Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku Padomju valdības manifests.

[1918. gada 17. decembrī]
____________________________________________________________

Visu zemju proletārieši, savienojieties!

Visu zemju proletāriešu apvienotājas un atsvabinātājas pasaules revolūcijas vārdā mēs, apakšā parakstījušies, pasludinām, ka no šīs dienās valsts vara Latvijā ir no jauna Padomju valdības rokās.

Mēs izsludinām par atceltām un gāztām visas tās pagaidu valdības, zemes un tautas padomes un viņu ministrijas, kas viena vai otra imperiālisma paspārnē cerēja nodibināt jaunu verdzību pār Latvijas darba tautu.

Un reizē mēs izsludinām par noziedzīgām darba tautas un revolūcijas pretniecēm visas tās kontrrevolucionārās iestādes, organizācijas un personas, kuras kopš 1905. g. revolūcijas Latvijā ieradušās, atjaunojušās vai jaunnodibinājušās ar nolūku apspiest un iznīcināt Latvijas darba tautas varas iestādes - 1905. g. rīcības komitejas un 1917. gada strādnieku, kareivju un bezzemnieku padomes.

Mēs atceļam visus tos likumus, rīkojumus un iestādījumus, ko Latvijas darba tautai uzžņauguši kā feodālā vācu muižniecība, tā carisma īsti krieviskā patvaldība, kā vācu imperiālisms, tā Krievijas buržuāzija. Visu šo veco varas iestāžu vietā stājas proletariāta diktatūra - bruņoto strādnieku padomju vara. Šīs diktatūras vārdā mēs pasludinām Latvijā Padomju valdības brīvību un proletāriskās revolūcijas likumu.

Tikko paspēja 1917. gada decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku delegātu II kongress izstrādāt vēl atlikušās Latvijas sociālistiskās jaunuzbūves plānu, kad, līdzīgi Kurzemei un sarkanajai Rīgai, to pārpludināja vācu laupītāju - imperiālisma bruņotie spēki, kas kopā ar vācu junkuru bandām, un pabalstīti no latviešu pelēču-baronu un tautisko pilsoņu kliķēm, no jauna bendēja un slēdza ķēdēs Latvijas proletariātu. Bet Latvijas proletariāts nepadevās. Apakšzemē viņš turpināja savu revolucionāro darbu kā savās, tā šurp atsūtīto bruņoto darba brāļu rindās. Un atklāti viņš cīnījās Krievijas komunistu pirmās vietās kā ārējās, tā iekšējās frontēs pret visas pasaules apvienotām baltās gvardijas bandām.

Tagad vācu imperiālisms guļ sagrauts, un pār viņa drupām jau paceļas pirmie sociālistiskie sarkanie karogi. Bet vēl nav pilnīgi iz karota līdz galam Vācijas revolūcija. Pār Eiropu plūst uzvaras reibonī angļu-franču-amerikāņu imperiālisma strāva, kas proletariāta asinīs cer slīcināt vispasaules revolūciju un tādēļ par vienu no saviem niknākiem ienaidniekiem atzīst Latvijas darba tautu, kas nu jau 13 gadus iet Eiropas revolūcijas priekšpulkos. Un jo ciešāk tādēļ paļaujas uz šo imperiālisma pabalstu mūsu nodevīgā, tik smieklīgi gļēvā pilsonība un viņas vēl gļēvākie draugi - sociālvientiesīši.

Bet Latvijas proletariāts, neraugoties uz visiem imperiālisma draudiem, droši paceļ savu galvu, atjauno un dibina visā Latvijā savas padomes kā pilsētās, tā arī uz laukiem. Viņš atbīda vienu šķērsli pēc otra, pārvelk savā pusē vienu no atlikušajiem baronu apmuļķotiem vācu kareivju pulkiem un ar bruņotu dūri atbīda otru. Un, saukdams talkā savus darba brāļus strēlnieku apģērbā un viņu internacionālos cīņas biedrus iz Sarkanās Armijas, viņš uzceļ Padomju valdību apvienotajā Latvijā.

Šī Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku Padomju valdība, kuras pastāvīgā rezidence atrodas Rīgā, caur šo pasludina:

1. Visas Latvijas pilsoniskās valdības top atceltas, un visa vara kā centrā, tā uz vietām pāriet uz strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomēm uz padomju II (Valmieras) kongresa lēmuma pamatiem.

2. Bruņotā darba tauta gāž visas agrākās valdības iestādes un uz vietas iznīcina ikkuru šo iestāžu locekli vai aizstāvi, kas labprātīgi nepadodas un neatteicas no savām lomām.

3. Privātīpašuma tiesības uz zemi un muižu inventāru top atceltas, un pirmā kārtā muižnieku, kroņa un baznīcu zemes un to inventāri bez atlīdzības tūliņ pāriet padomju pārziņā.

4. Privātīpašuma tiesības uz visiem pārējiem ražojamiem līdzekļiem, kā arī tirdzniecības uzņēmumiem, satiksmes līdzekļiem, bankām utt. soli pa solim iznīcināmas, tās šinī nolūkā tūdaļ padodot stingrai strādnieku kontrolei.

5. Aizliegts top jebkādā veidā atsavināt savas īpašuma vai citādas tiesības uz pilsētu namiem.

6. Tūliņ ievedama strādniekiem 8 stundu darbadiena bez virsstundām un spēkā nāk visi Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas dekrēti par strādnieku šķiras nodrošināšanu.

7. Jācīnās uz stingrāko pret spekulāciju, ņemot padomju iestāžu pārziņā un izdalīšanā visas esošās pārtikas vielas un nekavējoši organizējot trūkstošo vielu piegādāšanu.

8. Jāstājas tūliņ pie izpostīto un evakuēto saimniecisko uzņēmumu atjaunošanas un pie komunistiskai Latvijai nepieciešamu darbu organizēšanas.

Mēs labi apzināmies, ka pāreja uz sociālismu nav vienas dienas darbs, bet mēs noteikti un tūliņ dodamies ceļā uz to. Uz imperiālisma izpostītās Latvijas drupām mēs bez kavēšanās celsim jauno sociālistisko darba pili. Mēs ieročiem rokās uzstāsimies pret tiem mūsu un citu zemju sociālnodevējiem, kas ne vien Latvijā, bet pat Vācijā patlaban “neatrodot, ko socializēt”, un tādēļ sauc proletariātu palīgā pilsonībai uzbūvēt no jauna kapitālisma cietoksni. Mēs apzināmies, ka mēs šinī grūtajā ceļā un cīņā neesam vieni. Aiz mums stāv pirmā kārtā Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika, ar kuru mēs joprojām būsim uz ciešāko saistīti ne vien ārējām saitēm. Un aiz mums stāv komunistiskā revolūcija, kas ne vien Vācijā, bet arī visā pārējā Eiropā jo drīzi novedīs pie vispārējo sociālistisko padomju republiku apvienības, kuras sastāvdaļa būsim arī mēs.

Mēs atbīdām noteikti jebkuru iejaukšanos par labu mūsu feodāli buržujiskiem pretiniekiem, kaut tā arī tiktu piedraudēta no valdības, kas saucas par sociālistisku, bet mēs saucam un gaidām pēc atbalsta no visas pasaules patiesi revolucionārā proletariāta un īpaši no Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas. Mēs zinām, ka vienīgi darbs ir Latvijas gods. Jo viņai nav citādu ne atklātu, nedz zemē slēptu bagātību.

Viens priekš visiem un visi priekš viena!

Šis komunisma princips lai top likts Latvijas darba tautas proletāriskās satversmes pamatos. Ikkurš, kas pacels savu roku pret proletārisko kārtību, kura tiek dibināta uz šā komunisma principa, lai zina, ka Latvijas darba tauta viņu bez žēlastības apspiedīs un sadragās ar dzelzs roku.

No Reinupes līdz Vladivostokai, no Melnās jūras līdz Arhangeļskai patlaban trako pilsoņu karš. Tas laužas jau cauri caur uzvarētāju imperiālistu celtajiem vaļņiem un aizžogojumiem. Kā Francijā, tā Anglijā un Itālijā jau paceļas proletāriskās revolūcijas pirmās balsis.

Ātra padomju varas uzvara un tās ciešāka nodibināšana Latvijā būs drošs līdzeklis iemest jaunu degošu lāpu mūsu pretinieku revolucionārajā pulvera tornī.

Pie ieročiem!

Lai dzīvo Latvijas Padomju Republika! Lai dzīvo vispasaules revolūcija!

Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku Padomju valdības vārdā.

Priekšsēdētājs: P. Stučka

Priekšsēdētāja biedri: J. Daniševskis
J. Lencmanis

_____________________________________________________________

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.37, 95.-98.lpp.

Skatīt arī: Izraksts no Latvijas Sociāldemokrātijas CK Krievijas biroja ārkārtējās sēdes protokola par Latvijas Padomju valdības manifestu.

Ievietots: 04.08.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV