[1919. gada 15. janvārī]
_____________________________________________________________

1. Apvienotā Latvija ir Sociālistiska Padomju Republika, kura apvieno Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Latvijas dalīšana Kurzemē, Vidzemē un Latgalē tiek atcelta.

Piezīme: robežas ar kaimiņu valstīm pagaidām paliek līdzšinējās, un viņu grozīšana jāizdara, savstarpēji vienojoties ar kaimiņu valstīm.

2. Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika pieņem negrozītus Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas Satversmes pamatnoteikumus (KrSFPR Konstitūcijas p[anti] 9-23). Latvijas SPR Satversmes pamatus grozīt var vienīgi Latvijas Padomju kongress.

3. Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas augstākā vara ir Apvienotās Latvijas Strādnieku deputātu padomju kongress.

4. LSP Republikas Kongress uztic Latvijas proletariāta diktatūru Latvijas Padomju valdībai no 11 locekļiem, kurus izvēlē iz sava vidus Latvijas Centrālā Izpildu Komiteja.

5. Latvijas CIK sastāv iz 60 locekļiem, kas izvēlēti no LS Padomju Republikas Kongresa līdz nākošajam Kongresam.

Piezīme: CIK locekļi kā tādi algas nesaņem, bet tiek atalgoti no tām iestādēm, kurās viņi tiek nodarbināti.

6. LCIK plenārsēdēs bez viņiem kā pilntiesīgi locekļi uzaicināmi no ikvienas apriņķu savienības izpildkomitejas viņas priekšsēdētājs jeb, viņam neierodoties, viņa vietnieks.

7. Latvijas Centrālai Izpildu Komitejai ir tiesības atcelt Padomju valdības lēmumus un rīkojumus, kā arī ikkurā laikā atcelt Padomju valdību pilnā sastāvā vai pa daļai.

Piezīme: par Latvijas CIK un Padomju valdības savstarpējām attiecībām un par CIK pastāvīgo un plenārsēžu kompetencēm CIK izstrādā atsevišķus noteikumus.

8. Latvijas Padomju valdība sadalās atsevišķās padomēs un nodaļās jeb komisariātos uz Latvijas CIK lēmumu pamata.

9. Latvijas Padomju valdība ir reizē Latvijas CIK Prezidijs.

10. Latvijas CIK par savu darbību ir atbildīga apvienotās Latvijas Deputātu padomju kongresam.

11. Vietējā apriņķu vara ir apriņķa strādnieku deputātu padome, uz kuru sūta delegātus kā pagastu, tā arī pilsētu strādnieki.

12. Vietējā pagastu vara ir pagasta padome, kuru izvēlē visi pagasta un viņa robežās atrodošos miestiņu un pilsētu strādnieki.

Piezīme: apriņķu pilsētas vietējā vara ir apriņķa padome.

13. Kā apriņķu, tā pagastu padomes izvēl izpildkomitejas.

14. Apriņķa izpildkomiteja ir vietējās pilsētas vara un reizē ar to augstākais vadošais orgāns pār pagastu izpildkomitejām un padomēm.

15. Apriņķa izpildkomiteja ir atbildīga apriņķa padomei, pagasta izpildkomiteja ir atbildīga pagasta padomei.

16. Apriņķa padomei un izpildkomitejai ir tiesība atcelt ikvienu pagasta padomes vai izpildkomitejas lēmumu un rīkojumu.

17. LCIK ir tiesība atcelt ikvienu apriņķa padomes un izpildkomitejas lēmumu un rīkojumu.

18. Uz Latvijas Padomju kongresu nāk viens delegāts no 2000 vēlētājiem, pie kam ikkurš pagasts un ikkura apriņķa pilsēta vēl ne mazāk kā vienu delegātu.

19. Uz apriņķu padomēm nāk viens delegāts no 1000 vēlētājiem.

20. Uz pagastu padomēm nāk viens delegāts no 100 vēlētājiem.

Piezīme: pagastiem ar mazāk nekā 1000 vēlētājiem jāapvienojas.

21. Apriņķa izpildkomiteja sastāv no 7-9 locekļiem.

22. Pagasta izpildkomiteja sastāv no 3-7 locekļiem.

Piezīme: izņēmumi no šīm izpildkomiteju vēlēšanu normām pielaižami Rīgas un Liepājas apriņķos. Tālāki izņēmumi atkarājas no LCIK, kurai pieder tiesība pārgrozīt arī pārējās vēlēšanu normas. Vēlēšanu normu Rīgas un Liepājas apriņķos izstrādā LCIK saskaņā ar šo apriņķu padomju izpildkomitejām.

23. Latvijas strēlnieki piedalās vēlēšanās uz vispārējiem noteikumiem, līdzīgi pārējiem strādniekiem.

Piezīme: noteikumus par strēlnieku līdzdalību vēlēšanās uztic izstrādāt LCIK.

24. Uz kongresiem, padomēm un izpildkomitejām vēlēšanu tiesības bauda, t.i., var vēlēt un var tikt ievēlēti abēju dzimumu pilsoņi, ne jaunāki par 18 gadiem.

Vēlēšanu tiesības nebauda:

a) tie, kas nodarbina algas vai vispāri svešu darbu izmantošanas nolūkā;

b) tie, kas pārtiek no kapitāla procentiem, uzņēmuma peļņām, īpašuma ienākumiem, no tirdzniecības un spekulācijām un citādiem sveša darba augļiem, kā arī mācītāji un ticību sektu sludinātāji un viņu palīgi, bijušie policijas-žandarmērijas un muižniecības locekļi;

c) garā vājas un zem aizbildniecības stāvošas personas;

d) personas, kas uz tiesu vai citu revolūcijas cīņas iestāžu lēmumu pamata zaudējušas balsstiesības.

25. Vēlēšanu kārtību augšminēto normu robežās izstrādā LCIK.

26. Latvijas SP Republikas ienākumu un izdevumu sarakstu (budžetu) sastāda LCIK uz Krievijas SFP Republikas Satversmes vispārējo noteikumu pamatiem.

27. Vietējos nodokļus pagastiem un apriņķiem ir tiesība uzlikt vienīgi vispārēju no LCIK izstrādātu nosacījumu robežās. Pagastos tas jāizdara saziņā ar apriņķa padomju varu.

28. Visiem pagastu un apriņķu ienākumiem jāieplūst Latvijas Republikas Centrālajā kasē, no kuras vietējās varas [iestādes] tos saņem uz vietējo izdevumu budžeta pamata.

29. Apriņķa budžetu apstiprina Padomju valdība. Pagastu budžetus apstiprina apriņķa izpildkomitejas. Budžetu apstiprināšana notiekas uz LCIK nosacījumu un normu pamata.

30. Latvijas SP Republikai ir sarkanais karogs ar burtiem LSPR jeb uzraksts Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika.

31. Latvijas Sociālistiskai Padomju Republikai zīmogs sastāv uz sarkanas zvaigznes, kuras vidū zīmēti - izkapts un āmurs un kuru apņem zobu rati. Apkārt tam uzraksti: “Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika” un “Visu zemju proletārieši, savienojieties!”

Pirmā Apvienotās Latvijas Padomju kongresa un
Latvijas Padomju valdības priekšsēdētājs P. Stučka

Latvijas Centrālās Izpildu Komitejas Prezidija un Padomju valdības locekļi:

1. J. Daniševskis
2. K. Pētersons
3. J. Lencmanis
4. R. Endrups
5. Fr. Roziņš
6. O. Kārkliņš
7. J. Ziemelis
8. K. Krastiņš

Latvijas Centrālās Izpildu Komitejas un valdības sekretārs:
J. Jaunzems

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.63, 137.-141.lpp.