[1918.gada 30. (17.) janvārī, Valkā]
______________________________________________________________

Latvijas Pilsoņi!

Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome 17.janvarī š.g. nolēma: “Dibinādamās uz visas pasaules demokratijas pasludinātām tautu pašnoteikšanās tiesībām, Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome:

1) atzīst, ka Latvijai jābūt neatkarīgai demokratiskai republikai, kuŗa apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali,

2) protestē pret jebkuŗu Latvijas sadalīšanas mēģinājumu, sevišķi pastrīpojot, ka latvju tautas pirmā un neatlaidīgā prasība ir Latvijas teritorialā un etnografiskā nedalamība,

3) protestē pret katru miera noslēgšanas mēģinājumu, kuŗš pārkāpj tautu pašnoteikšanās principu un pēdīgi,

4) nosoda tautas gribas viltošanu zem okupacijas un kaŗa apstākļu spaidiem.”

Šī tautas gribas viltošana pašreiz notiek zistematiskā kārtā: Valkā, Rūjienā, Dienvidvidzemē un citur vāc parakstus vietējo iedzīvotāju lūgumiem dēļ Latvijas pievienošanas pie Vācijas.

Latvieši! Parakstīdami šādus lūgumus, Jūs labprātīgi dodaties vācu verdzībā, atsakoties no tiesībām, kuŗas tautai pieder kā zemes sensenai iemītniecei, un kuŗas ir atzītas principā no visām kaŗojošām valstīm.

Pārdodamies vāciem, Jūs gribat glābties no kaŗa briesmām un lielinieku patvarībām, bet tas Jūsu rīcību neattaisno.

Nacionalā Padome zin un saprot Jūsu gŗūto stāvokli. Tagadējā varmācības un terora laikā Jūs apspiež un vajā; zocialisma un revolucijas vārdā min kājām Jūsu personiskās un politiskās tiesības, atņem Jūsu mantu, ielaužas Jūsu dzīvokļos, aizliedz Jūsu politiskās, sabiedriskās un kulturelās iestādes, slēdz Jūsu laikrakstus, izklīdina Jūsu sapulces. Tie paši ļaudis, kuŗi sludina pret Jums, “svēto brāļu kaŗu”, kuŗu rīcībā atronas i latviešu strēlnieki, i sarkanie gvardi, i milicija, Jums atņem ieročus, ar kuŗiem Jums vēl būtu iespējams aizsargāties pret laupīšanām un uzbrukumiem. Un tie no Jums, kas, satriekti un sarūgtināti, iet meklēt apmierinājumu mūsu tēvu tēvu celtā Dieva namā, lūgšanu vietā dzird tur mītiņu runas, koralu vietā - internacionales skaņas.

Bet visas šīs bēdīgās, priekš mūsu tautas apkaunojošās parādības ir pārejošas.

Ciešat vēl vienu mēnesi, divus, kā Jūs esat cietuši līdz šim dažus gadus no ārējā un iekšējā kaŗa. Bez upuŗiem nav panākama uzvara, bez ciešanām - tautas labklājība. Ja mums ir tiesība radīt patstāvīgu Latviju, tad šī tiesība uzliek mums to kā pienākumu pret saviem pēcnācējiem.

Acumirklīgs labums - atsvabināties no lielinieku terora - nevar būt iemesls atsacīties no brīvas, patstāvīgas Latvijas, nevar būt iemesls parakstīt līgumu, kuŗš nodod mūsu bērnu bērnus vācu kalpībā.

Ja ari vāciem nenoliedzami ir iespēja ienākt tagad Vidzemē un uzspiest mums valsts iekārtu pēc sava ieskata, tad tomēr mūsu principielo stāvokli tas nevar un nedrīkst grozīt.

Tāpat nevar grozīt mūsu stāvokli tas apstāklis, ka Latvija šobrīd ir sadalīta divās daļās, no kuŗām viena ieņemta no vāciem.

Mēs pastāvēsim uz mūsu pašnoteikšanās tiesību neaizkaramību un apelēsim pie visām kulturas tautām, kuŗas šo principu atzīst un ir spējīgas agri vai vēlu to realizēt, nodrošinot mums brīvu un nedalītu Latviju. Un ja vispārīgais miers un mūsu sabiedroto ieroči mums neizgādās šo tiesību realizēšanu, gaidīsim vēl, ja vajadzīgs, gadu desmitus, bet labprātīgi no savām tiesībām neatteiksimies.

Kas ir gadu desmiti pret valsts mūžu, kuŗš mērojams gadu simtiem, un valsti, Latvijas valsti, mums tagad ir izdevība un pienākums radīt.

Bet to nevar radīt vergi. Mums uzspiestas ķēdes mēs salauzīsim jeb tās sadrupinās laika gars; no važām, kuŗas mēs labprātīgi sevi iekalsim, nevarēs mūs atsvabināt nekāda vara.

Nost ar “brīvajiem” līgumiem, kuŗi nes mums verdzību un kaunu!

Lai dzīvo Brīvā Latvija!

Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome.
________________________________________________________________

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>195.-197.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 16.04.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV