[1989.gada 5.augustā, Rīgas pils Sarkanajā zālē]
_____________________________________________________________

V.Šteins: Šodien nav tāda orgāna, kas pārstāvētu Latvijas valsti, ar ko tikties Bušam, ja viņš atbrauktu.

D.Sniedze: Pievienojos I.Godmaņa izteiktajam vērtējumam. Jāatbalsta tautas kustība vēlmē reģistrēt savus pilsoņus, bet eiforisma noskaņa jāatmet. Pilsoņu komitejas un kongress ir neatņemamas Latvijas sastāvdaļas.

P.Laķis: Nav šaubu par to, ka esam par politisku un ekonomisku Latvijas neatkarību. Jābūt dažādiem ceļiem. Svarīgs ir taktikas jautājums. Juridiski augstas, politiski zemas klases solis ir Bojāra piedāvātais likums, paprasta provokācija. Tautas frontei jāvēršas pret šī likuma pieņemšanu. Tai pašā laikā Tautas frontei jāatstāj sev politiskās variācijas iespējas. Kādēļ mums nevar būt organizāciju konfederācija? Pilsoņu k-ju ideja nav nostrādāta. Nav koncepcijas. Politisko cīņu par savu parlamentu un pilsoņu k-ju izvēršanu apvienot nav iespējams.

E.Vēbers: Izsaku domu par nolikuma izstrādāšanu Nacionālam referendumam, ja rastos mehāniskā referenduma draudi. Atbalstu pilsoņu k-jas, prioritāte jāsaprot laika ziņā. Ejam parlamentāro ceļu, bet, ja tas nonāk strupceļā, funkcijas pārņem pilsoņu kongress.

J.Škapars: Pašreiz atrodamies būtiskākās izvēles priekšā. Savā rakstā “Padomju Jaunatnē” izteicos. Ir 2 organizācijas ar dažādām platformām. Diezgan grūti saskaņot darbību, bet vajadzēs. Pilsoņu reģistrācija un sekojošs kongress vēlēšanas traucē. Nacionālais jautājums cittautniekus skars būtiski. Mēs neesam ne ar vārdu teikuši, kā pret viņiem izturēsimies. Var aizbraukt 100, 200 tūkstoši, tomēr mums nāksies rēķināties ar lielu skaitu. Nestādīsim jautājumu: vai nu, vai nu. Varam iedzīt Tautas fronti stūrī, noņemt tai manevrēšanas spējas.

I.Cālītis: Reģistrācija nav tikai statistisks gājiens. Avotiņš tikko teica par unitārismu. Nav un nevar būt apvienošanās un vienīgi viens izvēlēts ceļš. Un vēl absurds - cilvēks, kas ietilpst pilsoņu k-jā, nevarēs kandidēt vēlēšanās kā deputāta kandidāts. Šādā aspektā var pietrūkt pozitīvo cilvēku. Pēc Avotiņa un Dobeļa nekorektā demarša pagājušajā Domes sēdē pienācis laiks dot citādi domājošiem savu politisko novērtējumu. Ir nepieņemama Tautas frontes paļāšana, tā nav kritika. Būtu nepieņemami, ja Dome uzdotu valdei piedalīties šajā pilsoņu reģistrācijā. Tas viņu novājinātu vēlēšanās, un kam tas ir izdevīgi.

A.Cīrulis: Šī ir pirmā Domes sēde - traģiska tādēļ, ka neesam spējīgi pieņemt lēmumus: nolēmām 46. izmēra apģērbu uzvilkt 54. izmēra miesai. Mums nav politiskas ekspertīzes, nav skeptiķu brigādes, kas mūs apstrīdētu no citām pozīcijām. Runājot par pilsoņu k-jām - jādzīvo reālos apstākļos. Viņas jau ir, atpakaļceļa nav. LNNK nelaime ir tā, ka tā nevar dot atbildes uz jautājumiem. Vajadzēja prognozēt perspektīvu. Nevar pateikt, cik apjomīgs būs kongress, kāda ir juridiskā nākotne.

E.Meļķisis: Izrādās - koncepcijas nemaz nav. Mērķi pilsoņu k-jām nevar noformulēt katrai sabiedriskai organizācijai atsevišķi. Nekorekti ir iesaistīt pilsoņus, ja nezina, ko viņi darīs. “Atmodā” ļoti dažādi traktējumi: gan par valsts varu, gan valstiskuma atjaunošanu utt. Satrauc teiktais: “Nevienai citai organizācijai nav tiesības paust Latvijas pilsoņu intereses kā pilsoņu k-jām.”

D.Īvāns: Var būt, ka Tautas fronte pielaida kļūdu, neizsakot domas iepriekš. Esam grūtā situācijā. Gan pilsoņu reģistrācija, gan Bojāra LPSR pilsoņu likums mūs velk atpakaļ. Nevaram restaurēt bijušo valsti. LNNK par šo ideju nav aprunājusies ar LTF. Vairs netiek galā un griežas pie Tautas frontes. Mani uzrauc šo cilvēku naivums, ja tā var nonākt strupceļā. Kā šie pagaidu reģistrācijas centri nonāks līdz kongresam? LNNK un pagaidu sakaru centram nav materiāla un tehniska nodrošinājuma šim darbam. Vai Tautas frontei ir? Ja ir vēlēšanas priekšā. Un mūsu praktiskās iespējas nav bezgalīgas. Un mūsu politiskās iespējas? Atbalstot pilsoņu komiteju organizēšanu, Tautas fronte zaudē manevrēšanas spējas. Mūsu politika ir “augošo prasību politika”. Reāli pārņemt varu, nevis gaidīt, kad kungi Maskavā jeb ANO mūs pieņems, lai uzsāktu sarunas. Mūsu spēks - parlamentārā cīņa. Darīsim visu, lai mēs būtu arī vietējās padomēs. Mani nepārliecina pilsoņu komiteju tīrais tiesiskais ceļš. Esmu dzimis 1955.gadā, un mani neapmierina, ja kāds kungs izlems, vai manos gēnos ir šī pilsonība. Tas pats, kas Bojāra variantā: piešķirt pilsonību, neeksistējot valstij. Reālu spēku redzu tikai parlamentā, vēlēšanu cīņā. Latvijas pilsoņu apvienības var veidoties atsevišķi no Tautas frontes. Cenšanās uzspiest pilsoņu reģistrāciju Tautas frontei ir negodīgas cīņas paņēmiens. Ja mēs atbalstīsim pilsoņu komitejas, tauta noticēs, bet ar to pašu brīdi zaudēsim AP vēlēšanās. Nevar savienot šos ceļus.

J.Rukšāns: Pilsoņu komitejas ir glābšanas riņķis, ja zaudējam parlamentārā ceļā. Tam jābūt piepūstam jau iepriekš.
_______________________________________________________________

Avots: Latvijas Tautas fronte 1988-1991. Veltījums Trešajai Atmodai un Latvijas tautas frontes dibināšanas desmitgadei. Rīga: Apgāds Jāņa sēta, 1988., 399 lpp.>173.-174.lpp.

Ievietots: 24.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV