[1917. gada 31. (18.) decembrī, Valmierā]
___________________________________________________________

Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku II kongress, apskatījis jautājumu par Padomju valdību un tās uzdevumiem, nāk pie slēdziena, ka:

1) Krievijas sociālistiskā revolūcija savā attīstībā oktobra dienās sasniegusi to pakāpi, kad neizbēgami jāsākas strādnieku, kareivju un bezzemnieku (proletariāta) diktatūrai, sociālisma izvešanai, tādēļ visai varai kā centrā, tā uz vietām jāpieder vienīgi strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomēm;

2) revolucionārās padomju varas uzdevums ķerties pie sociālisma izvešanas, soli pa solim iznīcinot privātīpašuma tiesības uz visiem ražošanas līdzekļiem (zemi, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumiem, bankām utt.), vedot nesaudzīgu cīņu ar buržuāzijas pretošanos sociālisma ievešanai;

3) augstākais varas orgāns Latvijā skaitās Deputātu kongress, kurš pilnīgi saskaņā ar Tautas komisāru valdību[1] kamēr tā iet vienu ceļu ar Krievijas revolucionāro sociāldemokrātiju, lemj par visiem jautājumiem, kas attiecas uz Latviju.

4) Latvijas Deputātu kongress sanāk ne retāk kā divreiz gadā. Kongress izvēlē Deputātu padomi (ik uz 4000 pa 1 priekšstāvim), kura darbojas pa starpkongresa laiku; Padome izvēlē savu Izpildu komiteju, kura izved dzīvē Padomē pieņemtos lēmumus un dekrētus;

5) vietējās deputātu padomes (apriņķu, pilsētu, miestu un pagastu), būdamas autonomas savās iekšējās lietās, darbojas saskaņā ar Latvijas Deputātu padomi un izšķir jautājumus, attiecošos uz vietējās saimnieciskās un politiskās dzīves nokārtošanu;

6) Latvijas Deputātu padomei ir tiesības atlaist ar atsevišķu dekrētu tās iestādes, kuras censtos pretim strādāt Latvijas Deputātu padomes rīkojumiem un nolikt jaunas vēlēšanas;

7) vietējo iestāžu darbinieki, tiklīdz tie kontrrevolūcijas balstīšanas nolūkos censtos sabotēt vai citādi nepadoties Deputātu padomes lēmumiem, saucami pie atbildības revolucionārā tribunāla priekšā;

8) katra cita vara, kura censtos nodibināties ārpus padomēm vai uzstāties Latvijas iedzīvotāju vārdā, nesaudzīgi jāapkaro ar visnesaudzīgākiem līdzekļiem;

9) pašvaldības iestādes, vēlētas uz vecā parlamentārisma pamatiem, pie šķiras diktatūras nav domājamas, tādēļ viņu uzdevumi politiskā un saimnieciskā laukā ir pārdodami vietējām padomēm;

10) Kongress uzdod Latvijas Deputātu padomei nekavējoši izstrādāt attiecīgu plānu, saskaņotu ar proletariāta diktatūras prasībām, pēc kura jāpārveido jaunie pārvaldīšanas orgāni, pēc kam Padomei tūlīt jāstājas pie attiecīgo plānu izvešanas dzīvē;

11) Latvijas Deputātu padomes tiešā rīcībā kā bruņots spēks atrodas Sarkanā gvardija, kuras galvenais štābs atrodas pie Latvijas Deputātu padomes Izpildu komitejas;

12) Latvijas Deputātu padome pēc konstituēšanās paziņo iedzīvotājiem un centrālai valdībai ar atsevišķu deklarāciju par proletariāta diktatūras nodibināšanos.

(Pieņemta ar 248 balsīm pret 26, atturoties 7.)
___________________________________________________________

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.8, 32.-34.lpp.

[1] Domāta Padomju Krievijas Tautas Komisāru Padome.