to, ko teica Škapars un Geidāns. Ārzemēs cenšamies stabilizēt stāvokli mūsu valstī. Bet ar mums tur runā tikai pēc tā kritērija, cik mēs esam pārstāvēti vietējās varas vēlētos orgānos. Vairāk runā ar Vulfsonu kā kongresmeni. Jo vairāk viņu būs, jo vieglāk būs runāt.

J.Lucāns: Dzirdēju šeit daudz kategorisku spriedumu. Paziņoja, ka TF pr-jam jābūt pad. pr-jam. Vai esam gatavi to darīt? Vai spējam to? Vai tik kategoriski varam pateikt, ka tie, kas agrāk ir bijuši, vairs nav derīgi? Mums ir svarīgs katrs cilvēks, kas spēj strādāt mūsu labā. Esam vēlēšanu panākumu iespaidā. Šis neparastais stāvoklis uzliek pienākumus. Kļūstot par vadošo politisko spēku, jāuzņemas arī atbildība par ekonomisko stāvokli valstī. No opozīcijas pārtapsim par to, pret ko citi politiskie spēki tā vai citādi nokļūs opozīcijā. Ir pēdējais laiks sākt izstrādāt mūsu ekonomisko programmu.

Visā Padomju Savienībā, arī Latvijā ekonomiskais stāvoklis ir slikts. Politiskā cīņa turpina saasināties. Kompartijas izteikti konservatīvais kurss, no vienas puses, un LNNK dziļi pamatotais, bet pašreizējā situācijā maksimālais ideālisms, no otras puses, raksturo to milzīgo spriegumu, kas valda TF. Pirms AP vēlēšanām visbīstamākais ir stāvoklis kompartijā, jo galējās kolīzijas, kas varētu rasties nepietiekamas situācijas izvērtēšanas dēļ, var nopietni apdraudēt pagaidām normāli iesākto tieši pie mums Latvijā. Kompartija ir stratēģiski svarīga pozīcija un bīstama tik ilgi, kamēr līdzās konservatīvajiem spēkiem atrodas progresīvie.

Progresīvajiem spēkiem aizejot no partijas, tā var pēkšņi izrādīties ļoti bīstama mūsu pārbūvei. Tādēļ nebūtu pieļaujams konservatīvo spēku pārsvars, kamēr nav izcīnīta uzvara AP. VP vēlēšanas pierāda, ka tas ir iespējams. Nedrīkstam gan aizmirst, ka katra mūsu uzvara padara uzmanīgāku mūsu pretinieku, bet AP vēlēšanas būs izšķirošā cīņa parlamentārās cīņas programmā.

I.Godmanis: Kā meklēt ceļu uz jaunu Latvijas parlamentārismu? Vietējās pad. mēs izgājām ne ar politisku platformu. LTF Domē pieņemtais aicinājums bija minimāli politisks. Vai ir pietiekoši lojāli cilvēki ievēlēti, un ko nozīmē TF atbalsts? Šāda amorfa pieeja - atbalstīsim, bet nav garantijas par kandidātu - AP vēlēšanās neder. PBLA informācijas birojs sagatavojis materiālu, kas saucas “LTF 90.g. AP vēlēšanās atbalstīto kandidātu lojalitātes nodrošināšana”. Te ir nopietni jautājumi, kas saistās ar vēlēšanu platformu, ar kandidātu izvēli, ar vēlēšanu kampaņas koordinēšanu, ar parlamentārās frakcijas izveidošanu un darbību.

Šie jautājumi mums ir aktuāli. Par vēlēšanu platformu - kompetenti sastādītajā dokumentā (pēc ASV, Austrālijas u.c. valstu pieredzes) ir sekojoši principi:

Radot vēlēšanu platformu, tās organizatoriskā darba programma ir ierobežojama uz lietām, ko vajadzēs sasniegt jau nākošajā parlamentā, t.i., mūsu programmā jāietver momenti, kas realizējami jau nākošajā pavasarī. TF programmā uzsvars ir likts uz vēlētāju vēlmēm, nevis uz doktrīnām, kas līdz šim bija svarīgākas par pašu cilvēku. Jāiegaumē maksima, ka politiskiem grupējumiem, kas grib saņemt vēlētāju balsis, jāpierāda, ka to var izvest dzīvē.

Par “parlamentāro ceļu” politiskā k-jā bija diskusijas. Presē tam uzbrūk. M.Grīnblats pārmet TF vadībai kolaboracionismu. Ir principiāls jautājums, ka mēs visus spēkus veltām AP, lai iegūtu vairākumu, vai veikt aktīvu darbību, izmantojot visas metodes mūsu mērķa sasniegšanai. Tādai masveida organizācijai kā TF jebkura apstāšanās ir pašnāvības vērta.

Par pilsoņu kongresu - dotajā brīdi tas ir ideoloģisks ierocis. Pašreiz sūtot šī kongresa pārstāvjus uz Rietumiem - neredzu pozitīvu iznākumu nevienā virzienā. Kongress var pievienoties jebkurā stadijā shēmā, ja ir vinnētas AP vēlēšanas. Ja juridiskie Latvijas pilsoņi ir tiesiski to darīt, man nav skaidrs kandidātu statuss. Uzskatu to par kļūdainu. No politiskās puses - ideja jāpopularizē cittautiešos, bet jau līdz AP vēlēšanām var sagaidīt alternatīvās k-jas, kādas Igaunijā jau ir izveidotas. Esam tuvu pie sliekšņa, kad tādas k-jas tiks radītas. Tad iznāks īpatnēja situācija, kad citas sabiedrības daļa organizē savu pārstāvniecību. Tās varētu būt veidotas pēc darba kolektīva pamata. Par pilsoņu k-jām jābūt pilnīgai skaidrībai. Pat Ventspilī u.c., atskaitot Daugavpili, par mums ir nobalsojuši necerēti daudz arī nelatviešu, atbalstot TF mērķus. Politiskajā līmenī cittautiešu auditorijās neesam no 5.augusta tālu pavirzījušies uz priekšu. Pilsoņu kongress pirms AP vēlēšanām ir kļūda. Tā ir organizēta referendumu forma ar 700 tūkst. reģistrētiem pilsoņiem, tā ir “ārpusparlamenta forma”. Politiski ideoloģiska nodrošinājuma šai idejai nav.

A.Krastiņš: Jāparedz arī variants, ka AP nesanāk vispār. Ko tad darīt? Šāds variants netika apskatīts. Kas pārstāvēs Latvijas tautu? 17.decembrī notiks Latvijas pilsoņu konference, kurā piedalīsies arī TF nodaļas. Konferences mezgla punkti - kā vēlēt kongresu, kad sasaukt, kā piedalās pilsoņu kandidāti. Izveidot rīcības - lēmēju orgānu, par kura nosaukumu lems kongress. Kongresa sasaukšanas termiņi netiks nolikti, tas būs atkarīgs no politiskās situācijas Latvijā. Kongresa delegāti ievēlami vispārējās, tiešās, vienlīdzīgās vēlēšanās, kuras ekstrā gadījumā nav iespējams sarīkot.

S.Kalniete: Kas veido pilsoņu k-jas un ko vēl uz kongresu?

J.Dobelis: Mēģinājām šo lēmumu pārveidot, bet sevišķi vajadzīgs viņš nav, jo svētdien jau ir konference. Labāk būtu nemaz nepieņemt. Konferencē piedalīsies arī šeit klātesošie. Pilsoņos ir daudz elementu, kas pret visu protestē un skandalē. Lūdzu palīdzēt konferenci ievirzīt normālā, lietišķā atmosfērā. Jāievēl pagaidu k-ja, kam jāuztic tālākais darbs. Viennozīmīgi nevar pateikt, ka kongress būs tikai pēc vēlēšanām, jābūt gataviem uz visu. Kāpēc mēs izvairāmies no Latvijas Republikas atjaunošanas, sevišķi dokumentos?

J.Freimanis: Ko darīs pilsoņu kongress nākošajā dienā?

J.Dobelis: Tas nevar būt skaidrs nevienam.

I.Godmanis: Mēs ejam 5.augusta variantā, kad bijām kategoriski par vai pret pilsoņu k-jām. Kongresam būs referenduma nozīme, kur no 700 000 izvēlēti delegāti varēs teikt tautas domas. Presē izskanējis, ka pilsoņu kongress ņems varu. Ko nozīmē alternatīva varas struktūra?

J.Dobelis: Tā nebūs varas pārņemšana ne kongresā, ne pēckongresa laikā. Te jādomā par pilsoņu sadarbību.

A.Krūmiņš: Latvijas Republikas pilsoņu kongress ir patstāvīgi darbojošs. Nākošajā dienā tas turpinās darboties. - Atbilde J.Freimaņa kungam.

A.Jirgens: Par izmaiņām LTF priekšvēlēšanu platformā ir izplūduši formulējumi. Piedāvāju savu variantu.

E.Cilinskis: Par abiem dokumentiem - nav pieņemami. Priekšvēlēšanu platforma šādā veidā neko nedod. Jāizstrādā tālāk.

Pilsoņu kongress varētu notikt pēc AP, ja situācija attīstās normāli. Būtu cilvēku grupa ar dubultmandātu - no AP un PK. Tā varētu veikt Godmaņa pieminētās funkcijas. Šaubīgs jautājums par referendumu, īpaši latviešu tautas, pēc kā atšķirt latviešu tautu? Tāpēc noderētu PK - kā organizēta pilsoņu referenduma forma, ar lēmumu varētu iziet starptautiskā arēnā.

I.Godmanis: Dokumenti tiešām nav izstrādāti līdz galam. Ja konference pieņem lēmumu pret TF statūtiem, tad šie lēmumi nav saistoši nodaļām. Jautājums par termiņiem jāapspriež.

R.Pusārs: Lai gan I.Godmanis visas nākotnes ainas, ja uzvarēsim, zīmēja, tad mēs nevaram alternatīvi pretī stādīt pilsoņu kongresu un AP vēlēšanu rezultātus. Tie ir sabiedriski politiski līdzekļi, kas ir saistāmi, kombinējami. Tos pretstatot, notiek polemika. Sakām, ka kongresa organizatoriskie pienākumi prasa ilgu laiku, un runājam par atlikšanu. Organizēšanās pilsoņu k-jās jāsāk nekavējoši un jāvirza pakāpeniski uz priekšu, Nevajag dokumentos radīt alerģiju pret pilsoņu statusu vispār.

J.Krūmiņš: Ar ko nodarbosies pirms AP vēlēšanām sasaukts pilsoņu kongress? Nezinu pārstāvniecības normas, vai būs ārzemnieki? Es neesmu izvirzīts, reģistrējos viens no pirmiem, nekādas sapulces nav notikušas. Juridiski reģistrācija bija ļoti pavirša, tāpēc lūgtu paredzēt kongresa sasaukšanu Dziesmu svētku laikā un kategoriski ne pirms AP vēlēšanām.
______________________________________________________________

Avots: Latvijas Tautas fronte 1988-1991. Veltījums Trešajai Atmodai un Latvijas tautas frontes dibināšanas desmitgadei. Rīga: Apgāds Jāņa sēta, 1988., 399 lpp.>136.-140.lpp.

Ievietots: 24.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV