[1917.gada decembrī]
_________________________________________________________________

Mīļais Skalbe!

Par telegramām nebīsties: tās beigu beigās, sadabūtas rokās no valstdomnieka J.Zālīša. Tūliņ otrā dienā, kad ienācām Pēterpilī, nodevām radiotelegrafam uz ārzemēm paziņojumu par Latviešu Nacionalās Padomes nodibināšanos un rezolucijas, tāpat ari Pēterpils telegrafa aģenturai un visām galvas pilsētu laikrakstu redakcijām. Uz ārzemēm paziņojums aizgājis pa radiotelegrafu, paziņojums nodrukāts ari “Le Journal de Russie” un citos vietējos franču laikrakstos, bet Pēterpils telegrafa aģentura šādu savu solījumu nav izpildījusi. Telegramas un rezolucijas nododot, mēs runājām ar aģenturas direktoru, kā vēlāk aizrādīja, K.Kachenu; viņš solīja paziņojumu izsūtīt pa visu Krieviju, bet dažādi politiski vēji laikam viņu no tam vēlāk atturējuši. Cik noprotams no jaunā kursa, tad uz kādu laiku pat pilnīgi jāatturās no kaut jebkādas pakalpības šajā iestādē. Krievu avīžu redakcijās, kur es biju personīgi, man solīja nākt pretīm, cik telpas atļaušot, bet paziņojumi pēdējo dienu notikumu (avīžu konfiskācijas) dēļ nav varējuši tālāk izplatīties. Pilnīgā veidā, kaut ari ar dažām kļūdām, paziņojums ar visām rezolucijām nodrukāts vienīgi “Novojā žizņā” zem kopēja virsraksta “Avtanomija Latviji”, bet izvilkumā - “Narodnoje Slovā” (tautas zocialistu centralorganā), “Petrogradski Golosā”, Maskavas “Utro Rossiji” u.c. - Telegramas somu seimam franču valodā un ukrainiešiem resp. tautu padomei nosūtīju tūliņ, kad ieradāmies Pētērpilī.

Ārlietu nodaļa un viņas Informacijas birojs jau iesākuši strādāt.

Noturētas vairākas sēdes, reorganizēts Informacijas birojs, viņā tagad patstāvīgi darbojas Seskis un es, šinīs dienās nosūtīsim Nacionalai Padomei protokolus.

Pēterpils latviešu vairākums stāv diezgan tālu no tiem notikumiem, kas iet pār Latviju viņas nacionalā dzīvē. Tādēļ ari Nacionalās Padomes nodibināšanai tie, ar nelieliem izņēmumiem, pagājuši gaŗām bez sevišķas uzmanības. Tā kā Pēterpilī ir apm. 10 Nacionalās Padomes locekļi, tad gribam rīkot lielākus priekšlasījumu vakarus, apskatīt jautājumus par Latvijas valsts ideju un viņas realizēšanu, Latviju un Latvijas satversmes sapulci u.t.t. Esmu jau runājis ar Goldmani, Kreicberģi, u.c. Kā lektori paredzēti prof. Rancans, Kreicberģis, Zālīts, Seskis, es un citi pēterpilieši.

Palūdz Akurateri, lai viņš bez kavēšanās man atsūta savas piezīmes pie protokola, kuŗas gribētu izlietot, nobeidzot 1.sesijas sēžu protokolu. Tāpat neizgaisiniet, lūdzami, Dr. Zālīša referatu, kuŗu no manim paņēma Vītoliņš.
______________________________________________________________

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>206.-207.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 16.04.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV