[1918. gada 23. novembrī]
___________________________________________________________

Piedalās: Bauze, Kārkliņš, Stučka, Lencmanis.

Bez tam: Pieče, Staļins, Pētersons, Vīksniņš.

Dienas kārtība: Kas darāms un kas turpmāk jādara Latvijas atsvabināšanas lietā.

Staļins atzīmē, ka viņš CIK sēdē dzirdējis, ka Latv[ijas] SD negribot dibināt revolucionāro pagaidu valdību. Visa paļāvība tiek likta uz tām Padomēm, kas jau Vidzemē nodibinājušās, un arī uz viņu tālāko attīstību. Es runāju ar b. Ļeņinu. Nācām pie sekoša slēdziena: jānodibina revolucionārā pagaidu valdība no pazīstamākiem LSD darbiniekiem. Šī valdība būtu jāizsludina vienā no pierobežas punktiem - piem[ēram], Torošinā. Varētu to arī izsludināt Rīgā, bet te jānoskaidro jautājums, vai Rīga stāsies revolūcijas pusē. Jaunā pagaidu valdība izsludina savu varu no strēlniekiem ieņemtos apgabalos, kur[us] Krievija sūta uzbrukumā uz Latviju. Ieņemtos apgabalos nāk spēkā visi tie dekrēti, kuri jau bij dzīvē izvesti Padomju varas laikā Latvijā. Tātad šis priekšlikums ir gluži pretējs tam, par ko es dzirdēju CIK sēdē un kas esot jau jūsu plāns.

Keņcis. Mēs esam uz Latviju aizsūtījuši tikai dažus cilvēkus.

Pētersons paskaidro par karaspēka daļām. Atzīmē, ka viņš runājis ar D[a]n[iševski] un Vācieti, lai sūta uz vakara fronti vienu brigādi. Revolucionārā Kara Padome esot lēmusi, ka neesot nekādas iespējas atraut karaspēku no čehoslovāku un dienvidu frontes un sūtīt to uz Latvijas fronti. Beidzot radīšoties iespēja dabūt zināmus pulkus priekš Latvijas.

Staļins. Atzīmē, ka pāragri sacelšanos nevajaga iesākt. Sacelšanās jāsaskaņo ar uzbrukumu. Viņš liek priekšā tūliņ sastādīt revolucionārās pagaidu valdības sastāvu un izstrādāt šīs valdības manifestu. Jāizvēl attiecīga komisija, kas šo manifestu izstrādātu. Nevajaga daudz runāt. Vajaga tūliņ darīt. Mūsu uzvara stipri atkarājas no laika.

Uzdod b. Pētersonam un Staļinam nokārtot jautājumu par karaspēka sūtīšanu uz Latvijas fronti.

Nolemj tūliņ sastādīt rev[olucionārās] pagaidvaldības sarakstu. Birojs b. Staļina priekšlikumu pieņem.

Tiek sastādīts saraksts, kurā ieiet: 1) P. Stučka; 2) Fr. Roziņš; 3) O. Kārkliņš; 4) J. K. Daniševskis; 5) J. Lencmanis; 6) Rūd. Endrups; 7) J. Krūmiņš; 8) R. Bauze; 9) D. Beika; 10) J. Šilfs (Jaunzems); 11) K. Krastiņš; 12) K. Pečaks.

Komisijā priekš manifesta izstrādāšanas ievēl b.b. Stučku, Roziņu un Lencmani.

Uz Rīgu nolemj komandēt b. Vīksniņu, kas par šīs sēdes lēmumu informētu CK un dabūtu zināmas direktīvas.

Priekšsēdētājs:

Sekretārs: V Miške

Avots: Šalda V. “Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību..” Latvijas Arhīvi. 2002., Nr.3, 31.-42.lpp.>35.-36.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 32.f., 1.apr., 1.l., 107.-109.lp. Oriģināls, rokraksts.