[1946.gada 28.augustā]
___________________________________________________________________________

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības vārdā

1946. gada 28. augustā Latvijas PSR IeM karaspēka Kara tribunāls slēgtā tiesas sēdē Rīgas pils. Kara tribunāla izvietojumā. Sastāvs: priekšsēdētājs - justīcijas kapteinis Siņickis, locekļi - vec[ākais] 1[eitnan]ts Borunovs un jaun[ākais] 1[eitnan]ts Zoremba, sekretāre - justīcijas jaun[ākā] 1[eitnan]te Fiļipova, ar štata tulka Hasana piedalīšanos.

Izskatot lietu nr.2590 apsūdzībā pret Andersonu Eduardu Ernesta dēlu, dzimušu 1919.g. Latvijas PSR Ventspils apriņķa Ances pagasta Buku mājās, latvieti, PSRS pilsoni, kalpotāju, līdz arestam dzīvojošu nelegāli, ar vidējo izglītību, bezpartijisku, neprecējušos, netiesātu, Sarkanajā armijā nedienējušu [..]

Laika periodā, kad Latv. PSR teritoriju okupēja vācu karaspēks, Latvijas bijušo buržuāzisko partiju līderi 1943.g. nodibināja nelegālu nacionālistisku organizāciju “Latvijas Centrālo padomi” - “LCP”, kuras centrālais štābs atrodas vienā no ārvalstīm.

Šī organizācija sev par mērķi izvirzīja buržuāziskās iekārtas atjaunošanu Latvijā ar citu imperiālistisko valstu palīdzību.

Lai īstenotu savus mērķus, “LCP” iesūtīja no ārzemēm savus biedrus, aģentus un spiegus organizatoriskā darba veikšanai, t.i., vervēšanai un jaunu biedru iesaistīšanai šajā organizācijā no pretpadomju elementu vidus.

Bez tam “Latvijas Centrālā padome” vadīja bandītisko formējumu organizēšanu Latvijas teritorijā un deva vadošus norādījumus šo bandītisko formējumu operatīvajā darbībā, tātad bija vadošais centrs.

Tiesājamais Andersons, būdams naidīgi noskaņots pret padomju iekārtu, atrazdamies aiz robežas kādā ārvalstī, 1943.g. iestājās “LCP” un līdz pat aresta brīdim izpildīja svarīgus operatīva rakstura centra uzdevumus.

1944.-1945.g. Andersons vairākkārt tika iesūtīts Latvijā, nogādāja “LCP” vadības slepenus norādījumus, radiouztvērējus, radioraidītājus, nodibināja sakarus ar “LCP” biedriem Rīgā un citās Latv. PSR pilsētās, nodarbojās ar biedru vervēšanu “LCP”, vāca spiegošanas rakstura ziņas un nodeva tās “LCP” aiz robežām.

1945.g. oktobrī tiesājamā Andersona vadībā Rīgā tika noturēta apspriede ar “LCP” biedriem, kurā nolēma:

1) Organizēt nelegālas avīzes izdošanu Latvijā “LCP” vārdā.

2) Nodibināt sakarus ar bandītiskajiem formējumiem Latvijas teritorijā un radiosakarus ar “LCP” centru.

3) Veikt spiegošanas rakstura ziņu vākšanu un citu ar bandītisko formējumu vadīšanu saistītu jautājumu risināšanu.

Pēc šīs apspriedes Andersons, atrazdamies nelegālā stāvoklī Rīgā un Kurzemē, uzrakstīja daudzus atklāta pretpadomju satura rakstus publicēšanai avīzē, vāca spiegošanas rakstura ziņas, ko sagatavoja, lai nosūtītu “LCP” aiz robežām. [..]

Pamatojoties uz izklāstīto, KT atzina Andersonu un Samsonu par vainīgu pēc KPFSR KK 58.-1.a p., 58.-11.p. un KPFSR KPK319., 320.p,

Andersonu Eduardu Ernesta dēlu, pamatojoties uz KPFSR KK 58.-1.a p. sodīt ar augstāko soda mēru - nošaušanu, konfiscējot visu viņam personiski piederošo īpašumu. [..]

Spriedums var tikt pārsūdzēts kasācijas kārtībā PSRS Augstākās tiesas K[ara] kļolēģijā] 72 stundu laikā, skaitot no brīža, kad notiesātajiem izsniegts izraksts no sprieduma caur KT, kas šo spriedumu sagatavojis.

Oriģināls attiecīgi parakstīts.

Kopija pareiza: lietas izskatīšanas priekšsēdētājs

justīcijas kapteinis Siņickis
___________________________________________________________________________

HISTORIA.LV