[1917.gada 22. (9.) decembrī, St.Pēterburgā]
__________________________________________________________________

Latviešu Pagaidu Nacionalās Padomes Ārlietu nodaļas sēde sestdien, 9.decembrī 1917., pulksten 1 dienā. Piedalās: J.Goldmanis, A.Bergs, A.Dobelis, un Ārzemju delegacijas loceklis J.Seskis. Sēdi vada nodaļas priekšsēdētājs, protokolē A.Dobelis.

1. Nodaļa noklausās un pieņem iepriekšējo protokolu.

2. Apspriedusi Nacionalās Padomes priekšsēdētāja V.Zamueļa kga vēstuli no 4.decembŗa š.g. miera saŗunu jautājumā, Nodaļa atrod, ka mums nepieciešami vajadzīgs orientēties par starptautiskām tendencēm. Latvijas jautājumā, ja iespējams, privatā kārtā jāizzin ari par Krievijas valdošo aprindu un priekšstāvju nodomiem.

Kas attiecas uz kaut jeb kādu oficialu sakaru nodibināšanu ar tautas komisaru valdību, tad Nodaļa tagadējos apstākļos neieskata par iespējamu tādus meklēt un dibināt:

a) tāds solis runātu pretīm Nacionalās Padomes pirmā sesijā pieņemtam lēmumam, nestāties oficialos sakaros ar tautas komisariem;

b) stājoties sakarā ar tiem, mēs sabojātu, vai pat galīgi izbeigtu labās attiecības ar sabiedrotiem un mazām nesuverenām tautām, kuŗas nostājušās asā opozicijā pret tautas komisaru valdību;

c) redzam inkonzekvenci tādā rīcībā, jo, ja mēs ņemam dalību pie separata miera noslēgšanas pret sabiedŗoto gribu, tad taču nevaram viņus lūgt, lai tie aizstāv Latvijas satversmes sapulci un pašu Latviju.

3. Pārrunājot par aktiviem soļiem pie sabiedrotiem, izrādās, ka dažas privatas personas, ne no vienas organizacijas nepilnvarotas, griezušās Anglijas vēstniecībā, uzstājušās visu latviešu vārdā, un indirekti ari itkā Latviešu Nacionalās Padomes un viņas Ārlietu nodaļas uzdevumā. Ārlietu nodaļai nodots kāda K.Poļa kga sarunas atreferējums sakarā ar viņa uzstāšanos Anglijas vēstniecībā. Ievērojot to, ka ne Ārlietu nodaļa, ne ari tās priekšsēdētājs J.Goldmanis, kuŗa vārdu K.Polis minējis sarunā ar Anglijas priekšstāvi, nav pilnvarojusi ne minēto Poļa kgu, ne ari citas personas vest kādas sarunas, kā ari Nacionalās Padomes Ārlietu nodaļās turpmākai izsargāšanai no nelūgtiem sarunu vedējiem ar ārzemju diplomatiem, - Nodaļa nolemj paziņot visām sabiedroto vēstniecībām, ka pēc viņā ienākušām ziņām, dažas privatas personas griezušās pie ārzemju priekšstāvjiem un runājušas Latvijas jautājumā visas tautas un Latviešu Nacionalās Padomes Ārlietu nodaļas vārdā, kuŗas personas Nacionalās Padomes Ārlietu nodaļai ir pilnīgi svešas un nekādā ziņā nav tikušas pilnvarotas uz kādām sarunām; tādēļ Latviešu Pagaidu Nacionalās Padomes Ārlietu nodaļa lūdz sabiedroto priekšstāvjus katrā attiecīgā gadījumā, kad pie tiem griežas Latvijas jautājumā personas, uzdodamās par Nacionalās Padomes

priekšstāvjiem, pieprasīt pilnvaru uzrādīšanu. Sēdi slēdz plkst. 2 dienā. (Paraksti.)
______________________________________________________________

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>207.-209.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 16.04.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV