[1918.gada 28.-31. (15.-18.) janvārī]
_________________________________________________________________

Sesiju atklāj Nacionalās Padomes valdes priekšnieks zv. adv. V.Zamuels Latgales bēgļu apgādāšanas komitejas telpās, Kazaņas ielā Nr.52, 15.janvarī 1918. plkst. 3. un 45 min. dienā.

Par sēžu vadoņiem atklāti balsojot ievēl: zv. adv. A.Bergu ar 14 balsīm, cand. rer. merc. Z.Meierovicu ar 14 balsīm, un prof. J.Rancanu ar 14 balsīm, zv. adv. J.Zālīts dabūn 2 balsis.

Sēdes vadību uzņemas A.Bergs. Par sekretariem ievēl: D.Rudzīti, A.Dobeli un J.Trasunu (jun.).

Pieņem sekošu dienas kārtību:

1) Prezidija un sekretariata vēlēšanas,

2) I. sesijas protokola nolasīšana,

3) ziņojumi (valdes, nodaļu un komisiju),

4) miera kongresa jautājums,

5) Latvijas satversmes sapulces lieta,

6) atvaļināto kareivju apgādāšanas jautājums,

7) Latgales jautājums,

8) jaunu organizaciju pielaišana Nacionalā Padomē,

9) organizēšanas jautājums un komisijas,

10) budžets,

11) instrukcijas,

12) priekšlikumi un tekošas darīšanas un

13) vēlēšanas.

Sapulce atstāj sev tiesības uzstādīto jautājumu apspriešanas kārtību grozīt. Ieradušos dalībnieku mandatu noskaidrošanu uztic klātesošiem Nacionalās Padomes valdes locekļiem.

A.Dobelis nolasa Nacionalās Padomes pirmās sesijas protokolu, izņemot slēgtās sēdes daļu.

J.Zālīts aizrāda, ka viņš I. sesijā nav bijis mandatu komisijas loceklis, kā tas protokolā minēts. Bez tam J.Zālīts lūdz strīpot viņam pierakstīto izteikumu, itkā Dr. phil. P.Zālīša referats par Latviju esot nezinātnisks, ar šādu teikumu viņa domas neesot pareizi formulētas.

Dr. phil. P.Zālīts aizrāda, ka protokolā minēts, itkā Latvijā no visiem iedzīvotājiem latviešu esot 3/4; tas nav pareizi; patiesībā Vidzemē un Kurzemē latviešu ir 4/5, vai pat 5/6, jeb 80% līdz 85%.

Ar šiem papildinājumiem protokols tiek apstiprināts.

V. Zamuels ziņo par iesniegtiem mandatiem, pēc kam sapulce nolemj .atzīt par Nacionalās Padomes balsstiesīgiem locekļiem sekošu organizaciju priekšstāvjus:

1) No Vidzemes zemes, padomes pilsoniskās frakcijas - zv. adv. V.Zamueli un red. O.Nonāci,

2) no Latgales zemes padomes - prof. J.Rancanu, baznīckungu Fr.Trasunu un J.Trasunu (jun.),

3) no Kurzemes zemes padomes (Tērbatā) - bij valsts domnieku J.Goldmani, kooperatoru A.Klīvi, žurnalistu A.Dobeli, J.Brūmeli un zv. adv. K.Pauļuku (J.Jakstiņš un Čakste nav ieradušies),

4) no Bēgļu apgādāšanas centralkomitejas - zv. adv. J.Kreicbergu un zv. adv. A.Bergu,

5) no Nacionalās kareivju savienības - žurnalistu A.Kroderi un J.Palcmani,

6) no Latviešu zemnieku savienības - Cand. rer. merc. Z.Meierovicu un J.Gulbīti (K.Ozoliņa. vietā),

7) no Radikaldemokratiskās partijas - zv. adv. J.Zālīti un D.Rudzīti,

8) no Nacionaldemokratiskās partijas - rakstnieku K.Skalbi (K.Bachmanis nav ieradies) un

9) no Latviešu demokratiskās partijas Pēterpils grupas - Dr. phil. P.Zālīti. Pavisam 20 balsstiesīgu dalībnieku.

Ar padoma devēja balsi pielaiž līdz jautājuma izšķiršanai par jaunu organizaciju uzņemšanu Nacionalā Padomē sekošu 5 organizaciju priekšstāvjus:

1) no Vitebskas latviešu kolonijas - Jāni Buchholdu,

2) no Latviešu mērnieku savienības - A.Grasi,

3) no Latviešu dzelzceļu ierēdņu savienības - F.Ozoliņu, E.Ziemeli un M.Cepurīti,

4) no Vitebskas latviešu kolonijas - A.Ķuzi un

5) no Dno latviešu kolonijas - J.Ābolu. (Pavisam 7 personas.)

Bez tam piedalās Nacionalās Padomes nodaļu darbinieki: J.Seskis, J.Roze-Līgotnis, A.Frīdenbergs, A.Kviesis, A.Strausmanis, un kā viesi: māc. J.Grinbergs, E.Liepiņš (no Vitebskas savstarpējās kreditbiedrības), un palkavnieks Gopers.

Pārejot uz dienas kārtības 3.punktu (ziņojumi) V.Zamuels no valdes puses ziņo, ka Nacionalās Padomes deklaracija atstājusi dažādu iespaidu. Pilsoņu aprindas to uzņēmušas ļoti silti, bet z.-d. partijas lielinieciskā virziena piekritēji - naidīgi. Ari mazinieki, lai gan pie Nacionalās Padomes formeli nepieder, tomēr izturās pret tās nacionaliem centieniem labvēlīgi. No lielinieku puses vēl nekādu sevišķu represivu soļu pret Nacionalo Padomi nav sperti, lai gan Valmieras kongress un Latvijas strādnieku, zaldātu un bezzemnieku padome (“Iskolats”) nolēmušas Nacionalo Padomi padzīt.

Tālāk V.Zamuels sniedz tuvākas ziņas par valdes līdzšinējo darbību, telpu jautājumu, pieņemtiem kancelejas darbiniekiem un Nacionalās Padomes nodaļu darbību. No valdes locekļiem liela daļa nav varējusi piedalīties pie sēdēm, tamdēļ, ka dzīvo citās pilsētās. Aiz tiem pašiem iemesliem nav varējusi līdz šim uzsākt darbību finansu un agrarā nodaļa. Latvijas atjaunošanas nodaļu valde zināmā mērā reorganizējusi, ievēlēdama dažus jaunus locekļus to vietā, kuŗiem nav bijis iespējams darboties. Latvijas satversmes sapulces vēlēšanu komisija ir jau stājusies pie vēlēšanu likuma izstrādāšanas, Koloniju nodaļa ari darbojas, tāpat Kulturas nodaļa, kuŗa paplašināta. Tālāk valde ir organizējusi informacijas resp. propagandas nodaļu.

No valdes izsūtītas ziedojumu listes plašā skaitā (apmēram 700); listu atpakaļ saņemts maz, tomēr ziedojumi jau ir sākuši ienākt diezgan bagātīgi. Uz dažiem pagastiem sūtīti ari propagandisti.

Valde sastādījusi un izplatījusi Nacionalās Padomes vārdā sekošus uzsaukumus, deklaracijas un protestus:

1) uzsaukums “Visiem latviešiem” (izplatīts apm. 30.000 eks.),

2) protests pret 6.Latviešu strādnieku pulka izlietošanu Pēterpils lielinieku nolūkiem (nosūtīts krievu presei),

3) uzsaukums un protests latviešu pilsoniskās un bezpartejiskās preses slēgšanas lietā (izpildīts Valkā un izsūtīts redakcijām),

4) uzsaukums latviešu strēlniekiem neatstāt dzimteni un domāt par nacionaliem mērķiem un

5) protests pret 2.latviešu strēlnieku pulka rīcību, kad tas padzinis Ukraines XII. armijas radu.

Pavisam izsūtīti ap 450 rakstu un noturēta 21 valdes sēde, no tām viena slēgta.

Diezgan plašā skaitā ienākuši Nacionalai Padomei apsveikumi, vēlējumi un dažādi priekšlikumi. Apsveikumos uzsvērtas divas lietas: vajadzība sasaukt Latvijas satversmes sapulci un dot latviešu kolonijām tuvākus norādījumus, ko viņiem darīt Latvijas labā. Ļoti silti atsaukušies dzelzceļnieki, pasta un telegrafa ierēdņi.

Beidzot V.Zamuels sniedz Nacionalās Padomes kases pārskatu, no kuŗa redzams, ka 1917. ieņemts pavisam 26.522 rub. 37 kap., bet izdots 3550 rub. 89 k., tā tad atlicis uz 1.janvari 22.971 rub. 48 kap. 1918.gadā (līdz 10.janvarim) ienācis 4447 rub. 20 kap., izdots 8495 rub. 85 kap.

Paliek kasē un noguldījumos 18.922 rub. 83 kap. Nolemj debates neatklāt, bet uzklausīties tālākos ziņojumus.

K.Pauļuks ziņo, ka Latvijas satversmes projekta komisija vēl nav stājusies pie projekta izstrādāšanas, jo Satversmes sapulces sasaukšana drīzumā nav paredzama.

A.Frīdenbergs ziņo par Latvijas atjaunošanas nodaļas darbību. Nodaļa ir jau stājusies pie darba, nodibinādama vairākas sekcijas un veikdama citus priekšdarbus.

A.Kroders Kulturas nodaļas uzdevumā ziņo, ka šīs nodaļas darbība pagaidām nav varējusi būt diezcik plaša. Vītoliņš, (bij. nodaļas priekšnieks) izstājies, jo Latviešu kareivju nacionalā savienība viņu atsaukusi no Nacionalās Padomes. Par priekšnieku tagad K.Skalbe. Nodibinājusies Literaturas apakšnodaļa. Kooptēti vairāki rakstnieki. Iesākta sagatavot brošura “Nacija un šķira”, kuŗa iznāks ap februaŗa vidu. Valkas mazinieku grupa gatavojoties dibināt zinātnisku centru un uzaicinājusi Nacionalo Padomi tur piedalīties.

