[1918. gada 10. novembrī]
____________________________________________________________

Piedalās: Ķencis, Roziņš, Stučka, Krastiņš, Gailis, Vilks, Kārkliņš, Peterss, Kārpa.

Bez tam: Zibens, Pētersons, Evalds, Dzenis.

Dienas kārtība:

1) Biroja uzdevumi Latvijā sakarā ar tekošo momentu.

2) Tekošās darīšanas.

1. Ķencis izsakās par steidzīgu gatavošanos uz sagaidāmiem notikumiem Latvijā, sakarā ar to liek priekšā sekošus punktus:

1) jāatrod un jātura gatavībā zināma karaspēka daļa, 2) jāatrod zināms skaits aģitatoru, 3) jāpadomā par pārtikas jautājuma uzlabošanu Latvijā, pie kam jāstājas sakaros ar attiecīgām valsts iestādēm, 4) jāņem zem kontroles visi Krievijā atrodošies LSD darbinieki, sakarā ar ko jāieliek “Cīņā” uzaicinājumus, lai b.b. paziņo, kur un kādu vietu katrs ieņem, 5) vajadzēs pastiprināt Biroja darbību, un 6) jāpaziņo, lai partijas organizācijas un atsevišķi cilvēki gaida Biroja direktīvas.

Vilks paskaidro, ka pēc esošām ziņām uz Pleskavas frontes atrodoties 25 000 kontrrevolucionāra karaspēka. Izsakās, ka sakarā ar tagadējo stāvokli būtu viegli tepat Maskavā saformēt vēl vienu latv[iešu] strēlnieku pulku.

Pētersons, atbildot Vilkam, izsakās, ka nebūtu vēlams formēt jaunu pulku. Motivē ar to, ka jauns saformēts pulks var būt kaujas spējīgs tikai pēc zināma apmācīšanas laika, bez tam neviens no pastāvošiem latv[iešu] pulkiem pēc sava sastāva nav vēl pilnīgs. Atzīmē, ka pēdējā laikā nodibinājies rezerves bataljons, kur vislabāk būtu iedalīt jaunos strēlniekus. Izsakās, ka latv[iešu] strēlnieku pulkos komandas sastāvs ļoti vājš un ka mums galvenām kārtām jāpaļaujas uz strēlnieku revolucionārismu.

Stučka. Pirmām kārtām jāstājas sakarā ar attiecīgām valsts iestādēm. Te vajadzētu izvēlēt atsevišķus Biroja locekļus. Jautājums par Latvijas atsvabināšanu būtu jānostāda tā, ka še ir jāparedz angļu-franču uzbrukums un tamdēļ Krievijas tiešs uzdevums steidzīgi gādāt par šīs frontes aizsargāšanu. Jāorganizē aģitācija piefrontes vācu zaldātu starpā. - Nolasa priekš Latv[ijas] konferences domāto rezolūciju.

Zibens. Atzīmē, ka jāņem vērā, ka vakara frontē atrodas ap 60 000 karaspēka. Tas rekrutējas galvenām kārtām no sīkburžuāziskiem elementiem un savā visumā ir kontrrevolucionārs. Ir jau sastādījušās kaujas vienības. Piefrontes apgabalos atrodas Krievijas revolūcijas dezertieri. Nevar spekulēt uz vācu zaldātu revolucionārismu. Cīņai jāsūta aktīvs revolucionārs spēks. Pierobežas punktos vācu valdība izlaiž kontrrevolucionārus uzsaukumus. Pierobežā viskontrrevolucionārākie spēki. Krievija var tikai sev izlīdzēt, ja viņa lauž šo fronti.

Stučka. Par Pleskavā atrodošos karaspēku var atzīmēt, ka no turienes bija vairākkārtēji priekšlikumi, lai atļauj izdzīt baltgvardiešus. Jāprasa no [Vācijas] neatkarīgo [sociālistu] valdības, lai izsauc vācu karaspēku no Baltijas.

Kārķliņš liek priekšā spert tūliņ sekošus praktiskus soļus: 1 ) no Biroja cilvēkiem griezties pie [KK(b)P] CK un pieprasīt, lai gādā zināmu daudzumu strēlnieku un Padomju iestāžu darbinieku; 2) šovakar griezties pie ārlietu komisariāta, lai saziņā ar vācu valdību liek priekšā vācu karaspēkam atstāt Baltiju; 3) tūliņ sūtīt dažus cilvēkus uz Latviju, lai informētu par stāvokli, 4) vajadzīgs ar Latviju nodibināt sakarus, vajadzēs pieprasīt no [KK(b)P] CK tūliņ dot dažus cilvēkus Biroja darbam. Bez tam paziņo, ka b. Krūmiņš rakstījis no Rīgas, ka turienes karaspēks izvirtis un neesot nekādas disciplīnas.

Roziņš. Darbības vadīšana būtu jāuzņemas Iskolatam, kā oficiālai vēlētai iestādei un kā tāda tā būtu jāmēģina arī atdzīvināt. Vispirms jāgādā, lai mūsu spēks būtu pie robežas, un tikai pēc tam runāt ar vācu valdību par vācu karaspēka aizsaukšanu no Baltijas.

Gailis izsaka domas, ka mums Baltijā neiznāks cīņa ar reakcionāru vācu karaspēku, jo viņu aizsauks valsts iekšienē revolūcijas apspiešanai. Galvenā cīņa būs ar Pleskavas baltgvardiešiem. Vajadzētu formēt strēlnieku pulkus no tiem strēlniekiem, kas izsaka vēlēšanos griezties atpakaļ uz Latviju.

Krastiņš. Ir skaidrs, ka Krievijai ir jāatsvabina Latvija. Es nezinu skaitlisko vācu armijas sastāvu, bet zinu, ka tā saucamā “Ziemeļu armija” ir kontrrevolucionāra. Te neviens neieminējās, ko darīt paša Latv[ijas] proletariāta sacelšanās lietā. Ja no Krievijas puses notiks uzbrukums, tad Rīgā būs sacelšanās. To var apspiest - par to jāpadomā. Jāraida pašulaik spēki Latvijā. Ņemot vērā CK lēmumu attiecībā pret Iskolatu, mēs pēdējo atdzīvināt nevaram.

Vilks liek priekšā pieņemt b. Stučkas principiālo rezolūciju. Pretim priekšlikumam neizsakās.

Pētersons. Mēs tagad kopojam latviešu pulkus vienā vietā. Vajadzēs pieprasīt divas brigādes. Maskavā atrodas artilērija - varam uz to cerēt. Ar šīm vajadzībām vajaga griezties pie “Высш[ий] Рев[олюционный] Совет”.

Pāriet pie priekšlikumu apskatīšanas.

Kārkliņš. Nevajaga Birojam uzņemties štāba lomu. Vajaga dot tikai principiālus norādījumus. Kāpēc griezties Biroja, Iskolata vai vēl kādas citas organizācijas vārdā? Pie vācu valdības jāgriežas centrālai valsts varai.

Kārkliņa norādījumus pieņem.

Nolemj: 1) uzticēt ārlietu padarīšanas vadīt b. Stučkam un 2) iekšlietu darīšanas kopēji b.b. Ķencim, Pētersonam un Stučkam.

I - Ārlietu darīšanās liek priekšā b. Stučkam jautājumu par Latv[ijas] atsvabināšanu nostādīt tāpat, kā tas tika nostādīts no centrālās varas, kad tā griezās pie Ukrainas, t.i., lai Vācija gādā par Padomju varas atjaunošanu Baltijā.

II - Attiecībā uz iekšējām darīšanām nolemj:

1) grupās organizēt biedrus un sūtīt uz rezerves bataljonu;

2) gādāt par aģitatoriem;

3) atbildīgos biedrus ņemt uz “учет”;

4) paziņot [KK(b)P] CK, ka mēs vajadzīgos darbiniekus ņemsim tikai saziņā ar pašām iestādēm. [..]

Priekšsēdētājs:

Sekretārs: V. Miškezs (paraksts)

Avots: Šalda V. “Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību..” Latvijas Arhīvi. 2002., Nr.3, 31.-42.lpp.>32.-35.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 12.f., 1.apr., 1.l., 94.-98., 100.lp. Oriģināls, rokraksts.