[1917.gada 31. (18.) decembrī, St.Pēterburgā]
__________________________________________________________________

Latviešu Pagaidu Nacionalās Padomes Ārlietu nodaļas sēde 18.decembrī 1917. Piedalās: J.Goldmanis, A.Bergs, A.Dobelis, J.Kreicbergs, J.Seskis un Z.Meierovics.

Sēdi atklāj pulksten 12 un 20 minutēs dienā un vada nodaļas priekšsēdētājs J.Goldmanis, protokolē A.Dobelis.

1. Nodaļa noklausās un pieņem protokolu Nr.2.

2. J.Goldmanis referē par stāvokli un tendencēm Satversmes sapulces locekļu starpā. Visas politiskās grupas un partijas, kuŗas aizstāv Satversmes sapulces ideju, acumirklī darbojas kopā ar krievu zocialrevolucionaro partiju. Noturētas vairākas kopējas apspriedes. Cik noprotams, zocialrevolucionari Satversmes sapulcē prasīs priekš mazajām tautām pasnoteikšanos. Ari pašas mazās tautības šo principu uzstādījušas un aizstāv. Starp daudzajām mazajām tautām prasa priekš sevis pilnīgu pašnoteikšanos ne tikai igauņi, leiši. un latvieši, bet ari musulmaņi u.c. Galvas pilsētas laikrakstos izplatītas ziņas, itkā igauņi stājušies personalā unijā ar Somiju, igauņu priekšstāvji atsauc. Tenisons gan aizbraucis uz Helzingforsu un kopā ar Pijpu gatavojas braukt uz ārzemēm, bet Somijas-Igaunijas republikas nodibināšana vēl nav noticis fakts.

J.Goldmaņa ziņojumu nodaļa pieņem ievērībai.

3. Pārrunājusi vācu delegacijas ierašanos Pēterpilī, nodaļa nolemj, ka oficialos sakaros ne ar delegaciju, ne tās atsevišķiem locekļiem nekādā ziņā nav vēlams stāties.

4. Nodaļa plašāki pārrunā jautājumu par sakaru nodibināšanu ar Zviedrijas valsts priekšstāvjiem, jāmeklē un jāatrod ari kontakts ar Somijas politiskām organizacijām; bez tam Somijā jārada nodaļas priekšstāvniecība. Nodaļa nolemj:

a) bez kavēšanās sūtīt delegaciju uz Zviedrijas sūtniecību un delegacijā ievēl J.Goldmani, K.Kreicbergu un Meierovicu;

b) sasaukt latviešu-igauņu apspriedi politisko jautājumu noskaidrošanai, lūdzot Goldmani sazināties ar igauņu tautas priekšstāvjiem un noskaidrojot, kad tāda apspriede varētu notikt;

c) sūtīt delegaciju uz Somiju, lai stātos sakarā ar somu vadošām politiskām aprindām, kā ari nodibinātu nodaļas priekšstāvniecību, pie kam delegacijā ievēl Meierovicu un Kreicberģi;

d) iepriekš sazināties ar Pēterpilī dzīvojošām somu politiskām un rūpnieciskām aprindām, ievācot no tām ziņas par somu politiskām aprindām Helzingforsā un lūdzot šo uzdevumu izpildīt somu delegacijas locekļus Meierovicu un Kreicberģa kungus.

5. Ievērojot to, ka sabiedrotie pieprasa ziņas par Kurzemes vācu landtaga sastāvu, kuŗš (landtags) balsoja par Kurzemes pievienošanu Vācijai, Nodaļa nolemj, ka sastādams sevišķs raksts, kas iesniedzams sabiedroto sūtniecībām un publicējams laikrakstos, atsaucoties uz tiem materialiem par landtaga sastāvu, kādi nodaļai pieejami.

6. Nodaļa nolemj pieņemt Informacijas biroja otru kancelejas spēku. Sēdi slēdz pulksten 2 dienā. (Paraksti.)
____________________________________________________________

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>209.-210.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 16.04.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV