[1918.gada 16. (3.) janvārī, Valkā]
________________________________________________________________

3.janvarī sēde sākas 6,20 vakarā. Klāt: Zamuels, Vītoliņš, Akuraters, Skalbe, Palcmanis, Laursons, Siliņš. Protokolē Stiprais.

1. Nolasa un pieņem pagājušās sēdes protokolu.

2. Ienākuši raksti. Goldmaņa telegrama ārzemju delegacijas lietā. No Orlas kāda latviešu Līvena raksts, žēlošanās, ka tas Orlā apcietināts kā Kerenska piekritējs; Līvens lūdz tam palīdzēt. Nolemj ievākt šajā lietā ziņas no Orlas bēgļu komitejas un no Meierovica.

3. Ziņojumi. Palcmanis ziņo, ka pēc Pēterpils latviešu darbinieku domām vēl reiz jāskata cauri krievu avizēm nodomātais uzsaukums strēlnieku lietā.

Pēc gaŗākām pārrunām valde tam piekrīt un izvēl redakcijas komisijā Akurateri, Skalbi, Vītoliņu un Palcmani. Pēc Goldmaņa vārdiem 30.decembrī, ārzemju delegacija vēl nevarējusi aizbraukt pasu dēļ.

Pēterpilieši domājot, ka koloniju nodaļa pārceļama uz turieni. Par Nacionalpadomes nodaļām Palcmanis izsakās, ka viņu uzdevums vākt līdzekļus un materialus Nacionalpadomei, propagandēt viņas idejas un Latviešu satversmes sapulci. Pēc ziņotāja vārdiem kolonijas silti uzņem Nacionalpadomi un žēlojās, ka par viņu maz zinot; ieteicams, pēc Palcmaņa domām, turp sūtīt informatorus.

Latviešu mērnieku savienība Vitebskā apsveic Nacionalpadomi un piesola tai savu darbu spēku, it īpaši agrara jautājuma nokārtošanā. Vitebskā nodibināta latviešu dzelzceļnieku profesionalā savienība, kuŗa grib palīdzēt Nacionalpadomei. Uz Palcmaņa priekšlikumu kooptē koloniju nodaļā: Dr. Alksni, Grasi un Ducmani no Vitebskas, Ērģelnieku un Ratnieku no Toropecas un no Vitebskas mērniekiem Fūrmani un Dzilnu. Vitebskas mērnieku savienībai atvēl 300 rub. lielu mēneša kreditu planu izgatavotāju un citu Nacionalpadomes darba izpildītāju algām. Nolemj uzaicināt uz sesiju Toropecas, Polockas un Vitebskas birojus, aizrādot, ka viņus varbūt pielaidīs sesijā, ar lēmēja balss tiesību. Tas pats jāziņo mērnieku un dzelzceļnieku savienībām Vitebskā. Priekšstāvji no lauku kolonijām ari būtu jāpielaiž tādā pat kārtā sesijā. Palcmanim uzdod stāties sakaros ar visām augšminētām organizacijām; uzmeklēt, nodibināt ar viņām satiksmi mūsu tuvākās kolonijas Krievijā, cik to atļauj līdz sesijai atlikušais laiks. Uz Siliņa priekšlikumu koloniju nodaļa izstrādās anketas listes; kuŗas ņems līdz savā ceļojumā Palcmanis. Par savu Tērbatas braucienu runājot Skalbe ziņo, ka izrunājies ar dažu igauņu partiju darbiniekiem un mūsu biedriem Tērbatā, it īpaši ar Pauļuku, kuŗš ziņojis par savām sarunām ar turienes citu tautību priekšstāvjiem. Igauņu lielinieki sasaucot igauņu satversmes sapulci un grib stāties sakaros ar citām igauņu zocialistu partijām. Nolemj paziņot Pauļuku uz 9.janvaŗa sēdi.

Akuraters ziņo, ka izsūtījis uzaicinājumus uz sesiju. Viņš vēlas vairāk pakalpojumu no sekretara technisko pienākumu izpildītāja. Valde noliek darba stundas kancelejā no 5.-8. vakarā.

Par ienākušiem ziedojumiem ziņojot, Laursons nolasa A.Kāposta rokrakstu, ka Polockā nodibinājusies Nacionalpadomes nodaļa.

4. Atvēl 2000 rub. pirmam mēnesim Latvijas tautsaimniecības instituta uzturēšanai, kurp Nacionalpadome sūtīs savus priekšstāvjus no Kulturas nodaļas.

5. Nolemj Palcmanim izmakāt 400 rub. mēneša algas, sākot no 1.decembŗa 1917. un ceļa izdevumus un dienas maksas par braucieniem Nacionalpadames lietās.

Sēdi slēdz 10. un 15. min. vakarā.
______________________________________________________________

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>163.-165.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)