[1918.gada 3.janvārī (1917.gada 21.decembrī), St.Pēterburgā]
__________________________________________________________________

Latviešu Pagaidu Nacionalās Padomes Ārlietu nodaļas sēde ceturtdien, 21.decembrī 1917. Piedalās: J.Goldmanis, A.Bergs, A.Dobelis, J.Seskis, J.Kreicbergs un Z.Meierovics.

Sēdi atklāj plkst. 6 un 15 minutēs un vada J.Goldmanis, protokolē A.Dobelis.

1. A.Dobelis nolasa savu izstrādāto projektu sabiedrotiem Kurzemes landtaga un citu vācu iestāžu lietā. Nodaļa projektu pieņem priekšā celtā redakcijā un nolemj to piesūtīt franču tulkojumā sabiedroto misijām un sūtniecībām, bet publicēšanu laikrakstos pagaidām atlikt.

2. Pārrunājot delegacijas sūtīšanu pie Zviedrijas sūtniecības, J.Kreicbergs ziņo, ka pēc ievāktām ziņām leišu un igauņu daži darbinieki jau agrāk spēruši kopējus soļus par latviešiem, gadus 5 atpakaļ mēģinādami pat nodibināt kopēju savienību. Šie soļi liecina, ka mūsu kaimiņi kaut kādā ziņā ieinteresēti Latvijas iekšējā un ārējā politikā. Paliekot pie iepriekšējās sēdes lēmuma (prot. nr.3) Nodaļa nolemj savus priekšstāvjus pie Zviedrijas sūtniecības deleģēt rīt, 22.decembrī, kad nolikta delegatu pieņemšana.

3. Tā kā Anglijas vēstniecība rīkojas uz aizbraukšanu no Krievijas, Nodaļa nolemj paātrināt sakaru nodibināšanu ar Angļu oficialajām aprindām un uzdod J.Seskis kgam pie pirmās izdevības izzināt, kad vēstniecība būtu ar mieru pieņemt Nacionalās Padomes Ārlietu nodaļas delegaciju.

4. Nodaļa vienbalsīgi ievēl par nodaļas korespondējošo līdzstrādnieku ar pilnvarnieka tiesībām Kazaņā un Kazaņas apgabalā līdzšinējo Bēgļu centralkomitejas pilnvarnieku Augustu Steinu un nolemj griezties pie viņa ar oficialu paziņojumu un lūgt uzņemties korespondējošā līdzstrādnieka pienākumus.

Sēdi slēdz pulksten 8 vakarā. (Paraksti.)

Atklātībā parādījušās ziņas, ka Latvijas okupētos apgabalos - Kurzemē un Vidzemē dažas nelatviešu aprindas ar lielu steidzību ķērušās pie Latvijas atsevišķu apgabalu un pat visas Latvijas likteņa izšķiršanas Vācijai par labu. Tā, piemēram, Baltijas vācu tautības “Svētās Marijas Ģilde” Rīgā, jau tūliņ pēc vācu kaŗaspēka ieiešanas Latvijas galvas pilsētā, kā to “Vossische Zeitung” savā laikā vēstīja, steidzas pieņemt rezoluciju par Rīgas pievienošanu Vācijai. Tāpat Kurzemē, sākot ar šī gada zeptembŗa mēnesi, vācieši paplašinājuši savas landtaga sēdes, un pēc vācu laikrakstu “Mitausche Zeitung’as”, “Dorpater Nachrichten”, un “Wesener Zeitung” ziņojumiem, vairākkārt pieņēmuši lēmumus par Kurzemes un pat visas Latvijas pievienošanu Vācijas valstu savienībai. Pēc “Kosmos” aģenturas ziņām, Kurzemes vācu landtaga delegacija šinīs dienās personīgi ieradusies Berlinē un lūgusi vācu valsts kancleru pēc “Kurzemes neatkarības ciešā vienībā ar Vāciju”, izskaidrodama Kurzemes landtaga un pēdējā izpildu organa - Zemes padomes vēlēšanos par Latvijā dzīvojošo tautību pašnoteikšanās gribu, nelūkojoties uz to, ka visas latviešu politiskās partijas un grupas ir izteikušās pret Kurzemes un vēl jo vairāku pret visas Latvijas pievienošanu Vācijai, protestēdamas gan pašā Latvijā, gan ari Krievijā un ārzemēs, kur latvieši dzīvo.

Ka Kurzemes vācu landtaga un viņa “Zemes padomes” lēmumos nav darīšana ar latviešu nacijas gribu un centieniem, rāda jau šo organu nacionalais šķiru un personalais sastāvs.

Paplašinātā landtaga sēdē izvēlētā 20 locekļu lielā “Zemes padome”, kuŗas vārdā ari ieradusies delegacija Berlinē, savā vairumā sastāv no vācu junkuriem un niknākiem latviešu tautas apspiedējiem, kuŗi tagad; pateicoties vācu militarismam Kurzemē, uzdrošinās runāt visu Latvijas iedzīvotāju un tautību vārdā, lai gan iztaisa tikai 1/20 daļu no visiem zemes iedzīvotājiem. Ja atskaita nost divus “seima” Zemes padomes locekļus, kuŗi pēc dzimuma gan skaitās latvieši, bet jau sen pirms kaŗa bij palikuši neuzticīgi latviešu nacionaliem centieniem, strādāja vācu lēģerī un tagad latviešu nacionalo un politisko centienu falsifikacijas dēļ pievilkti landtagā un viņa “Zemes padomē” Andrējs Bērziņš no Liepājas un advokats Līčs no Kuldīgas, tad šajā Zemes padomē figurē šādi vīri: vācu bruņniecības priekšstāvis Jaunmuižas firsts Vilhelms Līvens, Meiru muižas barons Aleksanders Rādens, Lielbērzes barons Fitinghofs, Dzērves barons fon Manteufels, Kurzemes vācu baroni Arveds Rādens, Rudolfs Grothuss, un Kuno Hāns, bet no garīdzniecības un pilsētu priekšstāvjiem tādi vācieši, kā ģeneralzuperintendents Bernhards Bernevics, Jaunpilī, mācītājs Aleksanders Bernevics un prāvests O.fon Laudons, Jelgavā vācu pilsētas galva G.Šmidts un Liepājas pilsētas galva vecvācietis J.Melvils.

Vācu landtagam un viņa Zemes padomei nav ne vispār politisku, ne juridisku, ne moralisku tiesību runāt Latvijas un latviešu vārdā, lemt par viņas likteni un noteikt viņas pamata uzbūvi vai sakarus ar vienu vai citu lielvalsti. Viņa lēmumi un soļi ir naidīgi latviešu tautas gribai. Ievērojot to, ka latviešu nacija iztaisa ¾ daļas no visiem Latvijas iedzīvotājiem, ka viņas gribu nevar izteikt latviešu vēsturiskā apspiedēja - vācu muižniecība ne “Svētās Marijas ģilde”, ne Kurzemes “seima.” un antidemokratiskā landtagā to tagadējos apstākļos nespēj ari izteikt zem vācu militarisma Kurzemē palikušie latvieši, no kuŗiem nav neviena lavtvieša patiesa priekšstāvja Kurzemes landtagā un “Zemes padomē”.

Latviešu Pagaidu Nacionalās Padomes Ārlietu nodaļa, kuŗā Padomē apvienojušās visas lielākās un ievērojamākās latviešu vēlētās nacionalās organizacijas, sākot no guberņu “Zemes padomēm” un beidzot ar politiskām partijām Latvijā un ārpus tās un kuŗa reprezentē latvju tautas vairākumu, izskaidro Kurzemes vācu landtaga un viņa izpildu organa un tāpat ari pēdējo delegacijas soļus Berlinē par latviešu nacijas gribas viltošanu un pašnoteikšanās tiesību rupju uzurpaciju, pret ko visstingrākā kārtībā protestē.

Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome, kā augstākā Latvijas iestāde, savā pirmajā sesijā vienbalsīgi pasludināja sekošu deklaraciju starptautiskā jautājumā:

“Ievērojot latvju tautas sensenās tieksmes pēc politiskās brīvības un autonomas Latvijas, kas jo spilgti parādījās 1905.gada atsvabināšanas cīņās, un nostājoties uz tautu pašnoteikšanās tiesību principu pamata, Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome uz visstingrāko protestē pret Kurzemes vai ari visas Latvijas pievienošanu, vai kaut kādu saistīšanu pie Vācijas un līdz ar to pasludina, ka Latvija, kuŗā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valsts vienība, kuŗas stāvokli, attiecības uz ārieni. un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un plebiscits.”
______________________________________________________________

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>210.-214.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 16.04.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV