[1915.gada 1.augustā (19.jūlijā)]
_____________________________________________________________________

1. Latviešu strēlnieku bataljoni formējami no latviešiem - brīvprātīgiem un domāti kopējai darbībai ar kaŗaspēku, kas operē Ziemeļvakaru frontē, galvenām kārtām Baltijā.

Piezīme: Uz formējamiem latviešu bataljoniem var tikt pārcelti latvieši - brīvprātīgie, kas jau atrodas aktīvās armijās.

2. Jaunformējamo bataljonu galvenais uzdevums ir atvieglot Baltijā operējošam kaŗaspēkam izlūku un sakaŗu dienestu. Latvieši, labi pazīdami novadu īpatnības (valodu, topografiju un iekārtu), var būt ļoti piepalīdzīgi ne vien kā izlūki, bet arī kā pavadoņi un tulki.

3. Formējamie latviešu strēlnieku bataljoni nosaucami: - “1-mais Daugavgrīvas” un “2-ais Rīgas latviešu strēlnieku bataljoni”.

Vēlāk formējamie bataljoni nosaucami sekoši: “III. Kurzemes”, “IV. Vidzemes”, “V. Zemgales”, “VI. Tukuma”, “VII. Bauskas”, “VIII. Valmieras latviešu strēlnieku bataljoni”.

4. Par I. un II. latviešu strēlnieku bataljonu formēšanas vietu izraudzīts Daugavgrīvas cietoksnis un formēšanai jānotiek minētā cietokšņa komandanta tiešā uzraudzībā. Ja kaŗa apstākļu dēļ būs jāizvēlas cita formēšanas vieta, tad uzraudzība par formēšanu piekrīt minētā cietokšņa komandantam vai personai, kuŗu izraudzīs ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks.

5. Pēc formējamo bataljonu savešanas kaujas gatavībā, cietokšņa komandants vai persona, kuŗai uzdota formēšana, ziņo par to ziemeļrietumu frontes virspavēlnieka štābam, no kuŗa saformētās daļas dabū kaujas uzdevumu ar pavēli ierasties kaŗaspēka daļās, kas operē galvenā kārtā Baltijā.

6. Katrs jaunformētais bataljons sastāv no četrām rotām ar normālu sastāvu pēc pieliktiem štatiem.

7. Latviešu bataljonu papildināšanai ar komandējošo sastāvu uz pēdējiem tiek nozīmēti un pārvesti latviešu virsnieki un apakšvirsnieki kā latviešu, tā krievu dzimuma, kuŗi izteikuši vēlēšanos un pārvalda latviešu valodu.

Virsnieki uz šiem bataljoniem tiek izdalīti pēc vajadzības 50 procentu apmērā, bet kareivji pēc štatiem.

Bez tam no armijas var tikt pārvesti uz šiem bataljoniem, uz pašu vēlēšanos latvieši - savvaļnieki, kuŗi sastāv dienestā kaŗaspēka daļās, tādā skaitā, kas nolikts šai kareivju kategorijai. Pie bataljona sastāva tiek izdalīti 160 kareivji 1.Daugavgrīvas un 2.Rīgas latviešu bataljonu dibināšanai, 20 cilvēki uz rotu. Atzīmētais faktiskais sastāvs skaitās par 1. un 2. bataljonu kadru.

8. Ieročus, ietērpu, municiju un pārējos priekšmetus, uzturu u.c. strēlnieku bataljoni saņem tieši no valsts pēc vispārējiem likumiem un štatiem.

9. Iestājušies brīvprātīgi latviešu strēlnieku bataljonos dod uzticības zvērastu viņa ķeizariskās augstības dienestam, pēc kam skaitās aktīvā kaŗa dienestā, manto visas tiesības, kuŗas saistītas ar kaŗavīru nosaukumu un padodas kaŗa likumiem.

Līdz kaŗa beigšanai brīvprātīgie nevar atstāt dienestu uz pašu vēlēšanos. Pēc kaŗa beigšanas tie no viņiem, kuŗiem vajadzēs kalpot kaŗa dienestā, pārvedami uz kaŗaspēka daļām un laiks, kuŗu viņi pavadījuši brīvprātīgi latviešu bataljonos, tiks ieskaitīts faktiskā kaŗa dienesta laikā.

10. Atsevišķiem latviešu strēlnieku bataljoniem tiek piešķirti karogi uz vispārējo noteikumu pamata par valsts dienesta družīnām. Karogu uzraksti krievu valodā, ar tādu pat saturu, kādus lieto družīnu karogiem. Latviešu bataljonu kaŗavīri pie armijai apstiprināta apģērba nēsā sevišķu krūšu nozīmi. Karogu un krūšu nozīmes zīmējumus apstiprina virspavēlnieks.

11. Bez komandas valodas, kas pieņemta Krievijas kaŗaspēkā, latviešu bataljonos pielaiž komandēt latviešu valodā. Pēdējo var atļaut arī apmācībā. Apakškareivjiem atļauts tulkot latviešu valodā reglamentus, kas tiem jāzin.

12. Latviešu brīvprātīgo pieņemšana tiek uzticēta sevišķai organizācijas komitejai pie latviešu strēlnieku bataljoniem. Organizācijas komiteja sastāv no 30 locekļiem - 30 latviešu lielāko biedrību priekšstāvjiem, kuŗus uzaicina pagaidu organizācijas komitejas priekšsēdētājs. Izstājušos komitejas locekļu vietā virspavēlnieks apstiprina jaunus locekļus, kuŗus stāda priekša organizācijas komiteja.

Piezīme: Līdz organizācijas komitejas sastāva apstiprināšanai, šīs funkcijas izpilda pagaidu organizācijas komiteja no 15 personām, kas sastādīta no valsts domes locekļa J.J.Goldmaņa. Pagaidu organizācijas komitejas lēmumi. pilntiesīgi, ja piedalās ne mazāk, kā 1/3 locekļu.

13. Organizācijas komitejas pienākumi:

1) sastādīt un izplatīt patriotiskus uzsaukumus, lai latviešu jaunatne brīvprātīgi iestājas atsevišķo latviešu strēlnieku bataljonu dienestā;

2) pierakstīt un pieņemt personas, kas vēlas brīvprātīgi iestāties latviešu strēlnieku bataljonos;

3) vākt vajadzīgās ziņas par personu tikumību, kas izteikušas vēlēšanos brīvprātīgi iestāties latviešu strēlnieku bataljonos.

14. Šo pienākumu izvešanai dzīvē komitejai tiesības:

1) sapulcēties un apspriest tekošus uzdevumus, neizprasot vietējās varas atļauju;

2) uzturēt noliktavas un darbnīcas, izvest naudas un materiālu vākšanu formējamo latviešu vienību vajadzībām;

3) glabāt valsts zīmogu ar uzrakstu: “Latviešu bataljonu organizācijas komiteja”;

4) sūtīt par velti - uz kaŗaspēka daļās pieņemtiem noteikumiem - pasta un telegrafa korespondenci, kuŗa attiecas uz komitejas darbību un sakariem ar latviešu strēlnieku bataljonu kaŗa priekšniecību;

5) lūgt, lai attiecīgās iestādes izvestu vajadzīgās rekvizicijas formējamo un komplektējamo latviešu bataljonu vajadzībām.

15. Brīvprātīgo pieņemšana un viņu nosūtīšana uz latviešu strēlnieku bataljoniem jāizved sekošā kartībā:

a) Organizācijas komiteja nozīmē pieņemšanas kommisiju no diviem komitejas locekļiem, viena virsnieka un viena ārsta. Pieņemšanas kommisijas darbības vietu noteic organizācijas komitejas priekšsēdētājs;

b) pēc pieņemšanas bataljonos, brīvprātīgie tiek novietoti caur pieņemšanas kommisijas gādību. Tanī pašā laikā organizācijas komiteja ar formējamo bataljonu kaŗa priekšnieku ziņu izsauc komplektu pieņēmējus, kuŗi arī noved tos uz bataljoniem;

c) pēc komplekta partijas nodošanas bataljoniem, pēdējie nosūta kaŗa apriņķa priekšniekiem dienestā pieņemto brīvprātīgo sarakstus, bet organizācijas komiteja šīs ziņas sniedz galvenam štābam.

16. Organizācijas komitejas līdzekļi sastādās: 1) no valsts līdzekļiem, 2) brīvprātīgiem ziedojumiem, 3) materiālu un naudas vākšanām, bazāriem, loterijām u.t.t. visās latviešu apdzīvotās pilsētās un vietās.

17. Pagaidu un organizācijas komitejas priekšsēdētājus nozīme ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks. Palīgu izraugās priekšsēdētājs no komitejas locekļiem. Organizācijas komitejas sēdes sasauc priekšsēdētājs vai viņa palīgs un tās skaitās likumīgi notikušas, ja sēdēs piedalās ne mazāk kā astoņi locekļi.

18. Komitejas darbu un darbības inspicēšana piekrīt vienīgi ziemeļrietumu frontes virspavēlnieka varai. Darbvedības pārzināšanu komitejas priekšsēdētājs uzliek vienam no organizācijas komitejas locekļiem.

Komitejas sazināšanās ar kaŗaspēka vienībām notiek priekšsēdētāja vai viņa palīga - vietnieka vārdā.

19. Ziemeļrietumu frontes virspavēlniekam tiesība pārtraukt komitejas darbību.

20. Komitejas darbību likvidējot visas lietas priekšsēdētājs nodod kaŗa-zinātniskā archīva nodaļā pie ziemeļrietumu frontes virspavēlnieka. Iegūtais un ziedotais inventārs, tāpat arī naudas summas tiek nodotas latviešu strēlnieku bataljoniem, bet viņu izformēšanas gadījumā - Daugavgrīvas cietokšņa štābam.

Oriģinālu parakstījuši virspavēlnieka ziemeļrietumu frontes štāba priekšnieks ģen.-leitn. Guļevičs, ģŗeneralkorteļmeistars Pustovaitenko.
____________________________________________________________________

Avots: Poriets, J. Sāpju ceļš. Latviešu veco strēlnieku cīņu laikmeta vēsturiskie domenti un atmiņas. Rīga: Valters un Rapa, 1932. 18.-21.lpp. (Pārpublicējot saglabātas J.Porieša izdevuma rakstības īpatnības.)

Ievietots: 14.02.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV