[1917.gada decembrī, Valkā]
______________________________________________________________

Svešas tautas krusto savus zobenus pār mūsu zemi un prasa, kam viņai piederēt? Šai brīdī lai skaļi visā pasaulē atskan latvju tautas balss: Šī zeme ir mūsu, noliekat savus zobenus, mēs paši gribam valdīt par savu zemi, kā brīva tauta. Mēs negribam būt nevienam par laupījumu. Ir laiks, ka latvju tauta izaŗ tās robežu ežas, ko likušas svešas tautas - krievi, poļi un vācieši, dalīdamas kā laupījumu mūsu tēvu zemi. Kurzeme, Vidzeme un Latgale, to nedrīkst šķirt ne upes, ne robežu stabi! Lai svabadi pa viņu staigā latviešu arkls un sētuve.

Gŗūts bijis mūsu tautas mūžs svešu tautu jūgā. Mūsu gaita bijusi bāŗa bērnu gaita, bet savās dvēselēs mēs dziļi esam glabājuši īgnumu pret saviem apspiedējiem. Ne vienreiz vien mūsu tauta ir sacēlusies, lai ar asinīm pirktu sev brīvību. Un kad Eiropas tautas izgāja lielā cīņā par savu neatkarību, ari latvju dēli pacēla savu zobenu un savu karogu par brīvo Latviju. Dārgas ir mūsu šis varonīgās cīņas, kuŗas mums maksājušas daudz dārgu dvēseļu… Ar ugunsgrēku dūmiem aizgājusi mūsu pūliņos celtā dzīve. Mūsu tauta ir izkaisīta pa visiem vējiem.

Brāļi latvieši!

Līdzi tautas zemei ir saraustīta gabalos svēta tautas miesa. Viena daļa aiz vācu drāšu žogiem, otra Krievzemē. Citi min bēguļu tekas, citi svešos kaŗa pulkos kalpo svešai varai.

Māte Latvija grib ar mīlestību salasīt šīs saplosītās tautas daļas un no jauna tās savienot, lai viņas top par vienu, dzīvu un veselu tautas miesu. Jo latvju tautai nebūs mirt, bet dzīvot!

Lai apvienotu sašķelto tautu un sadalītu tautas zemi par vienu nedalāmu valsts vienību, par Latviju, - ir nodibinājusies Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome.

Viņa radusies visgŗūtākā brīdi, kad ienaidnieks izstiepj savu roku pār Latviju, kad mūsu nacionalā griba ir salauzta un asās partiju cīņās mēs esam pazaudējuši tos lielos mērķus, ko vēsture nostāda acu priekšā visām mazām un kalpinātām tautām.

Esat šā lielā brīža cienīgi un apvienojaties ap savu Pagaidu Nacionalo Padomi. Lai viņa top jums par ceļa zvaigzni, kas ved uz brīvu apvienotu Latviju!

Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome ir radusies no organizacijām un partijām, kuŗas paguvušas apvienoties uz izpostītās dzimtenes drupām, lai paceltu balsi pret Latvijas sadalīšanu un pulcētu izklīdušo tautu ap atdzisušiem dzimtenes pavārdiem. Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome protestē pret jebkuŗu Latvijas sadalīšanu un sevišķi pret Kurzemes, vai ari visas Latvijas pievienošanu, vai kaut kādu saistīšanu pie Vācijas un pasludina, ka Latvija, t.i. Kurzeme, Vidzeme un Latgale ir autonoma un nedalāma valsts vienība, par kuŗas iekšējo iekārtu un attiecībām uz ārieni lems viņas Satversmes sapulce, kuŗa izteiks tautas gribu.

Latvijas satversmes sapulces sasaukšanu, saziņā ar citām sabiedriskām organizacijām un iestādēm, Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome tura par vienu no saviem galveniem uzdevumiem.

Lielais atlaišanas vārds ir atskanējis: pašnoteikšanās tautām! Negaidat vairs citas atlaišanas! Ņemat sev paši, ko vēsture jums dod un esat gatavi notīrīt savas durvis no svešiem apspiedējiem! Ņemat sev paši šo zemi, kuŗu mūsu tēvi pirkuši ar saviem asins sviedriem un ceļat tur labāku valsti, nekā tā, kuŗa tagad iet bojā.

Lai dzīvo apvienotā Latvija!

Valkā, decembrī 1917.gadā.

Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome.

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>192.-194.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 16.04.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV