[1918.gada 21. (8.) janvārī, St.Pēterburgā]
_____________________________________________________________________

Saruna ar amerikaņu vēstnieku Davis R. Francis 8.janvarī 1918. Delegacijā Kreicbergs, Meierovics, Seskis. Sarunas notiek angļu valodā.

Ieejot pie vēstnieka, sekretars stāda katru delegacijas locekli priekšā, nosaucot viņa vārdu. Pie galda sēž ari tulks, kas pie sarunas nepiedalās.

A. Latviešu Nac. Padome mūs sūtījusi pie jums, lai mēs izzinātu lielās Amerikas demakratijas domas dažos jautājumos, kuŗi no svara latviešiem un ari amerikaņiem nav vienaldzīgi. Tā tagad lielinieki ved miera sarunas ar vāciešiem, un kā mums no labiem avotiem zinams, tad var notikt, ka Kurzemi un Rīgu pievieno Prūsijai.

Tā būtu latvju tautas nāve. Mēs, latvieši. esam tauta ar savu valodu, literaturu, plašu inteliģenci. Kulturas ziņā stāvam varbūt augstāku, nekā citas Krievijas tautas. Jau gadu piecdesmit atpakaļ, mūsu tautā nebija analfabetu. Skolas apmeklēšana bezmaksas un obligatoriska. Mūsu zeme Latvija, ieņem 55.000 kv. verstes un ir tik liela, kā Beļģija un Holande kopā. 

B. Kur tā Latvija ir un cik iedzīvotāju?

A. Latvija ieņem dienvidus Vidzemi, Kurzemi un Latgali, tas ir, trīs Vitebskas guberņas rietuma apriņķus. Ja mūs pievieno Prūsijai, tad vācieši latvju tautu ģermanizēs un iznicinās galīgi tiem paņēmieniem, kuŗus tie izlieto pret poļiem Poznaņā. 

B. Kam piederējusi agrāk Latvija?

A. Līdz 1621.gadam pār Vidzemi valdīja Zobeņu Brāļu Ordenis, tad tā nāca zem Zviedriem un 1711.gadā Pēteris Lielais to iekaŗoja no zviedriem; Kurzeme līdz 1795.gadam bija patstāvīga hercoga valsts zem Polijas protektorata.

B. Cik daudz Latvijā iedzīvotāju un kādas citas tautas tur dzīvo?

A. Latvijā apm. 2,5 miljona iedzīvotāju; bez tam tur dzīvo pilsētās ari krievi un vācieši.

B. Vai latviešiem ir savs kaŗaspēks, cik un kur tas atrodas?

A. Latviešu tagad divas brigades, kuŗas pārveidos korpusā, - tas ir apmēram 30.000, bet krievu armijā ap 2-300.000. No šām vienībām lielākā daļa atrodas Latvijā, bet pāra pulki atrodās Pēterpilī. Ari mūsu pulki saslimuši ar politisko sērgu - lielniecismu, bet šī liga ir pārejoša. Latvietis pēc savas dabas ir individualists, kā to pierādīja starp citu bezzemnieku kongress Valmierā pag. gadā 16.decembrī. Kad zocialisti prasīja muižu zemes konfiskaciju un pārvēršanu valsts īpašumā, tad bezzemnieki protestēja, jo tie gribot zemi dabūt par savu personīgu īpašumu. Vai Amerikas priekšstāvji pie miera sarunām nestātos pret Kurzemes un Rīgas pievienošanu Prūsijai? 

B. Mçs tik tad varçsim iestâties, ja mçs vâcieðus uzvaram, jo citādi vācieši ar savu organizaciju un militarismu apdraud visu mūsu kulturu. Mums vajaga vāciešus uzvarēt.

A. Kā izturētos Amerikas demokratija Latvijas, kā neatkarīgas valsts, nodibināšanas jautājumā? Pie vāciešiem mēs nekad negribam pievienoties, bet mēs baidāmies ari, ka Krievijā anarchija var ilgi turpināties. Bez tam, var notikt, ja Vācija netiek galīgi uzvarēta, tad viņa ari Kurzemi neatdos atpakaļ Krievijai kā Carte blanche, bet gribēs nodibināt neatkarīgu Latviju. Taisnību sakot, tas mums nebūtu nepatīkami.

B. Ja latvieši ir atsevišķa tauta ar savu valodu un vēl plašu inteliģenci, kāpēc tad viņi nevarētu nodibināt savu valsti? Mums tur nekas nebūtu pretīm. Bet mums vajaga uzvarēt Vāciju un tad var tikt noslēgts miers. Miers ne uz 25 gadiem, bet ilgs, ilgs miers uz visiem laikiem.

A. Mūsu tauta Amerikas sabiedrībā vēl maz pazīstama; lai gan Amerikā daudz latviešu emigrantu, it sevišķi pēc 1905.gada revolucijas, daudz latvieši toreiz devās uz Ameriku. Mēs gribētu sūtīt dažus emisarus uz Ameriku un vai būtu tad atļauts jums, vēstnieka kungs, lūgt kādu rekomendaciju?

B. To mēs varētu gan darīt, bet jūs nedrīkstat sūtīt tādus emisarus, kas sludina miera noslēgšanu par katru cenu...

A. Vai mums, vēstnieka kungs, nebūtu atļauts iesniegt rakstiski kādu memorandu par Latvijas un mūsu prasībām? 

B. Labprāt, iesūtiet mums tādu.

Sarunai bija diezgan sauss raksturs, pie kam pašu sūtni bieži pārtrauca ir telefons, ir ari sūtņa sekretars, kas laiku pa laikam ienesa papīrus parakstīšanai un prasīja paskaidrojumus. 

Sūtnis likās stipri aizņemts.
_________________________________________________________________

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>254.-256.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 03.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV