[1917.gada decembrī, Valkā]
_______________________________________________________________

Latviešu strēlnieki! Pār mūsu tautu un zemi ir nācis smags un asiņains laiks. Mūsu dzimtene Latvija ir sašķelta vairākās daļās: pār Kurzemi valda mūsu nežēlīgais ienaidnieks - vācieši, kuŗu verdzībā mēs esam mocīti ilgus mūžus. Atlikušā Latvijas daļā stāv demoralizētie un dezorganizētie Krievijas kaŗa pulki, kuŗi noposta to, kas ar strādīgām rokām celts un krāts. Slepkavības, laupīšanas un postīšanas ir atmaksa mūsu tautai par uzticību un varonīgām cīņām Krievijas labā. Bet Vilhelma pulki stāv gatavi, lai ielauztos un sagrābtu Latvijas pēdējos novadus. Mēs esam bezdibeņa malā, pie kuŗa mūs noveda Eiropas kaŗš un Krievijas anarchija.

Kas var mūs glābt no bojā iešanas?

Uz jums, latviešu strēlnieki, skatās tauta kā uz savu vairogu un stiprumu. Jūsu dzimtene, jūsu tēvi, mātes, māsas un sievas ir vienmēr bijuši garā ar jums ejot cīņā par Latviju un tautu brīvību. Un jūsu pienākums ir Latvijas glābšana, jo tā ir ari jūsu pašu glābšana no verdzības un posta.

Latviešu strēlnieki! Jūs esat pametuši savu zemi un savu tautu un devušies Krievijas anarchijas un politiskas un pilsoniskas beztiesības kalpībā. Jūs esat aizmirsuši Latvijas gaišos laukus, viņas izpostītos ciemus un sagŗautās pilsētas. Jūs esat aizmirsuši to zemi, kur vienīgi ir iespējama jūsu un jūsu tautas brīvības un tiesību valsts.

Jūs esiet akli un necienīgi padevušies Krievijas patvarības sludinātājiem, kuŗi jūs aicina kā savu neprātīgo iedomu veicinātājus un demokratijas tiesību apspiedējus. Viņi jūs, brīvas tautas kareivjus, padara par saviem kalpiem. Latviešu tautas vārds Krievijā no visas demokratijas tiek jau minēts ar īgnumu un nicināšanu kā brīvības un cilvēka tiesību apspiedēju vārds.

Jūs piedalījāties pie Satversmes sapulces locekļu arestēšanas un laikrakstu slēgšanas Pēterpilī. Valkā jūs uzbrukāt ar ieročiem rokā ukraiņu mierīgai sapulcei un padzināt XII. armijas Ukraiņu radu, visdemakratiskāko kareivju vēlētu padomi. Cēsīs jūs ar varu ieņēmāt ebreju zinagogu. Daudzas mūsu baznīcas ir ieņemtas no jums ar postīšanas darbiem.

Jūs slēdzat mūsu tautas laikrakstus un arestējat redakcijas locekļus. Tagad jūs esat gatavi pat doties pret Ukrainu un uz Krieviju, lai piedalītos pilsoņu brāļu kaŗā un izlietu asinis, apspiežot tautas. Tādi darbi ir pazeminoši priekš jums un visas mūsu tautas.

Latviešu strēlnieki! Ļauna vara, kuŗas nolūks ir mūsu tautas un zemes pazudināšana, ir sākuse jūs vadīt. Atjēdzaties no šis ļaunās un tumšās varas iespaida un atminaties to, kas ir jūsu pienākums un gods. Atminaties mūsu tautas verdzības mūžus, atminaties savus brāļus, kuŗi krita mūsu nākotnes labā uz Daugavas un Lielupes krastiem! Esat savas tautas cienīgi, esat gaišie Latvju kareivji, nevis tumšas patvarības kalpi. Paliekat savā dzimtenē un glābiet no posta Latviju un tos, kas izmisumā sauc pēc palīga.

Atminaties tos, kuŗi kaŗa posta dzīti kā bēgļi vārgo Krievijā un kuŗu vienīga doma ir brīva Latvija. Mūsu tauta ir maza un nevarīga un mūsu ienaidnieku nolūks ir pazudināt šo tautu caur jūsu roku. Vai jūs varat būt tik mazcienīgi un verdziski, ka paši vairs nedomājiet, bet akli paklausat tumsības varai. Atmostaties no ļaunā murga un atminaties, ka jūs esat latvieši, brīva, tiesības cienoša tauta un nevis varmācību ierocis sveša rokā. Atmostaties, lai Eiropas kulturas tautas redz, ka jūs neesat vairs vergi.

Latviešu kareivji! Dzimtene un tauta jūs sauc, dzirdiet viņas saucienu. Ja jūs gribat redzēt Latviju un sevi brīvus, tad atgriežaties pie savas tautas un gaišākas atziņas, jo tagad ir pēdējā stunda. Vai jums ir vienalga, vai bojā ejoša tauta jūs lād, vai sveicina?

Vai jums patīk labāk savai tautai nest važas nekā brīvību? Atjēdzaties, pirms nava par vēlu. Domājiet par Latviju un savu nākotni un neesat garā nabagi, kas lepojas ar to, ka var kalpot saviem pavēlniekiem, jo tad svešas kājas samīdīs jūs, jūsu nākotni, zemi, tautu un brīvību.

Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome.

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>197.-200.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 16.04.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV