[1917.gada 19. (6.) oktobrī]
______________________________________________________________

Sakarā ar pēdējā laika notikumiem kara laikā neatlaidīgi uzmācas jautājums par līdzšinējo Latvijas politisku ideālu pārvērtēšanu. Par to jau nesen rakstīts “Laika Vēstīs”, bet šis jautājums ir tik svarīgs un maz noskaidrots, ka nekaitē pie viņa vēlreiz atgriezties. Kara notikumu gaita ir galīgi pārgrozījusi Latvijas stāvokli un rāda mums gaiši, ka gaidīt glābiņu no tās puses, kur mēs vienīgi to bijām paraduši gaidīt, no Krievu valsts un krievu demokrātijas, ir pilnīgi veltīgi. Latvijas jautājums ir padarīts starptautisks, un tāpēc mums nepieciešami apskatīt tos jaunos spēkus un faktorus, kas var atrisināt Latvijas jautājumu mums labvēlīgā virzienā.

Mūsu līdzšinējais lozungs bija: autonoma Latvija Krievijas federatīvā republikā. Bet gandrīz visa Latvija jau atrodas vācu rokās, un acīmredzot ne Krievijai mūs atpestīt no vācu varas. Krievijas iekšējais stāvoklis kļūst katru dienu grūtāks un nepanesamāks, un samērā ar iekšējo sabrukumu zūd viņas kaujas spēja un aktivitāte frontē. No otras puses nav arī domājams, ka Vācija izies no šī kara tik stipra, ka viņa spētu pilnīgi sev pievienot Baltijas piekrasti. Latvijas un visas Baltijas jautājums ir palicis starptautisks, un viņu atrisināšana atkarājas ne vienīgi tikai no Krievijas un Vācijas, bet varbūt vēl vairāk no Anglijas un pat Amerikas, priekš kurām Baltijas piekraste ir ārkārtīgi svarīga kā ceļš uz Krievijas tirgiem. Brīva, neatkarīga, ar starptautiskiem līgumiem garantēta Latvija vai Baltija, līdzīga Skandināvijas valstīm, - tā būtu ideāla izeja no tagadējā stāvokļa. Tāpēc atliek tikai pašiem latviešiem tagad formulēt un izteikt savu nacionālo ideālu pēc pilnīgas patstāvības, un ir cerības, ka to pabalstīs lielvalstis, kuras negribēs pielaist kādas atsevišķas valsts monopolizētu saimniekošanu Baltijā.

Pie Latvijas atrisināšanas var būt šādas kombinācijas. Līdzšinējais mūsu lozungs bija: autonoma Latvija Krievijas federācijā. Vēl ir iespējama tāda kombinācija: autonoma Latvija Vācijas federācijā, kādu sola vācu valdība, un, beidzot, kā visdabiskākā kombinācija jāmin: patstāvīga, suverēna Latvija jeb Latvija federācijā ar Lietavu un Igauniju.

Pirmais lozungs novecojies, jo viņš nespēj mūs pilnīgi apmierināt un arī nesaskan ar karojošo valstu spēka samēru. Otra kombinācija: Latvija Vācijas federācijā nav priekš mums labvēlīga, jo Latvijas autonomija Vācijā, ņemot vērā Vācijas valsts iekārtu, var būt tikai fiktīva. Bez tam šādai kombinācijai stipri pretotos arī Anglija un Amerika. Atliek tikai pēdējā kombinācija: nodibināt suverēnu Latviju vai Latviju federācijā ar Lietavu un Igauniju. Par šādu federāciju, kā apgalvo leišu politiķis Dr. Šlūps, izteicies arī prezidents Vilsons.

Šī būtu ideālākā jautājuma atrisināšana priekš mums, latviešiem, un atrastu visu sabiedroto piekrišanu, kuru interesēs nevar būt ne Vācijas stiprināšana, ne uzturēt Krievijā agrāko status quo, kas dibināts uz mazo tautu apspiešanas. Tāpēc mums vajadzīgs teikt skaļi visai pasaulei, ka Latvijas jautājums nav atrisināms vienīgi ne no Vācijas vai Krievijas apetītes stāvokļa, bet sakarā ar vietējo tautu nacionāliem ideāliem un sabiedroto Anglijas, Francijas un Amerikas reālām interesēm.
__________________________________________________________________

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. Nr.4, 23.-24.lpp.

Publicēts: Laika Vēstis. (Cēsis) 1917., 6.(19.) oktobrī.