Kulturas nodaļa izteikusies pret piedalīšanos; minētai grupai vajadzētu nākt un strādāt zinātnisko darbu kopā ar Nacionalo Padomi, kā augstāko iestādi Latvijā. Kulturas nodaļa projektējusi nodibināt aģitacijas sekciju, kuŗu valde nolēmusi izdalīt par patstāvīgu nodaļu. Pārrunāts jautājums par laikraksta izdošanu pie Nacionalās Padomes; atzīts par nepieciešamu laikrakstu izdot, varbūt turpināt slēgto Latviešu kareivju nacionalās savienības laikrakstu “Laika Domas”. Valde pēdējo projektu atraidījusi.

V.Zamuels: No A.Krodera pārskata var likties itkā starp valdi un Kulturas nodaļu būtu izcēlies kāds konflikts. Patiesībā tā nav. Valde atzīst nodaļas autonomiju.

Jautājums par Nacionalās Padomes attiecībām pret mazinieku dibināmo Zinātnisko centru vēl nav galīgi noskaidrots.

J.Goldmanis sniedz pārskatu par Ārlietu nodaļu. Pēdējie divi mēneši ir bijuši ļoti svarīgi. Latvijas jautājums stāvēja degpunktā un nodaļa ikdienas ir strādājusi, lai informētu Krieviju un ārzemes par Latviju. Ir jau saņemti telegrafiski ziņojumi par to, kas tiek rakstīts ārzemēs par Latviju. Par Nacionalās Padomes stāvokli Latvijas jautājumā ir informētas ārzemju sūtniecības. Atbildes saņemtas no Brazilijas, Anglijas un Francijas. Bez tam personīgas sarunas vestas ar zviedru, angļu, franču un amerikaņu sūtniecībām. No Zviedrijas latvieši nekā nevar cerēt. Viņas sūtnis pilnīgi ietura neitralitati vai pat nostājas uz vācu pusi.

Ļoti labi izturās un daudz interesējas par Latviju Francija, pēc tam Anglija un Amerika. Pēdējā maz pazīst latviešus un Latviju. Pret Latvijas patstāvību neizsakās ne franči, ne angļi, ne amerikaņi.

Nolasa angļu un franču sūtniecību priekšstāvju paziņojumus. Francijas sūtnis uzņem Latvijas patstāvības jautājumu ļoti labvēlīgi un apsveic Nacionalās Padomes pūliņus šaī lietā (applausi).

J.Goldmanis aizrāda, ka Francijas labvēlība mums var nākt par labu tikai tad, ja par uzvarētājiem pasaules kaŗā paliek sabiedrotie, bet ne vāci; tamdēļ mums atliek tikai novēlēt sabiedrotiem sekmes.

Runājot par miera sarunām Brestā J.Goldmanis atzīmē, ka tā persona, kuŗa tur piedalījusies kā latviešu priekšstāvis, nav nekā teikusi latviešu labā.

Sarunās ar sabiedroto sūtņiem, pēdējie izteikušies, ka, ja būtu iespējams vienoties pārējos kaŗa jautājumos, tad Baltijas dēļ vien gan sabiedrotie kaŗa neturpināšot. Tuvāk par mūsu stāvokli ārējā politikā būtu pārrunājams slēgtā sēdē. Beidzot J.Goldmanis atzīmē, ka ari sliktākā gadījumā Nacionalās Padomes deklaracijā uzstādītie mērķi var tikt zināmā mērā realizēti, jo no Vācijas puses var sagaidīt zināmu piekāpšanos.

Ierodas V.Rrbulis no Latgaliešu bēgļu centralās komitejas, kuŗa mandats jau noskaidrots agrāk.

A.Dobelis papildina J.Goldmaņa ziņojumu, referēdams par nodaļas iekšējo iekārtu un darbību.

J.Seskis, kā Ārlietu nodaļas darbinieks, ziņo tuvāk par sarunām ar sūtņiem. Lielākā daļa no sūtņiem maz pazīst latviešus. Interesējas par to, vai latviešiem ir savs karaspēks un kur viņš atrodas. Kā jau teikts, vislabāk izturās pret latviešiem franču sūtnis. Ārzemju preses izturēšanās pret mums ir ļoti laba. Vajadzīgs iesniegt sūtņiem īsu memorandu, ar kuŗu tuvāk iepazīstināt viņus par Latvijas stāvokli.

Ārzemju preses informēšana vēl jāpaplašina un ikvienam, kas grib un var, jānāk palīgā ar rakstiem un aizrādījumiem. Ārzemju prese labprāt tos uzņem. Sabiedrotie kā idealu uzstāda tautu savienību; tie nav tukši vārdi, bet sabiedroto politikas mērķis; tamdēļ viņi gatavi veicināt katru nacionalu kustību.

Cenšanos pēc Latvijas patstāvības mēs nedrīkstam izlaist no acīm. No vakariem šaī cīņā mums gaidāms pabalsts.

J.Kreicbergs, referēdams par dažām vācu brošurām, kuŗās aizķerts Latvijas jautājums, aizrāda, ka tagad Nacionalai Padomei jāizšķiŗ jautājumi, kuŗi varbūt var nākt atkal uz dienas kārtības tikai pēc vairākiem gadu simteņiem.

Uz Nacionalo Padomi guļ lieli pienākumi un liela atbildība, tamdēļ pie šo jautājumu izšķiršanas jāķeŗas ar vislielāko apdomu un nopietnību. Latvijai draud briesmas no Vācijas, kuŗa savu rijību pēc zemes un Baltijas jūŗas, grib apmierināt ar latviešu un citu Baltijas jūŗas tautu zemi.

Māc. J.Grinbergs ziņo, ka latviešu mācītāji par savu mērķi uzstādījuši latviešu tautas baznīcas uzcelšanu, pie kuŗas varētu pievienoties visi reliģiozie latvieši. Izdala Nacionalās Padomes locekļiem brošuru par “Latviešu evanģeliskās luteriskās pagaidu konzistorijas nodibināšanas svētku dievkalpošanu 18.oktobrī”. Aizrāda, ka latviešu baznīcas nodibināšanas jautājumā Baltijas vācieši nākot ļoti pretim.

Grozot dienas kārtību, Nacionalā Padome nolemj 8. un 9.punktus apspriest tūliņ pēc ziņojumiem (3.punkta). Pulkst. 8 un 30 minutēs vakarā pasludina pārtraukumu līdz 16.janvarim plkst. 10 no rīta.

Vadību uzņemas Z.Meierovics, atklādams sēdi plkst. 10 un 45 minutēs no rīta.

Tiek atklātas debates par dienas kārtības 3.punktu (ziņojumiem).

Dr. phil. P.Zālīts aizrāda, ka viņš jau esot sācis izstrādāt plašāku darbu par Latvijas agraro jautājumu.

Zīmējoties uz Ārlietu nodaļas ziņojumu, P.Zālīts izsakās, ka vācu nolūki bez šaubām ir Latvijas zemju aneksija. Šinī lietā mēs nevaram gaidīt liela pabalsta ari no sabiedrotiem. Angļi diezgan vienaldzīgi noskatās uz Vācijas aneksijām austrumos, lai vieglāk būtu izlīgt ar Vāciju vakaros. Tamdēļ mums jānostājas uz Latvijas orientacijas pamata. Apstākļi paši piespiedīs dibināt Latvijas valsti un dos mums iespēju pašiem noteikt par sevi.

K.Skalbe: kas mūs šinī sesijā vilka uz Pēterpili; tas bija galvenā kārtā ārzemju nodaļas ziņojums. Jāapsveic ārzemju nodaļas stingrā taktika un stingri ieturētais princips. Mēs esam par vēlu uzstādījuši savas prasības, par vēlu nākuši ar Latvijas valsts lozungu.

Uz priekšu mums jāuzstāda stingrāk savas prasības.

A.Dobelis: priekšējie runātāji mazāk runāja par ziņojumiem, bet vairāk kavējās pie principieliem jautājumiem miera lietā. Runājot par nodaļu darbību, jāaizrāda, ka kulturas nodaļa spraudusi sev tādus uzdevumus, kuŗus diez. vai būs iespējams veikt. Tik plaši pirmā sesijā nodaļas nebij domātas, taču bija vairāk speciels nolūks. Kulturas nodaļas programa mūs novirza no tiem galveniem politiskiem mērķiem, kas guļ uz Nacionalo Padomi. Dažas sekcijas kulturas nodaļai paralelas ar koloniju un aizsardzības nodaļām. Vajadzīgs nospraust nodaļu darbības robežas, lai nebūtu paralelisma.

Koloniju nodaļa par sīkām lietām dod atbildes laikrakstos, kur varētu aprobežoties vienkārši ar vēstulēm. Liek priekšā turpmāk mazāk runāt par principielo pusi, kuŗu varēs apspriest nākošos punktos, bet gan par nodaļu technisko pusi.

K.Skalbe: mums priekšā stāv lieli notikumi un uz tiem mums jāsagatavojas. Nodaļas darbojas rosīgi. Kulturas nodaļa izpilda savus uzdevumus; no paralelisma nav jābaidās.

A.Kroders redz paralelismu kulturas un atjaunošanas nodaļu darbībā. Nodaļu kompetences vajadzīgs norobežot.

A.Klīve: no ziņojumiem izredzams, ka no valdes puses darīts viss iespējamais.

Nodaļu darbībā ir paralelisms un no ziņojumiem nav redzams, vai ir doti aizrādījumi par to, ko var, ko nevar. Var nonākt pie tam, ka nodaļas sāks savā starpā konkurēt. Tas jānovērš. Tālāk redzams, ka dažreiz nodaļu priekšnieki izvēlēti no pašas nodaļas, kurpretīm lemts bija, lai tos ievēl Nacionalā Padome. Turpmāk tam tā ari jābūt. Nenoskaidrots paliks jautājums par mazinieku dibināmo kulturelo centru. Nacionalās Padomes priekšstāvis uz šo centru nebūtu sūtams. Ja Kulturas nodaļa izdotu žurnalu, kad tanī varētu ievietot tikai lietišķus rakstus, bet ne beletristiku, kuŗa varētu atspoguļot tikai tās partijas ieskatus, kuŗa kulturas nodaļā noteicošā.

No Zamueļa kga ziņojuma redzams, ka galvenos darbus veikuši tikai tie cilvēki, kas palikuši Valkā. Tālāk nevar vēlēt sekretariatā, tāpat finansu nodaļā tikai vienas partijas biedrus. Kaut kas jādara, lai uz priekšu trūkumi tiktu novērsti.

V.Zamuels, dodams paskaidrojumus iepriekšējiem runātājiem, aizrāda, ka paralelisms starp nodaļām tiešām novērojams.

Tas būs novērsts, kad tuvāk norobežos nodaļu darbību. Ja nodaļu darbībā novērojamas dažas sīkas nepareizības, tad tas izskaidrojams ar tagadējiem apstākļiem. Visus Nacionalās Padomes locekļu aizrādījumus valde ievēros. Valdes sastāvs ir bijis trūcīgs, bet tur valde nav vainojama. Būtu jārada tāds valdes sastāvs, kas varētu rosīgāki darboties.

Zv. avd. A.Frīdenbergs dod paskaidrojumus atjaunošanas nodaļas vārdā. Zīmējoties uz paralelismu, izsakās, ka Nacionalā Padomes darbība vēl diezgan niecīga un tādēļ labāk sākt darbu divās vietās, nekā nedarīt nekā.

A.Kroders Kulturas nodaļas uzdevumā liek priekšā Nacionalai Padomei nolemt par Padomes iestāšanos mazinieku dibināmā kulturas centrā un neatstāt to valdei izšķirt. Viņš pats ir pret šādu iestāšanos. Nacionalā Padome, kā zemes augstākā iestādē, nevar iestāties privatā organizacijā. Tādu centru mazinieki var dibināt, uzturot ar Nacionalo Padomi privatus, bet ne juridiskus sakarus.

O.Nonācs: ikvienā iestādē, sevišķi Nacionalā Padomē, kā zemes augstākā iestādē, ir jābūt līdzsvara stāvoklim. Sākumā tā tas ari bija, bet ar lielinieku naidīgo izturēšanos pret Nacionalo Padomi, šis līdzsvara stāvoklis ir izjaukts. Tamdēļ tas jāmēģina nodibināt par jaunu, pievelkot klāt jaunas organizacijas. Tautā vēl nav skaidri Nacionalās Padomes mērķi. Jāizmanto un jāapvieno ap Padomi visi nezocialistiskie elementi.

Nacionalā Padomē jābūt reprezentētiem politisko partiju vadošiem centriem. Lai izbēgtu no paralelisma, vajadzīga darbu dalīšana.

Nodaļas nevar strādāt pretēji centram, lai gan nodaļu autonomija vajadzīga. Atbildīgie nodaļu darbinieki jāievēl sesijā.

V.Zamuels atgriežas pie A.Krodera uzstādītā jautājuma par iestāšanos mazinieku kulturas centrā.

Kroders izsaka bažas, ka tur iestājoties Nacionalā Padome varētu mazināt savu prestižu. Tās pašas bažas izsaka ari mazinieku grupa par sevi. Šinī gadījumā, kā Nacionalā Padome, tā mazinieku grupa grib tikai strādāt kulturēlo darbu. Politiski izmantot neviens otra negrib; vismazāk iemesla baidīties no tam Nacionalai Padomei. Tamdēļ Krodera bažas atkrīt. Domāts saistīties tikai kultureli. Nepieciešami inteliģentos spēkus saistīt Latvijā. Liek priekšā šinī jautājumā atstāt valdei brīvas rokas un uzdot viņai nākamā sesijā nākt ar sīkāku ziņojumu.

K.Skalbe oponē Klīvem un aizrāda, ka sekretariatā, Vālkā, ir bijuši tikai divi cilvēki: viņš un Akuraters. Ja dara darbu, tad ir ari kļūdas.

Vismazāk kļūdu pielaidušas tās komisijas, kuŗas maz darījušas, piem. finansu komisija. Atjaunošanas nodaļa Tērbatā ir aptvērusi savu uzdevumu visā plašumā. Nodaļu priekšniekus tālab vajaga ievēlēt pašām nodaļām, kuŗas drīzāk atradīs savu dvēseli. Apsveicot V.Zamueļa ideju - saistīt Latvijā visus inteliģentos spēkus, Skalbe tomēr domā, ka Nacionalā Padome nevarētu atdot savus pienākumus citiem.

Tiek iesniegts priekšlikums slēgt runātāju sarakstu. To pieņem.

Uz J.Zālīša priekšlikumu nolemj ar 13 pret 3 balsīm sēdi slēgt plkst. 2. un atjaunot plkst. 4. Podolijas ielā Nr.2, komercskolas telpās.

Debates turpinās.

Zv. adv. A.Bergs: zināms paralelisms starp dažādām nodaļām bez šaubām pastāv, bet no tā nav ko baidīties, un acumirklī tas nav novēršams. Ir tikai apsveicams, ka iniciative uz dažādiem vajadzīgiem darbiem iziet no vairāk pusēm. Valdes uzdevums ir galvenā kārtā labāk nostādīt sazināšanos, bet ne radīt birokratismu. Sevišķas instrukcijas nodaļām būtu liekas. Konkurences kāre starp atsevišķām nodaļām vai personām nav izredzama. Nav iemesla ari nesūtīt savus priekšstāvjus uz mazinieku kulturas centru. To darot Nacionalā Padome neko nezaudētu no savas cieņas, bet tikai mantotu. Nacionalai Padomei vienmēr pēc iespējas jāstājas ar sabiedrību dzīvos sakaros.

J.Palcmanis, runādams koloniju nodaļas vārdā, paskaidro, ka plašāku ziņojumu nav iespējams dot, jo visi materiali atrodas pie nodaļas priekšnieka Bachmaņa. Pie Vitebskas, Smoļenskas, Toropeckas un citām latviešu kolonijām ir nodibinātas Nacionalās Padomes nodaļas; vislabāk darbojas Vitebskas nodaļa. Lai darbus paplašinātu, vajadzīgi līdzekļi un darba spēki. Kolonijas uzņem Nacionalās Padomes radīšanu ļoti silti. Tamdēļ ari Nacionalai Padomei jāiet kolonijām pēc iespējas pretīm.

V.Zamuels nepiekrīt A.Berga domām, ka nodaļām nebūtu vajadzīgas instrukcijas, kas vispārējos vilcienos noskaidrotu viņu attiecības ar valdi. Protams, nav vajadzība no valdes puses nodaļas aprobežot.

A.Grasis (mērnieku savienības priekšstāvis) atzīmē, ka agrarnodaļa vēl maz ir darījusi. Lai izstrādātu agrarprojektu, vajadzīgas statistiskas ziņas. Mērnieku savienība sastāda zemes īpašumu karti. Savienībai ir ari citas statistiskas ziņas, cik tas zīmējas uz Vitebskas guberņu. Agrarnodaļai derētu noskaidrot, kādas ziņas viņai vajadzīgas, lai mērnieki tās varētu apgādāt. Kolonijās Nacionalās Padomes ideja ļoti labi tiek uzņemta. Lai šo ideju izplatītu, vajadzīgs uz kolonijām sūtīt Nacionalās Padomes priekšstāvjus. Šaī lietā varētu nākt palīgā profesionalās savienības, kuŗas varētu nodibināt un paplašināt. Jāmēģina saprasties ari ar zocialistiskām partijām, jo tautas lielā daļa jūt viņām līdz. Vajadzīgs informēt Baltkrievu radu par Latvijas stāvokli un viņas robežām. Tai Latvijas jautājums maz pazīstams.

Uz V.Zamueļa, priekšlikumu Nacionalā Padome nolemj pielaist pie sesijas sēdēm ar padoma devēja balsi Jāni Ābolu no Dno latviešu biedrības, un A.Ķuzi no Vitebskas kolonijas.

Pār baudot Dr. phil. P.Zālīša mandatu, nolemj atstāt to spēkā ari šinī sesijā, t.i. pielaist P.Zālīti pie sēdēm ar lemjošu balsstiesību.

Debates par 3. dienas kārtības punktu izbeidzas.

Sēdes vadonis Z.Meierovics rezimēdams debates, aizrāda, ka daudzi runātāju izvirzītie priekšlikumi ietilpst nākošos dienas kārtības punktos. Prezidijs liek priekšā izšķirt šos jautājumus apspriežot attiecīgus punktus.

Tūliņ būtu izšķiŗams tikai jautājums par piedalīšanos mazinieku dibināmā kulturas centrā.

Sēde tam piekrīt.

Par pēdējo jautājumu tiek atklātas debates.

Dr. phil. P.Zālīts izsakās pret piedalīšanos mazinieku centrā, jo Nacionalā Padome caur to zaudētu savu cieņu. Mazinieki var ņemt dalību Nacionalā Padomē.

P. Zālitim pievienojas J.Palcmanis, aizrādīdams, ka kolonijās mazinieki jau pievienojas Nacionalai Padomei un tas piespiedīs ari centralās organizacijas to darīt. Tamdēļ vajadzīgs vairāk pūļu pielikt koloniju nodaļu nodibināšanai. Nacionalai Padomei jāmeklē spēks nevis pie atsevišķiem politiskiem darbiniekiem, bet gan plašās tautas masās, kuŗas patiesībā nosaka tautas politiku.

A.Klīve, ievērojot V.Zamueļa paskaidrojumus, liek priekšā atstāt valdei nokārtot šo jautājumu.

J.Zālīts atrod, ka Nacionalā Padome, kā tāda nevar piedalīties mazinieku kulturas centrā. Jāatrod cits veids kā radīt kādu kulturelu centru; spēkus kopot ir vajadzīgs.

V.Zamuels paskaidro tuvāk, kā radusies ideja izmantot mazinieku grupu, katŗa pēc Zemes padomes likvidēšanas ir atšķēlusies no lieliniekiem, iesniedz sekošu rezolucijas projektu:

“Atvēlēt valdei vienoties ar bijušās Vidzemes zemes padomes darbiniekiem, kuŗi no lieliniekiem atdalījušies, dēļ kulturelā centra radīšanas ar noteikumu, ka par notikušo vienošanos tiek ziņots nākošā sesijā.”

A.Dobelis: Nacionalās Padomes politiskie mērķi stipri atšķiŗas no zocialdemokratu, ari mazinieku mērķiem. Tādēļ varētu saistīties tikai ar mazinieku grupas atsevišķiem darbiniekiem, pievelkot tos pie kulturas nodaļas.

Fr.Trasuns nožēlo, ka latviešu tauta sadalījusies tik daudz partijās.

Otra slikta parādība: latviešu tautai nav vēl disciplinas. Var nostāties tik uz nacionalā viedokļa un ap to vajadzētu apvienoties visiem. Nacionalai Padomei, kā pilntiesīgai, nav vajadzīgs griezties pie maziniekiem; lai viņi pievienojas Nacionalai Padomei.

A.Ķuze izsakās pret J.Zālīša un Fr.Trasuna izteiktām domām un liek priekšā apvienot visas grupas, kas vienā vai otrā ziņā varētu palīdzēt veikt Nacionalās Padomes mērķus.

Vēl plašāki izsakās V.Zamuels, bet Fr.Trasuns paskaidro, ka ari viņš piekrīt tam, lai Nacionalā Padomē ieietu visas partijas.

A.Kroders iesniedz sekošu rezoluciju: “Tā kā jautājums par iestāšanos Kulturas centrā ir principiels un grozās ap Nacionalās Padomes kompetencēm, tas jāizšķiŗ sesijā un ne valdē.”

Bez tam tiek iesniegti šādi papildinājumi pie V.Zamueļa rezolucijas:

1) K.Skalbes … “ar noteikumu, ka Kulturas centrs netiek pabalstīts uz Nacionalās Padomes Kulturas nodaļas rēķina”.

2) J.Zālīša … “Un ka tiktu ievērots Latviešu Pagaidu Nacionalās Padomes, kā augstākas Latvijas zemes iestādes raksturs”.

K.Skalbes papildinājumu pabalsta J.Palcmanis. Pret to izsakās A.Ķuze un O.Nonācs.

V.Zamuels, pievienodamies J.Zālīša papildinājumam, paskaidro, ka starp viņa un A.Krodera priekšlikumiem nav tiešas pretrunas.

Balsojot A.Krodera priekšlikums tiek pieņemts ar 4 bez pretbalsīm, 10-iem atturoties.

K. Skalbes papildinājumu atraida ar 7 pret 5 balsīm, 2 atturoties.

Pieņem V.Zamueļa iesniegto rezoluciju ar J.Zālīša papildinājumu ar 13 pret 1 balsi.

Vienbalsīgi pieņem sekošu pārejas formulu:

“Nacionalā Padome noklausījusies valdes un komisiju ziņojumus, pāriet uz dienas kārtību.”

Sēdi slēdz plkst. 2 dienā.

Sēdes turpinājums 16.janvarī 1918. Āboltiņa komercskolas telpās, Podolijas ielā Nr.2.

Sēdi atklāj plkst. 4 un 30 min. p.p. un vada prof. J.Rancans.

Apspriež dienas kārtības 8. un 9.punktus: “Jaunu organizaciju pielaišana Nacionalā Padomē” un “Organizēšanās jautājums un komisijas”.

Referē J.Palcmanis, pie kam vispirms atzīmē, ka dažas Nacionalās Padomes komisijas līdz šim nav darbojušās pietiekoši sekmīgi. Atzīst Nacionalās Padomes reorganizēšanu par vajadzīgu, priekš kam būtu jāizdara attiecīgas vēlēšanas Vidzemē, Latgalē un ari kolonijās, kuŗas pieprasa to. Kolonijas uzņem Nacionalās Padomes ideju ar lielu sajūsmu, grib strādāt kopējo darbu, tamdēļ viņu priekšstāvji katrā ziņā pielaižami Nacionalā Padomē.

Tāpat jāpielaiž priekšstāvji no latviešu dzelzceļnieku un mērnieku savienībām, varbūt ari no skolotāju un pasta un telegrafa savienībām.

Izceļas gaŗākas debates, kuŗās piedalās A.Klīve, O.Nonācs, A.Dobelis, A.Ķuze, K.Skalbe, Dr. phil. P.Zālīts, Fr.Trasuns, J.Zālīts, Fr.Ozoliņš, J.Seskis, A.Grasis un V.Zamuels. Vairākums runātāju izsakās pret līdzšinējās Nacionalās Padomes konstitucijas grozīšanu un pret jaunām vēlēšanām, kuŗas tagadējos apstākļos nebūtu izvedamas. Atzīst, ka tagadējais Nacionalās Padomes sastāvs ir gan paplašinams, pieaicinot klāt latviešu koloniju un valstisko profesionalo organizaciju priekšstāvjus; tāpat runātāju vairākums izsakās par to, ka pilnā sesijas sēdē pārrunājamie jautājumi būtu izšķiŗami tikai principieli, bet to sīkākai iztirzāšanai būtu ievēlama komisija, kuŗa nākošās sēdēs varētu nākt ar noteiktiem priekšlikumiem.

Fr.Ozoliņš, kā dzelzceļnieku priekšstāvis pastāv, ka jautājums par dzelzceļnieku priekšstāvju pielaišanu Nacionalā Padomē būtu jau tagad nevis principieli, bet konkreti jāizšķiŗ. Dzelzceļnieki nav kaut kāda atsevišķa mazievērojama profesionala savienība, bet gan valsts organizacija. Kad noslēgs mieru, dzelzceļnieki gādās par pilsoņu atpakaļ pārvešanu no Krievijas uz Latviju un ja Latvijā vajadzēs ierīkot savu dzelzceļu satiksmi, tad dzelzceļnieku savienība būs spējīga 24 stundu laikā dot priekš tam visus vajadzīgos darbiniekus (applausi).

Vēlāk Fr.Ozoliņš paskaidro, ka viņš tikai tamdēļ vēlas tūliņ izšķirt jautājumu par dzelzceļnieku priekšstāvjiem, lai tiem būtu iespēja piedalīties slēgtā sēdē, kuŗa nolemta miera jautājuma apspriešanai.

Uz Z.Meierovica un V.Zamueļa priekšlikumu, ar 15 balsīm 3 atturoties nolemj: Ievēlēt komisiju, kuŗa, ievērojot no Nacionalās Padomes izteiktās pamata domas, izstrādātu priekšlikumu un to celtu rītdienas sēdei priekšā apstiprināšanai, principā atzīstot, ka Nacionalās Padomes sastāvs paplašinams ar latviešu koloniju un profesionalu savienību (dzelzceļnieku, pasta un telegrafa ierēdņu, mērnieku, inženieru u.t.t.) priekšstāvjiem.

Tālāk vienbalsīgi atzīst, ka slēgtā sēdē jāpielaiž dzelzceļnieku, mērnieku un koloniju priekšstāvji.

Balsojot principā par atsevišķiem jautājumiem, atzīst, ar visām balsīm, 2 atturoties:

1) Ka kolonijās dibinamas Nacionalās Padomes nodaļas,

2) Ka Nacionalā Padomē nebūtu pielaižami atsevišķu laikrakstu priekšstāvji, bet gan žurnalistu savienības priekšstāvji.

Ar 10 balsīm bez pretbalsīm nolemj ievēlēt reorganizacijas komisiju no 8 locekļiem.

Atklāti balsojot komisijā ievēl: J.Palcmani, O.Nonāci, A.Dobeli, J.Gulbi, A.Ķuzi, Fr.Ozoliņu, A.Grasi un J.Sesku.

Ārpus dienas kārtības vienojas papildināt 7. dienas kārtības punktu (Latgales jautājums) ar A.Ķuzes ziņojumu par Baltkrievijas radu. Ar 10 balsīm nolemj sēdi turpināt līdz plkst. 10. vakarā. Sapulces vadību uzņemas Z.Meierovics.

Pāriet uz 4. dienas kārtības punktu (miera jautājums). Ar visām pret vienu balsi nolemj Ārlietu nodaļas protokolus nenolasīt. Ar 9 balsīm nolemj nenolasīt ari pirmās sesijas slēgtās sēdes protokolu.

Māc. J.Grīnbergs: esmu sarunājies ar vairākiem vāciem par Baltijas lietām un gribu iepazīstināt Nacionalo Padomi ar vācu domām Latvijas nākošās iekārtas jautājumā. Varu teikt, ka uz Nacionalo Padomi vāci skatās ar uzticību. Domājot par Latvijas nākotni, mums jāpārliek, vai ir pareizi atteikties no jebkādām sarunām ar vāciem. Kaŗa iznākums vēl nav zināms. Pēc pašu vācu ziņām drīzumā sagaidamas lielākas kaujas Francijā, kuŗu iznākums iepriekš nav paredzams. Angļi paši saka, ka viņi Baltijas dēļ vien kaŗa neturpinās. Ja nu vāci būtu tie, kas izšķirtu Baltijas likteni, tad to, protams, pievienos pie Vācijas apmēram uz līdzīgiem pamatiem ar Elzasu un Lotaringu, ar savu landtagu. Plebiscits pielaists netiks. Kolonizaciju vāci varbūt neizvedīs. Tā tad varbūt būs jānāk zem Vācijas. Ko nu darīt? Vai meklēt sakarus vācu starpā. Domāju, ka no tam nevajadzētu atteikties. Beigās runātājs ieteic uzņemt pasniegtās ziņas kritiski, jo tās nākot no vācu puses.

J.Zālīts: Iepriekšējā runātāja motivi nav pārliecinoši. Vācija uzvaru vēl nav guvusi un var puslīdz droši teikt, ka sabiedrotos viņa neuzvarēs. Paliks laikam tā, ka galīgi neuzvarēs neviens: ne Vācija, ne sabiedrotie. Par ko mums referēja J.Grīnbergs kgs - tā runā ikviens vācietis; bet tie ir mierinājumi; vāci solās nekolonizēt Latviju, bet to viņi ir darījuši vienmēr un dara vēl tagad, novietodami gan savus kolonistus no Krievijas, gan invalidus. Mēs nevaram svaidīties uz vienu, vai otru pusi, mums jāprasa Latvijas valsts un jāstāv par demokratisku mieru. Ja pati tauta zaudēs ticību uz sevi, tad viņa nevar pastāvēt. Zināmas cerības var likt ari uz kustību Vācijas iekšienē.

Pa J.Zālīša runas laiku sapulces vadību uzņemas A.Bergs.

K.Skalbe ieteic neaizrauties no frazes un nelolot cerības uz Krieviju, kuŗa nekādu cīņu vairs neuzsāks.

Z.Meierovics: Latvijas likteni laikam izšķirs tā, kā mēs neviens to nevēlamies. Tagadējā Krievijas valdība būs mūs nodevusi, šī rīta avīzes vēsta, ka Latviju sadala. No Krievijas nekā vairs nav ko gaidīt. Katra saistīšanās ar Vāciju ir mums neizdevīga. Jau muitas līgums un kopējs kaŗaspēks vien ir pietiekoši, lai mūs galīgi salauztu.

Mums jānostājas uz Latvijas viedokļa un jāprasa Latvijas patstāvība. Jārevidē sava līnija attiecībā pret vāciešiem. Pret Latvijas sadalīšanu un tās interešu neievērošanu jāizsaka protests. Tūlītēju neatkarīgu Latvijas valsts proklamēšanu uzskata par nevēlamu. Valstij vajadzīga teritorija, tauta un spēks. Bet pēdējā mums nav. Lielinieki stāv par Latvijas saistīšanu pie Krievijas ari uz priekšu. Ja nu izsludinātu patstāvību, tad būtu ari jāorganizē Latvijas pārvaldība, būtu jāizvēl ministrijas, kuŗas lielinieki apcietinātu. Mēs redzam, cik gŗūti iet somiem un ukrainiešiem. Bet mums nav pat tā spēka, kas ir viņiem.

J.Palcmanis: Kolonijas prasa Latvijas patstāvību. Runātājs ir pret neatkarības proklamēšanu tagadējos apstākļos. Bet vajadzīgs ir gan izsludināt latviešu prasības un pastāvēt uz Latvijas demokratisku republiku.

Sapulci slēdz plkst. 9 un 10 min. vakarā. Turpinājumu noliek rīt plkst. 10 no rīta.

Vadību uzņemās A.Bergs, atklādams sēdi plkst. 11 no rīta.

Nacionalās Padomes reorganizacijas komisijas vārdā O.Nonācs liek priekšā izšķirt jautājumu par dzelzceļu un mērnieku-agronomu priekšstāvju pielaišanu Nacionalā Padomē.

Vienbalsīgi nolemj pielaist no Dzelzceļnieku savienības 3 priekšstāvjus un no Mērnieku-agronomu centra 2 priekšstāvjus.

Tāpat nolemj pieņemt uz šo sesiju koloniju priekšstāvniecību no 3 personām.

Pāriet uz miera jautājumu.

Ar 11 pret 5 balsīm nolemj runātāju sarakstu slēgt. Balsojot par runas laika aprobežošanu uz 10 minutēm, nodod par aprobežošanu 11 balsis, pret ari 11 balsis. Vienojas runas laiku neaprobežot.

Nolemj ievēlēt komisiju rezolucijas izstrādāšanai miera jautājumā. Komisijā ievēl: J.Zālīti, Z.Meierovicu, K.Skalbi, J.Sesku un A.Bergu.

Turpina debates miera jautājumā. A.Strausmans norāda, ka miera noslēgšana tagadējā brīdī un tādos apstākļos, kā to diktē vācieši Brestē, ir vairāk nekā apšaubama un noliedzama. Ja miers tiek noslēgts tā, kā to vēlas vācieši, tad tas var atnest latviešiem postu uz gadu simteņiem. Priekšā stāv vācu kolonizacija, bet zīmējoties uz mūsu bēgļiem, nav zināms, vai tie vairs tiks laisti atpakaļ savās dzīves vietās.

A.Dobelis ir pret “tolstojisko nepretošanos ļaunam” un griež vērību uz tiem mazvērtīgajiem solījumiem, kādi nāk no tagadējo miera sarunu vedēju puses. Kas tā par “kulturelu autonomiju”, ko ir ar mieru dot vācieši? Tikai mātes valoda līdz visu skolu vidējām klasēm. Aiz tām paredzēta jau ģermanizacija. Mūsu kulturelie un politiskie mērķi nav par prātam vāciešiem. Latviešu pašnoteikšanos tie negrib atzīt, bet bēgļu jautājumā nenoskaidrots paliek, vai pat visi bēgļi varēs atgriezties dzimtenē.

Saprotams, mums nav jāizlaiž no acīm, acumirklīgais realais spēku samērs, bet to atzīt un tam piekļauties, nozīmē vest tautu uz politisku un kulturelu pašnāvību. To mēs nevaram darīt. Mums jāmeklē savs viedoklis un visiem spēkiem jāaizstāv Latvijas patstāvības ideja, un pēdējās realizēšanā jāiet kopā ar sabiedrotiem un tiem demokratiskiem spēku faktoriem, kas Latvijas patstāvību atzīst.

J.Seskis: Latvija stāv krustceļos. No vienas puses terors; dezorganizētais kaŗaspēks, bada un šķiru naida dzīts, aplaupa latviešu tautu, un tajā pašā laikā vācu aģenti lasa parakstus par labu Latvijas pievienošanai Vācijai. Bet kādēļ gan Vācija vāc šos parakstus? Viņa tak nosauc līgumus par papīra lupatām! Mēs pazīstam vācu vēsturi. Kad Vācija ir cīnījusies par cilvēces augstāko brīvību un kuŗu tautu viņa ir atsvabinājusi? Bismarks vāciešus nosaucis par “Eine Nation zweiten Ranges”, un tādēļ ari vācieši laikam nesajūt šo garīgo mantu vajadzību. Ja tagad salīdzinām sabiedroto, franču, angļu un amerikaņu laikrakstus ar vācu avīzēm un brošurām, tad redzam skaidri tautu centienus. Sabiedrotie cīnās par tautu sabiedrību, lai nodrošinātu ari mazajām tautām viņu tiesības, bet vācieši raksta, izņemot retas zocialistu avīzes, par iekaŗojumiem, vietējo iedzīvotāju ģermanizaciju un kolonizaciju. Ja vācieši pie mums grib dabūt parakstus, tad tikai tādēļ, lai viņi mums vēlāk parādītu ka latvieši paši tos lūguši ieņemt Latviju un lai ar to atņemtu mums iespēju apelēt pie Vakareiropas un Amerikas demokratijām. No vācu tagadējās valdības nav ko gaidīt. Pašas latviešu tautas stingrā griba tapt patstāvīgai, sabiedroto sekmes un demokratijas uzvara Vācijā - ir mūsu vienīgie palīgi cīņās par patstāvīgu Latviju.

J.Goldmanis plašākā runā noskaidro tās intereses, kuŗas saistās Baltijā tiklab mums, kā ari krieviem, vāciešiem un sabiedrotiem, apcerēdams visas tās politiskās, kulturelās un saimnieciskās varbūtības, kādas izvirzīsies ar pasaules kaŗa likvidēšanu. Brestē parakstamais miers, ja krievu varas priekšsātvji tiešām to tagad parakstītu, var tikt no sabiedrotiem grozīts, ja mēs tik paliksim uzticīgi saviem nacionaliem centieniem.

Vācu tagadējie solījumi līdzinās tām krellēm un spīdošiem vizuļiem, ar kādiem viņi jau 700 gadus atpakaļ lētticīgās latvju ciltis pievīluši. Ar tādiem solījumiem mēs ne tikai nevaram būt mierā, bet mums visiem spēkiem tie jāizskaidro kā mazvērtīgi. Mums jāaizstāv savs nacionalais stāvoklis un Latvijas orientacijas viedoklis. Beidzot deputats polemizē pret filosofijas dakteri Pēteri Zālīti un viņa nepamatotiem apgalvojumiem par Vācijas pārspēku un sabiedroto nespēku un nāk pie slēdziena, ka sabiedrotie būs viens no tiem varas faktoriem Latvijas ārējā politikā, kas palīdzēs Latvijai gūt savu patstāvību.

V.Zamuels: Mūsu stāvoklis nav bez cerībām. Kaŗš ir modinājis valstu un tautu politisko morali un sirdsapziņu. Kaŗa sākumā vācieši aizstāvēja uzskatu, ka kulturas nesējs ir augstāks par pašu kulturu. Bet tagad viņi nespēj šo kulturu ari mazajās tautās galīgi apspiest. Tāpat tiem acumirkli būs gŗūti iespējams runāt par dažu, kaut ari samērā mazāku tautu asimilēšanu. Piedzīvojumi ar Elzas-Lotringu pierāda, ka ieņemtos apgabalus vācieši nevar pievienot kā gatavas sastāvdaļas savam valsts organismam. Elzas-Lotringas jautājums nodarījis vāciešiem daudz galvas sāpes. Jaunu Elzas-Lotringu viņi vairs nevarēs radīt. Bez tam tagad noslēdzamais miers tiks revidēts, kad notiks vispārēja miera slēgšana kopā ar sabiedrotiem. To mēs nevaram atzīt, tāpat kā tos soļus, kādi no vāciešu puses tiek sperti Dienvidvidzemē, kur vāc parakstus par labu Vācijai. Pret to mums jāuzstājas un jāprasa valsts patstāvība.

O.Nonācs: Vakar un tāpat šodien vairums runātāju izsakās par Latvijas orientaciju. Vakar ieskanējās dažas stīgas par vācu un šodien viena runātāja, runā ari par krievu orientaciju. Ir pret vienu, kā ari otru tādēļ, ka Krievijas zocialisma stiprumu un anarchiju mēs esam izbaudījuši paši uz savām mugurām, un ari tuvākā nākotnē nav paredzams labāks stāvoklis, bet vācu orientacija jāatmet aiz vispārnacionaliem iemesliem. Brīdina pret jaunu elku radīšanu, kādi varētu rasties, ja mēs pieņemtu tikai sabiedroto orientaciju. Sabiedrotie Baltijas dēļ nekaŗos. Tādēļ mums jārada un jāaizstāv Latvijas orientacija. Bet tas ir skaits žests, un runātājs vēlas praktiskus norādījumus un realitati, kas aiz šīs orientacijas slēpjas.

Palkavnieks Gopers: Vispārējas miera sarunas noslēdzot dažas valstis sēdēs pie galda, dažas zem galda. Krievija acumirklī ir apreibusi, vai apreibināta, bet viņa celsies augšā. Tos upuŗus, kuŗus Krievija nesusi sabiedroto labā, sabiedrotie neaizmirsīs. Tāpēc sagaidams, ka sabiedrotie turpmāk rīkosies saskaņā ar Krieviju. Ja Krievija nenoslēgs separatu mieru un pati nepārtrauks sakarus. Ja vācieši kautko solījuši Polijai, tad tajā nolūkā, lai, ejot uz priekšu dziļāk Krievijā, sev nodrošinātu aizmuguri. Baltijas piekrastei ir tik svarīga nozīme, ka sabiedrotie var gan kaŗot Baltijas dēļ. Tajā ziņā Latvijas jautājums ir daudz svarīgāks par Elzas-Lotringu.

M.Vītoliņš: Vācieši 40 gadus strādājuši mūsu tautas postīšanas darbu, plūdinādami uz Latviju savas internacionalisma un kosmopolitisma idejas, ar vācu zocialdemokratu rokām sašķeldami mūsu tautas vienību. Paši vācieši, kā to tagadējais kaŗš rāda, stāv tālu no šim idejām un pat zocialdemokratu atbildīgās aprindas ar Šeidemani priekšgalā sevi uzskata pirmām kārtām par nacionalistiem un patriotiem. Ja vācieši dabūtu varu par mums, kā to viņi prasa Brestē, tad nākošos 40 gados viņi mūs iznicinātu kā tautu. (Saucieni: “Nav taisnība!” “Tas nav iespējams.” “Tautu viņi nespēs iznīcināt!”).

E.Ozoliņš kā Dzelzceļnieku savienības priekšstāvis ir pret mieru un tāpat ari pret vācu orientaciju, kaut gan tā nav jāignorē. Krievu inteliģence nav spējīga izvest realā darbā savus solījumus. Ja Krievijā nāks atpakaļ pie varas kadeti, vai ari iestāsies reakcija, valdošās aprindas būs tikpat naidīgas kā vācieši. Piekrīt, ka vienīgi mūsu pašu orientacija ir vajadzīga un nepieciešama.

A.Grasis velk paraleles starp krieviem un vāciešiem un nāk pie slēdziena, ka nacionalā ziņā krievi mazāk bistami.

A.Klīve ir pret acumirklīgu plebiscitu tiklab iekaŗotos Latvijas apgabalos, kā ari krievu apdraudētā Vidzemē un Latgalē. Tagadējos apstākļos, kur iedegušās kaislības no vienas puses, kur tauta dzīvo zem masu psichozes, vai ari draudu un baiļu iespaids no otras puses, nevar runāt par kādu normalu plebiscitu. No kaut kādas parakstu došanas un vispār no neorganizētas uzstāšanās tauta jābrīdina. Ja Latviju bez kādiem noteikumiem pievienotu pie Vācijas, tad agrarjautājums, visa administrativā un politiskā, dzīve paliktu vecās dzīves normās, bet jaunas briesmas vēl draudētu no visvācu centieniem un kolonizacijas. Latviešu tautai un katram latvietim jāliek pie sirds:

“Tu latvieti, palieci tikai latvietis ari turpmāk un savas tautas intereses tev liedz slēgt kādus reorganizētus līgumus ar vienu, vai otru pusi (vāciešiem un krieviem)” un kā tautai mums pieder pašiem sava orientacija un taktika.

J.Zālīts (bij. valstsdomnieks): Ko latviešiem darīt tagadējā brīdī? Jāsludina tautā un jāpopularizē:

1) latviska orientacija,

2) jāmeklē dziļāks atbalsts sabiedrotos,

3) jācer, ka starptautiskā konjunktura Latvijas jautājumu izveidos labvēlīgā nozīmē.

Uzticība pret vāciešiem jāatmet. Vēl ir jautājums, vai Latvijas sadalīšana ir ļaunāka, vai viņas pilnīga nokļūšana vācu verdzībā, kas varētu notikt ar sagaidamo visas Baltijas okupaciju, ja miera sarunas netiks noslēgtas. Zīmējoties uz krieviem, deputats pieved nelaiķa prof. F.Kokoškina, izteicienu, ka Krievija vēl nav mirusi un nomalēm neļaus atdalīties.

K.Skalbe: Nostājoties uz latviešu viedokļa, atklāti jāizsaka mūsu prasības. Savā orientacijā mēs nevaram izmest ārā varas momentu. Mēs nekādā ziņā nevaram ignorēt Vācijas varu, kā pretstatu Krievijai. Otrs varas moments ir sabiedrotie - ari tas mums jāpatur dzīvi acīs. No šiem momentiem patiesībā rodas Latvijas orientacijas viedoklis. Deputats aizrāda uz poļiem un ukrainiešiem, kuŗi stājušies sakaros ar vāciešiem un ieteic ari mums būt elastīgākiem ārlietu jautājumā.

Fr.Trasuns: Ja mēs gribam dabūt neatkarīgu valsti,. tad mums ir vienalga, ar ko mēs vedam sarunas. Politika nepazīst zimpatijas, bet tikai intereses. Vācieši pūlējušies un pūlās iemest nesaticības sēklu latviešos. Aizrāda uz vācu baronu sapulci Pēterpilī kaŗa sākumā. Pie mums, latviešiem stipri sajūtams autoritates, disciplinas un patriotisma trūkums.

Tādēļ kurzemniekiem un vidzemniekiem stāvoklis zem Vācijas būs gŗūts. Latgalē vācieši nekā neiespēs. Latgales latviešus pārvācot tiem nav ne mazākās izredzes. Tāpat mazas cerības vāciešiem var būt uz Latgales kolonizaciju - tai būs jācieš tāds pats fiasko. Ja savas patstāvības labā mēs ko panāksim, tad panāksim tikai pašu spēkiem. Kas mums dod vairāk Latvijas patstāvības labā, no tā jāņem. Latvijai jābūt apvienotai. Tiklab priekos, kā bēdās, tai jābūt nedalītai. Un ja nu tad Latvijai klātos gŗūti zem bēdu nastas, ja tiktu apdraudēta tautas pastāvēšana, ari tad jāturās pie parunas: “Labāk zust ar gudru cilvēku, nekā ar cilvēku neprātīgu!” (saucieni: “Pareizi!”). Vai Latvijas dēļ notiks kaŗš, vai nē, to mēs nezinām un ari nevēlamies, bet mūsu ideals ir, neatkarīga Latvija. Ja to mēs acumirklī nespējam dabūt, tad jāņem no tā tik, cik varam.

Nostādot savu idealu augsti, pēc tā dzenoties, jāapvieno tauta un teritorija un jāved pretim Latvijas nākotnei. (Agplausi.)

Pasludina pārtraukumu, pēc kuŗa miera un starptautiskā jautājumā pieņem ar 23 pret vienu (J.Zālīša) balsi, sekošu rezoluciju:

“Dibinādamies uz visas pasaules demokratijas atzītām un pasludinātām tautu pašnoteikšanās tiesībām, Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome:

1) atzīst, ka Latvijai jābūt patstāvīgai demokratiskai republikai, kas apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali;

2) protestē pret jebkuŗu Latvijas sadalīšanas mēģinājumu, it sevišķi pastrīpojot, ka latvju tautas pirmā un neatlaidīgā prasība ir Latvijas teritoriala un etnografiska nedalamība;

3) protestē pret katru miera noslēgšanas mēģinājumu, kas pārkāpj tautu pašnoteikšanās principu; un pēdīgi,

4) nosoda tautas gribas viltošanu zem okupacijas un kaŗa apstākļu spaidiem.”

Sēdi atklāj Z.Meierovics plkst. 3 un 15 min. pēc pusdienas. Darbības laiku noteic līdz plkst. 5 p.p.

Tā kā citi prezidijas locekļi nav ieradušies un Z.Meierovicam jāpiedalās komisijas sēdēs, kuŗa ievēlēta rezolucijas rediģēšanai miera jautājumā, tad nolemj ievēlēt sapulces vadonim pagaidu vietnieku. Par tādu vienbalsīgi ievēl J.Goldmani, kuŗš uzņemas tālāku sēdes vadību.

Pāriet uz 5. dienas kārtības punktu (Latviešu satversmes sapulces lieta).

Ziņo V.Zamuels: Satversmes sapulces vēlēšanu komisija jau stājusies sakarā ar maziniekiem, kuŗi pretēji lieliniekiem, atzīst Satversmes sapulces nepieciešamību. Ievērojot tagadējos apstākļus, (nav ne preses, ne pašvaldības iestāžu, nav iespējams sastādīt vēlēšanu komisijas) šimbrīžam ir neiespējams sasaukt Satversmes sapulci. Pagaidām jāveic visi vajadzīgie priekšdarbi, lai izdevīgā brīdī varētu stāties pie vēlēšanām, jo Satversmes sapulce uzskatama par mērķi, pēc kuŗa jācenšas visiem.

Ar visām pret vienu balsi nolemj atvēlēt valdei, saziņā ar vēlēšanu komisiju noteikt Satversmes sapulces sasaukšanas laiku tad, kad apstākļi to atļaus.

Jautājumu par atvaļināto kareivju apgādāšanu (6. dienas kārtības punkts) nodod Latvijas atjaunošanas nodaļai.

Instrukcijas (11.punkts) uzdod izstrādāt valdei, saziņā ar nodaļām un celt nākošā sesijā priekšā apstiprināšanai.

Tāpat valdei uzdod līdz nākošai sesijai sastādīt Nacionalās Padomes budžetu (10.punkts). Līdz budžeta apstiprināšanai sesija pilnvaro valdi noteikt kā savu, tā nodaļu budžetus, pie kam par izdotām zumām sniedzams sesijai sīks pārskats.

Nolemj izdarīt vēlēšanas (13. dienas kārtības. punkts) un pēc tam apspriest pārējos dienas kārtības punktus.

Atklāj debates, kuŗās vienojās pārvēlēt visu valdi.

Uz A.Klīves priekšlikumu vienbalsīgi nolemj, ka Nacionalās Padomes valdei jāatronas Latvijā un okupacijas gadījumā jāpaliek tur. Tādā gadījumā Nacionalās Padomes pienākumi ārpus Latvijas pāriet uz Ārlietu nodaļu, bet okupētā Latvijā valdei jāturpina sava darbība.

Tālāk vienojas pie vēlēšanām pēc iespējas saskaņot kandidatu lietderības principu ar viņu piederību pie vienas, vai otras Nacionalās Padomes grupas.

Pēc gaŗākām debatēm, kuŗās piedalās V.Zamuels, A.Klīve, J.Palcmanis, A.Dobelis un A.Kroders, nolemj atstāt pastāvošo nodaļu konstituēšanās kārtību līdz vispārīgu instrukciju apstiprināšanai par nodaļu konstituēšanos un darbību.

Sēdes vadību uzņemas Z.Meierovics. Pāriet uz vēlēšanām. Konstatē, ka klāt ir 23 balsstiesīgi locekļi.

Aizklāti ar zīmītēm balsojot ievēl: Valdē: par priekšnieku V.Zamueli, ar 22 balsīm (bez pretkandidata), par viņa biedriem J.Pauļuku un A.Kroderi, ar 18 balsīm, un J.Palcmani ar 12 balsīm (K.Skalbe pirmo un otro reiz balsojot dabū ar J.Palcmani līdzīgu balsu skaitu -12, bet trešo reiz balsojot - 11 b.), par sekretaru D.Rudzīti, ar 18 b., par viņa biedriem K.Bachmani un O.Nonāci, par kasieri-mantzini J.Akurateri, par viņa biedri V.Siliņu.

Tālāk vēl caur aklamaciju ievēl:

1) Finansu nodaļā: V.Siliņu un J.Akurateri (agrāk ievēlēti Z.Meierovics, A.Klīve un E.Laursons);

2) Agrarnodaļā: agr. K.Kalniņu, agr. V.Skubiņu, agr. Bergu, Dr. phil. P.Zālīti, J.Palcmani un mērnieku A.Grasi;

3) Informacijas nodaļā: J.Palcmani, K.Skalbi, Stapranu, K.Rubuli (III.), A.Kroderi, J.Rozi, A.Ķuzi, Ābolu, Ozoliņu, St.Kambalu un Pakalnu.

4) Koloniju nodaļu apstiprina no valdes ievēlētā sastāvā (K.Bachmanis, J.Palcmanis, V.Siliņš, K.Skalbe, J. kuraters, A.Dobels) un pievēl klāt: J.Gulbīti, Briedi, A.Ķuzi, Pakalnu, Zariņu, Ērģelnieku, Ratnieku, Liepiņu (Vitebskā), Buchholdu, skol. Dravnieku (Haŗkovā) un Vendtu (Gorodokā).

5) Latvijas atjaunošanas nodaļu apstiprina no valdes ievēlētā sastāvā (A.Fridenbergs, K.Kalevics, V.Skubiņš, J.Brūmels) un pievēl klāt: K.Hiršu, Kviesi, J.Pauļuku, Dr.Strautzeli, inž. Bušu (Maskavā), māc. L.Adamoviču, Dr. Kundziņu, adv. Jakstiņu, K.Rubuli (III.), Dr. Jankovski, Dr. Kasparsonu, Dr. Sniķeri un palk. Goperi.

6) Satversmes sapulces vēlēšanu komisijā: D.Rudzīti un K.Bachmani (Vītoliņa un Rubuļa vietā); agrāk ievēlēti V.Zamuels, Streļevičs un O.Nonācs.

Sēdi slēdz plkst. 7 un 20 min. vakarā. Nākošā sēde 18.janvarī 1918.

Sēdes vadību uzņemas Z.Meierovics. Sēdi atklāj plkst. 1 un 10 min. dienā.

Reorganizacijas komisijas vārdā A.Ķuze ziņo, ka komisija savu darbību vēl nav pabeigusi, lūdz Nacionalo Padomi izteikties, vai komisijas locekļiem palikt Padomes kopīgā sēdē, vai turpināt savu apspriešanos komisijā.

Pēc gaŗākām debatēm, kuŗās piedalās A.Dobelis, J.Gulbīts, J.Seskis un citi, uz J.Zālīša priekšlikumu, kas tiek pabalstīts no A.Berga, O.Nonāca un A.Dobeļa, Nacionalā Padome nolemj (ar 13 pret vienu balsi); jautājumu šinī sesijā neizšķirt, bet komisijas materialus un priekšlikumus nodot valdei, kuŗai nākošā sesijā jāiesniedz Padomei attiecīgs ziņojums līdz ar savu atzinumu, pie kam tās organizacijas, kuŗas valde atzītu par pielaižamām Nacionalā Padomē, būtu uzaicinamas piedalīties nākošās sesijas sēdē.

J.Palcmaņa priekšlikums, jau šodien izšķirt jautājumu par koloniju priekšstāvju pielaišanu Nacionalā Padomē, tiek atraidīts.

Ārpus dienas kārtības nolemj vakar pieņemto rezoluciju miera jautājumā publicēt atklātībā. Publicēšanas laiku noteikt atstāj valdei saziņā ar Ārlietu nodaļu. Turpina vēlēšanas.

Nolemj Koloniju nodaļu papildināt ar trim, bet Latvijas satversmes nodaļu ar divām personām. Ievēl Koloniju nodaļā: rakstn. Melnalksni, A.Upīti un kareivi Lūsi, un Satversmes nodaļā: adv. Kreicbergu un adv. Kēmani.

Vēlēšanas “Latgales lietu nodaļā” atliek pēc debatēm Latgales jautājumā.

Sēdes vadību uzņemas A.Bergs. Pāriet uz Latgales jautājumu (7.punkts). Referēdams par šo jautājumu St.Kambala ziņo, ka pašulaik Latgalē ir populari daži lielinieku demagogi, kuŗi ir pret Latgales pievienošanu Latvijai. No viņu puses tiek proklamēts kongress, kuŗa lēmums nebūs par labu Latgales apvienošanai ar Latviju. Pie tagadējiem apstākļiem gŗūti pretīm strādāt.

J.Trasuns (jun.) aizrāda, ka par maz ir strādāts, lai Latgale taptu uz priekšu par Latvijas sastāvdaļu. Baltijas latvieši maz pazīst Latgali un Baltijas prese maz par to interesējas. Ari pašā Latgalē stāvoklis ir šausmīgs; lielinieki un “ķempisti‘’ ir pret apvienošanos un ir slēguši vienīgo latgaliešu avīzi, kuŗa stāvējusi par apvienošanos. Lai vairāk tiktu darīts šinī lietā, vajadzīgs nodibināt pie Nacionalās Padomes Latgales lietu nodaļu; ari baltiešiem no savas puses jānāk palīgā.

Z.Meierovics iepazīstina Nacionalo Padomi ar tiem soļiem, kas no baltiešu puses sperti Latgales pievienošanas lietā Pagaidu valdības laikā. Izsakās, ka par apvienošanos stāv visi Latgales demokratiskie elementi, ari lielinieki. Nacionalai Padomei nebij vēlams būt aktīvai šai gadījumā. Tikko apstākļi būs grozījušies, Nacionalā Padome darīs visu iespējamo, lai apvienošanos panāktu. Nepieciešami ir ari tikt skaidrībā par to, ko grib paši latgalieši un pie kādas orientacijas viņi pieturās. Latgales pievienošana Latvijai ir vispirms pašu latgaliešu lieta.

A.Ķuze: ir iespējamas trīs varbūtības: kopā ar Latviju, patstāvīga Latgale un apvienošanās ar Baltkrieviju. Nopietni ņemama tikai pirmā varbūtība. Baltkrievu aprindas nemaz nepazīst tendences pievienot sev Latgali, bet pret Latgales apvienošanu ar Latviju ir gan lielkrievi, ar kuŗiem vienis prātis ir Ķemps. Jāpieliek visas pūles, lai sasauktu Latgales kongresu, kuŗš vienīgais varētu noteikt, kur palikt Latgalei.

Kongresa sasaukšanai jānogaida izdevīgi apstākļi.

A.Grasis ieteic Latgales un viņas robežu jautājumā stāties sakarā ar Baltijas radu.

St.Kambala, atbildēdams uz Z.Meierovica jautājumu, dod tuvākus paskaidrojumus par politisko partiju attiecībām Latgalē un pastrīpo, ka acumirkli Latgalē apstākļi tādi, ka atklāti strādāt Latgales apvienošanas lietā ir gŗūti. Tamdēļ ari Latgales nacionalā partija pagaidām izturas pasivi. Domā, ka ari dibinamā Latgales lietu nodaļa, ja viņa tiktu pārcelta uz Rēzekni, maz tur varētu strādāt; viņa varētu ko darīt, ja paliktu Pēterpilī.

Vēl debatēs piedalās J.Trasuns, Seskis, Ķuze un Palcmanis, pēc kam nolemj nodibināt Latgales lietu nodaļu, caur kuŗu turpināt Latgales atdalīšanās darbu no Vitebskas guberņas, lai to apvienotu ar pārējo Latviju.

J.Trasuns iesniedz priekšlikumu griezties pie latgaliešiem ar sevišķu uzsaukumu.

Nolemj priekšlikumu nodot Latgales lietu nodaļai, principā atzīstot uzsaukuma vēlamību.

Par nodaļas atrašanās vietu pagaidām noteic Pēterpili, pie kam viņai būtu jāstājas tuvākos sakaros ar Latgales zemes padomi Rēzeknē.

Latgales lietu nodaļā ievēl prof. J.Rancanu, V.Rubuli, baznīckungu Fr.Trasunu, St.Kambalu, Lazdanu, A.Ķuzi, J.Trasunu (jun), A.Bergu, J.Palcmani, Grišanu, J.Sesku, J.Zālīti un A.Grasi.

A.Ķuze ziņo par Baltkrievijas radu, viņas konstituēšanās veidu un sēžu gaitu, kuŗas notikušas no 7. līdz 17.decembrim p.g.; Rada padzīta no zaldātiem-lieliniekiem starp kuŗiem vairums ir bijuši latvieši. Savā 12.decembŗa sēdē Rada pieņēmusi rezoluciju par Baltkrievijas republikas dibināšanu un valdības iecelšanu; pieņemti lēmumi par zemes atsavināšanu bez atlīdzības un nodošanām, zemkopjiem, par nacionalā kaŗaspēka dibināšanu u.t.t. Radas padzīšanas gadījumā no latviešu strēlniekiem liek priekšā no Nacionalās Padomes izteikt līdzjūtību Radai.

Tālāk Ķuze ziņo, ka latviešu stāvoklis Baltkrievijā ir apdraudēts; muižas jau tiek izlaupītas no kaŗaspēka. Latvietis baltkrieva acis ir buržujs; var sākties ari viņu īpašumu postīšana. Liek priekšā organizēt latviešus Baltkrievijā, tāpat kā citās kolonijās.

Beigās iesniedz rezolucijas projektu, ar kuŗu liek priekšā protestēt pret Radai nodarīto pārestību no lielinieku puses un izteikt cerību, ka Baltkrievijā izklaidu dzīvojošiem latviešiem tiks ļauts pašiem noteikt savu likteni personalas, vai nacionali-kulturelas autonomijas veidā.

Klāt ir 15 Nacionalās Padomes locekļi; konstatē, ka priekš kvoruma vajadzīgs vismaz 17; tamdēļ uz sēdes vadoņa priekšlikumu nolemj uzskatīt šo sēdi kā atlikušo Nacionalās Padomes locekļu privatu apspriedi un viņas lēmumus celt priekšā nākošā sesijā apstiprināšanai.

Atgriežoties pie A.Ķuzes ziņojuma, principā tiek atzīts, ka Nacionalai Padomei jāņem stāvoklis labvēlīgā nozīmē pret Baltkrievijā nodibinātu centralo organu; Nacionalās Padomes paziņojumu nosūtīt Radai caur Ķuzi, pēdējā iesniegto rezoluciju izlietojot kā materialu. Šo atzinumu uzskatīt kā sesijas lēmumu.

Tālāk nolemj uzdot valdei kopā ar ieinteresētām nodaļām izstrādāt sīkāku ziņojumu par latviešu personali-nacionalo autonomiju citos Krievijas apgabalos un celt to priekšā nākošā sesijā.

Par Nacionalās Padomes priekšstāvi pie Baltkrievijas radas vienbalsīgi ievēl A.Ķuzi.

Priekšlikumi un ziņojumi (12.punkts). J.Palcmanis iekustina jautājumu par revizijas resp. kontroles komisijas vēlēšanu, kuŗas uzdevums būtu caurskatīt Nacionalās Padomes naudas rēķinus. Sapulce tam piekrīt. Komisijā ievēl: Fr.Ozoliņu ar 11 balsīm, J.Zālīti ar 10 b., un E.Laursonu ar 9 balsīm.

J.Goldmanis aizrāda, ka pēc pagājušās sesijas vienā no latviešu laikrakstiem sākuši parādīties nepamatoti uzbrukumi Nacionalai Padomei, kurpretīm agrāk šī izturēšanās ir bijusi citādāka, labvēlīgāka. Uzaicina Dr. phil. P.Zālīša kgu izteikties, ar ko tas izskaidrojams.

Dr. phil. P.Zālīts atbild, ka “Jaunā Dienas Lapa” nebūt nav pret Nacionalo Padomi, bet nevar prasīt no preses, lai viņa vienmēr un visur atzītu Padomes darbību, kuŗai ari viņš, P.Zālīts nevar viscaur piekrist.

Nolemj šo jautājumu turpmāk neapskatīt, jo Nacionalā Padome nevar dot kaut kādu aizrādījumu no viņas neatkarīgiem laikrakstiem.

A.Ķuze liek priekšā nodrukāt un piesūtīt visiem Nacionalās Padomes locekļiem visus sesijas protokolus. Nolemj uzdot to valdei.

J.Palcmanis paziņo, ka pie Nacionalās Padomes nodibinājusies zocialistu frakcija no 6 locekļiem.

Beigu vārdā Z.Meierovics saka: esam veikuši lielus darbus gŗūtos apstākļos. Ar tām idejām, kuŗas Nacionalā Padome rakstījusi uz sava karoga, bijām spiesti itkā slēpties no naidīgas varas, no terora. Cerēsim, ka tā būs pēdējā sesija, kuŗai bija jāstrādā tik gŗūtos apstākļos. Jāpateicas par to viesmīlību, kādu parādījusi Latgales biedrība un šo telpu īpašnieks.

Šī sesija galvenā kārtā nodarbojas ar diviem jautājumiem: pirmais - iekšējās organizēšanās jautājums un Nacionalās Padomes darbības paplašināšana nākotnē; otrais daudz plašāks - Latvijas nākotne, latvju tautas liktenis. Mēs visi esam pārliecināti, ka Nacionalā Padome augs, taps liela un spēcīga. Ari mazkrievu rada Ķijevā no mazas tapusi par lielu; lai gan tagad viņa apspiesta no lieliniekiem, tomēr viņas ideja dzīvo.

Ari pie Nacionalās Padomes nāks jauni slāņi, nāks visi, kam dārgs tautas liktenis, kam dārga brīvā neatkarīgā Latvija.

Drūms likās tautas liktenis šinī sesijā. Dūmos izgaist viss, ko latvieši cēluši. No vienas puses terors, no otras ienaidnieka pakavi un pašu laupīšanas.

Šinī sesijā mēs esam noskaidrojuši savu stāvokli priekš visas Latvijas, kā okupētās daļas, tā šaipus frontes. Demokratiska Latvijas republika - tā ir tā vadošā zvaigzne, kuŗai mums jāseko, tas ir mūsu zvērests, mūsu ideja, pēc kuŗas jācenšas, tas ir mūsu maksimums. Mūsu minimums ir - latviešu nedalamība. Abi šie principi ir skaidri. Jācenšas pēc maksimuma, jādara viss, lai panāktu brīvu Latviju.

Varbūt nākamā sesijā visi vairs netiksimies, tamdēļ mums nevajaga izlaist no acīm, ka šī ideja: brīva, nedalīta Latvija - mūs saista, lai kādi būtu spaidi. Saka, ka politiku izšķiŗ intereses, to nevar noliegt. Bet cerēsim, ka ari otrs princips - tautu pašnoteikšanās - dzīvos. Par to mums jāstāv. Mēs nedrīkstam zaudēt cerību, ka mūsu mērķi nebūtu panākami. Ja pulcēsim ap savu karogu plašas masas, mēs panāksim savu ideju, ja ne pilnā mērā, tuvākā nākotnē, tad vismaz nedalītu Latviju.

Sesiju slēdz 18.janvarī 1918. plkst. 5. un 15. min. pēc pusdienas.
________________________________________________________________

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>284.-318.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 06.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV