[1943.gada 1.decembrī]
___________________________________________________________________

Rīkojums par 1924., 1923., 1922. un 1918.gadā dzimušo
vīriešu iesaukšanu aktīvā kara dienestā Latviešu SS-leģionā

1) Pamatojoties uz š.g. 25.novembra rīkojumu par Latvijas pilsoņu iesaukšanu aktīvā kara dienestā, uzdodu iesaukt kara dienestam Latviešu SS-leģionā visus 1929., 1923., 1922. un 1918.g. dzimušos vīriešus, kas līdz 1940.g. 17.jūnijam bija Latvijas pavalstnieki.

Par pirmo iesaukšanas dienu noteicu: Rīgas pilsētai - š.g. 6.decembri, bet Liepājas un Daugavpils pilsētām un Latvijas administratīviem apriņķiem - š.g. 13.decembri.

2) Latvijas Karaklausības likumos paredzētās kara apriņķa priekšnieka tiesības un pienākumi piekrīt: Latvijas apriņķa administratīvās robežās - attiecīgā apriņķa policijas priekšniekam, bet Rīgā, Liepājā un Daugavpilī - attiecīgam pilsētas prefektam.

Karaklausības lietu darbvedība atrodas attiecīgā apriņķa policijas priekšnieka resp. pilsētas prefekta pārvaldē. Iesaukšanu izdara karaklausības komisijas sekojošā sastāvā:

Apriņķos: priekšsēdētājs - apriņķa policijas priekšnieks vai viņa vietnieks, un locekļi - 2 ārsti, no kuriem viens Veselības departamenta, bet otrs - Latviešu leģiona ģenerālinspektora izraudzīts ārsts.

1.piezīme. Karaklausības komisijas darbvedību izpilda apriņķa policijas priekšnieka resp. pilsētas prefekta izraudzītas amatpersonas.

2.piezīme. Rīgā dibināmas vairākas papildu karaklausības komisijas.

3) Tuvākus norādījumus par pilsoņu ierašanos uz ārstu komisijas pārbaudi dod apriņķu policijas priekšnieki resp. pilsētu prefekti.

4) Visām iesaucamām personām jāņem līdzi: pase, karaklausības apliecība, uzturs 2 dienām, apakšveļa pārmainīšanai (krekls, apakšbikses, zeķes), pēc iespējas stulmu zābaki, sega, katliņš vai māla bļodiņa, karote, nazis, dakšiņa, krūzīte, ziepes, bārdas skujamie piederumi, zobu suka, ķemme, spogulis u.t.l., kā arī iesaiņojums civiltērpa atpakaļsūtīšanai. Par savu zābaku un apakšveļas lietošanu izmaksās atlīdzību.

Piezīme. Līdz ar iesaucamiem pilsoņiem komisijā jāierodas attiecīgā pagasta resp. pašvaldības un darba pārvaldes pārstāvim.

5) Uz iesaukšanu nav jāierodas tiem 1923. un 1924.g. dzimušiem pilsoņiem, kuru pasēs jau ir zīmogs par atbrīvošanu no iesaukšanas Leģionā slimības dēļ.

6) Visām iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām līdz iesaukšanas izsludināšanas dienai jāizsniedz iesaucamiem personīgie aprēķini un jāatsvabina no darba pienākumiem.

7) Ar karaklausības komisijas lēmumu no iesaukšanas aktīvā karadienestā atbrīvotiem pilsoņiem nekavējoties jāatgriežas savā līdzšinējā darba vietā.

8) Instruktori, kareivji un nedienējušie pilsoņi 17-43 gadu vecumā brīvprātīgi dienestam Leģionā var pieteikties apriņķu policijas priekšnieku resp. pilsētu prefektu pārvaldēs.

9) Par nederīgiem atzīto un uz laiku atbrīvoto pilsoņu pasēs iespiežams attiecīgs zīmogs.

10) Par izvairīšanos no iesaukšanas draud sods pēc Latvijas kara un karastāvokļa likumiem.

11) Sapulcēšanās vietām un karaklausības komisijas darbībai vajadzīgās telpas ierāda un iekārto vietējās pašvaldības iestādes pēc karaklausības komisijas priekšsēdētāja norādījumiem.

12) Sakarā ar iesaukšanu radušies izdevumi sedzami saskaņā ar Latvijas karaklausības likuma 74.p.

Rīgā, 1943.g. 1.decembrī.

Latviešu leģiona ģenerālinspektors
ģenerālis R.BANGERSKIS.

Avots: Siliņš, L. Nacistiskās Vācijas okupanti: Mūsu tautas lielās cerības un rūgtā vilšanās. Rīga: Fonds Latvijas Vēsture, 2001. 307 lpp.>56.-58.lpp.

Publicēts: Rīkojumu Vēstnesis. Nr.282, 1943., 3. decembrī.

Publicēts arī: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1998., Nr.2 (30), 70.-71.lpp.

Ievietots: 10.07.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV